Pamatinformācija

1. Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas ir saistīta ar izmeklēšanu, ko veica Eiropas Ombuds saistībā ar sūdzību 2074/2011/ER. Šī izmeklēšana attiecās uz prasību attiecībā uz profesionālo pieredzi un valodu zināšanām apgalvoto diskriminējošo raksturu personāla atlases procedūrā, ko organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Tā kā par attiecīgā paziņojuma par konkursu sagatavošanu bija atbildīga Komisija, nevis EPSO, toreizējais ombuds nolēma, ka nav pamata veikt turpmāku izmeklēšanu par sūdzību pret EPSO, un paziņoja par savu nodomu sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas pret Komisiju [1].

Izmeklēšana

2. Ombuda pašiniciatīvas izmeklēšana attiecās uz šādiem apgalvojumiem un prasībām:

Apgalvojums

Pieprasot EPSO rīkot atklāto konkursu EPSO/AD/229/11, Komisija attiecībā uz profesionālo pieredzi noteica pretrunīgu, nepamatotu vai diskriminējošu atbilstības kritēriju.

Pamatojošs arguments

Prasībā iegūt četrus no prasītajiem sešiem darba pieredzes gadiem, strādājot pie projekta vai programmas jaunattīstības valstī, netiek ņemta vērā pieredze, kas iegūta starptautiskā līmenī vai pārejas valstīs.

Prasījums

Turpmāk Komisijai būtu jāatturas no minētā atbilstības kritērija precizēšanas.

3. Šīs izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma un ņēma vērā Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus iepriekšējā sūdzībā (2074/2011/ER) pret EPSO. Pēc tam ombude iesniedza Komisijai ieteikuma projektu. Pēc tam, kad tika saņemta Komisijas atbilde uz ieteikuma projektu, Ombuds sūdzībā 2074/2011/ER aicināja sūdzības iesniedzēju izteikt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus nesniedza.

Iespējami pretrunīgs, nepamatots vai diskriminējošs atbilstības kritērijs attiecībā uz profesionālo pieredzi

4. Atzinumā pēc pašiniciatīvas izmeklēšanas sākšanas Komisija apgalvoja, ka atbilstības kritērijs par vismaz četru gadu profesionālās pieredzes iegūšanu, strādājot pie projekta vai programmas jaunattīstības valstī, pilnībā atbilst dienesta interesēm, ņemot vērā to, ka konkursa mērķis bija pieņemt darbā darbiniekus ar plašu pieredzi jaunattīstības valstīs.

5. Komisija arī paskaidroja, ka attiecīgajā paziņojumā par konkursu i) nav definēts jēdziens “pieredze, kas [...] gūta, strādājot pie projekta vai programmas jaunattīstības valstī”, ii) nav izslēgta iespēja ņemt vērā pieredzi, ko kandidāts ieguvis, strādājot starptautiskā organizācijā, un iii) atlases komisijai ir uzticēts novērtēt kandidātu pieredzi neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvojuši jaunattīstības valstī, pārejas valstī vai citur, strādājot pie projekta vai programmas jaunattīstības valstī. Noslēgumā Komisija norādīja, ka attiecīgais atbilstības kritērijs nav pretrunīgs un diskriminējošs. Gluži pretēji, tas bija saprātīgs un pamatots.

6. Sūdzības iesniedzējs [2] savos apsvērumos pauda cerību, ka ombuds lūgs Komisiju atsākt attiecīgo atlases procedūru, lai tajā varētu piedalīties kandidāti, kuri nav pieteikušies konkursam apgalvoto pretrunīgo, nesaprātīgo un diskriminējošo kritēriju dēļ.

Ombuda ieteikuma projekts

7. Ombude norādīja, ka paziņojumā par konkursu EPSO/AD/229/11 nepieciešamā profesionālā pieredze ir aprakstīta šādi:

"3. Darba pieredze

Vismaz 6 gadu darba pieredze attīstības sadarbības jomā vienā vai vairākās no šādām nozarēm: makroekonomika, publisko finanšu pārvaldība, publiskā sektora reforma, privātais sektors, tirdzniecība, reģionālā integrācija, vide un dabas resursi, klimata pārmaiņas, enerģētika, infrastruktūra, transports, ūdens, lauku attīstība, pārtikas nodrošinājums, katastrofu riska mazināšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, pārvaldība, cilvēktiesības, vēlēšanas, parlaments, tiesu sistēma, veselība, izglītība, sociālā kohēzija, dzimums, bērni, pirmiedzīvotāji, decentralizācija un vietējās iestādes.

Vismaz 4 no 6 gadu pieredzes jābūt iegūtai, strādājot pie projekta vai programmas jaunattīstības valstī, tostarp 2 gadu pieredzei komandas vadītāja amatā.

[...]".

8. Savā novērtējumā ombude pievērsās Komisijas argumentam, ka attiecīgais atlases kritērijs ļāva atlases komisijai ņemt vērā pieredzi, kas saistīta ar projekta vai programmas pārvaldību jaunattīstības valstī, neatkarīgi no kandidāta nodarbinātības vietas un dzīvesvietas. Ombude norādīja, ka sūdzības iesniedzējs iepriekš minēto kritēriju interpretēja tādējādi, ka kandidātiem ir jābūt pieredzei, kas iegūta jaunattīstības valstī. Ombude arī norādīja, ka paziņojuma par konkursu formulējums varētu pamatot divas dažādas interpretācijas: vārdi "jaunattīstības valstī "varētu attiekties vai nu uz terminu "projekts vai programma" , vai arī uz vietu, kur pieredze iegūta fiziski.

9. Tāpēc Ombuds šajā jautājumā secināja, ka paziņojums par konkursu ir jāformulē pēc iespējas skaidrāk, lai potenciālie kandidāti varētu izlemt, vai viņi var pieteikties. Pat ja tiktu pieņemts Komisijas skaidrojums par attiecīgās klauzulas interpretāciju, bija skaidrs, ka šis formulējums būtu jāprecizē turpmākajos paziņojumos par konkursu. Viņa secināja, ka Komisija diemžēl nav risinājusi šo jautājumu savā atzinumā ombudam.

10. Ombude arī norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi, vai tā ir ņēmusi vērā faktu, ka dažos oficiālos ES dokumentos ir norādīts, ka pārejas valstīs gūtā pieredze ir ES attīstības politikas priekšrocība. Šīs neveiksmes dēļ ombudam nācās pieņemt, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā šo apstākli, un secināja, ka tas ir administratīvas kļūmes gadījums.

11. Ombude uzskatīja, ka, ņemot vērā pagājušo laiku, nebūtu jēgas lūgt Komisiju atsākt šo konkursu. Tomēr ombude uzskatīja, ka, plānojot turpmākos konkursus, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā iepriekš apspriestie jautājumi. Tādēļ viņa iesniedza Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Nosakot atbilstības kritērijus, kas jāiekļauj paziņojumos par konkursiem, kuros paziņo par atklātiem konkursiem attīstības sadarbības jomā, Komisijai būtu jāņem vērā tas, ka oficiālajos ES dokumentos pārejas valstīs gūtā pieredze tiek uzskatīta par priekšrocību ES attīstības programmu īstenošanā. Turklāt Komisijai būtu skaidri un nepārprotami jāizklāsta, kādai pieredzei kandidātiem ir jābūt.

12. Atbildē uz ieteikuma projektu Komisija atkārtoja savu iepriekš pausto nostāju, ka atlases komisijām ir ievērojama autonomija lemt par to, vai kandidātu kvalifikācija atbilst aizpildāmo amatu prasībām. Tā norādīja, ka attiecīgajā konkursā atlases komisija ir ņēmusi vērā kandidātus, kuriem ir pieredze jaunattīstības valstīs īstenoto programmu vai projektu vadībā, neatkarīgi no attiecīgo personu darba vietas.

13. Tomēr Komisija piekrita ombudes ieteikuma projektam attiecībā uz to, ka ir nepieciešams nepārprotams kandidātu pieredzes izklāsts. Tā pauda apņemšanos turpmākajos paziņojumos par konkursiem skaidri norādīt nepieciešamo pieredzi. Tā norādīja, ka turpmāk tā vietā, lai atsauktos uz pieredzi pārejas valstīs (kā ierosināts ieteikuma projektā), paziņojumā, piemēram, tiks iekļauta prasība par “minimālo X gadu pieredzi, kas gūta attīstības sadarbības projektu vai programmu pārvaldībā vietējā līmenī (saņēmējvalstī)” neatkarīgi no tā, vai saņēmējvalsts ir jaunattīstības valsts, pārejas valsts vai abas.

14. Komisija secināja, ka Ombuda piezīmes tiks ņemtas vērā, nosakot atbilstības un atlases kritērijus 2015. gada ārējam konkursam sadarbības attīstības jomā.

15. Ombude aicināja sūdzības iesniedzēju nosūtīt savus apsvērumus par Komisijas atbildi. Tomēr viņa neizmantoja šo iespēju.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma projekta

16. Ombude atzinīgi vērtē Komisijas atbildi, atzīstot, ka profesionālās pieredzes prasības formulējumam jābūt skaidram un precīzam, lai izvairītos no neskaidrībām. Ombude arī atzīmē Komisijas apņemšanos izvairīties no šādiem neskaidriem formulējumiem turpmākajos paziņojumos par konkursu. Īpaši svarīgi, lai tas tiktu ņemts vērā, formulējot paziņojumus par ārējiem konkursiem sadarbības attīstības jomā 2015. gadā. Ombude secina, ka Komisija šajā ziņā ir veikusi pasākumus, lai īstenotu ieteikuma projektu.

17. Ir arī skaidrs, ka Komisija atzina, kā ombude bija norādījusi savā ieteikuma projektā, ka oficiālos ES dokumentos pārejas valstīs gūtā pieredze tiek uzskatīta par priekšrocību ES attīstības programmu īstenošanā. Faktiski no Komisijas sniegtā amata prasības turpmākā apraksta var saprast, ka tiks ņemta vērā pārejas valstī gūtā pieredze.

Secinājums

Ombude slēdz šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas ar šādu secinājumu:

Komisija ir pieņēmusi ombuda ieteikuma projektu un veikusi pasākumus tā īstenošanai.

Komisija un sūdzības iesniedzējs izmeklēšanā 2074/2011/ER tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 27. maijā

[1] Sīkāku informāciju par sūdzības Nr. 2074/2011/ER kontekstu, pušu argumentiem un ombuda izmeklēšanu un lēmumu sākt šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas skatīt ombuda lēmuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/49772/html.bookmark

[2] Sūdzības iesniedzējam tiek nodota sākotnējā lieta, t. i., sūdzība 2074/2011/ER.