Sūdzības priekšvēsture

Vispārīga informācija

1. Sūdzības iesniedzējs ir uzņēmums, kas darbojas ķīmijas nozarē. Uz tās darbībām attiecas Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH regula)[1], kurā visiem ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem, kuru daudzums pārsniedz vienu tonnu gadā, ir noteikts pienākums reģistrēt šīs vielas (t. i., iesniegt reģistrācijas dokumentāciju) Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA). Šis iebildums izrietēja no domstarpībām starp ECHA un sūdzības iesniedzēju par to, kāda informācija ir publiski jāizplata saskaņā ar REACH regulu.

Atbilstošās tiesību normas

Attiecīgie REACH regulas noteikumi

2. 10. pantā ir noteikts:

"Reģistrācija ... ietver ... a) tehnisko dokumentāciju, tostarp: i) ražotāja(-u) vai importētāja(-u) identitāte, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

[...]

xi) pieprasījumu par to, kuru no 119. panta 2. punktā minētajām ziņām, pēc ražotāja vai importētāja ieskatiem, nevajadzētu darīt pieejamu internetā saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu, tostarp pamatojumu, kāpēc publicēšana varētu kaitēt viņa vai kādas citas iesaistītās puses komerciālajām interesēm."

3. 77. panta 2. punktā ir noteikts:

„Sekretariāts veic šādus uzdevumus: [...] e) izveido un uztur datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikācijas un marķējuma sarakstu un harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. Tā 119. panta 1. un 2. punktā norādīto informāciju datubāzē(-ēs) bez maksas dara publiski pieejamu internetā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu iesniegtais pieprasījums tiek uzskatīts par pamatotu. Aģentūra pēc pieprasījuma dara pieejamu citu informāciju datubāzēs saskaņā ar 118. pantu.";

4. 119. pantā ir noteikts:

"1. Saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu internetā bez maksas dara publiski pieejamu šādu Aģentūras rīcībā esošu informāciju par vielām, vielām maisījumos vai izstrādājumos:

[...]

2. Šādu informāciju par vielām, vielām maisījumos vai izstrādājumos dara publiski pieejamu internetā bez maksas saskaņā ar 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu, izņemot gadījumus, kad puse, kas iesniedz informāciju, saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu iesniedz pamatojumu, kuru Aģentūra atzīst par derīgu, par to, kāpēc šāda publicēšana var potenciāli kaitēt reģistrētāja vai jebkuras citas attiecīgās puses komerciālajām interesēm:

[...]

b) kopējās tonnāžas diapazons (t. i., no 1 līdz 10 tonnām, no 10 līdz 100 tonnām, no 100 līdz 1000 tonnām vai vairāk par 1000 tonnām), kurā reģistrēta konkrēta viela;

[...].

d) drošības datu lapā ietverto informāciju, kas nav uzskaitīta 1. punktā;

[...]".

5. REACH regulas II pielikuma nosaukums ir “Prasības drošības datu lapu sastādīšanai”. II pielikuma 1.3. punkts ir formulēts šādi:

"1.3. Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

Norāda piegādātāju neatkarīgi no tā, vai tas ir ražotājs, importētājs, vienīgais pārstāvis, pakārtots lietotājs vai izplatītājs. Norāda pilnu piegādātāja adresi un tālruņa numuru, kā arī par drošības datu lapu atbildīgās kompetentās personas e-pasta adresi.

Turklāt, ja piegādātājs neatrodas dalībvalstī, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, un viņš ir iecēlis atbildīgo personu par šo dalībvalsti, norāda minētās atbildīgās personas pilnu adresi un tālruņa numuru.

Reģistrētājiem šī informācija atbilst reģistrācijā sniegtajai informācijai par ražotāja vai importētāja identitāti.

Ja ir iecelts vienīgais pārstāvis, var sniegt arī ziņas par ārpuskopienas ražotāju vai sintezētāju."

Fakti

6. 2011. gada 11. maijā ECHA publicēja paziņojumu presei par REACH regulas 119. panta 2. punkta piemērošanas jomas interpretāciju. Paziņojuma presei mērķis bija informēt sabiedrību, ka ECHA plāno publicēt savu reģistrētāju nosaukumus internetā, pamatojoties uz minēto tiesību normu. ECHA savu interpretāciju pamatoja ar Komisijas Juridiskā dienesta atzinumu un valdes lēmumu.

7. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 26. septembra vēstulē pauda neapmierinātību ar ECHA sniegto REACH regulas 119. panta 2. punkta interpretāciju. Tā uzskata, ka 119. panta 2. punkts neļauj publicēt reģistrēto personu vārdus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) 119. panta 2. punkts attiecas tikai uz informāciju, kas saistīta ar vielām; ii) drošības datu lapā norādītais piegādātāja nosaukums var atšķirties no reģistrētāja nosaukuma; iii) reģistrētāja vārda un uzvārda izpaušana padarītu bezjēdzīgu REACH regulas 4. pantu, kurā paredzēta iespēja vienoties par trešo personu pārstāvību [2]. Tādējādi tā lūdza ECHA atkārtoti izvērtēt savu nostāju.

8. ECHA 2011. gada 20. oktobrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka pēc rūpīgas pārbaudes tās valde un Komisijas Juridiskais dienests ir secinājuši, ka reģistrētāju nosaukumi ir jāpublicē saskaņā ar REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunktu, jo tie parasti ir iekļauti drošības datu lapā. Turklāt ECHA norādīja, ka 119. panta 2. punkts neaprobežojas tikai ar vielām raksturīgajām īpašībām. To pierāda minētā noteikuma b) punkts, kas attiecas uz kopējās tonnāžas diapazoniem. ECHA arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka reģistrētāji var pieprasīt, lai viņu vārds netiktu atklāts. Tā piebilda, ka tas varētu būt īpaši svarīgi gadījumos, kad trešās personas pārstāvis tiek iecelts saskaņā ar REACH regulas 4. pantu.

9. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 2. decembrī vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu un prasību:

Apgalvojums:

ECHA nebija ne kompetences, ne juridiskā pamata lemt par reģistrētāju vārdu atklāšanu.

Apgalvojums:

ECHA savā tīmekļa vietnē nevajadzētu atklāt sūdzības iesniedzēja kā viena no reģistrētājiem nosaukumu.

Izmeklēšana

11. Ombuds 2012. gada 16. janvārī lūdza ECHA sniegt atzinumu par sūdzību. ECHA 2012. gada 2. maijā nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu sniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 11. jūlijā iesniedza savus apsvērumus.

12. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 5. augustā nosūtīja jaunu sūdzību par būtībā to pašu jautājumu, proti, reģistrēto personu vārdu publicēšanu.

13. Ombuds 2013. gada 9. oktobrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka izskatīs 2013. gada 5. augusta vēstulē sniegto informāciju saistībā ar šo izmeklēšanu.

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

14. Savā atzinumā ECHA apšaubīja šī iebilduma pieņemamību. Tas apgalvoja, ka i) sūdzības iesniedzējs pieprasīja juridisku atzinumu par abstraktu tiesību jautājumu un nenorādīja uz konkrētu administratīvas kļūmes gadījumu, ii) sūdzība attiecās uz hipotētisku turpmāku administratīvo praksi, kas nebija pietiekami konkrēta, lai to izmeklētu, un iii) ECHA būtu jāļauj ieviest administratīvu procedūru, pirms ombuds to izmeklē. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos nepiekrita ECHA apsvērumiem par sūdzības nepieņemamību.

15. Ombuds uzskata par lietderīgu norādīt, ka, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta apstiprināto "administratīvās kļūmes" definīciju, administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu. Šī lieta attiecas uz to, kā ECHA interpretē REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunktu, proti, konkrētu noteikumu, kas ir saistošs aģentūrai. Vēl svarīgāk ir tas, ka labas pārvaldības pamatprincips ir rīkoties proaktīvi un pirmām kārtām novērst administratīvas kļūmes. Tādējādi ECHA iebildumi par sūdzības pieņemamību nevar tikt apmierināti.

A. Apgalvotais kompetences vai juridiskā pamata trūkums attiecībā uz reģistrēto personu vārdu izpaušanu

Ombudam iesniegtie argumenti

16. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka REACH regulas 119. panta 2. punkts attiecas tikai uz informāciju par vielām. Tādējādi atsauce uz drošības datu lapu jāsaprot kā tāda, kas attiecas tikai uz informāciju par vielām. Interpretācijā, kas balstīta tikai uz dažiem 119. panta 2. punkta d) apakšpunktā ietvertajiem vārdiem, aplūkojot tos atsevišķi, netiek ņemts vērā visas tiesību normas formulējums, it īpaši tiesību normas un REACH regulas konteksts un mērķis.

17. Drošības datu lapā paredzēts, ka jānorāda tikai piegādātājs. Tomēr piegādātājs un reģistrētājs var nebūt vienas un tās pašas struktūras. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tādējādi ir skaidrs, ka reģistrētāja nosaukuma izplatīšana, pamatojoties uz REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunktu, nebija paredzēta. Turklāt REACH regulas [3] 117. apsvērumā ir noteikts, ka ES pilsoņiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai par ķīmiskām vielām; ražotāja identitāte nav šāda informācija.

18. Turklāt REACH regulas 4. pantā paredzētā trešo personu pārstāvības kārtība zaudētu jēgu, ja reģistrētāja vārds tiktu publiskots.

19. Reģistrētāja nosaukums ir komercnoslēpums, jo, ja tas tiktu izpausts, tad varētu identificēt reģistrētāja adresi, ražotni un aplēšamos daudzumus.

20. Konfidencialitātes pieprasījums saskaņā ar REACH regulas 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu nebūtu piemērots alternatīvs risinājums, jo, pirmkārt, ECHA to varētu vienkārši noraidīt un, otrkārt, maksa par konfidencialitātes pieprasījumu katrā ziņā būtu nesamērīga ar ECHA šajā ziņā veicamo darbu.

21. Savā atzinumā ECHA paskaidroja, ka REACH regulā visiem ķīmisko vielu ražotājiem un importētājiem ir noteikts pienākums reģistrēt šīs vielas ECHA vienas tonnas vai lielākā apjomā gadā. Tām ir jāiesniedz ECHA reģistrācijas dokumentācija, kurā ietverti konkrēti dati par vielas īpašībām, kā arī novērtējums un ieteikumi par to, kā kontrolēt ar vielu saistītos riskus. Kad reģistrācijas dokumentācija ir iesniegta, ECHA iekļauj informāciju savā datubāzē. Saskaņā ar REACH regulas 77. panta 2. punkta e) apakšpunktu ECHA 119. panta 1. un 2. punktā uzskaitītā informācija ir jādara publiski pieejama, izņemot gadījumus, kad konfidencialitātes pieprasījums saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu tiek uzskatīts par pamatotu.

22. REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunktā ECHA ir noteikts pienākums darīt publiski pieejamu drošības datu lapā iekļauto informāciju, kas vēl nav izplatīta, pamatojoties uz 119. panta 1. punktu. Tā kā ECHA pati nesaņem drošības datu lapas kopiju [4], informācija, ko uzskata par atbilstošu "drošības datu lapā iekļautajai " informācijai" , jānosaka, pamatojoties uz Aģentūras rīcībā esošās informācijas veidu, kas vienmēr jāiekļauj drošības datu lapā. Sākotnēji ECHA uzskatīja, ka šāda veida informācija ir tikai par lietojumiem un lietojumiem, pret kuriem ir ieteikts iebilst. Tomēr, pārskatot 119. panta 2. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomu, aģentūra konstatēja papildu informāciju, kas vienmēr būtu jāiekļauj drošības datu lapās, piemēram, reģistrētāja identitāti [5].

23. Drošības datu lapā ir norādīts reģistrētāja vārds, jo reģistrētājs ir pirmā persona, kas piegādā vielu, un kā tādam viņam ir pienākums sagatavot drošības datu lapu saskaņā ar REACH regulas 31. panta 1. punktu. Drošības datu lapā reģistrē piegādātāja identitāti saskaņā ar REACH regulas II pielikuma 1.3. punktu.

24. ECHA norādīja, ka visiem reģistrētājiem saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu ir dota iespēja pieprasīt neizplatīt savu nosaukumu internetā.

25. ECHA atzina, ka konfidencialitātes pieprasījuma iesniegšana ir īpaši svarīga, ja reģistrētājs ieceļ trešās personas pārstāvi saskaņā ar REACH regulas 4. pantu. Tā apstiprināja, ka informācija par piegādes ķēdi vai cenas aprēķināšanu un cita informācija, kas ir konfidenciāla konkurences tirgū, netiks izpausta saskaņā ar REACH regulas 119. panta 2. punktu. Ņemot vērā to, ka publicēšana varētu kaitēt reģistrētāja komerciālajām interesēm, ECHA, visticamāk, pieņemtu pienācīgi pamatotu konfidencialitātes pieprasījumu.

26. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka tā ražošanas tonnāžu varētu izsecināt no tā nosaukuma publicēšanas, ECHA norādīja, ka saskaņā ar REACH regulas 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu un 119. panta 2. punktu ikviens reģistrētājs jau var iesniegt konfidencialitātes pieprasījumu attiecībā uz viņa reģistrācijas dokumentācijā norādīto tonnāžas diapazonu.

27. ECHA piebilda, ka gadījumā, ja konfidencialitātes pieprasījums tiek noraidīts, ir paredzēti dažādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, piemēram, pārskatīšanas pieprasījums saskaņā ar REACH regulas 118. panta 3. punktu vai vēlāka atcelšanas prasība Vispārējā tiesā.

28. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atsaucās uz saviem iepriekš izteiktajiem argumentiem. Tā piebilda, ka konfidencialitātes pieprasījums nav piemērots risinājums, jo summa, kas tiek iekasēta par konfidencialitātes pieprasījumu, ir nesamērīga ar reģistrācijas maksu un neatspoguļo darbu, kas ECHA jāveic saskaņā ar REACH regulas 74. panta 3. punktu.

Ombuda novērtējums

29. Šis iebildums attiecas uz REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunkta interpretāciju. Ombuds norāda, ka ES Tiesai vēl nav bijusi iespēja izskatīt šo konkrēto noteikumu. Tā kā Tiesa nav sniegusi interpretāciju, ECHA bija tiesības izstrādāt savus interpretācijas noteikumus, lai varētu piemērot REACH regulu, un ombudam ir jāpārbauda, vai interpretācija ir pareiza un saprātīga. Tomēr augstākā iestāde, kas var sniegt REACH regulas interpretāciju, un vienīgā iestāde, kas var sniegt saistošu interpretāciju, ir Tiesa.

30. Savā atzinumā ECHA paskaidroja, ka REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunktā tai ir noteikts pienākums darīt publiski pieejamu drošības datu lapā ietverto informāciju, kas vēl nav izplatīta, pamatojoties uz 119. panta 1. punktu. Sūdzības iesniedzējs neapstrīd, ka reģistrētās personas vārds ir daļa no šīs informācijas.

31. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) 119. panta 1. un 2. punktā ir prasīts publicēt tikai informāciju "par vielām" un ii) ECHA interpretācija ir pretrunā 117. apsvērumam. Attiecībā uz i) argumentu sūdzības iesniedzēja interpretācija ir saderīga ar attiecīgā noteikuma formulējumu. Tomēr, kā pamatoti norādījusi ECHA, REACH regulas 119. panta 2. punkta b) apakšpunktā ECHA ir arī noteikts pienākums publiskot informāciju par kopējo tonnāžas diapazonu, kurā viela ir reģistrēta. Šāda veida informācija nav uzskatāma par informāciju "par vielām" tiešā nozīmē, ko aizstāv sūdzības iesniedzējs. Ņemot vērā, ka REACH regulas 119. panta 2. punkta b) apakšpunktā ECHA ir noteikts pienākums publicēt drošības datu lapā ietverto informāciju (izņemot informāciju, kas jau ir jāpublicē saskaņā ar REACH regulas 119. panta 1. punktu) un ka nav strīda par to, ka reģistrētāja nosaukums ir daļa no šīs informācijas, ombuds uzskata, ka ECHA interpretācija ir ticama. ECHA konkrēti neizskatīja ii) argumentu. Tomēr 117. apsvērumā nekas neliecina par to, ka ECHA interpretācija būtu acīmredzami kļūdaina.

32. Sūdzības iesniedzējs arī kritizēja ECHA pieeju, atsaucoties uz trešo personu pārstāvības pasākumiem, kas paredzēti REACH regulas 4. pantā. Šķiet, ka, ja tiek izmantota šāda kārtība, drošības datu lapā ir norādīts nevis reģistrētāja, bet gan trešās personas pārstāvja vārds. Tomēr ECHA pamatoti norādīja, ka REACH regulas 10. panta a) punkta xi) apakšpunktā ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai noteikti dati netiktu publiskoti internetā. No ECHA atzinuma izriet, ka tā būtu labvēlīgi noskaņota pieņemt jebkuru šādu lūgumu attiecībā uz nosaukumiem. Faktiski no sarakstes starp sūdzības iesniedzēju un ECHA (skat. iepriekš 12. punktu) izrietēja, ka starplaikā sūdzības iesniedzējs iesniedza ECHA vairākus šādus pieprasījumus, kuri visi tika apstiprināti. ECHA arī ieteica sūdzības iesniedzējam apsvērt iespēju to darīt attiecībā uz papildu reģistrācijas dokumentācijas publicēšanu. Šādos apstākļos šķiet, ka reģistrētāju nosaukumu publicēšana nav neizbēgama un ka ECHA neturpinās šādu publicēšanu, ja šajā sakarā tiks iesniegts pamatots konfidencialitātes pieprasījums.

33. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka ECHA sniegtā REACH regulas 119. panta 2. punkta d) apakšpunkta interpretācija ir pamatota.

34. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka summa, kas iekasēta par konfidencialitātes pieprasījumu, ir nesamērīga attiecībā pret reģistrācijas maksu un neatspoguļo darbu, kas ECHA jāveic saskaņā ar REACH regulas 74. panta 3. punktu. Šajā sakarā ir lietderīgi norādīt, ka ECHA iekasējamās maksas, tostarp maksas par konfidencialitātes pieprasījumiem saskaņā ar REACH regulas 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu, ir noteiktas Komisijas Regulā 340/2008 [6]. No tā izriet, ka principā, tā kā ECHA ir ievērojusi Regulu 340/2008, nevar konstatēt, ka tā būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi. Varētu būt lietderīgi arī piebilst, ka Regulā 340/2008 ir paredzēts, ka maksu struktūrā un apmērā būtu jāņem vērā REACH regulā prasītais darbs un tās būtu jānosaka tādā līmenī, kas nodrošina, ka no tām gūtie ieņēmumi kopā ar citiem ECHA ieņēmumu avotiem ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas [7].

35. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds slēdz šo lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

B. Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Šajā lietā netika konstatētas administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un ECHA tiks informēti par šo lēmumu.

 

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 12. martā

---

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.), ar grozījumiem.

[2] "Jebkurš ražotājs, importētājs vai, attiecīgā gadījumā, pakārtots lietotājs, saglabājot pilnu atbildību par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu, var iecelt trešās personas pārstāvi visām procedūrām saskaņā ar 11. pantu, 19. pantu, III sadaļu un 53. pantu, kas ietver pārrunas ar citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgā gadījumā, pakārtotiem lietotājiem. Šādos gadījumos Aģentūra parasti neizpauž citiem ražotājiem, importētājiem vai attiecīgā gadījumā pakārtotiem lietotājiem tā ražotāja, importētāja vai pakārtotā lietotāja identitāti, kurš iecēlis pārstāvi.";

[3] Attiecīgās 117. apsvēruma daļas ir formulētas šādi: "ES iedzīvotājiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai par ķīmiskajām vielām, kurām viņi var tikt pakļauti, lai viņi varētu pieņemt apzinātus lēmumus par ķīmisko vielu izmantošanu. Pārredzams veids, kā to panākt, ir nodrošināt viņiem brīvu un vieglu piekļuvi Aģentūras datubāzē glabātajiem pamatdatiem, tostarp īsiem bīstamo īpašību aprakstiem, marķēšanas prasībām un attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp atļautajiem lietojumiem un riska pārvaldības pasākumiem..."

[4] Pienākums sagatavot drošības datu lapu ir paredzēts trešo personu labā.

[5] Pārskatīšanas procesu uzsāka ECHA valdes Padomdevēja grupa izplatīšanas jautājumos. Konsultatīvās grupas sastāvā bija valdes locekļi no dažādām dalībvalstīm un Komisijas, nozares, arodbiedrību un NVO pārstāvji. Nozares pārstāvis bija no Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes, kuras loceklis bija sūdzības iesniedzējs.

[6] Komisijas Regula (EK) Nr. 340/2008 (2008. gada 16. aprīlis) par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV 2008, L 107, 6. lpp.).

[7] Skatīt Regulas (EK) Nr. 340/2008 2. apsvērumu.