Strasbūrā, 2020. gada 22. jūnijā

Sūdzības 1570/2018/JF-JN un 1973/2018/JF-JN

Eiropas Ombuda sākotnējie konstatējumi iepriekš minētajās lietās par to, kā Eiropas Komisija apstiprina augu aizsardzības līdzekļos izmantotās vielas (pesticīdus)

Godātais priekšsēdētāj!

Rakstu Jums, lai informētu par saviem sākotnējiem konstatējumiem pēc izmeklēšanas par iepriekš minētajām sūdzībām, kas saņemtas no Pesticide Action Network Europe. Pirms turpinu, būtu lietderīgi uzklausīt Komisijas viedokli, jo īpaši ņemot vērā jūsu Komisijas ierosināto politiku, kas ietekmē pesticīdu izmantošanu nākotnē. Es jo īpaši atzīmēju, ka Komisija ir paziņojusi, ka tā veiks pasākumus, lai līdz 2030. gadam par 50 % samazinātu ķīmisko pesticīdu vispārējo lietošanu un ar tiem saistīto risku ^[1].

Šajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem: a) Komisijas ´s apstiprinājumu darbīgajām vielām, attiecībā uz kurām Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir apzinājusi jomas, kas rada bažas, vai kuras nav droši izmantojamas; un b) kā Komisija izmanto procedūru, ar kuru tā apstiprina aktīvo vielu, bet pieprasa papildu datus, lai apstiprinātu tās nekaitīgumu (´apstiprinošo datu procedūra´). Lai gan es atzinīgi vērtēju to, ka šos lēmumus pieņem Komisija, pēc tam, kad dalībvalstis ir sniegušas savu ieguldījumu attiecīgajā pastāvīgajā komitejā, manā izmeklēšanā ir konstatēti šādi jautājumi, uz kuriem es vēršu jūsu uzmanību.

a) Tādu darbīgo vielu apstiprināšana, attiecībā uz kurām EFSA ir apzinājusi kritiski svarīgas jomas, kas rada bažas, vai kuras nav droši izmantojamas

Komisija var apstiprināt aktīvās vielas tikai tad, ja nav sagaidāms, ka tām būs kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai jebkāda nepieņemama ietekme uz vidi. Lai gan, būdams ombuds, es nevaru vislabāk secināt, vai Komisija ir konsekventi ievērojusi šo pienākumu, šajā izmeklēšanā ir konstatētas šādas bažas:

i) Riska novērtēšanas kompetence. Ja EFSA ir apzinājusi kritiskas jomas, kas rada bažas, vai nav apzinājusi drošus lietojumus, Komisijai, lai pareizi piemērotu piesardzības principu, šķiet pamatoti pirms attiecīgās darbīgās vielas apstiprināšanas lūgt EFSA skaidrojumus. EFSA apstiprinājums, ka Komisija tai nav lūgusi paskaidrojumus par to, ka nav konkrētu datu par trim aktīvajām vielām ^[2], kas tika pārbaudītas šīs izmeklēšanas laikā, ir īpaši problemātisks, ņemot vērā, ka EFSA uzdevums ir veikt zinātnisko novērtējumu.

Mēs saprotam, ka, tā kā EFSA nebija datu, tā nenovērtēja lietojumus, attiecībā uz kuriem aktīvās vielas galu galā tika apstiprinātas. EFSA vajadzēja spēt paust viedokli par visiem prasītāju norādītajiem un Komisijas apsvērtajiem lietošanas veidiem, jo EFSA uzdevums ir novērtēt riskus, kas saistīti ar vielu lietošanas veidiem.

Iespējams, ka tas, kas Komisijai būtu bijis jādara, saskaroties ar problēmu pieņemt lēmumu par tādu vielu izmantošanu, kuras EFSA nav novērtējusi, būtu bijis lūgt EFSA aizpildīt “dosjē” (kas, manuprāt, ir prakse jaunos gadījumos). Pēc tam Komisijai būtu bijis jāpamato savs lēmums par vielas lietošanas veida un ar to saistīto nosacījumu apstiprināšanu ar šo novērtējumu. Šī izmeklēšana liecina, ka Komisija kā riska pārvaldītāja uzņēmās novērst trūkumus, kurus EFSA nevarēja novērtēt.

ii) Pārredzamība - Komisija norādīja, ka tās pārskata ziņojumu par apstiprinātajām aktīvajām vielām mērķis ir izskaidrot apstiprināšanas lēmumu iemeslus. Tomēr attiecībā uz šajā izmeklēšanā izskatītajām vielām attiecīgajā pārskata ziņojumu iedaļā nav skaidri paskaidrots, kāpēc Komisija apstiprināja attiecīgās vielas, neraugoties uz EFSA´s secinājumiem. Pretējā gadījumā var rasties sabiedrības priekšstats, ka Komisija apstiprina vielas, kurām ir nepieņemama ietekme uz vidi.

Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par aktīvās vielas apstiprināšanu, ir jānodrošina, ka tās lēmumi ir skaidri un pārliecinoši. Jo īpaši, ja EFSA uzskata, ka nav sagaidāms, ka darbīgā viela atbildīs Pesticīdu regulā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un Komisija to pēc tam apstiprina, Komisijai ir pienākums kliedēt visas šaubas. Tas nozīmē, ka, ja iespējams, ir skaidrāk jāpaskaidro lēmuma pieņemšanas pamatojums, izvairoties no pārāk sarežģītas un tehniskas valodas. Ja izrādās neizbēgami iekļaut sarežģītu un tehnisku valodu oficiālā lēmumā, Komisijai būtu jānodrošina, ka tā publicē arī sava lēmuma skaidrojumu skaidrā valodā, kas ir viegli saprotama sabiedrībai. Tikai šādi apstiprināšanas procesu var veikt pilnīgi pārredzami un pakļaut efektīvai publiskai kontrolei.

b) Kā Komisija izmanto “apstiprinājuma datu procedūru”

Saskaņā ar Pesticīdu regulu Komisija var lūgt pieteikuma iesniedzējus iesniegt apstiprinošus datus, ja novērtēšanas procesā vai jaunu zinātnes un tehnikas atziņu rašanās rezultātā ir noteiktas jaunas prasības [3] ^Šādai informācijai jābūt apstiprinošai, lai palielinātu pārliecību par jau pieņemto lēmumu apstiprināt vielu ^[4].

Mans uzdevums nav novērtēt, vai informācija, kas pieprasīta saskaņā ar apstiprinājuma datu procedūru, ir saistīta ar to, ko patiešām var uzskatīt par jaunām zinātnes un/vai tehnikas atziņām. Tomēr savā iepriekšējā izmeklēšanā par šo jautājumu es norādīju, ka Komisijai apstiprinājuma datu procedūra būtu jāizmanto ar īpašu piesardzību un atturību.^[5] Tas tā ir tāpēc, ka jebkādas iespējamas kļūdas Komisijas novērtējumā nepietiekamu datu dēļ var radīt nopietnu, iespējams, neatgriezenisku kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Divās no desmit vielām, kas tika pārbaudītas manā iepriekšējā izmeklēšanā, problēmas tika konstatētas pēc apstiprinošo datu iesniegšanas.

Komisija atzīst, ka attiecībā uz darbīgajām vielām, kas saskaņā ar šo procedūru apstiprinātas kopš 2015. gada, apstiprinošie dati par ūdens attīrīšanas procesu ietekmi uz virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos esošo atlieku īpašībām vēl nav sniegti, jo vēl nav vajadzīgā vadlīniju dokumenta. Es uzskatu, ka attiecīgās darbīgās vielas ir apstiprinātas kopš 2015. gada; joprojām nav pazīmju, kas liecinātu par to, ka norādījumi tiek pabeigti; un pat tad, ja tas ir pabeigts, paies ievērojams laiks, pirms pieteikuma iesniedzējs varēs iesniegt šajos norādījumos prasītos datus. Būs vajadzīgs papildu laiks, lai novērtētu datus un lai Komisija varētu veikt turpmākus pasākumus. Es arī apzinos, ka, lai gan EFSA būtībā apgalvo, ka pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt šādus datus bez norādījumiem, Komisija tam nepiekrīt. Tāpēc, tā kā Komisija, visticamāk, turpinās apstiprināt vielas, izmantojot apstiprinošo datu procedūru, ja pieteikuma iesniedzēji nesniedz informāciju par ietekmi uz ūdeni, Komisijai būtu jāievēro īpaša piesardzība un atturība, izmantojot apstiprinošo datu procedūru, lai apstiprinātu vielas, kurām trūkst šīs svarīgās informācijas.

Kā norādīts sākumā, šajā vēstulē ir izklāstīti mani sākotnējie konstatējumi, un pielikumā ir sniegti papildu paskaidrojumi. Būšu pateicīgs, ja līdz 2020. gada 30. septembrim informēsiet mani par savu viedokli saistībā ar paustajām bažām. Es arī darīšu zināmus šos sākotnējos konstatējumus sūdzības iesniedzējam, lai tas varētu paust savu viedokli. Tiklīdz būšu saņēmis Komisijas un sūdzības iesniedzēja viedokli, es pieņemšu lēmumu šajā lietā vai vajadzības gadījumā sagatavošu ieteikumu.

Jau iepriekš pateicamies par sadarbību šajā svarīgajā jautājumā.

Ar cieņu

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Pielikumi:

● pielikums, kurā ietverti ombuda sākotnējie konstatējumi;

[1] Komisijas paziņojums “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” (COM/2020/38)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1590574123338&uri=CELEX:52020DC0380

[2] Flazasulfurons, izofetamīds un epoksikonazols.

[3] Pesticīdu regulas 6. panta f) punkts.

[4] Pesticīdu regulas II pielikuma 2.2. punkta b) apakšpunkts.

[5] Sk. 22. punktu Ombuda lēmumā lietā 12/2013/MDC par Eiropas Komisijas praksi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) atļaušanu un laišanu tirgū, pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/64069