Eiropas ombude Emily O'Reilly, nākot klajā ar 2016. gada ziņojumu, ir publicējusi arī praktiskus ieteikumus ES amatpersonām par sadarbību ar interešu pārstāvjiem.

Dos and Don’ts saraksts palīdzēs nodrošināt, ka valsts amatpersonas netīši nepārkāpj ētikas normas. Sarakstam būtu arī jāpalīdz interešu pārstāvjiem, precizējot, kas ir piemērots, tādējādi nodrošinot, ka mijiedarbība ir pozitīva un atvērta visiem iesaistītajiem.

“Valsts amatpersonām ne vienmēr ir skaidrs, kas ir pieņemama lobēšana. Kāda mijiedarbība sniedz patiesu ieguldījumu sabiedrības interesēs efektīvas politikas veidošanā un kāda varētu būt nepamatotas ietekmes īstenošana? Šis kontrolsaraksts palīdzēs parastajiem ierēdņiem orientēties šajos dažkārt sarežģītajos ūdeņos,” sacīja E. O’Reilly.

Runa ir par instrumentu nodrošināšanu valsts amatpersonām, lai nodrošinātu, ka lobēšana tiek veikta atbilstošā veidā. Lielākā daļa valsts amatpersonu ir ļoti apzinīgas, bet strauji mainīgā vidē, kur daudzas sanāksmes un cita veida mijiedarbība ir norma, tas palīdz iegūt skaidrus norādījumus šajā jautājumā, lai viņu darbu neapdraudētu slikti izprasti ētikas un pārredzamības standarti.”

Ieteikumi, kas tika izstrādāti, apspriežoties ar ES iestādēm, ir balstīti uz Ombuda plašāko darbu lobēšanas regulējuma jomā un attiecas uz gaidāmajām Brexit sarunām, kad liels skaits interešu pārstāvju saprotamā veidā centīsies sadarboties ar ES amatpersonām.

Ombuds ir rakstījis Komisijai un Padomei, jautājot par to Brexit pārredzamības plāniem. Komisijas priekšsēdētāja Junkera atbilde kopumā bija pozitīva (Padomes atbilde ir jāsniedz maija beigās)

“Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšsēdētāja Junkera apņemšanos nodrošināt “unikālu un bezprecedenta” pārredzamību Brexit sarunās. Tiklīdz sarunas būs oficiāli sāktas, Komisijai arvien vairāk būs jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, lai pieņemtu uz pilnīgu informāciju balstītus lēmumus. Šajā posmā sabiedrībai būs vajadzīga vēl lielāka pārliecība par to, kā Komisija izturas pret šo ieguldījumu,” teica E. O’Reilly.

ES iestādes ir sākušas pozitīvi darboties, publicējot sarunu pamatnostādnes, sarunu norādes un pamatprincipus, lai darītu publiski pieejamus turpmākus ar Brexit saistītus dokumentus. Mans birojs cieši uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka visā sarunu gaitā tiek saglabāta pašreizējā proaktīvā pieeja pārredzamībai.”  

Pilsoņu tiesības un Brexit pārredzamība tiks apspriesta Eiropas ombudu tīkla ikgadējā konferencē, kas 19. un 20. jūnijā notiks Briselē. O’Reilly kundze izmantos šo iespēju, lai atgādinātu saviem valstu kolēģiem, kuri, visticamāk, būs pirmie, kas vērsīsies pie iedzīvotājiem ar jautājumiem par viņu tiesībām, ka viņas birojs var palīdzēt, saņemot no Komisijas un citām ES iestādēm ekspertu atbildes par ES tiesību jautājumiem.

Ombuda 2016. gada ziņojums

2016. gadā lielākā daļa Ombuda lietu (29,6 %) bija saistītas ar bažām par pārredzamību ES pārvaldē. Šajā gadā ombuds uzsāka arī stratēģiskas izmeklēšanas un iniciatīvas par galvenajiem jautājumiem, piemēram, par to, kā Komisija veic interešu konflikta novērtējumus saviem īpašajiem padomniekiem un kā Komisija rīkojās saistībā ar bijušā priekšsēdētāja Barrozu lēmumu ieņemt amatu Goldman Sachs Bank.

Ombuds iesniedza priekšlikumus, lai uzlabotu trialogu sistēmu un Komisijas ekspertu grupu sistēmu. Viņa arī sniedza ieteikumus Komisijai par pesticīdu atļaušanu un slēdza izmeklēšanu par sabiedrības piekļuvi klīnisko pētījumu ziņojumiem saistībā ar Humira. Tika uzsākta Eiropas Ombuda balvas par labu pārvaldību inaugurācija (piesaistot 90 nominācijas), savukārt pirmajā ikgadējā Eiropas ombudu tīkla konferencē Briselē galvenā uzmanība tika pievērsta ombudu sadarbībai migrācijas, lobēšanas pārredzamības un tiesiskuma jomā.

Pilns 2016. gada ziņojums ir pieejams šeit.