Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz to, ka Eiropas Komisija ir noraidījusi personāla izmaksas, kuras pieprasīja sūdzības iesniedzējs, augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, saistībā ar projektu, ko finansē ES saskaņā ar tās Piekto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (“projekts”). Sūdzības iesniedzējs piedalījās projektā kā konsorcija dalībnieks.

2. No 1998. līdz 2000. gadam sūdzības iesniedzējs ar Komisiju noslēdza četrus pētniecības līgumus. Komisija 2002. gadā uzsāka šo līgumu ārējo revīziju. Saskaņā ar 2003. gadā sagatavoto revīzijas ziņojumu sūdzības iesniedzēja deklarētās izmaksas par šiem projektiem nebija apstiprinātas ar atbilstošiem dokumentiem un nebija pierādījumu, ka deklarētās izmaksas būtu radušās līguma atsauces periodos. Revīzijas konstatējumu rezultātā 2005. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) paziņoja sūdzības iesniedzējam par ārējas izmeklēšanas uzsākšanu (OF/2004/0203) attiecībā uz visiem 13 līgumiem, kuros sūdzības iesniedzējs bija iesaistīts laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam. OLAF 2007. gada 26. decembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka šī izmeklēšana ir izbeigta, neveicot nekādus turpmākus administratīvus pasākumus.

3. Līgumu par attiecīgo projektu 2001. gada 30. novembrī parakstīja konsorcija partneri un Komisija, un tam bija jāpaliek spēkā 36 mēnešus. Darbuzņēmējiem bija pienākums iesniegt i) periodiskus ziņojumus, kuros ietverta informācija par darba gaitu, izmantotajiem resursiem, atkāpēm no darba grafika un rezultātiem, un ii) attiecīgās izmaksu deklarācijas.

4. Otrā pārskata perioda beigās Komisija noraidīja visas sūdzības iesniedzēja deklarētās izmaksas par minēto periodu. Komisija uzskatīja, ka ziņojumā, kas attiecās uz minēto periodu, nebija" visas vajadzīgās informācijas, lai pamatotu visas iesniegtās izmaksas. Tāpēc atbildīgais zinātniskais darbinieks izmaksas nepieņem. Sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja deklarēt izmaksas trešajā periodā ar nosacījumu, ka tas iesniegs nepieciešamos apliecinošos dokumentus. Jo īpaši tā tika aicināta iesniegt darba laika uzskaites lapas, detalizētu stundas likmju aprakstu, pierādījumus, ka personāla izmaksas ir reālas un ka attiecīgās summas ir izmaksātas attiecīgajam personālam, kā arī apliecinošus dokumentus (rēķinus, kvītis), kas apliecina ceļa un uzturēšanās izmaksas.

5. Lai veiktu galīgo maksājumu par projektu, Komisija 2009. gada 29. jūlijā pieprasīja sūdzības iesniedzējam iesniegt ārēja neatkarīga revidenta apliecinājumu par izmaksām, kas deklarētas par pirmo un trešo periodu. Komisija atkārtoja savu lūgumu 2009. gada 4. septembrī.

6. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada martā iesniedza pieprasīto apliecinājumu, kas attiecās uz visu līguma darbības laiku (no 2001. gada decembra līdz 2004. gada novembrim). Revidenti norādīja, ka projekta izmaksu pārskata kopsavilkums apstiprināja, ka izmaksas bija faktiskas un radušās attiecīgajā periodā.

7. Komisija 2010. gada 16. septembrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam projekta sadalījumu. Sūdzības iesniedzējs lūdza paskaidrojumus par galīgā maksājuma aprēķinu, jo bija starpība starp pieprasītajām summām un maksājamo summu. Komisija 2010. gada 29. decembra e-pasta vēstulē paskaidroja, ka, lai gan tā ir pieņēmusi ārējo revidentu sniegto apliecinājumu, tā jau ir noraidījusi izmaksas, kas pieprasītas par otro pārskata periodu. Komisija piebilda, ka apliecinājumā nebija informācijas, kas varētu mainīt tās iepriekšējo novērtējumu par otrajā pārskata periodā deklarēto izmaksu attiecināmību. Vēlākā vēstulē, kas datēta ar 2011. gada 24. februāri, Komisija atkārtoja, ka attiecībā uz otro periodu pieprasītās izmaksas nav atļautas.

8. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

9. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu un prasību.

Apgalvojums:

Komisija neatzina konkrētas izmaksas, kas sūdzības iesniedzējam radušās projektā, par attiecināmām izmaksām.

Apgalvojums:

Komisijai minētās izmaksas būtu jāatzīst par attiecināmām izmaksām.

Izmeklēšana

10. Ombuds 2011. gada 20. septembrī lūdza sūdzības iesniedzēju sniegt paskaidrojumus. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 3. oktobrī nosūtīja savus paskaidrojumus un apliecinošos dokumentus. Ombuds 2011. gada 30. novembrī nosūtīja Komisijai lūgumu sniegt atzinumu. Komisija 2012. gada 27. martā nosūtīja savu atzinumu. Ombuds 2012. gada 26. aprīlī saņēma sūdzības iesniedzēja apsvērumus par atzinumu. Ombuda dienesti 2013. gada 15. novembrī pārbaudīja Komisijas lietas materiālus saistībā ar šo lietu. Ombuds 2013. gada 29. novembrī nosūtīja Komisijai un sūdzības iesniedzējam pārbaudes ziņojuma kopiju. Viņa saņēma sūdzības iesniedzēja piezīmes 2013. gada 23. decembrī.

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

11. Vispirms ombude uzskata par nepieciešamu norādīt, ka saskaņā ar ombuda vispāratzīto nostāju lietās, kas attiecas uz līgumstrīdiem, ir pamatoti ierobežot izmeklēšanu, pārbaudot tikai to, vai iestāde viņai ir sniegusi saskaņotu un saprātīgu pārskatu par tās darbību juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ja tas tā ir, ombude secinās, ka viņas izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums. Šis secinājums neietekmēs pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā [1]. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuda loma šajā lietā aprobežojas ar pārbaudi, vai Komisijas nostāja bija saprātīga un taisnīga attiecībā uz tās lēmumu noraidīt daļu no sūdzības iesniedzēja pieprasītajām izmaksām.

A. Iespējama dažu izmaksu neatzīšana par attiecināmām un saistītām prasībām

Ombudam iesniegtie argumenti

12. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas lēmums uzskatīt noteiktas izmaksas par neattiecināmām ir netaisnīgs un nepamatots.

13. Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka tā ir nolēmusi noraidīt izmaksas, kas deklarētas par otro periodu 2004. gada janvārī, jo zinātniskais ziņojums par šo periodu tika uzskatīts par nepilnīgu un nepietiekamu, lai pamatotu sūdzības iesniedzēja deklarētās izmaksas. Šā lēmuma pamatā bija šādi fakti: i) 2003. gada oktobrī projekta starpposma novērtēšanas sanāksmē projekta koordinators apšaubīja sūdzības iesniedzēja ieguldījumu projektā un uzsvēra faktu, ka lielākā daļa ziņojumu, kas tiek gaidīti no sūdzības iesniedzēja, aizkavējās; ii) šos kavējumus koordinators uzsvēra arī ziņojumā par projekta otro posmu. Savā atzinumā Komisija atsaucās arī uz 2010. gada 14. decembra iekšējo piezīmi, kurā projekta zinātniskais vadītājs sīki izklāstīja priekšvēsturi un iemeslus, kāpēc par otro periodu deklarētās izmaksas tika noraidītas. Komisija norādīja, ka dokuments ir konfidenciāls, bet ombuds ar to var iepazīties pēc pieprasījuma.

14. Komisija arī norādīja, ka tā deva sūdzības iesniedzējam iespēju deklarēt attiecīgās izmaksas trešajā periodā ar nosacījumu, ka tā iesniegs nepieciešamos apliecinošos dokumentus. Tomēr sūdzības iesniedzējs to nedarīja ne trešajā periodā, ne galīgajā ziņojumā.

15. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka 2004. gadā tas ne tikai projekta koordinatoram, bet arī pašai Komisijai bija nosūtījis darba laika uzskaites lapu kopijas, ceļa izdevumu kvītis un pierādījumus par maksājumiem darbiniekiem saistībā ar projektu otrajā periodā. Tas arī kritizēja to, ka Komisija neņēma vērā sūdzības iesniedzēja ieguldījumu otrajā periodā, lai gan projektu nevarētu pabeigt bez šā ieguldījuma. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par pārbaudes ziņojumu atkārtoja, ka projekts bija veiksmīgs, neraugoties uz dažiem kavējumiem.

Ombuda novērtējums

16. Sākumā ombuds norāda, ka galvenais strīda punkts starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju attiecas uz izmaksām, kas pieprasītas par otro pārskata periodu. Komisijas lēmums nepieņemt nekādas izmaksas saistībā ar šo periodu bija balstīts uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par i) vāju ieguldījumu otrajā pārskata periodā un ii) to, ka tas nav iesniedzis vajadzīgos apstiprinošos pierādījumus.

17. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja ieguldījumu projektā ombuds norāda, ka no vairākiem dokumentiem, proti, ziņojuma par otro pārskata periodu, vadības galīgā ziņojuma un dokumentiem, kas saistīti ar projekta vidusposma novērtēšanas sanāksmi un starpposma maksājumiem, izriet, ka sūdzības iesniedzēja ieguldījums otrajā periodā netika uzskatīts par apmierinošu. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Komisija nolēma neapstiprināt pieprasītās izmaksas tehnisku iemeslu dēļ.

18. Nešķiet, ka sūdzības iesniedzējs galīgā ziņojuma publicēšanas laikā būtu apstrīdējis šajos dokumentos ietvertos apgalvojumus par savu sniegumu. Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs arī nav apstrīdējis savu izmaksu noraidīšanu tajā laikā par otro pārskata periodu. Faktiski tikai pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza savus apsvērumus par Komisijas atzinumu saistībā ar šo izmeklēšanu, tas pirmo reizi apgalvoja, ka ir iesniedzis apliecinošus dokumentus par personāla un ceļa izdevumiem, kas radušies otrajā periodā.

19. Ombuds norādīja, ka, lai gan sūdzības iesniedzējs saviem apsvērumiem pievienoja attiecīgos dokumentus, tas nesniedza nekādu informāciju par datumu, kurā šie dokumenti tika sagatavoti, vai pierādījumus, kas pierādītu, ka tie faktiski tika iesniegti Komisijai. Lai noskaidrotu šo jautājumu, ombuds pārbaudīja Komisijas lietas materiālus. Šīs pārbaudes laikā ombuda dienesti rūpīgi pārbaudīja lietas materiālus, lai pārliecinātos, vai tajos bija dokumenti, kurus sūdzības iesniedzējs, iespējams, bija iesniedzis Komisijai. Tomēr tās neatrada nekādas liecības vai pierādījumus par to, ka Komisija jebkad būtu saņēmusi šādus dokumentus.

20. Turklāt ombuds norāda, ka visa saziņa starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju notika vai nu pa e-pastu, vai ierakstītā vēstulē. Visas sarakstes kopijas tika iesniegtas ombudam. Vienīgā sarakste, ar kuru ombuds netika iepazīstināts, attiecās uz attiecīgajiem dokumentiem, kurus, kā minēts iepriekš, Komisija apgalvoja, ka tā nekad nav saņēmusi. Turklāt projekta galīgā ziņojuma 1.4. iedaļā ar nosaukumu “Darbaspēka sadale” ir skaidri norādīts, ka trūkst skaitļu par sūdzības iesniedzēja faktiskajiem centieniem šajā periodā un saistībā ar katru uzdevumu, kurā bija iesaistīts sūdzības iesniedzējs. Ombuds secina, ka iepriekš minētie faktori apstiprina Komisijas lietas materiālu pārbaudes konstatējumus, proti, ka Komisija nav saņēmusi pieprasītos dokumentāros pierādījumus.

21. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi saskaņotu un pamatotu izklāstu par to, kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nevar pamatot, arī tā apgalvojums nevar tikt apmierināts. Tāpēc ombuds slēdz izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

B. Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 27. februārī

[1] Lēmums, ar ko izbeidz ombuda izmeklēšanu par sūdzību 346/2009/(BEH)KM pret Komisiju, 36. punkts.