FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 1832/2012/EIS pret Eiropas Komisiju

Sūdzības priekšvēsture

1. Šī lieta attiecas uz sūdzības iesniedzēja dotācijas pieteikuma noraidīšanu, jo, iespējams, nav iesniegts tehniskais/vēstījuma ziņojums.

2. Sūdzības iesniedzējs ir Itālijas bezpeļņas apvienība. 2012. gada 13. martā tā iesniedza dotācijas pieteikumu, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus JUST/2011-2012/FRC/AG/4000002773 [1] (turpmāk "uzaicinājums iesniegt priekšlikumus"), ko organizēja Eiropas Komisija. Sūdzības iesniedzēja pieteikumā kopumā bija 37 lietas.

3. Komisija 2012. gada 25. maija vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās pieteikums ir bijis nesekmīgs, jo tās pieteikumam nav pievienots gada tehniskais/informatīvais ziņojums (aicinājuma iesniegt priekšlikumus 8. pielikums). Komisija pamatojās uz uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 6.2.2. punktu, saskaņā ar kuru dotācijas pieteikums bija jāiesniedz, izmantojot vajadzīgo sistēmu, uz standarta veidlapas, pienācīgi aizpildot visus prasītos pielikumus.

4. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 6. jūnijā atbildēja uz iepriekš minēto Komisijas vēstuli un uzskatīja, ka ir pareizi augšupielādējis visu pieteikuma dokumentāciju, tostarp 8. pielikumu. Tā pievienoja arī ekrānuzņēmumu, kurā norādīts, ka pieteikuma datne ir augšupielādēta pareizi, kā arī citus dokumentus, kas apstiprina tās pieteikuma iesniegšanu.

5. Komisija 2012. gada 20. jūnijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam papildu atbildi, paskaidrojot, ka sūdzības iesniedzēja pieteikumam patiešām ir pievienota lieta ar nosaukumu "8. pielikums", taču šajā lietā nebija iekļauts organizācijas gada tehniskais/informatīvais ziņojums, bet tikai paskaidrojums par tās 2010. gada bilanci.

6. Vēl 2012. gada 20. jūnijā sūdzības iesniedzēja advokāts rakstīja Komisijai un atkārtoja sūdzības iesniedzēja viedokli, ka tā pieteikums ir pilnīgs un pareizs.

7. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 27. jūnijā nosūtīja Komisijai vēl vienu vēstuli un lūdza paskaidrot, kādam vajadzētu būt tehniskajam/naratīvajam ziņojumam, ņemot vērā to, ka ne uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ne Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem [2] nebija iekļauts paraugs vai specifikācijas attiecībā uz ziņojumā iekļaujamo saturu, datiem vai informāciju. Vienīgā atsauce uz tehnisko/informatīvo ziņojumu, kas iekļauta sūdzības iesniedzējam pieejamajos dokumentos, bija tāda, ka dokuments ir “pieteikuma iesniedzējas organizācijas gada tehniskais/informatīvais ziņojums par iepriekšējo gadu”.

8. Komisija 2012. gada 13. jūlijā atbildēja sūdzības iesniedzējam un paskaidroja, ka tehniskajam/naratīvajam ziņojumam patiešām nav veidnes vai atsauces modeļa. Tādējādi to var noformēt jebkurā formātā. Turklāt Komisija paskaidroja, ka ziņojuma iesniegšanas prasības mērķis ir iegūt pietiekamus pierādījumus par pieteikuma iesniedzēja darbības un profesionālajām spējām pabeigt ierosināto darbību. Šajā nolūkā Komisija novērtē galveno darbinieku dzīves aprakstus (curriculum vitae), lai novērtētu, vai viņiem ir projekta īstenošanai nepieciešamās prasmes, pieredze un spējas. Turklāt iepriekšējā gada darbības un projekti, kas jāizklāsta tehniskajā/informatīvajā ziņojumā, ļauj Komisijai gūt skaidru priekšstatu par pieteikuma iesniedzēja vispārējo kompetenci, kvalifikāciju un pieredzi. Visbeidzot, Komisija piebilda, ka jautājumus par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus varēja nosūtīt pa e-pastu uz īpašu pastkastīti. Tomēr tā nesaņēma nevienu jautājumu, kurā būtu lūgts precizēt attiecīgā ziņojuma formātu vai saturu.

9. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 10. septembrī vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasībām:

Apgalvojums

Komisija esot kļūdaini izslēgusi sūdzības iesniedzēja dotācijas pieteikumu no novērtējuma pēc būtības, jo tā neesot iesniegusi tehnisku/naratīvu ziņojumu.

Prasības

(1) Komisijai būtu jāizvērtē sūdzības iesniedzēja dotācijas pieteikums.

(2) Komisijas turpmākajos uzaicinājumos iesniegt pieteikumus nevajadzētu iekļaut prasības, kas nav pietiekami skaidras un tādējādi var tikt nepareizi interpretētas.

Izmeklēšana

11. Ombuds 2012. gada 2. oktobrī lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un apgalvojumiem. Komisija 2013. gada 23. janvārī nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Apsvērumi bija jānosūta līdz 2013. gada 28. februārim. Tomēr sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīme

12. Sūdzības iesniedzējs izvirzīja vienu apgalvojumu un divus apgalvojumus. Ņemot vērā to faktisko saistību, ombuds tos izskatīs kopā.

A. Apgalvojums, ka Komisija ir kļūdaini izslēgusi sūdzības iesniedzēja dotācijas pieteikumu no novērtējuma pēc būtības, jo, iespējams, nav iesniegts tehniskais/vēstījuma ziņojums, un pirmais un otrais apgalvojums

Ombudam iesniegtie argumenti

13. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini izslēgusi tā dotācijas pieteikumu no novērtējuma pēc būtības, jo, iespējams, nav iesniegts tehniskais/vēstījuma ziņojums. Pamatojot šo viedokli, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) prasība iesniegt tehnisku/naratīvu ziņojumu nav precizēta un ii) tā iesniegtie dokumenti pēc būtības atbilst šai prasībai. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizvērtē tā dotācijas pieteikums un ka Komisijas turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus nebūtu jāiekļauj prasības, kas nav pietiekami skaidras un tādējādi var tikt nepareizi interpretētas.

14. Savā atzinumā Komisija vispirms norādīja, ka uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ir jānorāda visi apliecinošie dokumenti, kas pieteikuma iesniedzējiem ir jāiesniedz, lai pierādītu atbilstību. Tā arī atsaucās uz Finanšu regulas 115. panta 1. punktu [3], saskaņā ar kuru “atlases kritēriji ir tādi, kas ļauj novērtēt pieteikuma iesniedzēja spēju pabeigt ierosināto darbību vai darba programmu”.

15. Komisija arī paskaidroja, ka no Finanšu regulas īstenošanas kārtības [4] 173. panta 2. punkta izriet, ka "pieteikumā norāda pieteikuma iesniedzēja juridisko statusu un tā finansiālās un darbības spējas īstenot ierosināto darbību vai darba programmu". Šajā saistībā Komisija paskaidroja, ka pieteikuma iesniedzēja spēja ir jānovērtē, ņemot vērā divus aspektus, proti, i) finansiālās un ii) darbības vai tehniskās spējas. Atsaucoties uz Īstenošanas kārtības 176. pantu, tā apgalvoja, ka pieteikuma iesniedzējam jābūt “stabiliem un pietiekamiem finansējuma avotiem, lai uzturētu savu darbību visā laikposmā, kurā tiek veikta darbība, vai gadā, par kuru tiek piešķirta dotācija, un lai piedalītos tās finansēšanā”, un “profesionālajām kompetencēm un kvalifikācijai, kas vajadzīga, lai pabeigtu ierosināto darbību vai darba programmu (..)”.

16. Attiecībā uz darbības spējām Komisija paskaidroja, ka tās var novērtēt, pamatojoties uz pretendentu kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un atsauksmēm attiecīgajā jomā. Tāpat kā finansiālo spēju gadījumā, ir svarīgi precizēt apliecinošos dokumentus, kas jāiesniedz, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja darbības spējas. Tāpēc šim nolūkam tika pieprasīti par darbības pārvaldību un īstenošanu galvenokārt atbildīgo personu dzīves apraksti (curriculum vitae) un organizāciju aprakstošie/tehniskie ziņojumi.

17. Atsaucoties uz uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un vadlīniju priekšlikumu iesniedzējiem formulējumu, Komisija paskaidroja, kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieteikumu tā iesniegtais dokuments, kas augšupielādēts kā 8. pielikums, bija bilances paskaidrojums, kurā izskaidroti attiecīgie budžeta ieraksti, kā to atzina pats sūdzības iesniedzējs. Dokuments nesniedza nekādus pierādījumus par pretendenta kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un atsauksmēm attiecīgajā jomā. Turklāt neviens cits dokuments, ko prasītāja iesniedza saskaņā ar šo uzaicinājumu, neļāva Komisijai noteikt, vai tā atbilst prasībai par darbības spēju, kā minēts šo secinājumu 15. punktā.

18. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja pieteikums neatbilst prasībām, kas norādītas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kurā bija skaidri norādīts, ka gadījumā, ja nav neviena dokumenta, pieteikums tiks uzskatīts par neatbilstīgu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav pamata turpināt sūdzības iesniedzēja priekšlikuma izvērtēšanu.

19. Komisija arī paskaidroja, ka obligātā prasība iesniegt aprakstošo/tehnisko ziņojumu kopš 2010. gada ir iekļauta visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko pārvalda attiecīgais ģenerāldirektorāts. Kopš tā laika ģenerāldirektorāts ir saņēmis gandrīz 2000 finansējuma pieteikumu, un neviens pieteikuma iesniedzējs, izņemot sūdzības iesniedzēju, nav apstrīdējis noraidījumus šo iemeslu dēļ vai pieprasījis šīs prasības skaidrojumu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šī prasība ir pietiekami skaidra. Turklāt Komisija piebilda, ka pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa prasītājām ir iespēja sazināties ar Komisijas dienestiem un uzdot jautājumus par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja tām ir nepieciešami precizējumi. Tomēr sūdzības iesniedzējs neizmantoja šo iespēju.

20. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Ombuda novērtējums

21. Ombuds norāda, ka uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 8. iedaļas attiecīgās daļas ir šādas:

“Kandidātiem, izmantojot savu formātu, jāiesniedz šādi apliecinošie dokumenti:

[...]

8. pielikums. Pieteikuma iesniedzējas organizācijas gada tehniskais/naratīvais ziņojums par iepriekšējo gadu."

[...]

Pieteikumu uzskata par pilnīgu tikai tad, ja dotācijas pieteikuma veidlapa un visi pielikumi ir pievienoti un savlaicīgi augšupielādēti PRIAMOS sistēmā ar vienu reģistrācijas numuru.

Ja šādu dokumentu nav, pieteikumu uzskata par neatbilstīgu.”

22. Turklāt uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus 10. iedaļā ir ietverta šāda informācija: “Lūdzu, uzmanīgi izlasiet norādījumus pieteikumu iesniedzējiem, jo tajos ir visa informācija, kas vajadzīga, lai pieteiktos. Tajā ir sniegti paskaidrojumi un sīkāka informācija par izpildāmajiem nosacījumiem, aizpildāmajiem un iesniedzamajiem dokumentiem, kā arī norādījumi par to, kā tas jādara, izmantojot PRIAMOS. To uzskata par uzaicinājuma nosacījumu neatņemamu sastāvdaļu."

23. Vadlīniju pieteikumu iesniedzējiem 4.6.6. punktā ir noteikts:

„Pieteikuma iesniedzējas organizācijas gada tehniskais/informatīvais ziņojums par iepriekšējo gadu — 8. pielikums

! piezīme.

8. pielikums nav jāiesniedz, ja pieteikuma iesniedzējs ir valdības struktūra (piemēram, ministrija, vietējā, reģionālā, valsts vai federālā valdības iestāde, pašvaldība vai cita publiska struktūra) vai universitāte. Tomēr iepriekš minētajām struktūrām jābūt gatavām iesniegt dokumentus pēc Komisijas pieprasījuma."

24. Šajā gadījumā, šķiet, nav vienprātības par to, kas ir jāsaprot ar "tehnisku/naratīvu ziņojumu". Netiek apstrīdēts, ka lieta, ko sūdzības iesniedzējs nosūtīja kā "tehnisko/naratīvo ziņojumu", bija paskaidrojums tā 2010. gada bilancei, kuras kopiju sūdzības iesniedzējs arī pievienoja sūdzībai ombudam.

25. Ombuds norāda, ka 21.–23. punktā minētajos noteikumos nav ietverta nekāda definīcija vai apraksts par to, kas ir tehniskais/naratīvais ziņojums. Vienlaikus jāatgādina, kā minēts iepriekš 14. un 15. punktā, ka Komisija atsaucās uz piemērojamajiem Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu noteikumiem, kuros noteikts, ka tai jāspēj objektīvi pārbaudīt pieteikuma iesniedzēja kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un citas attiecīgas atsauces, lai pārbaudītu tā prasmes, pieredzi un spēju īstenot projektu.

26. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka Komisijas interpretācija par to, kas ir tehnisks/vēstījuma ziņojums, šķiet pamatota, ņemot vērā piemērojamos Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu noteikumus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tā iesniegtā informācija pēc būtības atbilst "tehniskajam/naratīvajam ziņojumam". Izskatījis sūdzības iesniedzēja iesniegtos pieteikuma dokumentus un jo īpaši dokumentu, kas augšupielādēts kā 8. pielikums, ombuds norāda, ka tajā bija iekļauta informācija par tādiem jautājumiem kā sūdzības iesniedzēja pamatlīdzekļi un citi aktīvi, darbinieku skaits un līgumsaistības, tomēr nesniedzot nekādus taustāmus pierādījumus par sūdzības iesniedzēja darbības vai profesionālajām spējām. Šā iemesla dēļ ombuds uzskata, ka prasītā informācija netika iesniegta un tāpēc Komisijai bija tiesības noraidīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu.

27. Tomēr paliek jautājums, vai Komisija jau no paša sākuma ir pietiekami skaidri norādījusi, ko tā saprot ar terminu "tehniskais/naratīvais ziņojums". Šajā sakarā būtu jānorāda, ka Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem bija ietverta tikai informācija, ka "tehniskais/naratīvais ziņojums" nebūtu jāiesniedz, ja pieteikuma iesniedzējs ir valsts iestāde. Komisija būtībā apgalvoja, ka pieredze ir parādījusi, ka termins "tehniskais/naratīvais ziņojums" ir pietiekami skaidrs un ka, ja sūdzības iesniedzējam būtu šaubas, tas būtu varējis lūgt paskaidrojumus. Ombuds uzskata, ka šie argumenti ir pārliecinoši, un tāpēc secina, ka Komisijas darbībās nav pieļautas administratīvas kļūmes. Tomēr, ņemot vērā, ka šajā lietā ir atklājies, ka šis noteikums varētu tikt nepareizi interpretēts, viņš uzskata, ka būtu saprātīgi nākotnē novērst jebkādu nepareizas interpretācijas risku. Skaidrojums vai apraksts par to, kas jāsaprot ar terminu "tehniskais/naratīvais ziņojums", turklāt samazinātu vajadzību potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem lūgt Komisijai skaidrojumus par šo terminu.

28. Tāpēc Komisija varētu apsvērt iespēju turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un/vai norādījumos priekšlikumu iesniedzējiem iekļaut skaidrojumu vai aprakstu par to, kas jāsaprot ar "tehnisko/naratīvo ziņojumu". Tādēļ ombuds turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

B. Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Komisijas darbībās netika pieļautas administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

Komisija varētu apsvērt iespēju turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un/vai norādījumos priekšlikumu iesniedzējiem iekļaut skaidrojumu vai aprakstu par to, kas jāsaprot ar "tehnisko/naratīvo ziņojumu".

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2013. gada 30. maijā


[1] http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/frc_call_for_priekšlikumi-_action_grants_2011-2012_en.pdf

[2] http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/guide_for_applicants_action_grants_2011-2012_en.pdf

[3] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.). Šī regula ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 1. lpp.).

[4] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.).

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!