Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam, kas ir ieinteresētā persona, piekļuvi Savienības ražošanas nozares sākotnējam pieprasījumam paplašināt antidempinga maksājumus Krievijas izcelsmes amonija ražojumiem. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas atteikums nav pamatots, ņemot vērā piemērojamos antidempinga regulas noteikumus, un, iespējams, ir ietekmējis sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību šajā procedūrā. Tādēļ viņa ieteica Komisijai atklāt attiecīgo pieprasījumu.

Lai gan Komisija nepiekrita ombuda konstatējumam par administratīvu kļūmi, tā piekrita viņas ieteikumam atklāt attiecīgo pieprasījumu. Tāpēc ombuds lietu slēdza.

Lieta attiecās uz Norvēģijas uzņēmuma pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar saziņu starp Komisiju un Itāliju, lai pārbaudītu, vai Itālija ievēro preču brīvas aprites tiesības, proti, attiecībā uz ierobežojumiem, kas noteikti “sniega zeķu” izmantošanai (sniega zeķes ir paredzētas tādam pašam mērķim kā sniega ķēdes).

Komisija noraidīja pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka dokumentu izpaušana varētu kaitēt notiekošai izmeklēšanai. Ombude jautāja par šo jautājumu. Pēc tam tika piešķirta piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, kā rezultātā ombuds secināja, ka Komisija ir atrisinājusi šo jautājumu.

Sūdzības iesniedzējs, Francijas valstspiederīgais, mainīja dzīvesvietu no Beļģijas uz Franciju. Viņš lūdza Francijā reģistrēt savu transportlīdzekli, kas iepriekš bija reģistrēts Beļģijā. Francijas iestādes atteicās atzīt Beļģijas iestāžu izdoto tehniskās apskates sertifikātu un pieprasīja, lai sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklim Francijā tiktu veikta pilnīga tehniskā apskate kā nosacījums tā reģistrācijai. Tāpēc sūdzības iesniedzējs sūdzējās Eiropas Komisijai, ka Francija ir pārkāpusi ES tiesību aktus par pārvietošanās brīvību. Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru. Pēc Francijas iestāžu skaidrojuma saņemšanas tā nolēma izbeigt sūdzības iesniedzēja lietu. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita šim lēmumam un vērsās pie ombuda.

Atzinumā, ko Komisija nosūtīja ombudam, tā kopumā uzskatīja, ka Savienības tiesības neuzliek dalībvalstij pienākumu, pārreģistrējot transportlīdzekļus, kas iepriekš reģistrēti citā dalībvalstī, automātiski atzīt visu vai daļu no tajā veiktās tehniskās apskates.

Atbildot uz ombuda papildu jautājumiem par attiecīgās judikatūras interpretāciju, Komisija mainīja savu sākotnējo viedokli. Tā paskaidroja, ka pēc nesena Tiesas sprieduma tā nolēma pārskatīt savu sākotnējo lēmumu, ar kuru tika izbeigta sūdzības iesniedzēja pārkāpuma lieta, un lūgt papildu paskaidrojumus no Francijas iestādēm. Tādējādi ombuds uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, Komisija ir atrisinājusi sūdzību. Tāpēc viņš slēdza lietu.

Sūdzības iesniedzējs, Francijas lauksaimnieku apvienība, sūdzējās Eiropas Komisijai, ka Francijas iestādes nav ievērojušas ES tiesību aktu noteikumus par veterināro zāļu (VZ) paralēlo importu. Tā apgalvoja, ka Francija neļāva veterinārārstiem, lauksaimniekiem, farmaceitiem un citiem mazumtirdzniecības izplatītājiem piekļūt vienkāršotajai atļaujas piešķiršanas procedūrai attiecībā uz paralēlo importu ar veterinārajām zālēm. Turklāt Francijas iestādes atteica piekļuvi vienkāršotajai procedūrai attiecībā uz BZ paralēlo importu vairumtirgotājiem, kuriem ir atļauts izplatīt BZ citās dalībvalstīs.

Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru un nosūtīja Francijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc tam Francijas iestādes grozīja valsts tiesību aktus par atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz veterināro zāļu paralēlo importu. Tāpēc Komisija nolēma lietu slēgt. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka argumenti, ko Komisija sniedza savā lēmumā par pārkāpuma sūdzības slēgšanu, bija nepietiekami un nepārliecinoši. Tā pieprasīja, lai Komisija vai nu atceļ savu lēmumu slēgt sūdzību par pārkāpumu, vai arī uzsāk jaunu pārkāpuma procedūru pret Francijas iestādēm.

Savā atzinumā Komisija vispirms pauda viedokli, ka personīgu paralēlu veterināro zāļu importu var neatļaut, ja netiek ievēroti attiecīgie noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm. Kopumā Komisija norādīja, ka BZ paralēlais imports parasti ir pieejams lauksaimniekiem, veterinārārstiem un farmaceitiem vai vairumtirgotājiem, ja tie atbilst konkrētiem minētās direktīvas noteikumiem par BZ izplatīšanu, turēšanu īpašumā un izsniegšanu un farmakovigilanci.

Ombuds uzskatīja, ka Komisija nav pienācīgi pamatojusi savu lēmumu slēgt sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu. Tādēļ viņš iesniedza Komisijai ieteikuma projektu. Pēc ieteikuma projekta Komisija nolēma sākt jaunu pārkāpuma procedūru attiecībā uz šķēršļiem, ar kuriem saskārās vairumtirgotāji, kas mēģina veikt paralēlu veterināro zāļu importu. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka Komisija līdz šim ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai īstenotu viņa ieteikuma projektu. Tādēļ viņš nolēma lietu slēgt.