SALĪDZINĀJUMS: 2038/2021/DL

Lietas nosaukums: Eiropas Ārējās darbības dienesta atteikums nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar ES vēstnieka iecelšanu amatā

Datums: Ceturtdien, 2022. gada 13. janvārī

Attālinātās pārbaudes kārtība un fiziskā atrašanās vieta

Piedalījās

Eiropas Ārējās darbības dienests

EĀDD SG.AFFGEN.2 nodaļas vadītāja p. i. — Parlamentārās lietas

Ombuda koordinācija, EĀDD SG.AFFGEN.2 – Parlamentārās lietas

Juridiskais padomnieks, SG.AFFGEN.1 – Juridiskie jautājumi

Politikas speciālists, RM.HR.2.SEC1 – Vadība un pagaidu darbinieki

Politikas speciālists, SG.2 – Parlamentārās lietas

Eiropas ombuds

Izmeklēšanas direktorāta galvenais juridiskais eksperts O’REGAN Fergal

KING Jennifer, Izmeklēšanas direktorāta juridiskā eksperte

MS GEHRING Michaela, izmeklēšanas speciālists, Izmeklēšanas direktorāts

LAERMANS Dorien, izmeklēšanas speciāliste, Izmeklēšanas direktorāts

Dokumentu pārbaudes un sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija pārbaudīt dokumentus, lai pārliecinātos, vai Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) ir pamats piemērot izņēmumus saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem ^[1], kā noteikts tā “apstiprinošā lēmumā”.

Turklāt Ombuda izmeklēšanas grupa vēlējās saņemt papildu paskaidrojumus no EĀDD par to, kāpēc tā bija atteikusi piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, jo izrādījās, ka detalizēta pamatojuma trūkums, ko EĀDD norādīja savā lēmumā, apgrūtināja sūdzības iesniedzēja izpratni par to, kāpēc viņa pieteikums tika noraidīts pilnībā.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās EĀDD pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Izmeklēšanas grupa izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz Ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka Ombuds bez iepriekšējas EĀDD piekrišanas neizpaudīs nekādu informāciju, ko EĀDD ir identificējis kā konfidenciālu, ne sūdzības iesniedzējam, ne jebkurai citai personai ārpus Ombuda biroja.

Ombuda izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta EĀDD, lai nodrošinātu, ka tas ir faktiski precīzs un pilnīgs. Pēc tam sanāksmes ziņojums tiks pabeigts, iekļauts lietas materiālos un iesniegts sūdzības iesniedzējam. Ziņojumā netiks iekļauta konfidenciāla informācija.

Apmainītā informācija un pārbaudītie dokumenti

Pārbaudītie dokumenti

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja priekšatlases ziņojumu, intervijas ziņojumu, vērtēšanas centra ziņojumu un galīgo ziņojumu. EĀDD pārstāvji arī iesniedza dažus dokumentus, kas neietilpa sūdzības iesniedzēja pieprasījuma par publisku piekļuvi tvērumā.

Informācija par atteikumu izpaust dokumentus

EĀDD pārstāvji sīki paskaidroja, kā notiek ES vēstnieka atlases process no kandidātu pieteikumu iesniegšanas līdz brīdim, kad Augstais pārstāvis viņu oficiāli ieceļ amatā. Sarakstā iekļauto kandidātu sarakstu apstiprina komisāru kolēģija, pirms Augstais pārstāvis kā iecēlējinstitūcija pieņem galīgo lēmumu. Pārstāvji uzsvēra, ka salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, kas pieņemti darbā tajā pašā pakāpē, šādu iecelšanu amatā pārbauda salīdzinoši augstā līmenī. Piemēram, atlases komisiju sastāvā ir EĀDD, Komisijas, Padomes Ģenerālsekretariāta un dalībvalstu pārstāvji. Pēc iecelšanas amatā tiek publicēts paziņojums presei un vēstnieka īsais CV. Turklāt Eiropas Parlaments var nolemt apmainīties viedokļiem ar sekmīgo kandidātu pirms viņa oficiālas stāšanās amatā, nodrošinot demokrātisku kontroli.

EĀDD pārstāvji paskaidroja, ka viņu lēmums par publiskas piekļuves pieprasījumu šajā lietā ir kodolīgs, jo juridiskie principi un judikatūra ir skaidra, proti, saskaņā ar Regulu 1049/2001 piekļuve būtu jāatsaka, ja izpaušana kaitētu personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai.^[2] Turklāt saskaņā ar judikatūru ^[3] Civildienesta noteikumu noteikums, ka atlases komisiju darbs ir slepens ^[4], ir jāņem vērā, nosakot, vai saskaņā ar Regulu 1049/2001 piekļuve kaitētu iestādes lēmumu pieņemšanai ^[5]. Tā kā dokumentos bija ietverti visu kandidātu vārdi un šo kandidātu kvalitatīvais novērtējums, tai bija jāatsaka piekļuve.

EĀDD pārstāvji uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja argumenti nepierāda, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā ^[6], kā arī tas pats nevarēja identificēt sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Lai gan ES vēstnieka iecelšana ir svarīga, tā uzskata, ka nav sabiedrības ieinteresētības redzēt kandidātu novērtējumus.

EĀDD pārstāvji arī uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja argumenti nepierāda personas datu nosūtīšanas sūdzības iesniedzējam nepieciešamību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs. Tās arī apgalvoja, ka pastāv saprātīgs un paredzams risks, ka kandidātu personas datu izpaušana kaitētu kandidātu likumīgajām interesēm ^[7].

EĀDD pārstāvji arī norādīja, ka dokumentu publiskošana varētu kavēt turpmākās atlases procedūras, jo tā atklātu uzdoto jautājumu veidus un to, kā tiek veikti novērtējumi, tādējādi ļaujot potenciālajiem nākamajiem kandidātiem mazināt atlases procesa efektivitāti.

Dokumentu pārbaudes un sanāksmes noslēgums

Izmeklēšanas grupa pateicās EĀDD pārstāvjiem par laiku un sniegtajiem paskaidrojumiem, un sanāksme beidzās.

Briselē, 2022. gada 19. janvārī

Fergal O’Regan Dorien Laermans

Galvenais juridiskais eksperts izmeklēšanas speciālists

[1] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049.

[2] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[3] Sk., piemēram, Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-596/18 ZL/EUIPO, 45.–48. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=1049%2BEPSO&docid=231529&pageIndex=0&doclang=en&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=183081#ctx1.

[4] Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 6. pants: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501#tocId201.

[5] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otrais ievilkums.

[6] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otro ievilkumu.

[7] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka „iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību”. Minētais Kopienas tiesību akts ir Regula 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32018R1725. Saskaņā ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu iestādei, novērtējot, vai personas datu nosūtīšana būtu likumīga, ir jāveic trīs posmu analīze. Pirmkārt, tai ir jāpārbauda, vai pieprasītājs ir pierādījis personas datu pārsūtīšanas nepieciešamību konkrētam mērķim sabiedrības interesēs. Ja tas tā ir, iestādei ir jānosaka, vai nosūtīšana varētu apdraudēt datu subjektu likumīgās intereses. Visbeidzot, iestādei ir jāveic “līdzsvarošana” starp tās personas interesēm, kura lūdz piekļuvi personas datiem, un datu subjektu likumīgajām interesēm.