Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Lieta attiecās uz pieteikuma noraidīšanu stipendijas amatam saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam sākotnēji tika piedāvāta attiecīgā projekta nostāja, viņu informēja, ka viņa iepriekšējā prakse privātā uzņēmumā padarīja viņa pieteikumu par "ētiski nepieņemamu". Sūdzības iesniedzējs sūdzējās Pētniecības izpildaģentūrai, ka darbā pieņemšanas process nav ne pārredzams, ne taisnīgs. Aģentūra apgalvoja, ka par pētnieku pieņemšanu darbā ir atbildīgi vienīgi dotāciju saņēmēji, un noliedza, ka būtu bijis iesaistīts lēmuma pieņemšanā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Aģentūra nav nodrošinājusi procedūras pārredzamību un taisnīgumu. Tādēļ viņa ir sniegusi ieteikumu Aģentūrai.

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs pieteicās uz stipendiju projektā, ko finansēja saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un attīstībai (7. PP) saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Marijas Kirī vārdā nosauktajiem sākotnējās apmācības tīkliem (ITN)[2] ("projekts").

2. Sūdzības iesniedzēju sākotnēji atlasīja Projektu atlases komiteja, un 2014. gada jūnijā viņš piedāvāja stipendiju. Dažas dienas vēlāk stipendijas vadītājs informēja sūdzības iesniedzēju, ka projekta zinātniskā padome ir noraidījusi viņa pieteikumu. Zinātniskā padome secināja, ka, lai gan viņš atbilda amata akadēmiskajām prasībām, “pēc apspriešanās ar Marijas Kirī vārdā nosauktajiem padomdevējiem Briselē” viņa iepriekšējais darbs privātā uzņēmumā (“uzņēmums”) tika uzskatīts par “ētiski nepieņemamu” trīs iemeslu dēļ: i) starp projekta grupas dalībniekiem un Sabiedrību turpinās juridisks konflikts; ii) Marijas Kirī vārdā nosauktā shēma neļāva izveidot saikni ar privātiem uzņēmumiem, kas varētu būt iesaistīti tiesvedībā ar citiem Marijas Kirī vārdā nosaukto projektu uzņēmumiem vai zinātnisko personālu; un iii) uzņēmums bija starptautiski pazīstams kā "apšaubāms" uzņēmums.

3. Sūdzības iesniedzējs pārsūdzēja lēmumu projekta koordinatoram, paskaidrojot, ka pret viņu nepamatoti izturējās kā pret minētā uzņēmuma darbinieku, kad viņš bija tikai praktikants. Viņš uzsvēra, ka viņam vairs nav nekādas saiknes ar Uzņēmumu, ka stažēšanās tolaik tika finansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem [3] un ka viņa uzdevumi aprobežojās ar arhīvu un dokumentu izpēti. Tomēr pēc sazināšanās ar projekta vadītāju Briselē projekta koordinators apstiprināja sūdzības iesniedzēja pieteikuma noraidīšanu.

4. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada augustā iesniedza sūdzību Pētniecības izpildaģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), apgalvojot, ka pret viņu ir bijusi netaisnīga attieksme kā pret minētā privātā uzņēmuma darbinieku. Savā atbildē Aģentūra paskaidroja, ka tā nav iesaistīta ITN stipendiātu pieņemšanā darbā, par ko atbild vienīgi saņēmēji. Turklāt Aģentūra nevarēja iejaukties, jo starp sūdzības iesniedzēju un projektu nebija līgumattiecību.

5. 2014. gada 26. augustā sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu un konstatēja šādus apgalvojumus un ar tiem saistītus apgalvojumus:

Apgalvojumi

1) Aģentūra nav skaidri paskaidrojusi savu iesaistīšanos stipendiātu darbā pieņemšanas procedūrā projektā.

2) Aģentūra nav pārliecinājusies, ka par projektu atbildīgās struktūras ir veikušas taisnīgu un pārredzamu atlases procedūru.

Prasības

1) Aģentūrai būtu pienācīgi jāprecizē, kas bija iesaistīts projekta atlases procedūrā.

2) Aģentūrai būtu jāmudina atbildīgās struktūras pārskatīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma aģentūras atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz aģentūras atzinumu. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

Apgalvojums, ka Aģentūra nav skaidri paskaidrojusi savu iesaistīšanos darbā pieņemšanas procedūrā, un ar to saistītais apgalvojums

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav skaidrs, kura struktūra bija atbildīga par viņa pieteikuma izvērtēšanu. Viņš norāda, ka projekta koordinators pēc apspriešanās ar projekta vadītāju Briselē ir apstiprinājis negatīvo lēmumu.

9. Savā atzinumā Aģentūra norādīja, ka tā nekad nav bijusi iesaistīta sūdzības iesniedzēja pieņemšanā darbā un nav sniegusi konsultācijas par to. Tā arī paskaidroja, ka pēc tam, kad sūdzības iesniedzēja pieteikums tika noraidīts, projekta koordinators lūdza padomu šajā jautājumā un notika sanāksme, kurā piedalījās viens no zinātniekiem, kas atbild par projektu, un viens no Aģentūras projektu koordinatoriem. Aģentūra informēja ombudu, ka tā nav sniegusi konsultācijas par lēmumu nepieņemt darbā sūdzības iesniedzēju, un vienkārši paziņoja, ka atbildība gulstas uz projekta konsorciju un tā locekļiem. Lai to pamatotu, Aģentūra iesniedza sarakstes kopijas, ar kuru tā bija apmainījusies ar projekta koordinatoru saistībā ar atlases procedūru.

10. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzsvēra, ka viņam joprojām nav zināms Zinātniskās padomes sastāvs vai ka viņš ir bijis iesaistīts darbā pieņemšanas procesā.

Ombuda novērtējums

11. Ombuds norāda, ka projekta koordinatora atbildēs sūdzības iesniedzējam vairākas reizes bija minētas apspriedes ar amatpersonām Briselē. Koordinators, piemēram, norādīja, ka Zinātniskā padome pieteikumu uzskatīja par ētiski nepieņemamu “pēc apspriešanās ar Marijas Kirī vārdā nosauktajiem padomdevējiem Briselē”. Tomēr savā atzinumā Aģentūra norādīja, ka tā nesniedz konsultācijas un nepiedalās darbā pieņemšanas procedūrā.

12. Korespondencē starp Aģentūru un projekta koordinatoru ombuds neatrada pierādījumus tam, ka Aģentūra patiešām bija iesaistīta darbā pieņemšanas procedūrā. Viņa arī norāda, ka pēc tam, kad Aģentūra bija informējusi sūdzības iesniedzēju par šo faktu, tā aicināja sūdzības iesniedzēju uzdot projekta koordinatoram jautājumu par struktūru, kas ir atbildīga par procedūru.

13. Ombuds norāda, ka pienākums sniegt sabiedrības locekļiem viņu pieprasīto informāciju ir vispārējs labas administratīvās prakses princips.[4] Šajā gadījumā un ņemot vērā Aģentūras sniegto informāciju, ombuds uzskata, ka Aģentūra ir izpildījusi šo pienākumu un pienācīgi informējusi sūdzības iesniedzēju, ka tā nav bijusi iesaistīta pētnieku pieņemšanā darbā, kā arī nav ietekmējusi lēmumu noraidīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu. Viņa arī uzskata, ka attiecībā uz Zinātniskās padomes locekļu identitāti Aģentūra ir pareizi nodevusi sūdzības iesniedzēju projekta koordinatoram kā pareizo personu, kas viņam sniedz šādu informāciju. Tāpēc ombuds nekonstatē, ka Aģentūra būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

Apgalvojums, ka Aģentūra nav pārliecinājusies, ka atbildīgās struktūras ir veikušas taisnīgu un pārredzamu atlases procedūru, un ar to saistītais apgalvojums

Ombudam iesniegtie argumenti

14. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa pieteikuma noraidījums ir netaisnīga un nepārredzama procesa rezultāts un ka lēmums nav balstīts uz viņa nopelniem, bet drīzāk uz viņa iespējamo saikni ar uzņēmumu.

15. Savā atzinumā Aģentūra atsaucās uz Marijas Kirī tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru saņēmēji atlasa pētniekus atklātās, pārredzamās, objektīvās un taisnīgās atlases procedūrās [5]. Aģentūra paskaidroja, ka, lai nodrošinātu, ka darbā pieņemšanas procesi tiek veikti saskaņā ar šīm vērtībām, tā sniedz saņēmējiem norādījumus un apmācību un pārbauda darbā pieņemšanas procesus, veicot uzraudzību un sagatavojot gada ziņojumus. Tā norādīja, ka 2014. gada novembrī ir veikusi šādu darbā pieņemšanas procesa pārskatīšanu, un secināja, ka atlases procedūra atbilst attiecīgo noteikumu prasībām. Aģentūra tomēr precizēja, ka pretēji koordinatora apgalvojumam attiecīgie noteikumi "neaizliedz pieņemt darbā pētniekus, kuriem ir vai ir bijusi saikne ar uzņēmumiem, kas ir iesaistīti tiesvedībā ar Marijas Kirī vārdā nosaukto projektu atbalsta saņēmējiem, ne arī pasludina šādas saiknes par neētiskām".

Ombuda novērtējums

16. Regulā, ar ko reglamentē Septīto pamatprogrammu [6], paredzēts, ka, pieņemot darbā projektus, ko finansē saskaņā ar šo programmu, jāievēro pārredzamības, taisnīguma un objektivitātes principi.[7] Šie pamatprincipi ir ietverti arī dotācijas nolīgumā, kurā noteikts, ka saņēmēji atlasa pētniekus saskaņā ar atbilstības kritērijiem, ievērojot atklātas, pārredzamas, objektīvas un taisnīgas darbā pieņemšanas procedūras.

17. Savā atzinumā Aģentūra ir atzinusi šos pienākumus un paskaidrojusi, ka, lai nodrošinātu šo vērtību ievērošanu, tā organizē apmācības sesijas un veic ikgadēju uzraudzību. Aģentūra ir arī atsaukusies uz savām uzraudzības tiesībām saskaņā ar dotācijas nolīgumu, jo īpaši uz savām uzraudzības darbībām un rīcības brīvību veikt ad hoc pārbaudes par projektu īstenošanu un izpildi.

18. Tāpēc Aģentūra neapstrīd, ka tai ir vispārējs pienākums kontrolēt tās piešķirtā finansējuma izlietojumu. Ombuds saprot, ka šis pienākums ietver atbilstošu rīcību, ja, pamatojoties uz pietiekami pamatotu informāciju vai bažām, ko tam iesniegušas trešās personas, tam kļūst zināms, ka saņēmējs, iespējams, nav izpildījis savus pienākumus saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

19. Šajā gadījumā dotācijas nolīgumā bija paredzēts, ka pieņemšana darbā ir jāveic, pamatojoties uz vairākām prasībām, piemēram, pieteikuma iesniedzēja zinātniskajām prasmēm un pētniecības pieredzes atbilstību.[8] Tomēr sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņa pieteikums ir noraidīts "ētisku iemeslu dēļ". Aģentūra šajā ziņā ir skaidri norādījusi, ka pretēji koordinatora apgalvojumam nav juridisku ierobežojumu vai noteikumu, kas aizliegtu pieņemt darbā pētniekus, kuriem ir vai ir bijusi saikne ar noteiktiem privātiem uzņēmumiem. Neraugoties uz to, Aģentūra secināja, ka pieņemšana darbā ir veikta saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, un uzstāja, ka jebkurā gadījumā atbildība gulstas uz projekta konsorciju un tā locekļiem.

20. Ombudam ir jāpiekrīt sūdzības iesniedzējam, ka Aģentūras atbildē, šķiet, ir atzīts, ka sūdzības iesniedzējam sniegtais pamatojums viņa pieteikuma noraidīšanai neatbilda piemērojamajiem noteikumiem. Tāpēc ombuds nevar saprast, kā aģentūra varēja secināt, ka darbā pieņemšanas procedūra tomēr atbilda dotācijas nolīguma prasībām. Ombuds arī norāda, ka Aģentūra veica darbā pieņemšanas procesa pārskatīšanu tikai 2014. gada novembrī, vairākus mēnešus pēc sūdzības iesniedzēja sūdzības.

21. Visbeidzot, Ombuds norāda, ka Aģentūra sarakstē ar koordinatoru un sūdzības iesniedzēju, kā arī atbildē Ombudam vairākkārt ir norādījusi, ka tā nav atbildīga par darbā pieņemšanas procedūru. Ar šo paziņojumu Aģentūra, šķiet, noliedz jebkādu atbildību par to, ka saņēmējs, iespējams, neievēro dotācijas nolīgumu.

22. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka aģentūra šajā gadījumā nav izpildījusi savu vispārējo pienākumu uzraudzīt tās finansēto projektu, pirmkārt, neveicot pienācīgu lietas izmeklēšanu (neraugoties uz to, ka tā jau ir konstatējusi iespējamu nepilnību darbā pieņemšanas procedūrā) un, otrkārt, atsakoties no pienākuma uzraudzīt saņēmēju. Tā bija administratīva kļūme.

23. Parasti, ja ombuds konstatē administratīvu kļūmi, viņš cenšas rast risinājumu, kas ļaus sūdzības iesniedzējam atgriezties tādā stāvoklī, kādā viņš būtu bijis, ja nebūtu administratīvas kļūmes. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs viņu informēja, ka viņa apstākļi pa šo laiku ir mainījušies un ka viņš vairs nevēlas, lai viņa pieteikums tiktu pārskatīts. Tādējādi ombuds uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā risinājums nav iespējams.

24. Tomēr, konstatējot, ka Aģentūra ir pieļāvusi administratīvu kļūmi, Ombuds uzsver, ka saskaņā ar labas administratīvās prakses principiem Aģentūrai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tāda slikta prakse kā šajā gadījumā pierādītā negatīvi neietekmēs turpmākos dotāciju nolīgumus. Tādēļ viņa sniegs ieteikumu šajā sakarā.

Ieteikums

Ja Aģentūra saņem ticamu informāciju no trešām personām un konstatē iespējamus pārkāpumus vai neatbilstības darbā pieņemšanas procedūrā saskaņā ar dotāciju nolīgumiem, ko tā finansē, Aģentūrai būtu jāveic pienācīga un savlaicīga izmeklēšana šajā jautājumā, lai nodrošinātu, ka konkrētais dotāciju saņēmējs pētniekus pieņem darbā taisnīgi un pārredzami.

Sūdzības iesniedzējs un Pētniecības izpildaģentūra tiks informēti par šo ieteikumu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Aģentūra līdz 2016. gada 31. janvārim nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Sīki izstrādātais atzinums varētu ietvert ieteikuma pieņemšanu un aprakstu par to, kā tas ir īstenots.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 26. oktobrī

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] FP7-PEOPLE-2013-ITN (OV C 202, 2012. gada 10. jūlijs).

[3] Mūžizglītības programma Leonardo da Vinci, http://ec.europa.eu/education/tools/llp_en.htm

[4] Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 22. pants.

[5] Septītās pamatprogrammas Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību dotācijas nolīgums – III pielikums, III.2.2. panta a) punkts un III.3.4. panta b) punkts

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads), OV L 391, 1. lpp.

[7] Skatīt tās 19. panta 6. punktu.

[8] Dotācijas nolīguma III.3.4. panta b) punkts