Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu atzīt par neattiecināmām noteiktas izmaksas, ko pieprasījusi nevalstiska organizācija, kura piedalījās ES finansētā projektā, kura mērķis bija apkarot rasismu pret romiem. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi pierādījumus, pirms tā noteica, ka izmaksas nav attiecināmas.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu atgūt summas, kas izmaksātas kā dotācijas dažādos ES finansētos projektos. Lēmums tika pieņemts pēc revīzijām, ko Komisijas vārdā veica revidents. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita revīzijas konstatējumiem. Cita starpā sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai revīzijas pārskatītu valsts revīzijas palāta savā dalībvalstī. Komisija to neuzskatīja par vajadzīgu.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas ir balstīta uz sūdzību, ko iesniegusi Armēnijas NVO apvienība, kuras nosaukums ir Pilsoņu aizsardzības līga (CPL). Tas attiecas uz Eiropas Savienības delegācijas Armēnijā lēmumu neslēgt dotācijas līgumu ar CPL pēc tam, kad delegācija atklāja kļūdu sākotnējā CPL pieteikuma novērtējumā. CPL apgalvoja, ka delegācijas lēmums nebija pamatots.

Ombuda izmeklēšanas gaitā Eiropas Komisija atzina, ka delegācijas sākotnēji veiktie pasākumi, tiklīdz tā konstatēja, ka novērtēšanas procesā ir pieļauta kļūda, nebija piemēroti. Tomēr Komisija arī parādīja, ka konstatētās kļūdas dēļ bija nepieciešams atkārtoti izvērtēt CPL pieteikumu un tādējādi delegācija nevarēja noslēgt dotācijas līgumu ar CPL.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu juridiski pārskatīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras lēmumu noraidīt viņa projektu no ES finansējuma saskaņā ar programmu “Erasmus+”. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija jau ir atbildējusi sūdzības iesniedzējam. Tāpēc viņa uzskatīja, ka iestāde šo sūdzības daļu ir atrisinājusi. Viņa arī pārbaudīja Komisijas atbildes būtību un uzskatīja, ka tā ir visaptveroša un saprātīga. Tāpēc viņa nolēma, ka administratīva kļūme nav pieļauta.

Lietu ierosināja juridisko ekspertu asociācija no visas Eiropas Savienības, kas īstenoja Eiropas Komisijas līdzfinansētu projektu. Tas attiecās uz iespējami netaisnīgu to summu atgūšanu pēc revīzijas, kuras kļūdaini tika uzskatītas par neattiecināmām saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

Ombude jautāja par šo jautājumu un secināja, ka pēc viņas iejaukšanās ir rasts risinājums. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja paziņojumiem par grūtībām iesniegt dotācijas priekšlikumu. Tehnisku problēmu dēļ sūdzības iesniedzējs nevarēja pieteikties, izmantojot Komisijas sistēmu PRIAMOS. Tā vietā tā iesniedza savu priekšlikumu pa e-pastu, kas palika neatbildēts.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Komisiju sniegt atbildi. Savā replikā Komisija atvainojās par to, ka tā nav atbildējusi iepriekš. Tā norādīja, ka nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja e-pasta pieteikumu, jo sistēma ir darbojusies pareizi un Komisija nav spējusi konstatēt sūdzības iesniedzēja mēģinājumus nosūtīt priekšlikumu, izmantojot PRIAMOS, pirms termiņa beigām.

Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Tiesas novērtējumu par diviem juridiskās tulkošanas pakalpojumu konkursiem. Sūdzības iesniedzējs, kas bija noraidīts pretendents, apgalvoja, ka konkursa procedūra neatbilda labas pārvaldības standartiem, jo i) piedāvājumu novērtējums nebija pienācīgi dokumentēts, ii) nebija iespējas pieprasīt iekšēju administratīvu pārskatīšanu un iii) tā negarantēja anonimitāti.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Palātas pieļautu administratīvu kļūmi. Tomēr Ombuds Revīzijas palātai sniedza trīs ieteikumus uzlabojumiem, proti, i) pieprasīt iekšējiem vērtētājiem parakstīt un datēt testu novērtējuma lapas, ii) izveidot iekšējās pārskatīšanas mehānismu noraidīto pretendentu sūdzību izskatīšanai un iii) anonimizēt pretendentu testus, lai iekšējie vērtētāji varētu veikt novērtējumu novērtēšanas procesā.

Sūdzības iesniedzējs ir IT uzņēmums, kas piedalījās Komisijas konkursā. Komisija aicināja visus pretendentus veikt divas gadījumu izpētes, lai varētu novērtēt to tehniskās spējas.

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja faktu, ka viena no gadījumu analīzēm bija ļoti līdzīga ES aģentūras nesen rīkotajam konkursam. Tas apgalvoja, ka tas uzņēmumiem, kuri uzvarēja šajā konkursā, radīja konkurences priekšrocības Komisijas konkursā. Sūdzības iesniedzējs arī apstrīdēja Komisijas lēmumu neizpaust to personu vārdus, kuras novērtēja priekšlikumus Komisijai.

Pēc izmeklēšanas ombude secināja, ka Komisijas izstrādātā konkursa procedūra nepiešķir konkurences priekšrocības uzvarējušajam pretendentam. Attiecībā uz vērtētāju vārdu publiskošanu ombuds ierosina Komisijai apsvērt šādu vārdu publiskošanu nākotnē.

Lieta attiecās uz Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās stipendijas pieteikuma noraidīšanu, pamatojoties uz to, ka persona, kas pieteicās stipendijai, bija stažējusies konkrētā privātā uzņēmumā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un ieteica, ka gadījumā, ja Pētniecības izpildaģentūra konstatē iespējamus pārkāpumus ES finansēta projekta pētnieku atlases procedūrā, tai būtu jāveic pienācīga un savlaicīga izmeklēšana šajā jautājumā, lai labotu situāciju.

Tagad ombude ir gandarīta, ka REA ir pieņēmusi viņas ieteikumus. Tāpēc viņa šo lietu slēdza.

Lieta attiecās uz IMI rīcību saistībā ar iespējamu interešu konfliktu konkursa procedūrā par pētniecības projektu par vakcinācijas shēmas riskiem un ieguvumiem Eiropā.

Sūdzības iesniedzējs, konsorcija loceklis, kas piedalījās procedūrā, apgalvoja, ka IMI nav izvērtējis, vai visi vērtēšanas komitejas locekļi ir objektīvi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka diviem dalībniekiem bija saikne ar uzvarējušo konsorciju, kas radīja interešu konfliktu.

Ombuds konstatēja, ka IMI pareizi piemēroja attiecīgos noteikumus, un neatrada pierādījumus par sūdzības iesniedzēja konsorcija netaisnīgu attieksmi pret priekšlikumu. Tāpēc ombuds konstatēja, ka attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pieļauta administratīva kļūme. Ombuds arī apsvēra, vai ekspertiem interešu konflikta situācijā ar vienu priekšlikumu būtu jāļauj novērtēt konkurējošu priekšlikumu. Ombuds konstatēja, ka, tā kā IMI noteikumus izstrādāja Eiropas Komisija, šīs konkrētās sūdzības kontekstā turpmāka izmeklēšana par šo jautājumu nav pamatota.

Eiropas Komisija finansē pētniecības programmas Eiropā, izmantojot pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas. Šī sūdzība attiecas uz iespējamiem pārkāpumiem, novērtējot priekšlikumu, ko iesniedzis konsorcijs, kurš vēlas saņemt šādu finansējumu no programmas enerģētikas sadaļas.

Komisija 2013. gada februārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās projekta priekšlikums ir noraidīts. Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai tiesiskās aizsardzības pieprasījumu. Tā kā tā nebija apmierināta ar šīs pārsūdzības procedūras rezultātiem, tā sūdzējās ombudam, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu sava priekšlikuma izvērtēšanā. Tā arī sūdzējās, ka Komisijas ierēdnis publiskā forumā bija paziņojis atlases procedūras rezultātus divas nedēļas pirms oficiālo rezultātu paziņošanas. Izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vienam no neatkarīgajiem ekspertiem vērtētājiem ir interešu konflikts.

Ombuds nekonstatēja administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja priekšlikuma izvērtēšanu. Tomēr ombuds konstatēja, ka Komisijas priekšlaicīga atlases procedūras rezultātu izpaušana bija administratīva kļūme.

Turklāt ombude konstatēja, ka Komisija nav pārvaldījusi un novērsusi interešu konflikta parādīšanos viena tās eksperta vērtētāja gadījumā. Šī kļūme bija administratīva kļūme. Lai uzlabotu Komisijas procedūras, ombuds norādīja, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka tā jau no paša sākuma iegūst visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām interesēm un ka tai būtu jāpievēršas jebkādiem interešu konflikta gadījumiem, kas varētu rasties.