ANO komiteja 2015. gadā konstatēja, ka ES darbinieku veselības apdrošināšanas shēma — Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS) — neatbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Komiteja ieteica pārskatīt KVAS, lai nodrošinātu visaptverošu segumu ar invaliditāti saistītām veselības aprūpes vajadzībām.

Pēc tam, kad ombude bija saņēmusi sūdzības no darbiniekiem, kuri bija saskārušies ar problēmām pilnībā atlīdzināt savus vai savu ģimenes locekļu medicīniskos izdevumus, tā veica stratēģisku izmeklēšanu. Viņa konstatēja, ka Eiropas Komisijas nespēja efektīvi rīkoties, reaģējot uz komitejas ieteikumu, ir uzskatāma par administratīvu kļūmi. Tādēļ viņa ieteica Komisijai pārskatīt noteikumus, kas reglamentē KVAS. Viņa arī nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem Komisijai par to, kā personu ar invaliditāti vajadzības tiek segtas no KVAS, kā arī par nepieciešamību apmācīt darbiniekus un pienācīgi apspriesties ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka KVAS atspoguļo personu ar invaliditāti vajadzības.

Komisija atbildēja, norādot, ka tā pārskatīs noteikumus, kas reglamentē KVAS, un veiks pasākumus, lai ņemtu vērā lielāko daļu ombuda ieteikumu.

Tā kā Komisija ir pieņēmusi viņas ieteikumu, ombude slēdz savu stratēģisko izmeklēšanu. Ņemot vērā jautājuma svarīgumu, viņa lūdz Komisiju sešu mēnešu laikā ziņot par ieteikuma īstenošanu. Ombude arī apstiprina savu ierosinājumu Komisijai pārskatīt tās 2004. gada noteikumus par darbinieku ar invaliditāti vajadzību apmierināšanu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja sūdzību par nosacījumiem ES ierēdņu atlases konkursa pārbaudījumu centrā. Sūdzības iesniedzējai pie ieejas durvīm bija piešķirts dators, un viņa apgalvoja, ka traucējumi, ko radīja cilvēku ieiešana telpā un iziešana no tās, negatīvi ietekmēja viņas sniegumu. Viņas mēģinājumi panākt, lai viņas bažas risinātu testēšanas centra darbinieki, bija neveiksmīgi, un pēc tam viņa iesniedza sūdzību EPSO. Nebūdama apmierināta ar to, kā EPSO izskatīja viņas sūdzību, viņa vērsās pie ombuda.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EPSO rūpīgāk izskatīt sūdzību. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās arī ar EPSO pārstāvjiem un darbuzņēmēju, kas atbild par testu pārvaldību, un apmeklēja pārbaudījumu centru EPSO galvenajā mītnē. Ombuds secināja, ka kopumā turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav pamatota; tomēr viņa sniedza EPSO vairākus ieteikumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Savienības padomdevēja misija Ukrainā (EUAM) noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu atlases procedūrā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz pieteikuma noraidīšanu. Ombuds arī konstatēja, ka pietiek ar viena līmeņa administratīvās pārskatīšanas mehānismu. Visbeidzot, ombude ar gandarījumu tika informēta, ka Eiropas Ārējās darbības dienests tagad ir nolēmis grozīt ziņojumu, ko tas nosūta noraidītajiem kandidātiem, lai iekļautu informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Sūdzības iesniedzējs, kurš strādā Eiropas Savienības Tiesā ar pagaidu līgumu, pieteicās EPSO konkursam konferenču tulku pieņemšanai darbā. Paziņojumā par konkursu bija norādīts, ka aizpildītie pieteikumi jāiesniedz līdz 2013. gada 6. augusta plkst. 12.00. Sūdzības iesniedzējs nokavēja termiņu. 2013. gada 7. augustā viņa informēja EPSO, ka no 2013. gada 5. līdz 6. augustam viņa ir hospitalizēta un ka līdz ar to viņa nav varējusi savlaicīgi aizpildīt savu pieteikumu. 2013. gada 7. augustā viņa lūdza EPSO pagarināt termiņu. EPSO atteica. Tās galvenais atteikuma iemesls esot bijis tāds, ka tai ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret visiem prasītājiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un sākotnēji konstatēja, ka EPSO nav apsvēris, vai sūdzības iesniedzēja apstākļi ir uzskatāmi par nepārvaramas varas situāciju. Tādēļ viņa ieteica EPSO i) atzīt, ka ir situācijas, kad nepārvaramas varas dēļ ir taisnīgi un pareizi noteikt kandidātiem jaunu termiņu; ii) precizēt apstākļus, kādos būtu jānosaka šāds jauns termiņš; un iii) attiecīgi informēt kandidātus. EPSO sākotnēji noraidīja ombuda ieteikumus un apgalvoja, ka būtu grūti nošķirt dažādus kandidātu izvirzītos pamatojumus un izklāstīt, kā kandidāti pierādīs, ka ir notikusi nepārvarama vara. Tā piebilda, ka, ļaujot kandidātiem atsaukties uz nepārvaramu varu, tiktu apdraudēta gan atklāto konkursu netraucēta norise, gan vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem. Tā arī atsaucās uz statistiku, kas, pēc tās domām, pierāda, ka visu pieprasījumu par termiņa pagarināšanu izskatīšana pēc termiņa beigām EPSO radītu administratīvu slogu.

Tomēr pēc ombuda un EPSO darbinieku sanāksmēm EPSO beidzot principā pieņēma ombuda ieteikumus. Tomēr attiecībā uz sūdzības iesniedzēja konkrēto gadījumu ombuds norādīja, ka attiecīgais konkurss ir beidzies. Viņa arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja ir izvēlējusies nekomentēt EPSO atbildi uz viņas ieteikumiem. Ņemot to vērā, ombuds uzskatīja, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par to, vai sūdzības iesniedzēja lieta atbilst nepārvaramas varas prasībām, kuras EPSO tagad principā piekrīt piemērot.

Sūdzības iesniedzējs ir IT uzņēmums, kas piedalījās Komisijas konkursā. Komisija aicināja visus pretendentus veikt divas gadījumu izpētes, lai varētu novērtēt to tehniskās spējas.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja faktu, ka viena no gadījumu analīzēm bija ļoti līdzīga ES aģentūras nesen rīkotajam konkursam. Tas apgalvoja, ka tas uzņēmumiem, kuri uzvarēja šajā konkursā, radīja konkurences priekšrocības Komisijas konkursā. Sūdzības iesniedzējs arī apstrīdēja Komisijas lēmumu neizpaust to personu vārdus, kuras novērtēja priekšlikumus Komisijai.

Pēc izmeklēšanas ombude secināja, ka Komisijas izstrādātā konkursa procedūra nepiešķir konkurences priekšrocības uzvarējušajam pretendentam. Attiecībā uz vērtētāju vārdu publiskošanu ombuds ierosina Komisijai apsvērt šādu vārdu publiskošanu nākotnē.

Lieta attiecās uz Eurojust politiku par ceļa izdevumu atlīdzināšanu kandidātiem, kuri bija uzaicināti uz interviju.

Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka Eurojust atlīdzināšanas politika ir netaisnīga un diskriminējoša pret kandidātiem, kuri dzīvo ārpus ES. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka kandidātiem, kuri dzīvo ārpus ES, ir noteikta maksimālā robeža EUR 500 apmērā, savukārt dažos gadījumos attiecībā uz ceļošanu no ES teritorijas tiek piemērota augstāka maksimālā robeža.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka, palielinot kompensāciju kandidātiem, kuri dzīvo ārpus ES, līdz augstākajam maksimālajam apjomam, kas piemērojams kandidātiem, kuri ceļo ES teritorijā, Eurojust ir attiecīgi rīkojies, lai atrisinātu šo lietu.

Sūdzības iesniedzējs, Francijas pilsonis, kurš ir nedzirdīgs kopš dzimšanas, piedalījās ES iestāžu personāla atlases procedūrā. Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), kas organizē šīs personāla atlases procedūras, atteicās dot viņam papildu laiku datorizētā priekšatlases testa (CBT) kārtošanai, apgalvojot, ka visa attiecīgā informācija, kā arī pats tests tika veikts rakstiski. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka EPSO nav ņēmis vērā to, ka dažos gadījumos personām ar dzirdes traucējumiem ir vajadzīgs vairāk laika, lai saprastu rakstiskus tekstus.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs bija sniedzis EPSO pilnīgu informāciju par saviem traucējumiem tikai pēc tam, kad viņš bija kārtojis testu. Pamatojoties uz tajā laikā pieejamo informāciju, EPSO bija pienācīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja lūgumu piešķirt papildu laiku CBT kārtošanai. Tāpēc ombuds nekonstatēja EPSO pieļautu administratīvu kļūmi.

Tomēr, lai veiktu izmeklēšanu, ombude veica apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kurā atklājās, ka vairākas dalībvalstis dod papildu laiku skolēniem ar dzirdes traucējumiem, kad viņi kārto rakstiskos pārbaudījumus. Tāpēc, pabeidzot šo izmeklēšanu, ombuds ierosināja EPSO rūpīgi pārskatīt, vai turpmākajos gadījumos tam būtu jādod papildu laiks kandidātiem ar dzirdes traucējumiem, ja tas tiek pieprasīts CBT un rakstisko pārbaudījumu gadījumā.

Sūdzības iesniedzējs, Itālijas olīveļļas ražotāju konsorcijs, sūdzējās ombudam par Komisijas lēmumu ar atšķirīgiem nosacījumiem līdzfinansēt divas vienlaicīgas programmas, kas veicina olīveļļas pārdošanu ārpus ES. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nekonsekvence starp šo programmu noteikumiem radīja konkurences priekšrocības Spānijas olīveļļas ražotājiem.

Izmeklēšanas gaitā ombude konstatēja, ka ES likumdevējs ir pieņēmis jaunas regulas ar noteikumiem par abu finansēšanas programmu labāku koordināciju, kas nozīmē, ka tādi gadījumi kā pašlaik nenotiks nākotnē. Tādējādi ombuds uzskatīja, ka sūdzības sistēmiskais aspekts ir atrisināts. Tomēr ombude konstatēja, ka viņa nav spējīga risināt sūdzības iesniedzējas individuālo situāciju. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz Komisijas vizuālās identitātes logotipu, ko tā kopš 2012. gada izmanto savā Briseles preses konferenču telpā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka angļu un franču valodas ekskluzīva izmantošana šajā vizuālās identitātes logotipā ir diskriminācija valodas dēļ.

Pašreizējais ES valodu režīms ietver katra pilsoņa tiesības sazināties ar ES iestādēm savā valodā un attiecīgās tiesības saņemt atbildi šajā valodā. Šo valodu režīmu reglamentējošie principi attiecas arī uz citiem saziņas veidiem, piemēram, saziņu, izmantojot publikācijas un tīmekļa vietnes. Jebkādai valodu lietojuma diferenciācijai šādos apstākļos vajadzētu būt objektīvi pamatotai. Attiecībā uz to, vai šajā gadījumā ir objektīvs pamatojums, ombuds piekrīt, ka tehniski nav iespējams uz televizora ekrāna zem, blakus vai aiz runātāja attēlot terminu "Eiropas Komisija" 24 valodās.

Attiecībā uz to, vai Komisija būtu varējusi izvēlēties vairāk nekā divas valodas, ombuds uzskata, ka bija pamatoti, ka Komisija bija izvēlējusies tikai divas valodas. Izmantojamo valodu skaita izvēle ir saistīta ar spriedumu par to, vai vairāk nekā divas valodas nepieņemamā veidā traucēs vizuālo tēlu. Tas, ka citas valodu kombinācijas arī var būt saprātīga izvēle, nenozīmē, ka angļu un franču valodas izvēle nebija saprātīga.

Ombuds uzskata, ka Komisijas izvēlētā politika bija objektīvi pamatota. Tādējādi viņa secināja, ka tas, ka Komisija Briseles preses konferenču telpā ieviesa jaunu vizuālās identitātes logotipu, nav uzskatāms par administratīvu kļūmi.