Datums: Trešdien, 2024. gada 12. jūnijā

Fiziskā atrašanās vieta: Padomes telpas

Piedalījās

ES Padomes Ģenerālsekretariāts

Vispārējās un institucionālās politikas ģenerāldirektorāta GIP.B nodaļas “Prezidija sagatavošana un horizontālā politika” administrators

Komunikācijas un informācijas ģenerāldirektorāta COMM.2.C nodaļas “Informācijas pakalpojumi — pārredzamība” administrators

Juridiskais padomnieks JUR.4 direktorātā “Institucionālie un administratīvie jautājumi, Civildienesta noteikumi un tiesvedība”, Juridiskais dienests

Praktikants

Eiropas Ombuds — Izmeklēšanas direktorāts

Jennifer King, juridiskā eksperte

Tanja Ehnert, izmeklēšanas koordinatore

Michaela Gehring, izmeklēšanas virsniece

Ella de Jonge, izmeklēšanas praktikante

Sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija panākt, lai Ombuds no Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) saņemtu jaunāko informāciju par 2021. gada jūnijā izdotajām "Norādījumiem par prezidentvalsts paraugpraksi sponsorēšanas izmantošanā"[1]. Ombuda pārstāvji jo īpaši bija ieinteresēti saprast, vai un kā PĢS i) palielina dalībvalstu informētību par norādījumiem, ii) atbalsta dalībvalstis, gatavojoties prezidentūrai un tās laikā, un iii) uzrauga norādījumu piemērošanu.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās PĢS pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Viņi izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka ombuds bez viņa iepriekšējas piekrišanas neizpaudīs sabiedrībai nekādu informāciju, ko PĢS ir identificējis kā konfidenciālu ^[2].

Ombuda grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta PĢS, lai nodrošinātu, ka saturs ir faktiski precīzs un pilnīgs. Pēc tam sanāksmes ziņojums tiks pabeigts, iekļauts dosjē un publicēts ombuda tīmekļa vietnē. Konfidenciāla informācija netiks iekļauta ziņojumā vai citādi sniegta sabiedrībai.

Apmainītā informācija

Par to, kā Padome palielina dalībvalstu informētību par tās norādījumiem

PĢS paskaidroja, ka "Norādījumi prezidentvalsts paraugpraksei sponsorēšanas izmantošanā"("Norādījumi") ir iekļauti "Prezidentvalsts rokasgrāmatā", kas ir dzīvs dokuments, kurš tulkots visās ES oficiālajās valodās un kuru kopīgo ar dalībvalstīm ("DV"). Tā darbojas kā galvenais informācijas avots dalībvalstīm, gatavojoties Padomes prezidentūrai un vadot to.

Turklāt, gatavojoties prezidentūrai, PĢS piedāvā seminārus un brīfingus, piemēram, par organizatoriskām, personāla un lēmumu pieņemšanas procedūrām, un tas ir pieejams nākamās prezidentvalsts jautājumiem. Tas var ietvert agrīnu apmācību, lai palielinātu informētību par tādiem jautājumiem kā sponsorēšanas izmantošana. PĢS piedāvātie semināri ir fakultatīvi un individualizēti.

Agrāk lielākā daļa nākamo prezidentvalstu izvēlējās informētības uzlabošanas seminārus, ko piedāvāja PĢS. Ja kāda no nākamajām prezidentvalstīm nepieprasa minētos seminārus, PĢS parasti informē šo nākamo prezidentvalsti saistībā ar citām neoficiālām sanāksmēm, kas sākas nākamās prezidentūras sagatavošanas sākumā, par norāžu esamību un nozīmi.

PĢS piedāvātie sagatavošanas semināri parasti sākas pusotru gadu pirms attiecīgās prezidentūras sākuma.

Par to, vai Padome uzrauga tās norādījumu piemērošanu

PĢS paskaidroja, ka neoficiālās darbības, attiecībā uz kurām dažas dalībvalstis nolemj meklēt sponsorēšanu, ir jānošķir no oficiālajām prezidentvalsts darbībām, kas ir Padomes kompetencē. Vadot prezidentūru, attiecīgā dalībvalsts var organizēt kultūras, zinātniskus vai sociālus pasākumus, kas notiek tās galvaspilsētā vai citur tās teritorijā. Par šiem neoficiālajiem pasākumiem ir atbildīga tikai attiecīgā dalībvalsts. Tas nozīmē, ka PĢS nav iesaistīts šādu pasākumu organizēšanā un šādu pasākumu izmaksas netiek segtas no Padomes budžeta.

Ņemot vērā šo īpašo sistēmu, norādījumu īstenošanai nav standarta uzraudzības procedūras. Tomēr dalībvalstis var uzdot jebkādus jautājumus PĢS, kas pēc tam tos risinās, tostarp ar Informācijas jautājumu darba grupas starpniecību. Iepriekš Padome saņēma arī četrus Parlamenta jautājumus par sponsorēšanas izmantošanu, uz kuriem tā atbildēja [3].

Par to, vai Padome ir informēta par sponsorēšanas izmantošanu kopš norādījumu pieņemšanas

PĢS norādīja, ka apzinās, ka sponsorēšanas izmantošana ir turpinājusies kopš norādījumu pieņemšanas. Tomēr Padome nelūdza vākt šādu informāciju. Nākamās prezidentvalstis var apmainīties ar provizorisku informāciju par (iespējamo) sponsorēšanas izmantošanu, iepazīstinot pārējās dalībvalstis ar savām plānotajām komunikācijas un pārredzamības darbībām pusgadam Informācijas jautājumu darba grupas sanāksmē. Dalībvalstis tiek arī mudinātas attiecīgā gadījumā publicēt atlasīto sponsoru sarakstu. Dažas dalībvalstis savā attiecīgajā prezidentvalsts tīmekļa vietnē sniedza detalizētu informāciju par to, kā tās izmanto sponsorēšanu.

Pēc šīs stratēģiskās iniciatīvas sākšanas PĢS sazinājās ar tām dalībvalstīm, kuras ir prezidentvalstis kopš norādījumu izdošanas, lai iegūtu attiecīgu informāciju. Šī aptauja parādīja, ka principā dalībvalstis turpina izmantot sponsorēšanu, lai gan divas dalībvalstis bija noslēgušas attiecīgi “partnerības nolīgumus” un “sadarbības nolīgumus”. Divas dalībvalstis atbildēja, ka prezidentvalsts pati nav izmantojusi sponsorēšanu, bet ka dažas ministrijas vai reģionālās/kopienas iestādes to varētu būt izdarījušas saistībā ar to organizētajiem pasākumiem.

Attiecībā uz sponsoriem gandrīz visām dalībvalstīm, kas bija izmantojušas sponsorēšanu, bija nolīgumi ar automobiļu ražotājiem. Citi sponsori bija papīrfabrika, telekomunikāciju uzņēmumi, loģistikas uzņēmumi un bezalkoholisko dzērienu un alus ražotāji.

Attiecībā uz iemesliem dalībvalstis minēja dažādus faktorus, kas ir pamatā lēmumam izmantot sponsorēšanu, piemēram, nepieciešamību pēc konkrētiem pakalpojumiem (jo īpaši transporta un loģistikas), oglekļneitrālas prezidentūras mērķi un vajadzību pēc finansiāla atbalsta, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus un organizētu pasākumus (piemēram, vietu izmantošana, ēdināšanas pakalpojumi).

PĢS nebija informēts par kritērijiem, ko dalībvalstis izmanto, noslēdzot sponsorēšanas (vai līdzīgus) līgumus, taču tas norādīja, ka dalībvalstis, meklējot sponsorus, parasti rīko publiskus konkursus saskaņā ar saviem attiecīgajiem rīcības kodeksiem/ētiku. Tās piebilda, ka sponsori vai partneri nevar izmantot Padomes logotipu.

PĢS arī nezināja par apsvērumiem attiecībā uz interešu konfliktiem vai reputācijas riskiem, kas varētu būt ietekmējuši to dalībvalstu lēmumu, kuras izmantoja sponsorēšanu.

Par to, vai Padome izvērtē, vai prezidentvalsts ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus interešu konfliktus un/vai reputācijas riskus Padomei un ES administrācijai

PĢS atkārtoti uzsvēra, ka Padome var rīkoties tikai saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Līgumiem. Prezidentūras laikā attiecīgā dalībvalsts var organizēt neoficiālas sanāksmes, seminārus un sociālus un kultūras pasākumus. Par šiem neoficiālajiem pasākumiem ir atbildīga tikai attiecīgā dalībvalsts.

Tomēr, ja kāda dalībvalsts pievērstu tās uzmanību kādam jautājumam, kas saistīts ar interešu konflikta risku, Padome savas kompetences robežās varētu veikt ad hoc novērtējumu.

Par to, vai Padome no sabiedrības ir saņēmusi sūdzības par to, ka prezidentvalsts izmanto sponsorēšanu, vai sūdzības saistībā ar tās norādījumiem

PĢS atsaucās uz četriem rakstiskiem Parlamenta jautājumiem, ko Padome bija saņēmusi laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam. Atbildes, kurās paskaidrots, ka dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai izmantot sponsorēšanu, ir pieejamas tiešsaistē [4].

Turklāt 2019. un 2020. gadā Padome saņēma ievērojamu skaitu vēstuļu saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijas kampaņu par prezidentūras sponsorēšanas izbeigšanu. Padome atbildēja uz šīm vēstulēm, izskaidrojot dalībvalstu pienākumus un apmainoties ar informāciju par nodomu izdot norādījumus [5].

Kopš norādījumu pieņemšanas Padome nav saņēmusi nekādas sūdzības/jautājumus par šo jautājumu.

Par iespēju nodrošināt dalībvalstīm budžetu, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar neoficiālām sanāksmēm, kuras tiek rīkotas to prezidentūras laikā

Ombuda grupa norādīja, ka rezolūcijā saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par ES vispārējā budžeta izpildi Eiropas Parlaments ir ierosinājis iekļaut budžetā Padomes prezidentūras organizēto neformālo sanāksmju izmaksas.

PĢS atkārtoti uzsvēra, ka par neoficiālām sanāksmēm, arī budžeta jautājumos, ir atbildīgas tikai dalībvalstis.

Sanāksmes noslēgums

PĢS pārstāvji iesniedza ombuda grupai prezidentvalsts rokasgrāmatas kopiju.

Ombuda grupa pateicās PĢS pārstāvjiem par laiku un sniegto informāciju, un sanāksme beidzās.

Briselē, 2024. gada 27. jūnijā

Jennifer karalis Michaela Gehring

Juridisko ekspertu izmeklēšanas speciālists

[1] Pieejams šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10325-2021-INIT/en/pdf.

[2] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. un 8.3. pants.

[3] Skatīt: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-9-2021-001374_EN.html,

https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-9-2019-003909_EN.html,

https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/P-8-2019-001390_EN.html un

https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-8-2019-001085_EN.html.

[4] Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

[5] Skatīt: https://www.foodwatch.org/en/end-eu-council-sponsorship-deals-now.