Sūdzības priekšvēsture

1. Šī lieta attiecas uz iespējamiem pārkāpumiem, kas notikuši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK).

2. Sūdzības iesniedzējs ir bijušais EESK Biroja loceklis. EESK darbinieks (X kgs) 2009. gada decembrī nosūtīja EESK Biroja locekļiem vēstuli, kurā ziņoja par dažiem pārkāpumiem, ko, iespējams, izdarījuši iestādes augsta ranga ierēdņi. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju vēstule tika pārtverta, un lielākā daļa Biroja locekļu (tostarp sūdzības iesniedzējs) to nesaņēma.

3. Šīs vēstules esība un daži ar to saistīti jautājumi tika apspriesti vismaz trijās Biroja sēdēs, lai gan šo sanāksmju darba kārtībā nebija norādīts, ka šis temats tiks apspriests.

4. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka iebilst pret to, un lūdza saņemt vēstules kopiju. Tomēr šie protesti netika ierakstīti sanāksmju protokolos.

5. EESK 2010. gada janvārī sagatavoja iekšēju ziņojumu, kurā tika analizēti attiecīgajā vēstulē izklāstītie fakti un apgalvojumi. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju šis ziņojums bez iepriekšēja brīdinājuma tika izplatīts Biroja locekļiem, kuri piedalījās 2010. gada februāra sanāksmē.

6. Toreizējais EESK priekšsēdētājs 2010. gada marta sanāksmē paziņoja Biroja locekļiem savu lēmumu noraidīt minētajā vēstulē izklāstītos apgalvojumus. Šajā lēmumā arī norādīts, ka X kungs būtu jāpārceļ citā amatā.

7. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 29. jūnijā iesniedza sūdzību [...] ombudam. Pēc vairākiem lūgumiem sniegt paskaidrojumus ombuds slēdza šo izmeklēšanu, nekonstatējot pamatu turpmākām izmeklēšanām.

8. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 15. martā vēlreiz vērsās pie ombuda un iesniedza šo sūdzību.

Izmeklēšanas priekšmets

9. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā izvirzīja šādu apgalvojumu un prasību, uz kuru attiecas ombuda izmeklēšana:

Apgalvojums:

EESK ir pārkāpusi sūdzības iesniedzēja tiesības, jo īpaši viņa tiesības uz privāto dzīvi, pārtverot vēstuli, ko viņam kā EESK Biroja loceklim adresējis EESK ierēdnis.

Apgalvojums:

EESK turpmāk būtu jāievēro piemērojamie noteikumi.

Izmeklēšana

10. Ombuds 2012. gada 18. martā aicināja EESK sniegt atzinumu.

11. EESK 2012. gada 17. jūlijā sniedza atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai.

12. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 20. septembrī iesniedza savus apsvērumus.

13. EESK 2012. gada 17. oktobrī vērsa ombuda uzmanību uz nesen pasludinātu spriedumu lietā, kas attiecas uz šo izmeklēšanu [1].

14. Ombuds 2012. gada 29. novembrī informēja EESK, ka būtu lietderīgi pārbaudīt EESK lietas materiālos iekļautos dokumentus.

15. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 19. decembrī iesniedza ombudam papildu apsvērumus.

16. EESK 2013. gada 31. janvārī nosūtīja ombudam atsevišķu vēstuļu kopijas, ar kurām EESK apmainījās ar sūdzības iesniedzēju.

17. EESK 2013. gada 1. februārī nosūtīja Ombudam vēl vienu vēstuli, kurā pauda bažas par sūdzības pieņemamību un būtību.

18. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 20. februārī vēlreiz rakstīja ombudam.

19. EESK 2013. gada 14. martā nosūtīja vēstuli ombudam.

20. Ombuds 2013. gada 4. aprīlī nosūtīja pusēm vēstuli, kurā cita starpā tika paustas iepriekš minētās bažas par pieņemamību un atkārtoti norādīts, ka būtu lietderīgi pārbaudīt EESK lietas materiālos iekļautos dokumentus.

21. EESK 2013. gada 15. aprīlī nosūtīja Ombudam vēl vienu vēstuli par bažām attiecībā uz pieņemamību un piebilda, ka pārbaudei nav iemeslu.

22. Ombuds 2013. gada 30. maijā atbildēja EESK par pieņemamības jautājumiem un atkārtoja, ka ir nepieciešama pārbaude.

23. Ombuda dienesti 2013. gada 5. jūlijā veica dokumentu pārbaudi EESK telpās. Pārbaudes ziņojuma kopija tika nosūtīta pusēm, aicinot sūdzības iesniedzēju iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs šādus apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

24. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā izvirzīja vēl trīs apgalvojumus (papildus tiem, kas izvērtēti šajā lēmumā - skatīt 9. punktu). Izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs iesniedza ceturto papildu apgalvojumu un saistītu apgalvojumu. Šie papildu apgalvojumi un ar tiem saistītais apgalvojums bija šāds:

(1) EESK nepamatoti sodīja X kungu par vēstules nosūtīšanu, pārceļot viņu citā amatā.

(2) EESK ir pārkāpusi savus iekšējos noteikumus, i) neiekļaujot Biroja sēžu darba kārtībā debates par vēstules saturu, ii) neizpaužot vēstules saturu Biroja locekļiem pirms sanāksmēm, iii) liedzot Birojam lietderīgi izskatīt jautājumu, kas ietilpst tā kompetencē, un iv) neziņojot Biroja sēžu protokolos par debatēm par šo jautājumu.

(3) EESK kļūdaini nav ziņojusi OLAF par vēstulē ietvertajiem faktiem un apgalvojumiem.

(4) Saistībā ar šo izmeklēšanu EESK priekšsēdētājam bija interešu konflikts, un tāpēc viņš nebūtu jāiesaista ombudam sniegto EESK atbilžu sagatavošanā.

25. Vispirms ombuds pievērsīsies pušu bažām par sūdzības pieņemamību un nepieciešamību veikt turpmākus pasākumus saistībā ar to. Tie ir aplūkoti turpmāk.

Tiesvedības tiesā esamība

26. Saskaņā ar ombuda statūtu 1. panta 3. punktu „Ombuds nedrīkst iejaukties lietās, ko izskata tiesa, vai apšaubīt tiesas nolēmuma pamatotību.”

27. Attiecībā uz pirmo papildu apgalvojumu, ko izvirzīja sūdzības iesniedzējs, ombuds to jau no paša sākuma uzskatīja par nepieņemamu. Kā atzina pats sūdzības iesniedzējs, šī lieta tika iesniegta Civildienesta tiesā ("Civildienesta tiesa") lietā, kas laikā, kad ombuds sāka izmeklēšanu, vēl nebija izskatīta [2] Tā kā nebija nekādu norāžu par to, ka Civildienesta tiesai bija lūgts lemt par otro un trešo papildu apgalvojumu, izmeklēšanas sākšanas laikā ombuds tos neuzskatīja par nepieņemamiem.

28. Civildienesta tiesa pasludināja spriedumu lietā [..], pilnībā noraidot prasību. Rūpīgi izanalizējis šo spriedumu un ņemot vērā EESK argumentus šajā sakarā [3], ombuds secināja, ka arī otrais un trešais papildu apgalvojums būtu jāatzīst par nepieņemamiem, ņemot vērā to, ka Civildienesta tiesa ir izskatījusi šos jautājumus savā spriedumā [4].

29. Tomēr Civildienesta tiesa savā spriedumā nekonstatēja, vai EESK ir pārtvērusi sūdzības iesniedzējam adresēto vēstuli. Tādējādi ombuds uzskatīja, ka apgalvojums par dokumentu pārtveršanu joprojām ir pieņemams.

Noilgums

30. EESK arī uzskatīja, ka saskaņā ar Ombuda statūtu 2. panta 4. punktu šai sūdzībai ir iestājies noilgums, jo sūdzības pamatā esošie fakti ir notikuši vairāk nekā divus gadus pirms tās iesniegšanas [5].

31. Ombuds šo argumentu noraidīja, jo, kā atzina pati EESK, pēdējā Biroja sēde, uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs, notika 2010. gada 16. martā, t. i., mazāk nekā divus gadus pirms šīs sūdzības iesniegšanas. Ombuds norādīja, ka, pat ja iespējamā sarakstes pārtveršana notika vairāk nekā divus gadus pirms sūdzības iesniegšanas, sūdzības iesniedzējs pauda šīs bažas turpmākajās sanāksmēs, un EESK, iespējams, šajās sanāksmēs neizskatīja viņa bažas.

Atbilstošu iepriekšēju pieeju trūkums

32. EESK arī apgalvoja, ka saskaņā ar Ombuda statūtu 2. panta 4. punktu sūdzība ir nepieņemama, jo nav iepriekšējas atbilstošas administratīvas pieejas [6].

33. Ombuds arī noraidīja šo argumentu, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka viņš iepriekš ir pienācīgi vērsies pie EESK.

Apgalvojumu raksturs

34. Visbeidzot, EESK apgalvoja, ka daži sūdzības iesniedzēja izvirzītie apgalvojumi attiecas uz darbībām, kas, ja tās tiktu pierādītas, nepārprotami būtu noziedzīgi nodarījumi. Tāpēc EESK uzskata, ka par šiem jautājumiem būtu vajadzējis informēt kompetentās iestādes vai tiesas, nevis vērsties pie ombuda [7].

35. Ombuds uzskatīja, ka šis arguments rada divus jautājumus, proti, i) vai ombuds var izskatīt sūdzības par to, ka iestāde ir pārkāpusi likumu, un ii) vai ombuds var izskatīt sūdzību par faktiem, kas varētu būt noziedzīgi nodarījumi.

36. Attiecībā uz i) punktu EESK iebildums tika noraidīts, jo ne Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”), ne Ombuda statūtos nav ierobežojumu attiecībā uz Ombuda pilnvarām izmeklēt apgalvojumus par administratīvām kļūmēm, tostarp kļūmēm, ko var uzskatīt par ES iestāžu, aģentūru un struktūru izdarītiem piemērojamo ES tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem.

37. Saskaņā ar Ombuda vispāratzīto lēmumu pieņemšanas praksi administratīva kļūme rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu. Tādējādi jēdziens “administratīva kļūme” skaidri attiecas uz nelikumības gadījumiem.

38. Attiecībā uz ii) punktu tika atgādināts, ka ombuda izmeklēšana attiecas uz jautājumu par to, vai attiecīgās iestādes darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes. Ombuds acīmredzot nevar un nemēģinās noskaidrot, vai atsevišķas personas, kas strādā iestādē, rīcība ir izraisījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja ir elementi, kas liecina, ka konkrēta persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ombuds patiešām informē kompetento iestādi (sk. ombuda statūtu 4. panta 2. punktu). Tomēr tas nenozīmē, ka ombudam būtu liegts turpināt izmeklēšanu par attiecīgās iestādes rīcību.

Par apgalvojumu par interešu konfliktu

39. Attiecībā uz apgalvojumu, ka EESK priekšsēdētājai ir interešu konflikts un tādēļ viņu nevajadzētu iesaistīt ombudam sniegto EESK atbilžu sagatavošanā, ombude uzskata, ka, ņemot vērā viņas konstatējumus par šīs sūdzības būtību (sk. 53. punktu un turpmākos punktus), turpmāka rīcība šajā sakarā nav nepieciešama.

A. Apgalvojums, ka EESK ir pārkāpusi sūdzības iesniedzēja tiesības, jo īpaši viņa tiesības uz privātumu, pārtverot vēstuli un ar to saistīto prasību

Ombudam iesniegtie argumenti

40. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EESK ir pārkāpusi viņa tiesības uz privātumu, pārtverot vēstuli, ko viņam kā EESK Biroja loceklim adresējis EESK ierēdnis.

41. Savā atzinumā EESK norādīja, ka tā nav pārtvērusi attiecīgo vēstuli. Gluži pretēji, šī vēstule bez ierobežojumiem tika nodota visu Biroja locekļu rīcībā. Tomēr pretēji X kga lūgumam EESK neizsniedza apjomīgos apliecinošos dokumentus, kas pievienoti šai vēstulei (t. i., kopā 378 lappuses) katram Biroja loceklim. Tomēr šie dokumenti Biroja locekļiem ir pieejami priekšsēdētāja un grupu priekšsēdētāju birojos.

42. Turklāt EESK norāda, ka X nav ievērojis piemērojamo procedūru (jo īpaši ES Civildienesta noteikumu 22.a pantu), kad viņš savus apgalvojumus iesniedza tieši Birojam. Jebkurā gadījumā, kā to atzinusi arī Civildienesta tiesa [8], EESK bija tiesīga atteikties sadarboties ar X kungu, jo viņš bija pārkāpis savus pienākumus, publicējot šo jautājumu tādā veidā, kā viņš to darīja.

43. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka puses nav vienisprātis par notikumu gaitu. Tomēr viņš arī norāda, ka EESK nav iesniegusi nekādus dokumentārus pierādījumus, kas pamatotu tās argumentus.

44. Sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka 2009. gada 7. decembrī X nosūtīja e-pastu visiem Biroja locekļiem. Šajā e-pastā viņš viņus informēja, ka ir atstājis aploksni ar vēstuli viņu uzmanībai attiecīgās grupas birojā. Šajā vēstulē bija iekļauts i) dokuments, kurā ziņots par dažiem pārkāpumiem, ko, iespējams, izdarījuši daži augsta ranga ierēdņi, un ii) pavadvēstule, kurā norādīts, ka katras grupas priekšsēdētājam un EESK priekšsēdētājam ir iesniegta dokumenta pilna kopija, tostarp apliecinoši pierādījumi. Pavadvēstulē Biroja locekļi tiek aicināti vērsties pie savas grupas priekšsēdētāja vai EESK priekšsēdētāja, lai izskatītu visu dokumentu, tostarp apliecinošos pierādījumus.

45. Sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka EESK viņam adresēto vēstuli nav nosūtījusi un ka tā viņam nekad nav piegādāta. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza divu EESK darbinieku nosūtīto e-pasta vēstuļu kopijas, proti, 2009. gada 7. decembra e-pasta vēstuli, kurā norādīts, ka Biroja locekļiem tiks izdalīta aploksne, un nākamās dienas e-pasta vēstuli, kurā norādīts, ka attiecīgā vēstule netiks izdalīta, jo tā attiecas uz “slepenu un personisku jautājumu”.

Ombuda novērtējums

46. Pamattiesību hartas 7. pantā ir noteikts:

“Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību.”

47. Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu:

"Visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības."

48. Turklāt attiecībā uz Hartas 7. pantu Tiesa ir nospriedusi:

"Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šīm pamattiesībām saskaņā ar Savienības tiesībām tomēr nav absolūtas aizsardzības, bet tās ir jāaplūko saistībā ar to funkciju sabiedrībā [...]. Līdz ar to šo tiesību izmantošanu var ierobežot ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi atbilst Savienības vispārējo interešu mērķiem un attiecībā uz sasniedzamo mērķi nerada nesamērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas apdraud šādi garantēto tiesību pašu būtību"..[9]

49. Turklāt Civildienesta noteikumu 22.a panta 1. punktā ir noteikts:

"Ierēdnis, kuram, pildot savus pienākumus vai saistībā ar tiem, kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Kopienu interesēm, vai par rīcību saistībā ar profesionālo pienākumu izpildi, kas var būt nopietns Kopienu ierēdņu pienākumu pārkāpums, nekavējoties informē vai nu savu tiešo priekšnieku, vai ģenerāldirektoru, vai, ja ierēdnis to uzskata par lietderīgu, ģenerālsekretāru vai personas, kas ieņem līdzvērtīgus amatus, vai tieši Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). "

50. Šajā lietā lietas dalībnieki nav vienisprātis par to, vai Biroja locekļiem adresētā vēstule ir vai nav pārtverta. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis iekšējo e-pasta vēstuļu kopijas, kas liecina, ka EESK vismaz sākotnēji varētu būt atturējusies no vēstules nosūtīšanas (sk. 45. punktu iepriekš).

51. EESK uzskata, ka vēstule nekad nav tikusi pārtverta. EESK vienkārši atteicās izgatavot apjomīgo apliecinošo dokumentu kopijas par katru Biroja locekli, kā to bija lūdzis X. Tomēr šie dokumenti Biroja locekļiem ir pieejami priekšsēdētāja un grupu priekšsēdētāju birojos. EESK nav iesniegusi nekādus dokumentārus pierādījumus, kas pamatotu tās pārskatu par notikumiem, pamatojoties uz to, ka “konkrēta lieta kā tāda” nepastāvēja. Tomēr tā ierosināja, ka ombuds vajadzības gadījumā varētu veikt intervijas ar jebkuru Biroja locekli vai EESK darbinieku, lai noskaidrotu faktus. Turklāt EESK norādīja, ka tā piedāvās pilnīgu sadarbību, lai veiktu šādas intervijas.

52. Ombuds atzinīgi vērtē EESK piedāvājumu. Tomēr viņa uzskata, ka šīs lietas apstākļos un ņemot vērā viņas dienestu veiktās pārbaudes rezultātus, turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav nepieciešama.

53. Faktiski ombuds norāda, ka nav atrasti pierādījumi, kas pārliecinoši pierādītu, ka EESK ir atteikusies no vēstules, ko X kungs bija nosūtījis sūdzības iesniedzējam. Jebkurā gadījumā jānorāda, ka Civildienesta tiesa nolēma, ka X kungs ir pārkāpis savus pienākumus, kas izriet no Civildienesta noteikumu 22.a panta, cenšoties plaši publiskot viņa vēstulē ietvertos apgalvojumus.[10] Šajos apstākļos ombuds nav pārliecināts, ka būtu bijis lietderīgi konstatēt administratīvu kļūmi, pat ja būtu pierādīts, ka EESK ir atteikusies no minētās vēstules.

54. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka nav pamata turpināt šīs lietas izmeklēšanu.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo sūdzību, ombude to slēdz ar šādu secinājumu:

Šajā lietā nav pamata veikt papildu izmeklēšanu.

Sūdzības iesniedzējs un EESK tiks informēti par šo lēmumu.

 

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 21. janvārī

---

[1] Lieta [...].

[2] Lieta [...].

[3] Proti, savā atzinumā, kā arī 2012. gada 17. oktobra, 2013. gada 1. februāra un 2013. gada 15. aprīļa vēstulēs.

[4] Sk. jo īpaši lietu [...] (attiecībā uz otro apgalvojumu) un [...] (attiecībā uz trešo apgalvojumu).

[5] Jo īpaši savā atzinumā, kā arī 2013. gada 1. februāra un 2013. gada 15. aprīļa vēstulēs.

[6] Savā atzinumā un 2013. gada 15. aprīļa vēstulē.

[7] Savā atzinumā un 2013. gada 15. aprīļa vēstulē.

[8] Lieta [...].

[9] 2013. gada 13. septembra spriedums lietā T-383/11 Makhlouf / Padome (Krājumā vēl nav publicēts, 97. punkts).

[10] Šajā sakarā Tiesa nolēma lietā [...].