Lieta attiecās uz Komisijas lēmumu deklarēt neattiecināmas konkrētas izmaksas, ko deklarējis ES finansēta projekta partneris. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas pamatojums attiecīgo izmaksu nepieņemšanai ir pamatots. Tāpēc ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Šī sūdzība attiecas uz to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav veikusi pienācīgu sabiedrisko apspriešanu pirms priekšlikuma regulai par Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienotu kontinentu izstrādes. Viens no priekšlikuma punktiem bija viesabonēšanas maksas pakāpeniska atcelšana. Sūdzību iesniedza Konkurētspējīgo telekomunikāciju asociācija. Komisija priekšlikumu iesniedza 2013. gada 11. septembrī, nedaudz vairāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad tā par to bija publiski paziņojusi 2013. gada 30. maijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini atsaukusies uz steidzamību, kas izriet no Eiropadomes 2013. gada pavasara sanāksmes, kā iemeslu, lai paātrinātu apspriešanās procesu. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav i) noteikusi dažādu veidu ieinteresētās personas, ar kurām jāapspriežas, ii) nav izskatījusi Ietekmes novērtējuma padomes izvirzītos jautājumus, iii) nav veikusi pienācīgu starpdienestu apspriešanos un iv) ir tīši mēģinājusi slēpt sabiedriskās apspriešanas trūkumu.

Ombuds konstatēja, ka Komisijas rīkotā sabiedriskā apspriešana neatbilda vispārējiem principiem un minimālajiem standartiem, kas noteikti pašas Komisijas noteikumos. Ombuds arī konstatēja, ka nav skaidrs, vai Komisijas norādītā steidzamība izriet no Padomes paziņojuma vai atspoguļo pašas Komisijas veikto situācijas novērtējumu. Tomēr ombude konstatēja, ka Komisijas paļaušanās uz savām tiesībām noteikt politikas prioritātes un izdarīt politikas izvēles ir pamatota šā tiesību akta priekšlikuma konkrētajā kontekstā. Attiecīgi ombuds nekonstatēja nevienu Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi, kas izrietētu no ierobežotās sabiedriskās apspriešanas šajā lietā. Tomēr ombude ierosināja, ka Komisijai savos noteikumos būtu jāprecizē precīzi un ierobežoti apstākļi, kādos tā var ierobežot sabiedrisko apspriešanu politikas prioritātes dēļ.

Ombuds konstatēja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes saistībā ar citiem izvirzītajiem sūdzības jautājumiem.

PETA fonda iesniegtā lieta attiecās uz Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) pilnvarām un pienākumiem saskaņā ar REACH regulu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ECHA nedara pietiekami daudz, lai nodrošinātu, ka ķīmisko vielu reģistrētāji atturas veikt nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem, lai pierādītu savu vielu drošumu.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka ECHA veiktā savu pienākumu interpretācija patiešām ir pārmērīgi ierobežojoša. Tādējādi ombuds iesniedza ECHA mierizlīguma priekšlikumu attiecībā uz savu lomu, kā arī sadarbību, kas tai būtu jāizveido ar dalībvalstu iestādēm. Ombuds bija apmierināts ar ECHA atbildi un slēdza lietu.

Sūdzības iesniedzējs koordinēja konsorciju, kuram tika piešķirta Komisijas dotācija, lai veiktu darbību videi draudzīgas būvniecības jomā. Pasākuma īstenošanas gaitā konsorcijs lūdza atlīdzināt attiecināmās izmaksas, kas radušās dažādos pārskata periodos, saskaņā ar līgumu, kas parakstīts ar Komisiju. Tomēr Komisija piekrita atlīdzināt tikai 45,75 % no šiem izdevumiem. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija ir kļūdījusies, ierobežojot atmaksāšanu līdz iepriekš minētajai likmei, un iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Ombuds konstatēja, ka saskaņā ar līgumu 45,75 % atlīdzināšanas likme tika piemērota Savienības kopējam ieguldījumam darbībā. Līgumā nebija atsauces ne uz vienu starpposma maksājumu likmi. Turklāt, pirms konsorcijs pieprasīja segt izmaksas, kas radušās pirmajā pārskata periodā, Komisijas ierēdnis to informēja, ka starpposma maksājumus var veikt ar dažādām atlīdzināšanas likmēm. Tādēļ ombuds ierosināja Komisijai mierizlīgumu, aicinot to i) pienācīgi paskaidrot, kāpēc tā piemēroja iepriekš minēto likmi starpposma maksājumiem konsorcijam; un ii) nodrošina, ka tas izmaksā konsorcijam atlikumu saskaņā ar līgumu, kad darbība ir beigusies.

Komisija apgalvoja, ka tā sistemātiski piemēroja 45,75 % likmi starpposma maksājumiem, lai nodrošinātu ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību un izvairītos no turpmākām sarežģītām atgūšanas procedūrām. Ombuds nebija apmierināts ar šo atbildi. Viņš cita starpā norādīja, ka Komisija būtu varējusi izstrādāt pamatnostādnes, kas būtu ļāvušas konsorcijam pareizi interpretēt līgumu šajā ziņā. Tomēr, tā kā visos dotāciju nolīgumos tagad ir iekļauts ļoti skaidrs noteikums, kas norāda, ka starpposma atmaksājumi tiks veikti pēc likmes, kas piemērojama Savienības kopējam ieguldījumam darbībā, ombuds secināja, ka turpmāka izmeklēšana šajā sakarā nav pamatota. Visbeidzot, nākamajā piezīmē viņš aicināja Komisiju informēt viņu par to, kā tā izpildīja savas garantijas, ka tā samaksās konsorcijam visas atlikušās summas darbības beigās.