Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Grieķijas slimnīcās rīkotie publiskā iepirkuma konkursi par medicīnas precēm ir pretrunā ES tiesību aktiem. Grieķijas uzņēmuma, kas nodarbojas ar slimnīcu apgādi, sūdzība ir par to, ka Eiropas Komisija nav nodrošinājusi Grieķijas atbilstību ES tiesību aktiem. Sūdzības iesniedzējs noraidīja Komisijas nostāju, ka pēc ES Tiesas nolēmuma Grieķija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem.

Jo īpaši lieta attiecās uz to, ka Grieķijas slimnīcas noraidīja sūdzības iesniedzēja medicīniskās ierīces, lai gan tām bija CE sertifikācijas zīme.

Ombuds kā risinājumu sūdzībai ierosināja, ka Komisijai būtu atkārtoti jāizskata tās pārkāpuma sūdzības lieta pret Grieķiju. Komisija atbildēja, ka tā jau ir rūpīgi izskatījusi visus izvirzītos jautājumus un ka tā neredz iemeslu apšaubīt tās secinājumu, ka Grieķija tagad ir ieviesusi atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu gan atbilstību ES tiesību aktiem, gan tiesisko aizsardzību attiecīgajiem pretendentiem.

Ombuda konstatējums ir tāds, ka patiesībā Komisija nav ar pienācīgu rūpību pārbaudījusi sūdzības iesniedzēja apgalvojumus. Attiecīgi ombuds tagad ir ieteicis Komisijai pienācīgi pārbaudīt informāciju, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis, lai pamatotu savu apgalvojumu.

Pamatinformācija

1. Sūdzības iesniedzējs ir Grieķijas uzņēmums, kas importē un izplata medicīnas ierīces. Tā sūdzas par veidu, kādā Komisija izskatīja tai iesniegto sūdzību par pienākumu neizpildi un kurā tā pauda viedokli, ka procedūras, ko Grieķijas slimnīcas ievēro, piešķirot piegādes valsts līgumus, neatbilst Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumam lietā C-489/06 Komisija/Grieķija [2]. Minētajā spriedumā EST lēma, ka, noraidot piedāvājumus attiecībā uz medicīnas ierīcēm ar CE sertifikācijas zīmi [3], Grieķija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Publiskā iepirkuma direktīvu [4] un Medicīnas ierīču direktīvu [5].

2. Sūdzība par pārkāpumu attiecās uz Grieķijas šuvju piegādes tirgu, un sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vairākas slimnīcas ir vairākkārt noraidījušas konkursus par medicīniskām ierīcēm, tostarp sūdzības iesniedzēja šuvēm, jo tās nav piemērotas un ir bīstamas sabiedrības veselībai, lai gan attiecīgajiem izstrādājumiem bija CE sertifikācijas zīme. Kamēr lieta netika nodota izskatīšanai EST [6], valstu tiesas neaizsargāja pretendentus, jo uzskatīja, ka medicīnisko ierīču noraidījums sabiedrības veselības apsvērumu dēļ ir saderīgs ar Medicīnisko ierīču direktīvu.

3. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, neraugoties uz EST spriedumu, ar kuru konstatēts pārkāpums, Grieķijas slimnīcas nav mainījušas savu praksi. Turklāt saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Grieķijas slimnīcas bija izstrādājušas citu praksi, piemēram, iekļāvušas "īpašas specifikācijas" uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus, lai apietu EST nolēmumus, dodot priekšroku savam vēlamajam piegādātājam, daudznacionālam ("starptautiskam"), kam agrāk bija virtuāls monopols Grieķijas slimnīcu apgādē. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas vairākkārt sekmīgi iesniedzis rīkojumu pret uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kuros ietvertas šīs "īpašās specifikācijas". Savukārt Grieķijas valdība turpināja palielināt nodevas par izpildraksta iesniegšanu.

4. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, neraugoties uz to, ka Grieķijas Augstākā administratīvā tiesa ir radījusi skaidru precedentu attiecībā uz šo "īpašo specifikāciju" nelikumību gan saskaņā ar ES, gan Grieķijas tiesību aktiem, slimnīcu prakse nav mainījusies. Ja vien skartais pretendents nav gatavs segt juridiskās izmaksas (līdz 5000 EUR par rīkojumu), notiks nelikumīgs konkursa process, kā plānots. Pat tad, ja pretendents ir izraudzīts tiesā, Grieķijas slimnīcas pēc tam atceļ konkursa procedūru un turpina iepirkt no sava "vēlamā piegādātāja" . Tāpēc, lai gan sūdzības iesniedzējam ir jāmaksā neatgūstama maksa 5000 EUR apmērā par rīkojumu, slimnīcas turpina aizstāvēt nelikumīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus tiesā, izmantojot publiskos līdzekļus.

5. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Grieķijas slimnīcas pārkāpj Publisko līgumu direktīvu, Medicīnas ierīču direktīvu un EST spriedumu. Sūdzības iesniedzējs savai sūdzībai pievienoja konkursa uzaicinājumu paraugu ar "īpašām specifikācijām", Grieķijas tiesu lēmumus un EOF (Grieķijas Zāļu aģentūras) atzinumu par "īpašām specifikācijām".

6. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu, Komisija norādīja, ka pēc EST sprieduma lietā Komisija/Grieķija tā saņēma informāciju, ka Grieķijas slimnīcas turpināja veikt zvanus tādā veidā, kas neatbilda EST spriedumam. Reaģējot uz šo informāciju, Komisija uzsāka LESD 260. pantā paredzēto procedūru (turpmāk "sankciju procedūra") pret Grieķiju. Saistībā ar šo tiesvedību tika konstatēts, ka Grieķija nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu EST spriedumu, un tāpēc Komisija 2010. gada 24. novembrī nolēma vērsties EST. Tomēr, ņemot vērā turpmākos notikumus, jo īpaši jaunu Grieķijas tiesību aktu pieņemšanu šajā jomā (Likuma Nr. 3897/2010 [7] 21. pants), Komisija nolēma slēgt pārkāpuma lietu.

7. Sūdzības iesniedzējs vēlreiz vērsās pie Komisijas, bet nepārliecināja to vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Līdz ar to 2012. gada 31. decembrī tā iesniedza šo sūdzību Eiropas Ombudam.

8. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu un konstatēja šādu apgalvojumu un prasību:

1) Komisija nav nodrošinājusi, ka Grieķija ievēro ES publiskā iepirkuma tiesību aktus attiecībā uz medicīnas ierīču publiskajiem iepirkumiem, kā arī EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija.

2) Komisijai būtu attiecīgi jārīkojas, lai nodrošinātu, ka Grieķija ievēro ES publiskā iepirkuma tiesību aktus attiecībā uz medicīnas ierīču publiskajiem iepirkumiem, kā arī EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija.

Apgalvojums, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka Grieķija ievēro ES publiskā iepirkuma tiesību aktus attiecībā uz publiskiem konkursiem par medicīniskām ierīcēm, kā arī EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija un ar to saistīto prasību

Ombuda mierizlīguma priekšlikums

9. Ombuds 2014. gada 14. jūlijā ierosināja mierizlīgumu, lai atrisinātu šajā sūdzībā minētos jautājumus. To darot, ombuds ņēma vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus [8].

10. Savā analīzē ombuds norādīja, ka saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē medicīnisko ierīču publiskos iepirkumus, līgumslēdzēja iestāde nevar noraidīt ar CE zīmi marķētu medicīnisko ierīču piedāvājumu sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, ja vien netiek ievērota īpaša procedūra. Ombuds norādīja, ka lietā Komisija/Grieķija EST konstatēja, ka Grieķijas slimnīcas ir izveidojušas atkārtotu un pastāvīgu praksi, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, un ka Grieķijas kompetentās iestādes nav pietiekami pārbaudījušas un sodījušas Grieķijas slimnīcu nelikumīgo rīcību [9].

11. Lai analizētu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ombuds pārbaudīja, vai Komisija, izskatot attiecīgo sūdzību par pārkāpumu, ir rīkojusies ar pienācīgu rūpību.

12. Savā argumentācijā ombude ņēma vērā sūdzības iesniedzēja argumentus, ka Grieķijas slimnīcas konsekventi izsludina nelikumīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus attiecībā uz medicīnas ierīcēm un ka gan slimnīcu prakses uzraudzība, gan skartajiem pretendentiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir nepietiekami, jo īpaši ņemot vērā ietekmi, ko rada maksa par izpildraksta iesniegšanu. No otras puses, Komisijas galvenais arguments bija tāds, ka ir nostiprināts tiesiskais un institucionālais regulējums, kas reglamentē Grieķijas slimnīcu uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus medicīnisko ierīču jomā, kā arī uzraudzības un atbilstības nodrošināšanas mehānismi.

13. Ombuds uzskatīja, ka Komisija nav novērtējusi Grieķijas iestāžu veikto izmaiņu iespējamo ietekmi uz tādiem pretendentiem kā sūdzības iesniedzējs. Faktiski Komisija neizskatīja sūdzības iesniedzēja argumentus, ka 84 % no uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus joprojām ir nelikumīgi un ka Likuma Nr. 3897/2010 21. pants nekad nav ticis piemērots, kas sākotnēji šķita labi pamatoti un pamatoti. Tāpat ombuds uzskatīja, ka Komisijas arguments, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas un pierādījumu, šajos apstākļos nešķiet pārliecinošs.

14. Turklāt ombuds uzskatīja, ka jautājums par maksu par izpildraksta iesniegšanu ir saistīts ar valsts pārskatīšanas procedūrām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valsts tiesās un ka tas joprojām ir aktuāls skartajiem pretendentiem, kad tie Grieķijas tiesās izmanto savas tiesības saskaņā ar ES publiskā iepirkuma tiesību aktiem. Šajā sakarā ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pietiekami pārliecinošu lietu, lai uzskatītu, ka maksa var apdraudēt tā tiesību aizsardzības efektivitāti saskaņā ar ES tiesību aktiem.

15. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds iesniedza Komisijai šādu priekšlikumu par mierizlīgumu:

"Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ombuds ierosina Komisijai atkārtoti izskatīt pārkāpuma sūdzības lietu par to, kā Grieķija ievēro ES publiskā iepirkuma tiesību aktus attiecībā uz medicīnas ierīču publiskajiem iepirkumiem, un EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija.

To darot, Komisija varētu pievērsties sūdzības iesniedzēja argumentiem, ka a) Grieķijas slimnīcas konsekventi izsludina nelikumīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus medicīnisko ierīču jomā un b) slimnīcu prakses uzraudzība un skartajiem pretendentiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav pietiekami.

Ja Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja argumenti par to, ka Grieķija vēl nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija, ir pamatoti, tā varētu pārbaudīt, vai būtu lietderīgi atsākt sankciju procedūru pret Grieķiju."

16. Atbildot uz ombuda priekšlikumu, Komisija ombuda analīzē konstatēja šādus divus galvenos sākotnējos konstatējumus: i) Komisija nav rūpīgi izskatījusi sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu; un ii) obligātā nodeva par pieņemama aizlieguma pieteikuma iesniegšanu saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem rada bažas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

17. Attiecībā uz i) punktu Komisija nepiekrita šim konstatējumam un izklāstīja savas darbības un no Grieķijas iestādēm saņemto informāciju, uz kuras pamata tā nolēma izbeigt lietu. Komisija apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka valsts tiesiskās aizsardzības sistēma un Grieķijas administrācija nākotnē nespēs nodrošināt gan piemērojamo noteikumu pienācīgu izpildi Grieķijā, gan atbilstību EST spriedumam.

18. Komisija arī apgalvoja, ka tā nevar uzraudzīt, kā valsts iestādes katrā atsevišķā gadījumā piemēro ES tiesību aktus. Tāpat tā nevar turpināt sūdzības lietu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, lai pastāvīgi novērtētu valsts iestāžu darbību vai uzraudzītu valsts iestāžu atbilstību ES tiesību aktiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtā sūdzība ir un paliks slēgta.

19. Tomēr Komisija norādīja, ka, pildot savu modrības pienākumu, tā joprojām ir gatava sākt pārkāpuma lietu, pamatojoties uz pierādījumiem, ka dalībvalsts sistēmas nedarbojas saskaņā ar ES tiesību aktiem. Komisija patiešām sāktu pārkāpuma procedūru, ja tās rīcībā būtu pierādījumi, kas liecina, ka dalībvalsts konkrētā situācijā neievēro ES Tiesas judikatūru. Šādus pierādījumus varētu darīt zināmus Komisijai, iesniedzot sūdzības, vai arī Komisija par tiem uzzinātu pati ar saviem līdzekļiem. Komisija piebilda, ka tā jau sarakstē ar ombudu ir skaidri norādījusi, ka gadījumā, ja kļūs skaidrs, ka būs nepieciešama turpmāka Grieķijas valsts veikto pasākumu kontrole, tā nevilcināsies attiecīgi rīkoties. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tā „vēlas turpināt izmeklēt Grieķijas iestāžu atbilstību ES Tiesas spriedumam, uzsākot izmeklēšanas procedūru pēc savas iniciatīvas”.

20. Attiecībā uz ii) punktu Komisija norādīja, ka attiecīgie Grieķijas tiesību akti (Likuma Nr. 3886/2010 5. panta 1. punkts) paredz obligātas maksas samaksu kā priekšnoteikumu, lai Grieķijas tiesās iesniegtu pieņemamu pieteikumu par aizliegumu attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes iespējamu publiskā iepirkuma tiesību aktu pārkāpumu. Komisija uzskata, ka Grieķijas tiesas ir atzinušas šo nodevu par atbilstošu Grieķijas Konstitūcijai un Komisija – ES tiesību aktiem. Izmeklēšanu kontekstā Komisija uzskatīja, ka ES tiesību akti neliedz valsts tiesību aktos noteikt obligātu maksu, un faktiski šādas maksas ir atrodamas daudzās dalībvalstīs. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka Grieķijas tiesību aktos noteiktā maksa (t. i., 1 % no līguma vērtības, nepārsniedzot 50 000 EUR) ir saderīga ar samērīguma principu, jo tās summa un maksāšanas procedūra nepadara neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina to tiesību īstenošanu, kas saimnieciskās darbības subjektiem piešķirtas saskaņā ar ES tiesību aktiem. Komisija uzskatīja, ka maksa ir pamatota, ņemot vērā to, ka tās mērķis ir izvairīties no ļaunprātīgas aizlieguma procedūras, kas varētu pārslogot tiesas un novest pie iepirkuma procedūru apturēšanas bez stabila juridiska pamata. Turklāt Komisija apgalvoja, ka saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem (sk. Likuma Nr. 3886/2010 5. panta 5. punktu) šķiet, ka kopējā nodevu summa ir jāatmaksā prasītājam, ja tiesa pilnībā vai daļēji apmierina pieteikumu. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, tā kā saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem tiesas sēdes un tiesas nolēmumu pasludināšanas termiņi aizlieguma procedūrā ir īsi, sekmīga pieteikuma gadījumā nodeva prasītājam tiek atmaksāta īsā laikposmā. Ņemot vērā šos argumentus, Komisija secināja, ka attiecīgā maksa nepārkāpj ES publiskā iepirkuma noteikumus un ka tāpēc šajā posmā Komisija neplāno sākt izmeklēšanas procedūru par šo jautājumu, ja vien sūdzības iesniedzējs tai neiesniedz būtiskus pierādījumus, kas liecina par ES tiesību aktu pārkāpumu.

21. Savos apsvērumos par Komisijas atbildi sūdzības iesniedzējs uzstāja uz iepriekš minēto daudznacionālo uzņēmumu lomu jebkura uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus sagatavošanā par ķirurģisko šuvju piegādi Grieķijā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis daudznacionālais uzņēmums bija cēlonis gan lietām, kuru rezultātā tika pieņemti EST spriedumi, jo tas bija iesaistīts slimnīcu komiteju lēmumos un konkursa specifikācijās. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzsvēra faktu, ka ASV, atšķirībā no ES, attiecīgais starptautiskais uzņēmums tika sodīts ar lielu naudas sodu par savu praksi.

22. Pēc tam sūdzības iesniedzējs pauda neapmierinātību ar Komisijas atbildi, kurā galvenā uzmanība pievērsta spēkā esošā tiesiskā regulējuma atbilstībai un uzsvērta Grieķijas Likuma Nr. 3897/2010 pozitīvā ietekme. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka neviens nekad nav sūdzējies par tiesību aktu, direktīvu un tiesas lēmumu trūkumu. Jebkurai valsts amatpersonai Medicīnisko ierīču direktīva ir vairāk nekā piemērota, lai nodrošinātu ar CE zīmi marķētu medicīnisko ierīču brīvu apriti starp ES dalībvalstīm. Turklāt EST likvidēja visas iespējamās nepilnības, spriedumā lietā Komisija/Grieķija nospriežot, ka, ja tiek apgalvots, ka ražojums ar CE marķējumu apdraud sabiedrības veselību, pirms minētā ražojuma noraidīšanas ir jāievēro direktīvā aprakstītā procedūra. Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav vajadzīgi papildu tiesību akti vai noteikumi.

23. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka joprojām pastāv jautājums par to, kas īsteno tiesību aktus. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir atsaukusies uz Grieķijas iestāžu veiktajiem pasākumiem un to sniegto informāciju, neatklājot neko konkrētu. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Likuma Nr. 3897/2010 21. pants, kuram Komisija piešķir lielu nozīmi, ir spēkā gandrīz piecus gadus un ka šajā laikposmā Grieķijas slimnīcas un ārsti to ir pārkāpuši simtiem reižu (šajā jautājumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ja slimnīcas ar to sadarbotos, tas varētu pierādīt, ka slimnīcas tūkstošiem reižu ir pārkāpušas direktīvu). Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Likuma Nr. 3897/2010 21. pants nekad nav ticis izpildīts. Tas ir tāpēc, ka likums tika pieņemts tikai tādēļ, lai apturētu Komisijas izmeklēšanu pēc sūdzības par pārkāpumu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka prasība, ka diviem valdības ministriem ir jāvienojas pirms naudas soda uzlikšanas, padara šo pasākumu par fiktīvu. Ņemot to vērā, sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas nostāju, ka šādi tiesību akti ir atbilstošs pasākums.

24. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas nostāju, ka nav pierādījumu, kas pamatotu secinājumu, ka valsts tiesiskās aizsardzības sistēma un Grieķijas administrācija nespēj nodrošināt gan piemērojamo noteikumu pienācīgu izpildi Grieķijā, gan atbilstību EST spriedumam. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka savā 2013. gada 5. jūlija vēstulē un tās papildinājumā tas ir parādījis, ka kopš Likuma Nr. 3897/2010 21. panta stāšanās spēkā 84 % no visiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus šuvēm ietvēra nelikumīgas specifikācijas, kas pārkāpj Medicīnas ierīču direktīvu un EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija. Pamatojoties uz veikto aptauju, sūdzības iesniedzējs uzstāj, ka 2014. gadā to uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus procentuālā daļa, kuros bija iekļautas nelikumīgas specifikācijas, palielinājās līdz 87,8 %. Starp tiem ir divi uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, kuru vērtība pārsniedz 8 miljonus EUR šuvēm. Tā norādīja, ka slimnīcu saraksts un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus var tikt darīti pieejami Komisijai. Sūdzības iesniedzējs vēlējās noskaidrot, vai Komisija gaida, līdz šī procentuālā daļa sasniegs 100 %, lai rīkotos, vai arī tā uzskata, ka Grieķijas iestādes ievēro ES tiesību aktus, jo gandrīz 88 % slimnīcu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pārkāpj direktīvu un EST spriedumu.

25. Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir sniedzis taustāmus pierādījumus par pilnīgu direktīvas un EST sprieduma neievērošanu. Turpretī Komisija savu secinājumu balsta uz Likuma Nr. 3897/2010 21. pantu, kas nekad nav ticis un nekad netiks īstenots. Neraugoties uz to, ka Grieķijas tiesas piemēro likumu, 88 % konkursu par šuvēm ir nelikumīgi. Sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka Komisijai nevajadzētu būt apmierinātai ar tās modrību un rūpību. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs vēlējās zināt, kāda līmeņa pierādījumi Komisijai būtu vajadzīgi, lai pārliecinātos, ka Grieķijas slimnīcas neievēro direktīvu un EST spriedumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāprecizē, kas tai nepieciešams, lai pārliecinātos, ka notiek pārkāpumi; tajā būtu jānorāda, cik uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus vai nelikumīgus lēmumus tā pieprasa, un būtu jāpaskaidro, kādus konkrētus pierādījumus tā uzskata par pietiekamiem.

26. Attiecībā uz aizlieguma nodevu sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka saskaņā ar Likumu Nr. 3886/2010 pieprasītā nodeva par aizlieguma iesniegšanu ir atmaksājama gadījumā, ja tiesas spriedums ir labvēlīgs uzņēmumam, kas pieprasa aizliegumu. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka maksa, par kuru tas sūdzas, ir paredzēta Prezidenta dekrēta Nr. 118/2007 15. panta 6. punktā. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka, lai iesniegtu pieņemamu tiesas rīkojumu, skartajam pretendentam vispirms ir jāmaksā neatmaksājama maksa 1000 EUR apmērā, lai iesniegtu administratīvu pārsūdzību pret slimnīcu (līgumslēdzēju iestādi). Ja vien šī nodeva nav samaksāta, tiesas rīkojumu noraida; sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas ar to ir noticis vairākas reizes.

27. Lai pamatotu savus apgalvojumus, sūdzības iesniedzējs savu nostāju, izsludinot konkursu par šuvju piegādi, apkopoja šādi: a) slimnīcas atsakās no šuvēm ar CE marķējumu, b) sūdzības iesniedzējam pēc 1000 EUR neatmaksājamās maksas samaksas ir jāiesniedz administratīva pārsūdzība, c) sūdzības iesniedzējam pēc tam ir jāiesniedz rīkojums, kura izpilde ir atmaksājama, ja tā ir sekmīga. Sūdzības iesniedzējs minēja trīs uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kuros bija iesaistīta viena slimnīca (Etoloakarnānijas galvenā slimnīca) un uz kuriem tas atbildēja 2014. gadā, un kuros tā šuves ar CE marķējumu tika noraidītas. Tai bija jāmaksā 3000 EUR kā nodevas par administratīvo pārsūdzību, 2000 EUR kā nodevas par aizliegumiem un 6000 EUR kā advokātu honorāri. Visas trīs lietas tiek izskatītas Patras administratīvajā apelācijas tiesā, un pa to laiku slimnīca turpina pirkt no vēlamā piegādātāja (tā paša daudznacionālā piegādātāja) par cenu, kas trīs līdz trīsdesmit piecas reizes pārsniedz tirgus cenu. Kad Grieķijas tiesas pieņems spriedumu, slimnīca vienkārši atcels konkursa procedūru, saglabās maksu 3000 EUR apmērā un izsludinās jaunu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Nekas nenotiks ar slimnīcu un tiem, kas tajā pieņem lēmumus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka neatmaksājamās maksas dēļ galarezultāts ir tāds, ka mazam piegādātājam nav ekonomiskas jēgas apstrīdēt slimnīcas nelikumīgos lēmumus, ar kuriem noraidīti tā piedāvājumi. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgā maksa ir paredzēta, lai kalpotu daudznacionālā uzņēmuma interesēm.

28. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, izņemot gadījumu, kad Komisija nekonstatē neko nepareizu "ar visu šo haosu", tai būtu jāuzstāj, lai Grieķijas valdība 1) atmaksātu attiecīgo nodevu labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā un 2) paredzētu automātiskas sankcijas pret personām, kas iesaistītas ES tiesību aktu pārkāpumos. Pēdējais minētais noteikums nozīmētu atcelt prasību par kopīgu ministrijas dekrētu par soda piemērošanu saskaņā ar Likuma Nr. 3897/2010 21. pantu. Turklāt Grieķijas valdībai būtu jāparedz, ka uzņēmumam, kura preces tiek nelikumīgi noraidītas, tiek izmaksāta kompensācija. Sūdzības iesniedzējs noslēdza savus iesniegumus, paužot gatavību sniegt jebkādus papildu datus, ko Komisija varētu uzskatīt par vajadzīgiem, lai pierādītu savos apsvērumos vai kādā no saviem iepriekšējiem iesniegumiem saistībā ar šo sūdzību sniegtos apgalvojumus.

Ombuda novērtējums pēc mierizlīguma priekšlikuma

29. Pirmais izskatāmais jautājums ir par to, vai neapmierinātajiem pretendentiem faktiski ir pieejama efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Tas ietver jautājuma par aizlieguma nodevu izskatīšanu. Rūpīgi izvērtējot attiecīgos tiesību aktus un pušu argumentus, ir skaidrs, ka faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas reglamentē medicīnisko ierīču publiskos iepirkumus Grieķijā, ir šādi: pretendentam, kura šuvju ar CE zīmi piedāvājums ir noraidīts, vispirms ir jāiesniedz administratīva sūdzība par slimnīcas lēmumu noraidīt piedāvājumu un jāsamaksā neatmaksājama nodeva (turpmāk tekstā - "administratīvās pārsūdzības nodeva") 0,1 % apmērā no piedāvājuma vērtības, kas ir vismaz EUR 1000, bet ne vairāk kā EUR 5000 (Prezidenta dekrēta Nr. 118/2007 15. panta 6. punkts). Desmit dienu laikā pēc administratīvās pārsūdzības noraidīšanas vai pēc tam, kad beidzies 15 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai par minēto pārsūdzību, pretendents var iesniegt rīkojumu kompetentā tiesā. Maksa ("rīkojuma nodeva") par pieņemama izpildraksta iesniegšanu ir 1 % no piedāvājuma vērtības, nepārsniedzot EUR 50 000, un tā ir atmaksājama, ja izpildraksts ir izdots. Komisija uzskata, ka aizlieguma nodeva ir samērīga.

30. Jautājumā par aizlieguma nodevu ombude pateicas Komisijai par pozitīvo atbildi uz viņas ierosinājumu mierizlīguma priekšlikumā, ka tajā ir jāizskata sūdzības iesniedzējas argumenti par aizlieguma nodevu, lai gan šis lietas aspekts netika darīts tai zināms pirms šīs sūdzības iesniegšanas ombudam. Attiecībā uz šīs atbildes būtību ombuds uzskata, ka Komisija ir izvirzījusi pamatotus argumentus, lai pamatotu viedokli, ka aizlieguma maksa atbilst samērīguma principam un nepadara pārmērīgi grūtu Savienības tiesībās paredzēto tiesību īstenošanu un, konkrētāk, efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu Grieķijas tiesās skartajiem pretendentiem.

31. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka tā galvenā sūdzība attiecas uz administratīvās pārsūdzības maksu. Ombuds norāda, ka Komisija savā atbildē nav pievērsusies šim jautājumam. Tomēr tas ir saprotams, ņemot vērā, ka tad, kad sūdzības iesniedzējs izvirzīja šo jautājumu sarakstē ar Komisiju, tas vienmēr atsaucās uz to kā maksu par rīkojuma iesniegšanu. Attiecībā uz administratīvo apelācijas nodevu ir skaidrs, ka šīs nodevas summa ir daudz mazāka nekā aizlieguma nodevas summa (0,1 % no piedāvājuma vērtības ar ierobežojumu 5000 EUR). Tomēr sūdzības iesniedzējs pareizi norādīja, ka, pamatojoties uz attiecīgajiem Grieķijas tiesību aktiem, administratīvās pārsūdzības nodeva netiek atmaksāta neatkarīgi no tā, vai pārsūdzība ir vai nav sekmīga. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka to gadījumu skaits, kad Grieķijas slimnīcas pārkāpj ES tiesību aktus, ir ļoti liels. Tāpēc administratīvās apelācijas nodevas ietekme ir jāizvērtē, ņemot vērā šo kontekstu, nevis tikai tās ierobežoto apmēru atsevišķos gadījumos. Šādos apstākļos sūdzības iesniedzēja arguments, ka administratīvā maksa liek apšaubīt efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību skartajiem pretendentiem Grieķijas slimnīcu konkursos, sākotnēji šķiet pamatots. Komisija vēl nav pievērsusies šim jautājumam. Tādēļ ombuds uzskata, ka ir jāaicina Komisija to darīt sīki izstrādātajā atzinumā par ombuda ieteikuma projektu.

32. Sūdzības iesniedzēja apgalvojuma galvenais aspekts ir tas, ka Grieķijas slimnīca, neradot nekādas izmaksas, var atkal un atkal noraidīt šuvju ar CE zīmi piedāvājumus, pārkāpjot Medicīnas ierīču direktīvu un EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija. Faktiski un saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto, ja pārsūdzība tiesā ir sekmīga, Grieķijas slimnīca joprojām var atcelt konkursa procedūru un turpināt sadarboties ar savu privileģēto piegādātāju. No tā izriet, ka ir jāpārbauda, vai ir taisnība, ka, neraugoties uz Likuma Nr. 3897/2010 21. panta pieņemšanu, Grieķijas slimnīcas nav atteikušās no savas pastāvīgās prakses noraidīt medicīnas ierīces ar CE zīmi, ko Tiesa ir kritizējusi iepriekš minētajā spriedumā lietā Komisija/Grieķija. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir par to, vai Komisija sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu ir izskatījusi atbilstoši prasītajam rūpības standartam. Kā ombude uzsvēra savā mierizlīguma priekšlikumā (38. punkts), rūpīgai sūdzības izskatīšanai bija nepieciešams, lai Komisija rūpīgi izanalizētu tai iesniegtos argumentus un pierādījumus. Sūdzībā par pārkāpumu un tai sekojošajos iesniegumos Komisijai sūdzības iesniedzējs norādīja, ka to lēmumu procentuālā daļa, ar kuriem noraidīti piedāvājumi šuvēm ar CE marķējumu, ir ļoti liela un ka šķietami drakoniskais noteikums Likuma Nr. 3897/2010 [10] 21. pantā, kas tika pieņemts, lai atturētu Grieķijas slimnīcas no likuma pārkāpšanas, nekad nav ticis piemērots praksē.

33. Ombude apstiprina viedokli, ko viņa pauda savā mierizlīguma priekšlikumā (44. punkts), ka sūdzības iesniedzējas argumenti no pirmā acu uzmetiena šķiet labi pamatoti un pamatoti. Lai izpildītu rūpības prasību, izskatot attiecīgo sūdzību par pārkāpumu, Komisijai bija pienācīgi jāizskata sūdzības iesniedzēja detalizētie un konkrētie argumenti, lai pamatotu savu sūdzību, ka Grieķija vēl nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija (jo īpaši, ka a) 84 % no uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus attiecībā uz šuvēm ir nelikumīgi un ka b) Likuma Nr. 3897/2010 21. pants nekad nav ticis piemērots). Ja tā uzskatītu, ka tās rīcībā nav pietiekamu pierādījumu, tā būtu varējusi reaģēt uz sūdzības iesniedzēja piedāvājumu un lūgt paskaidrojumus un papildu informāciju. Tomēr Komisija vispār nerisināja iepriekš minētos jautājumus, pieņemot, ka ar Likuma Nr. 3897/2010 21. panta pieņemšanu vien pietiktu, lai atturētu slimnīcas no ES tiesību aktu, kas reglamentē medicīnisko ierīču publisko iepirkumu, pārkāpšanas. Tomēr tas nav pārliecinoši, vismaz tik ilgi, kamēr Komisija nav izskatījusi sūdzības iesniedzēja sīki izstrādātos iesniegumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka attiecīgais noteikums praksē netiek piemērots.

34. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds konstatē, ka Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi, jo tā ar pienācīgu rūpību nav pārbaudījusi sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Grieķija vēl nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija. Ombuds uzskata, ka, lai novērstu šo administratīvās kļūmes gadījumu, Komisijai būtu pienācīgi jāpārbauda informācija, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis, lai pamatotu šo apgalvojumu. Ja tā uzskata, ka tās rīcībā nav pietiekamu pierādījumu, tai būtu jārīkojas saskaņā ar sūdzības iesniedzēja piedāvājumu sniegt paskaidrojumus un papildu informāciju. Ja, rūpīgi pārbaudot pieejamo informāciju, tā secina, ka Medicīnas ierīču direktīvas un EST sprieduma lietā Komisija/Grieķija pārkāpums joprojām pastāv, tai būtu jāpārbauda, vai būtu lietderīgi atsākt sankciju procedūru pret Grieķiju. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu viņa sagatavo attiecīgu ieteikuma projektu.

Ieteikuma projekts

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Komisijai būtu pienācīgi jāpārbauda informācija, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Grieķija vēl nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu EST spriedumu lietā Komisija/Grieķija. Ja tā uzskata, ka tās rīcībā nav pietiekamu pierādījumu, tai būtu jārīkojas saskaņā ar sūdzības iesniedzēja piedāvājumu sniegt paskaidrojumus un papildu informāciju. Ja, pamatojoties uz pieejamās informācijas rūpīgu pārbaudi, tā uzskata, ka Medicīnisko ierīču direktīvas un EST sprieduma pārkāpums joprojām pastāv, tai būtu jāpārbauda, vai būtu lietderīgi atsākt sankciju procedūru pret Grieķiju.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2015. gada 30. jūnijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Detalizētajā atzinumā varētu iekļaut ieteikuma projekta pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.

Strasbūrā, 2015. gada 26. martā

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Lieta C-489/06 Komisija/Grieķijas Republika, Krājums 2009, I-1797. lpp. Skatīt arī lietu C-6/05 Medipac-Kazantzidis AE pret Venizelio-Pananio (PE.S.Y. KRITIS), Krājums 2007, I-4557. lpp.

[3] CE zīme ir zīme, kas parasti būtu jāuzliek medicīniskām ierīcēm, lai norādītu to atbilstību Medicīnisko ierīču direktīvas noteikumiem, lai nodrošinātu to brīvu apriti Savienībā un nodošanu ekspluatācijā saskaņā ar to paredzēto nolūku.

[4] Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 1. lpp.), kas aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

[5] Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, OV L 169, 1. lpp., ar grozījumiem.

[6] Iepriekš 2. zemsvītras piezīmē minētajā spriedumā lietā Medipac‐Kazantzidis Tiesa nosprieda, ka “vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums liedz līgumslēdzējai iestādei, kas ir izsludinājusi konkursu par medicīnas ierīču piegādi un precizējusi, ka šīm ierīcēm ir jāatbilst Eiropas Farmakopejai un jābūt marķētām ar CE zīmi, tieši un neveicot Direktīvas 93/42 8. un 18. pantā paredzēto drošības procedūru, sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ noraidīt piedāvātos materiālus, ja tie atbilst norādītajai tehniskajai prasībai. Ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka minētie materiāli var apdraudēt sabiedrības veselību, tai ir jāinformē kompetentā valsts iestāde, lai sāktu minēto drošības procedūru," 55. punkts.

[7] Likuma Nr. 3897/2010 21. pantā ir noteiktas stingras sankcijas slimnīcām, slimnīcu vadības struktūru locekļiem un novērtēšanas komiteju locekļiem, kas noraida tādu produktu piedāvājumus, kuriem ir CE marķējums.

[8] Plašāka informācija un sīkāka informācija par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un Ombuda sākotnējo novērtējumu, kura rezultātā tika sagatavots mierizlīguma priekšlikums, ir pieejama Ombuda mierizlīguma priekšlikuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/correspondence.faces/en/59352/html.bookmark

[9] Spriedums lietā C‐489/06 Komisija/Grieķijas Republika, iepriekš minēts 2. zemsvītras piezīmē, 53.–55. punkts.

[10] Ir vērts atgādināt, ka saskaņā ar Likuma Nr. 3897/2010 21. pantu slimnīcām, slimnīcu vadības struktūru locekļiem un vērtēšanas komiteju locekļiem, kas noraida tādu produktu piedāvājumus, kuriem ir CE marķējums, piemēro stingras sankcijas.