BACKGROUND

1. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 1996. gada 18. janvārī uzsāka disciplinārlietu pret sūdzības iesniedzēju, bijušo EESK ierēdni, atbildot uz komentāriem, ko viņa izteica par savu novērtējuma ziņojumu par darba laikposmu no 1992. gada 1. septembra līdz 1994. gada 31. augustam. EESK secināja, ka viņas komentāri ir pretrunā viņas amata cieņai un lojalitātei pret iestādi, kā arī pārkāpj viņas pienākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 12. un 21. pantu. Tāpēc EESK piemēroja sūdzības iesniedzējam disciplinārsodu, proti, pazemināšanu no C3 pakāpes 5. līmeņa uz 2. līmeni.

2. Sūdzības iesniedzējs 1996. gada 14. novembrī iesniedza prasību pret EESK toreizējā Pirmās instances tiesā (pašlaik – Vispārējā tiesā), kas tika reģistrēta ar numuru T183/96. Sūdzības iesniedzēja savos procesuālajos rakstos apstrīdēja EESK lēmumu, jo tas ir pretrunā viņas tiesībām uz vārda brīvību.

3. 1998. gada 17. februārī toreizējā Pirmās instances tiesa (PIT) atcēla EESK lēmumu, nolemjot, ka tas ir nesamērīgs un pārkāpj sūdzības iesniedzēja tiesības uz vārda brīvību [1]. PIT arī piesprieda EESK atlīdzināt sūdzības iesniedzējai juridisko pakalpojumu izmaksas.

4. EESK 1998. gada 17. aprīlī iesniedza apelācijas sūdzību par Pirmās instances tiesas spriedumu toreizējā Eiropas Kopienu Tiesā (pašlaik — Tiesā), kas reģistrēta ar numuru C-150/98P.

5. 1999. gada 16. decembrī toreizējā Eiropas Kopienu Tiesa noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda EESK atlīdzināt sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus [2].

6. Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 4. augustā iesniedza pirmo sūdzību Eiropas ombudam (atsauce 2778/2004/JMA), kurā viņa apgalvoja, ka, neraugoties uz viņas daudzajiem lūgumiem EESK, tā vēl nav atlīdzinājusi viņas juridiskās izmaksas.

7. 2004. gada 28. septembrī ombuds ar pamatotu lēmumu uzsāka izmeklēšanu, kas tika pabeigta 2005. gada 14. novembrī.

8. Ombuds norādīja, ka savās vēstulēs EESK, kas datētas attiecīgi ar 2003. gada 29. jūliju un 2004. gada 16. aprīli, sūdzības iesniedzēja sākotnēji bija aplēsusi, ka viņas honorārs par juridiskiem pakalpojumiem ir 10000 BEF, summu, ko EESK atmaksāja 2004. gada 16. jūlijā.

9. Ombude norādīja, ka 2004. gada 12. jūlijā sūdzības iesniedzēja iesniedza jaunu pieprasījumu EESK, lūdzot tai samaksāt viņai summu, kas nepieciešama, lai segtu advokāta honorārus, kurus viņa vēl nebija samaksājusi savam advokātam. Vēstulei bija pievienoti divi likumprojekti, ko šīs prasības pamatojumam bija sagatavojusi viņas advokāte, no kuriem viens bija datēts ar 1997. gada 4. martu. Ombuds uzskatīja, ka EESK pieņemtā nostāja attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sūdzību šķiet pamatota.

10. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 1. augustā vēlreiz rakstīja ombudam. Vēstulei viņa pievienoja sava advokāta 1997. gada 4. marta likumprojekta kopiju. Viņa paskaidro, ka pēc tam, kad EESK atteicās ievērot šo likumprojektu, jautājums tika nodots izskatīšanai Briseles Advokātu kolēģijā. Tika nolemts, ka dokuments ir sagatavots saskaņā ar profesijai piemērojamiem standartiem un tāpēc to var izpildīt. Turklāt viņa norādīja, ka pēc tam viņas advokāts arī cēla pret viņu prasību Spānijas tiesās, lai saņemtu kompensāciju. Spānijas kompetentā tiesa 2008. gada 11. augustā secināja, ka attiecīgais rēķins pierāda, ka advokāts ir veicis juridisku darbu sūdzības iesniedzēja labā un ka viņa honorāri vēl nav samaksāti. Attiecīgi Spānijas tiesa nolēma konfiscēt sūdzības iesniedzējam piederošo māju Spānijā, lai apmierinātu advokāta prasību.

11. Ņemot vērā gan Briseles Advokātu kolēģijas, gan Spānijas tiesas nostāju, sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka viņas advokāta 1997. gada 4. martā iesniegtais likumprojekts sniedz pietiekamus pierādījumus par juridiskajiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar lietu T-183/96, un ka tāpēc EESK būtu jāpārskata sava nostāja. Viņa iesniedza šo sūdzību ombudam. Šī sūdzība tika reģistrēta ar atsauces numuru 2266/2007/JMA.

Pieprasījuma priekšmets

12. Ombuds nolēma sākt šo izmeklēšanu par šādu apgalvojumu un prasību:

1. Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, neraugoties uz viņas daudzajiem pieprasījumiem atbildīgajiem EESK dienestiem, viņas advokāta honorārs vēl nav atlīdzināts.
2. Tāpēc sūdzības iesniedzējs pieprasa samaksāt šīs maksas kopā ar procentiem.

Pieprasījums

13. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 1. augustā iesniedza sūdzību ombudam. 2007. gada 19. septembrī ombuds uzsāka izmeklēšanu un nosūtīja sūdzību EESK ar lūgumu sniegt atzinumu. EESK 2007. gada 20. decembrī nosūtīja savu atzinumu, kas 2008. gada 15. janvārī tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzēja savus apsvērumus nosūtīja 2008. gada 27. februārī.

14. Ombuds 2008. gada 30. septembrī nosūtīja EESK papildu informācijas pieprasījumu, uz kuru EESK atbildēja 2008. gada 26. novembrī. 2008. gada 19. decembrī viņš nosūtīja EESK otru informācijas pieprasījumu. EESK atbildēja 2009. gada 17. martā. Sūdzības iesniedzēja 2009. gada 22. maijā nosūtīja savus apsvērumus par abām EESK atbildēm.

15. Ombuds 2009. gada 23. septembrī iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu, uz kuru EESK atbildēja 2009. gada 27. novembrī. Sūdzības iesniedzēja 2009. gada 5. decembra e-pasta vēstulē norādīja, ka ir apmierināta ar mierizlīguma iznākumu. Viņa pateicās ombudam par viņa darbu šajā lietā.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Par to, ka EESK, iespējams, nav samaksājusi sūdzības iesniedzēja juridiskos izdevumus, un par sūdzības iesniedzēja prasību tos atlīdzināt

Ombudam iesniegtie argumenti

16. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EESK būtu jāpieņem advokāta 1997. gada 4. marta likumprojekts kā pierādījums viņas juridiskajiem izdevumiem, kas radušies lietā T-183/96. Rēķinā bija norādīta summa 46 992 BEF (1164,90 EUR). Viņa uzskatīja, ka likumprojekts pierāda, ka juridiskos pakalpojumus sniedz viņas advokāts. Tāds bija arī Briseles Advokātu kolēģijas un Spānijas tiesu secinājums. 2007. gada 29. septembrī Briseles Advokātu kolēģija secināja, ka dokuments ir atbilstošs un sagatavots saskaņā ar standarta profesionālajiem noteikumiem. Tāpat viņa norādīja, ka likumprojekts tika pārskatīts un pieņemts tiesvedībā, ko viņas advokāts uzsāka pirms Madrides miertiesneša Nr. 4 nopratināšanas Spānijā. Spānijas tiesa arī nolēma, ka sūdzības iesniedzējs nav izpildījis rēķinu un, lai nodrošinātu maksājumu, ir izdevis rīkojumu konfiscēt daļu no sūdzības iesniedzēja īpašuma Spānijā.

17. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EESK būtu jāsedz viņas tiesāšanās izdevumi, kā arī procenti. Viņa atsaucās ne tikai uz izdevumiem, kas viņai radušies lietā T-183/96, bet arī uz izdevumiem, kas izriet no turpmākās tiesvedības Spānijas tiesā.

18. Savā atzinumā EESK atkārtoti apstiprināja savu atteikumu atlīdzināt sūdzības iesniedzēja pieprasītos izdevumus, pamatojoties uz advokāta 1997. gada 4. marta rēķinu. Tā norādīja, ka neuzskata šo dokumentu par pietiekamu, lai pierādītu, ka minētie pakalpojumi ir sniegti sūdzības iesniedzējas vārdā viņas lietā Pirmās instances tiesā. Turklāt nebija pierādījumu, ka viņa jau būtu samaksājusi rēķinu.

19. Lai noskaidrotu situāciju, ombude lūdza EESK norādīt i) dokumenta veidu un informācijas veidu, ko tā uzskatītu par pietiekamu, lai sūdzības iesniedzējam atlīdzinātu izdevumus, un ii) vai būtu iespējams saņemt pieprasījumu tieši no advokāta, kura honorāri tiek apstrīdēti.

20. Savā 2008. gada 26. novembra atbildē EESK tikai norādīja, ka “sūdzības iesniedzējai būtu skaidri jānorāda izdevumi, kas radušies viņas advokātam”. Tā piebilda, ka, lai gan dažos citos gadījumos tā bija piekritusi tieši vērsties pie advokātiem, kuri vēlas nokārtot savus rēķinus, tā neuzskatīja šo praksi par piemērotu šajā gadījumā " sūdzības iesniedzēja problēmas rakstura dēļ " .

21. Pēc tam ombuds lūdza EESK i) iesniegt anonimizētu kopiju nesenajam pieprasījumam atlīdzināt juridisko pakalpojumu izmaksas, ko EESK uzskatīja par pietiekamu; ii) paskaidrot, kā būtu jāgroza sūdzības iesniedzēja atmaksāšanas pieprasījums, lai izpildītu EESK maksājuma prasības, un iii) pārskatīt sākotnējo atmaksāšanas pieprasījumu, kas datēts ar 1997. gada 4. martu un ko iesniedzis sūdzības iesniedzēja advokāts. Ombude aicināja EESK norādīt, vai tā pieņems pieprasījumu par juridisko izdevumu atlīdzināšanu, ja sūdzības iesniedzēja advokāts sagatavos savu pieprasījumu saskaņā ar i) un ii) punktu un iesniegs to tieši saviem dienestiem.

22. EESK 2009. gada 17. martā atbildēja, nosūtot anonimizētu versiju nesen izdotam advokāta likumprojektam, kuru, pēc EESK domām, sūdzības iesniedzējs vai viņa advokāts varētu izmantot kā paraugu, lai pieprasītu atlīdzinājumu. EESK piebilda, ka starplaikā, 2009. gada 12. janvārī, tās dienesti sazinājās ar sūdzības iesniedzēja advokātu, lai noskaidrotu, vai sūdzības iesniedzējs ir sedzis attiecīgos izdevumus. 2002. gada 2. februārī advokāts informēja EESK, ka sūdzības iesniedzējs jau ir samaksājis vairāk nekā divas trešdaļas no nesamaksātās summas.

23. EESK izskaidroja savu procedūru advokātu honorāru samaksai. Pirmkārt, ierēdnis, kura honorāri ir jāatlīdzina, tiek informēts, ka ir jāiesniedz advokāta rēķina kopija un maksājuma apliecinājums. Pēc tam EESK Juridiskais dienests pārbauda, vai minētie dokumenti ir pietiekami. Ja maksājums tiek apstiprināts, tas parasti tiek veikts trīs mēnešu laikā. EESK uzskata, ka šīs prasības ir pamatotas ar labas pārvaldības principu, kā to interpretējušas Kopienas tiesas [3].

24. Sūdzības iesniedzēja gadījumā šī procedūra netika ievērota. Viņa neiesniedza pietiekamus pierādījumus par izdevumiem, kas radušies viņas advokātam, sagatavojot attiecīgo lietu, un nesniedza pierādījumus, ka viņa jau ir samaksājusi pieprasīto summu. Neraugoties uz to, EESK nāca klajā ar “priekšlikumu par mierizlīgumu.“ EESK būtu gatava apmierināt sūdzības iesniedzējas prasību un atlīdzināt viņai advokāta honorārus, ievērojot šādu nosacījumu.

25. Atlīdzināmie honorāri ir tie, kas norādīti viņas advokāta 1997. gada 4. marta rēķinā, proti, 56 992 BEF, atskaitot summu 10 000 BEF apmērā, ko EESK samaksāja 2004. gada oktobrī. Tādējādi varētu atmaksāt kopējo summu 46992BEF (1164,90 EUR). EESK uzskatīja, ka ar šādu maksājumu būtu jāapmierina visas prasības par juridisko izdevumu atlīdzināšanu, kas izriet no lietas T-183/96.

26. Savos apsvērumos par EESK otro atzinumu sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka viņas juriste ir vērsusies Spānijas tiesās un tāpēc daļa viņas īpašuma Spānijā ir konfiscēta. Sūdzības iesniedzējs 2009. gada 26. februārī no sava advokāta saņēma galīgo rēķinu, kurā viņš pieprasīja EUR 1780,07. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka ir samaksājusi šo summu, un pievienoja pierādījumus par šādu maksājumu.

27. Sūdzības iesniedzēja secināja, ka saskaņā ar Kopienas tiesu rīkojumu EESK būtu jāsedz visi viņas juridiskie izdevumi EUR 1780,07 apmērā.

Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums

28. Spriedumā lietā T-183/96 [4] toreizējā PIT piesprieda EESK atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies sūdzības iesniedzējam. Šo nolēmumu apstiprināja toreizējā Eiropas Savienības Tiesa [5].

29. Neraugoties uz sūdzības iesniedzēja lūgumiem, EESK tomēr sākotnēji nesamaksāja 56992BEF, kas atbilst sūdzības iesniedzēja advokāta 1997. gada 4. martā izrakstītajam rēķinam.

30. EESK pamatoja savu lēmumu ar to, ka a) likumprojekts nebija pietiekams pierādījums izdevumiem, kas advokātam radušies, sagatavojot lietu T-183/96, un b) sūdzības iesniedzēja nepierādīja, ka viņa jau ir samaksājusi šos honorārus. Ombuds 2005. gada 14. novembra lēmumā uzskatīja, ka šis pamatojums ir pamatots. Tomēr pēc sūdzības iesniedzēja jaunā un turpmākā iesnieguma, kas parādīja, ka Spānijas tiesa ir atzinusi tos pašus pierādījumus par pietiekamiem, viņš uzskatīja, ka pašreizējā jaunā izmeklēšana ir pamatota.

31. Ombuda veiktās izmeklēšanas gaitā EESK mainīja savu sākotnējo nostāju. Tā piekrita 1997. gada 4. marta likumprojekta jaunajai interpretācijai kā pierādījumiem par izdevumiem, kas radušies lietā T-183/96. Tā paziņoja, ka ir gatava samaksāt 46992 BEF (1164,90 EUR). EESK savu deklarāciju dēvē par “priekšlikumu mierizlīgumam”.

32. Ombuds norādīja, ka šī summa atbilst summai, kas minēta 1997. gada 4. marta likumprojektā, ko izdevis sūdzības iesniedzēja advokāts, mīnus 10000BEF, ko iestāde jau bija samaksājusi sūdzības iesniedzējam 2004. gada oktobrī.

33. Ombuds konstatēja, ka šī nostājas maiņa atbilst tam, ko bija pasūtījusi PIT.

34. Ombuds arī atzinīgi novērtēja to, ka EESK vēlas atrisināt šo jautājumu draudzīgā veidā. Nav ierasta prakse, ka pašas iestādes ombuda izmeklēšanas gaitā izvirza savus priekšlikumus par mierizlīgumiem. Tāpēc ombuds ļoti atzinīgi novērtēja un atzinīgi novērtēja EESK iniciatīvu.

35. Tomēr, lai mierizlīgumam piešķirtu reālu nozīmi, EESK bija jāatzīst, ka: EESK lēmums pārskatīt 2007. gada 4. marta likumprojekta interpretāciju un labot sākotnējo lēmumu tika pieņemts tikai pēc tam, kad sūdzības iesniedzēja advokāts bija vērsies Spānijas tiesā un Spānijas tiesa bija apstiprinājusi, ka attiecīgais likumprojekts ir pietiekams pierādījums advokāta honorāriem par sūdzības iesniedzēja pārstāvēšanu lietā T-183/64.

36. Tādēļ ombude uzskatīja par pamatotu, ka sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos pauda neapmierinātību ar EESK priekšlikumu par mierizlīgumu, kas būtu sedzis tikai viņas advokāta 1997. gada 4. marta rēķina nesamaksāto summu (1164,90 EUR). Viņa uzskatīja, ka papildus šai summai EESK būtu jāsedz izdevumi, kas viņai radušies, pilnvarojot savu advokātu pārstāvēt viņu Spānijas tiesās. Kopumā viņas pieprasītā summa bija 1780,07 EUR, proti, par 615,17 EUR vairāk, nekā EESK jau bija samaksājusi.

37. Šie izdevumi faktiski bija rezultāts EESK sākotnējam lēmumam neievērot Pirmās instances tiesas lēmumu par izmaksām. Galu galā EESK argumentācija izrādījās nepareiza, jo gan Briseles Advokātu kolēģija, gan, kas ir vēl svarīgāk, Spānijas tiesa uzskatīja, ka 1997. gada 4. marta likumprojekts ir patiess pierādījums juridiskajam darbam.

38. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka EESK atteikums samaksāt sūdzības iesniedzējas pieprasīto kopējo summu (1 780,07 EUR), kas ietvēra ne tikai 1997. gada 4. marta rēķinā minēto summu (1 164,90 EUR), bet arī izdevumus, kas sūdzības iesniedzējai radušies saistībā ar viņas advokāta darbībām Spānijas tiesās, varētu būt administratīva kļūme.

39. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un attiecīgo summu (615,17 EUR), ombude uzskatīja, ka taisnīguma un vienlīdzības labad EESK varētu pārskatīt šo jautājumu, lai atlīdzinātu sūdzības iesniedzējai viņas turpmākos juridiskos izdevumus Spānijas tiesā. Šādā veidā EESK piešķirtu reālu nozīmi savam priekšlikumam par mierizlīgumu un papildus iegūtu pelnītu atzinību par savu rīcību. Tādēļ ombuds veica šādas izmaiņas EESK priekšlikumā:

EESK būtu jāsamaksā sūdzības iesniedzējai 1997. gada 4. marta rēķinā minētā summa (1164,90 EUR) un papildus 615,17 EUR par izdevumiem, kas viņai radušies saistībā ar viņas advokāta darbību Spānijas tiesās.

Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

40. EESK atzinīgi novērtēja Ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu un paziņoja, ka ir gatava to pieņemt.

41. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar mierizlīguma iznākumu.

Ombuda novērtējums pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

42. Ombuds uzskata, ka ir panākts mierizlīgums un EESK lietu ir atrisinājusi.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds uzskata, ka ir panākts mierizlīgums un EESK lietu ir atrisinājusi.

Sūdzības iesniedzējs un EESK tiks informēti par šo lēmumu.

Ar cieņu

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 16. decembrī

[1] Lieta T-183/96 E pret Ekonomikas un sociālo lietu komiteju [1998] ECR-SC I-A-00067; II-00159. lpp.

[2] Lieta C-150/98P, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pret E, 1999, ECR, I-08877. lpp.

[3] Lieta T-384/02 Fernando Valenzuela Marzo pret Komisiju [2004] SC ECR I-A-00235; II-01035. lpp., 104. punkts.

[4] Sk. iepriekš 1. zemsvītras piezīmi, Lieta T-183/96 E pret Ekonomikas un sociālo lietu komiteju [1998] ECR-SC I-A-00067; II-00159. lpp.

[5] "El Tribunal de Primera Instancia (Sala Tercera) nolemj: 1)[...] 2) Condenar en costas al Comité Económico y Social".