Pēc tam, kad gan EULEX prokurors, gan plašsaziņas līdzekļi vērsa ombuda uzmanību uz dažiem iespējamiem nopietniem pārkāpumiem, kas skar ES Tiesiskuma misiju (EULEX) Kosovā, ombuds nolēma sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai novērtētu, vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un EULEX ir pienācīgi izmeklējuši vai pienācīgi izmeklē šos apgalvojumus.

Lai noskaidrotu, kādi pasākumi viņai jāveic, ombude pārbaudīja EĀDD/EULEX lietu saistībā ar šo jautājumu. Pārbaudē tika konstatēts, ka EULEX ir veikusi sākotnēju iekšēju izmeklēšanu un pieņēmusi darbā ārēju prokuroru, lai izmeklētu pārkāpumus. Turklāt EĀDD ir iecēlis pieredzējušu ekspertu, lai pārskatītu EULEX pilnvaras no sistēmiskā viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot paustajiem apgalvojumiem.

Ombuds norādīja, ka EULEX neievēroja savu standarta procedūru šādu apgalvojumu izmeklēšanai. Viņa arī konstatēja, ka ir jāpārbauda veids, kādā tika pieņemts darbā ārējais prokurors. Tomēr, ņemot vērā to, ka ES Augstā pārstāvja nesen ieceltā eksperte ir skaidri norādījusi, ka šie jautājumi būs daļa no pārbaudes, kas viņam jāveic, ombude uzskatīja, ka pašlaik no viņas puses nav nepieciešama turpmāka rīcība.

Sūdzības iesniedzējs, kurš ir franču un itāļu valodas divvalodīgais, lūdza Parlamentu ļaut viņam kārtot rakstiskos pārbaudījumus iekšējā konkursā itāļu valodā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar paziņojumu par konkursu viņam būtu jākārto pārbaudījumi franču valodā, kas ir viņa galvenā valoda, kura kā tāda ir reģistrēta attiecīgajā Parlamenta datubāzē.  Parlaments noraidīja šo lūgumu, apgalvojot, ka tas ir pamatots tikai ar personiskiem lietderības apsvērumiem. Ombuds nav konstatējis, ka Parlaments būtu pieļāvis administratīvu kļūmi, jo tā atteikums bija pamatots ar skaidriem un pieņemamiem iemesliem.  Viņa izteica vēl divas piezīmes, ka Parlaments varētu i) ļaut divvalodu darbiniekiem gada novērtējuma ziņojumos kā galvenās valodas norādīt abas savas valodas un ii) pievienot gada novērtējuma ziņojumam iedaļu “Valodu zināšanas”, norādot, ka nākamajā gadā šīs iedaļas dati tiks izmantoti visiem cilvēkresursu mērķiem.

Lieta attiecās uz atlases kritērija iespējamo diskriminējošo raksturu attiecībā uz ārvalstīs iegūtu profesionālo pieredzi vai studijām, kas norādītas Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) izsludinātajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību.

Sūdzības iesniedzējs, Itālijas pilsonis, trīs gadus strādāja ES Isprā, Itālijā. Viņš piedalījās EPSO rīkotajā atlases procedūrā. Vienā no pieteikuma veidlapas sadaļā “Talent Screener” iekļautajiem jautājumiem tika vaicāts, vai kandidātam ir “profesionālā pieredze (vai studijas) ārvalstī (nevis jūsu izcelsmes valstī) ilgāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas”. Kandidāti tika aicināti uz šo jautājumu atbildēt apstiprinoši vai noliedzoši. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs ir ieguvis attiecīgo pieredzi, strādājot ES savā izcelsmes valstī, viņš uz jautājumu atbildēja noliedzoši. Tā rezultātā EPSO viņu izslēdza no procedūras nākamā posma. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas ombuda un apgalvoja, ka jautājums ir diskriminējošs, jo tajā nav ņemti vērā īpašie apstākļi.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ņemot vērā, ka prasība par ārvalstīs gūto pieredzi ir skaidri noteikta uzaicinājumā izteikt ieinteresētību un ka EPSO nostāja atbilst arī attiecīgajai judikatūrai. Tādējādi ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs ir Itālijas apvienība, kas Armēnijā īstenoja projektu, kuru finansēja ar dotāciju, ko piešķīra ES delegācija šajā valstī. 2009. gada beigās pēc projekta pabeigšanas sūdzības iesniedzējs lūdza ES delegāciju Armēnijā veikt galīgo maksājumu. Tomēr delegācija pieprasīja dažus paskaidrojumus no sūdzības iesniedzēja un pēc tam projekta sarežģītības un iespējamo pārkāpumu dēļ lūdza veikt revīziju. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada augustā vērsās pie Eiropas Ombuda, sūdzoties, ka pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis maksājuma pieprasījumu, delegācijai bija vajadzīgi gandrīz divi gadi, lai veiktu galīgo maksājumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācijai būtu jāatlīdzina tam izmaksas, kas tam radušās, gaidot nesamaksāto maksājumu.

Ombuds nebija pārliecināts, ka delegācijas lēmums pieprasīt papildu informāciju un pēc tam pasūtīt revīziju ir nepamatots. Lai gan ir taisnība, ka revīzijas ziņojumā tika secināts, ka radušās attiecināmās izmaksas bija 99,77 % no deklarētajām izmaksām, ziņojumā tika konstatēti arī daži trūkumi projekta īstenošanā. Tā kā nekas neliecināja par delegācijas pārmērīgu kavēšanos, viņa uzskatīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par nepamatotu. Līdz ar to ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Attiecībā uz dažiem procedūras jautājumiem, ko izvirzīja sūdzības iesniedzējs, ombuds nekonstatēja pamatu turpmākām izmeklēšanām.