Noslēguma vēstule

1. Šis iebildums attiecas uz devīto Eiropas Attīstības fondu (EAF)[1], kas sekoja 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstīm) un Eiropas Kopienu ("Kotonū nolīgums")[2].

2. 2005. gada 12. maijā Eiropas Komisija un Čadas Republika parakstīja finansēšanas konvenciju par kopējo summu 50 miljoni euro. Nauda tiktu finansēta no devītā EAF un cita starpā tiktu apmaksāts projekts " Accès à l'eau potable et appui à la politique sectorielle" ("projekts"), kura mērķis bija apkarot nabadzību Čadā, uzlabojot piekļuvi dzeramajam ūdenim. Tajā ietilpa četras galvenās darbības jomas: a) uzlabot zināšanas par ūdens resursiem; b) iepriekšējo EAF ietvaros izveidoto laistīšanas caurumu nostiprināšana un organizēšana; c) jaunu laistīšanas caurumu izveide un nostiprināšana prioritārajās jomās; un d) pastiprināt valstu darbības un institucionālo atbalstu.

3. Komisija 2006. gadā izsludināja starptautisku uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tehniskās palīdzības sniegšanai Čadas iestādēm b) un c) apakšpunktā minētajās darbības jomās.

4. Piedāvājumu piešķīra konsorcijam, kuru pārstāvēja Francijas tehniskās palīdzības uzņēmums ("sūdzības iesniedzējs") un kurā bija divi citi uzņēmumi.

5. 2006. gada 25. aprīlī konsorcijs un Čadas Republikas valdība parakstīja pakalpojumu līgumu. Pēdējo pārstāvēja: a) līgumslēdzēja iestāde (Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija [3]); b) Zivsaimniecības ministrija ("uzraudzītājs"); c) valsts kredītrīkotāji [4] (Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrijas ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks); un d) nodaļa ACTION-EDF; atbalsta un tehnisko konsultāciju nodaļa.

6. Līguma galīgā summa bija 8 771 036 EUR. Konsorcijs saņēma priekšapmaksu 1 238 002 EUR apmērā. Saskaņā ar līgumu konsorcijam pakalpojumi bija jāsniedz 56 mēnešu laikā, sākot no 2006. gada 29. maija. Tomēr projekts netika sākts iepriekš minētajā datumā.

7. Komisijas delegācija ("delegācija") 2006. gada septembrī informēja Zivsaimniecības ministriju par savām bažām attiecībā uz dažu konsorcija darbību kavēšanos un citu darbību nepietiekamu izpildi [5]. Tāpēc Zivsaimniecības ministrija informēja konsorciju, ka, ja netiks novērsti attiecīgie jautājumi, tai būs jāveic atbilstoši pasākumi, kā paredzēts līgumā.

8. Čadas iestādes 2006. gada oktobrī organizēja vairākas sanāksmes ar konsorciju. Sanāksmju rezultātā konsorcijs piekrita aizstāt divus savus ekspertus, bet neiesniedza būtiskus dokumentus, kas nepieciešami projekta uzsākšanai.

9. Zivsaimniecības ministrija un delegācija 2006. gada decembrī un 2007. gada janvārī organizēja vairākas pārbaudes uz vietas Čadā. Komisijas sagatavotajā 2006. gada 13. decembra pārbaudes ziņojumā bija minēts, ka konsorcijam ir būtiski jāuzlabo dzeramā ūdens transportēšanas pārvaldība.

10. Vēstulē, kas 2007. gada janvārī nosūtīta Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrijai un kuras kopija nosūtīta konsorcijam, delegācija atkārtoti pauda bažas par to, kā konsorcijs pārvalda projektu. Tā arī uzsvēra atbilstošas metodoloģijas trūkumu un situācijas steidzamību [6].

11. Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija 2007. gada 12. februārī nosūtīja konsorcijam oficiālu paziņojumu, aicinot to pēc iespējas ātrāk labot situāciju. Pretējā gadījumā līgums tiktu izbeigts divu nedēļu laikā, jo konsorcijs nepareizi pārvaldīja projektu un nebija optimāli izmantojis pieejamos resursus.

12. Tomēr pēc vairākām citām sanāksmēm konsorcijs un Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija 2007. gada 5. martā parakstīja saprašanās memorandu, kurā bija paredzēts, ka līgums netiks izbeigts, ja konsorcijs tādā veidā, ko Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija novērtēja kā apmierinošu, izpildīs mērķus, kurus tas bija uzņēmies sasniegt.

13. Tikmēr no 2007. gada 24. februāra līdz 10. martam Komisija veica projekta ikgadējo uzraudzību un secināja, ka konsorcija pārvaldība ir vāja.

14. Līgums tika grozīts 2007. gada aprīlī, mainot tā sākotnējo vērtību no EUR 8 771 036 uz EUR 8 633 160. Grozījumā arī paredzēts, ka konsorcijs pieņem darbā divus jaunus ekspertus (socioekonomistu un ģeofiziķi).

15. Pēc tam konsorcijs Zivsaimniecības ministrijai iesniedza vairākus ekspertu pieteikumus. Tomēr tā nepieņēma visus no tiem, jo vēlējās, lai konsorcijs pieņemtu darbā konkrētu ģeofiziķu ekspertu. Atbildot uz to, konsorcijs informēja ministriju, ka šis eksperts nav pieejams.

16. Čadas Republikas Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretārs 2007. gada 23. jūlijā informēja konsorciju par savu lēmumu izbeigt līgumu. Tas bija saistīts ar to, ka konsorcijs neievēroja 2007. gada 5. marta saprašanās memoranda noteikumus un viņa jaunākos norādījumus.

17. Ar tās pašas dienas vēstuli, kuras kopija tika nosūtīta Delegācijai, konsorcijs atbildēja, ka no 2006. gada 29. maija līdz 2007. gada jūlijam tas saskaņā ar līgumu ir sniedzis pakalpojumus EUR 1 461 792 apmērā.

18. Delegācijas vadītājs 2007. gada 8. augusta vēstulē konsorcijam ņēma vērā Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretāra lēmumu izbeigt līgumu ar konsorciju.

19. Komisijas telpās 2007. gada 15. augustā tika organizēta konsorcija un EuropeAid ģenerāldirektorāta dienestu sanāksme. Sanāksmes mērķis bija apspriest līguma izbeigšanu un attiecīgos maksājumus. Pēc tam notika vēl divas sanāksmes: pirmo – 2007. gada 29. augustā Briselē un otro – kopā ar delegāciju – 2007. gada 10. oktobrī. Sūdzības iesniedzējs, kura pārstāvis piedalījās sanāksmē, nebija apmierināts ar tās iznākumu.

20. Sūdzības iesniedzējs vērsās Čadas valsts tiesās par valsts iestādēm. Tā lūdza atcelt lēmumu izbeigt līgumu un saņemt zaudējumu atlīdzību par nodarīto kaitējumu. Turklāt tā vērsās pie šķīrējtiesnešiem, lai rastu mierizlīgumu strīdā.

21. Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija nolēma izsludināt ierobežotu starptautisku uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai pabeigtu līgumā paredzētos pakalpojumus.

22. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 25. februārī vērsās pie Eiropas ombuda.

Pieprasījuma priekšmets

23. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā izteica šādus apgalvojumus:

1. Apstiprinot Čadas Republikas Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretāra lēmumu izbeigt pakalpojumu līgumu bez juridiska pamata, delegācija pārkāpa tiesību normas, kas piemērojamas EAF finansētiem līgumiem, Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksa [7] 3. pantu, kā arī noteikumus par līgumu izbeigšanu, kas izriet no konkursa procedūrām.
2. Nenodrošinot, ka maksājumi tiek veikti laikus un ka Konsorcijam tiek maksāti nokavējuma procenti, Komisija esot pārkāpusi piemērojamo tiesisko regulējumu attiecībā uz maksājumiem.
3. Komisija nenodrošināja, ka šis jautājums tiek atrisināts draudzīgā veidā saskaņā ar tās Labas administratīvās prakses kodeksu, un neatbildēja uz konsorcija pieprasījumiem šajā sakarā.

24. Sūdzības iesniedzējs iesniedza arī šādus apgalvojumus:

1. Komisijai būtu jāatceļ lēmums, ar ko apstiprina līguma izbeigšanu, vai jānodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde atlīdzina konsorcijam zaudējumus.
2. Komisijai būtu jānodrošina, ka konsorcijam tiek maksāts par jau sniegtajiem pakalpojumiem.
3. Komisijai būtu jāatceļ konkursa procedūra (ierobežots starptautisks uzaicinājums iesniegt piedāvājumus), kas uzsākta, lai nodrošinātu pārējo pakalpojumu sniegšanu.
4. Komisijai būtu jānodrošina, ka konsorcijam tiek maksāti procenti par maksājuma kavējumu.
5. Komisijai būtu jāierosina grafiks jautājuma mierizlīguma organizēšanai.

Pieprasījums

25. Ombuds 2008. gada 3. aprīlī sāka izmeklēšanu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un sūdzībām un lūdza Komisiju nosūtīt savu atzinumu līdz 2008. gada 31. jūlijam.

26. Komisija 2008. gada 22. septembrī nosūtīja savu atzinumu [8]. Ombuds to pārsūtīja sūdzības iesniedzējam ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko tas nosūtīja 2008. gada 28. oktobrī.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Par to, ka Komisija, iespējams, ir pārkāpusi tiesību normas, kas piemērojamas EAF finansētajiem līgumiem, Labas administratīvās prakses kodeksa 3. pantu, kā arī noteikumus par līgumu izbeigšanu, kas izriet no konkursa procedūrām.

Ombudam iesniegtie argumenti

27. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, apstiprinot Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretāra lēmumu izbeigt pakalpojumu līgumu, nesniedzot nekādu juridisko pamatu, delegācija ir pārkāpusi vairākas tiesību normas.

28. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi tiesību normas, kas piemērojamas EAF finansētiem līgumiem, proti, 41.1.[9]. pantu un 41.2.[10]. pantu Vispārējos noteikumos par pakalpojumu līgumiem, ko finansē EAF, kuri ietverti ĀKK un EEK Ministru padomes 1990. gada 29. marta Lēmuma Nr. 3/90 [11] IV pielikumā ("Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgie noteikumi").

29. Otrkārt, tā esot pārkāpusi Labas administratīvās prakses kodeksa 3. pantu, kurā ir paredzēts, ka Komisija nodrošina savu lēmumu juridisko pamatu.

30. Treškārt, tā esot pārkāpusi līgumu izbeigšanas noteikumus, kas izriet no publiskā iepirkuma procedūrām, proti, Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo nosacījumu 41.3. pantu [12].

31. Lai pamatotu savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza šādus argumentus.

1. Komisija zināja, ka konsorcija veiktie darbi atbilst līgumā noteiktajiem mērķiem. Konsorcijs arī informēja, ka Čadas iestādes ir negodprātīgi īstenojušas līgumu un ka kavēšanās ir saistīta ar šo iestāžu darbībām. Līdz ar to viņu lēmums izbeigt līgumu bija negodīgs un nepamatots. Tomēr Komisija nerīkojās, lai labotu situāciju.
2. Komisija arī zināja, ka lēmumu izbeigt līgumu pieņēma nekompetenta struktūra. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tikai finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrs bija kompetents lemt par līguma izbeigšanu, nevis šīs ministrijas ģenerālsekretārs.
3. Pretēji Kotonū nolīguma IV pielikuma 36. panta k) punktam [13] Komisija pienācīgi nesadarbojās ar Čadas iestādēm. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija iejaucās strīdā ar valsts iestādēm tikai četras reizes, neraugoties uz Čadas Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas radīto "saspringto gaisotni" .
4. Komisija pieprasīja, lai valsts iestādes parakstītu jaunu līgumu nevis ar sūdzības iesniedzēju, bet gan ar diviem pārējiem konsorcija uzņēmumiem. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo nosacījumu 41. panta 3. punktu tikai līgumslēdzēja iestāde var nolemt noslēgt jaunu līgumu ar trešo personu.

32. Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka saskaņā ar Kotonū nolīguma IV pielikuma 35. pantu [14] tādās decentralizētās procedūrās kā šī saņēmējvalsts ieceļ vienu no savām iestādēm par līgumslēdzēju iestādi, kas ir atbildīga par projekta finansiālo īstenošanu.

33. Lēmuma Nr. 3/90 [15] vispārīgo noteikumu 41. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga jebkurā laikā izbeigt līgumu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas paredzēti minēto noteikumu 41.2. pantā. Kotonū nolīguma IV pielikuma 35. pantā nav paredzēts, ka šādu lēmumu apstiprina delegācijas vadītājs. Gluži pretēji, decentralizētajā procedūrā līgumus, kas ir valsts iestāžu kompetencē, tās izbeidz.

34. Līguma noteikumus par līguma izbeigšanu Čadas iestādes ievēroja šādu iemeslu dēļ:

1. Konsorcijs nesniedza pienācīgus pakalpojumus. Pirmkārt, tā neesot pienācīgi apmācījusi Čadas administrāciju jomā, kurai būtu jāietilpst tās kompetencē un kompetencē. Otrkārt, tā pienācīgi neveica ar "dzeramā ūdens pārvadi " saistīto darbu tehnisko pēcpārbaudi. Treškārt, tā neesot pienācīgi veikusi tehniskos pētījumus par šiem būvdarbiem.
2. Vēstulē, kas adresēta konsorcijam un datēta ar 2007. gada 23. jūliju, Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretārs skaidri informēja konsorciju par iepriekš minētajiem līguma izbeigšanas iemesliem.
3. Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija 2007. gada 8. februāra un 12. februāra vēstulēs informēja konsorciju par līguma iespējamās izbeigšanas iemesliem. Jaunizveidotā Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija 2007. gada 27. aprīlī arī informēja konsorciju par šiem iemesliem. Turklāt Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretārs 2007. gada 5. jūlija vēstulē atsaucās uz Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo nosacījumu 41.2. punkta a) un c) apakšpunktu kā juridisko pamatu faktiskai līguma izbeigšanai.

35. Ņemot vērā Čadas valdības reorganizāciju, Čadas premjerministrs ar 2007. gada 16. aprīļa vēstuli iecēla Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministriju par valsts kredītrīkotāju (NAO). Ar 2007. gada 5. jūnija vēstuli valsts kredītrīkotājs iecēla divus delegātus valsts kredītrīkotājus, tostarp Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretāru, kas parakstīja lēmumu par līguma izbeigšanu. Tāpēc iestāde, kas nolēma izbeigt līgumu, bija kompetenta to darīt.

36. Turklāt delegācija aktīvi atbalstīja valsts kredītrīkotājus, piedaloties visās ikmēneša sanāksmēs, ko Čadas iestādes organizēja par projekta īstenošanas pēcpārbaudi. Visās šajās sanāksmēs delegācija iesniedza savus apsvērumus un sniedza padomus.

37. Komisija iejaucās Čadas iestādēs, lai panāktu kopēju nostāju attiecībā uz līguma izbeigšanu. Tomēr galīgo lēmumu var pieņemt tikai līgumslēdzēja iestāde. Kā noteikts Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo nosacījumu 41. panta 3. punktā, ja līgums tiek izbeigts, pirms līgumslēdzējs ir pabeidzis Projektu, Līgumslēdzēja iestāde viena pati var pabeigt Projektu vai noslēgt jaunu līgumu ar jaunu līgumslēdzēju "uz sākotnējā līgumslēdzēja rēķina." Ja Līgumslēdzēja iestāde nolemj noslēgt jaunu līgumu, tā var to darīt divos veidos: a) saskaņā ar Kotonū nolīguma IV pielikuma 23. panta 2. punkta c) apakšpunktu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 200 000, tai būtu jāizsludina ierobežots starptautisks konkurss pēc tam, kad ir publicēts paziņojums par iepirkumu [16]; vai b) saskaņā ar Lēmuma 2/2002 [18] Vispārīgā reglamenta 10.1.2. pantu [17] (Sarunu procedūra) ārkārtas gadījumā tā, vienojoties ar delegācijas vadītāju, var noslēgt jaunu līgumu, tieši vienojoties un neizsludinot konkursu. Saskaņā ar 54. pantu 4. iedaļā [19] 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam EAF [20], līgumslēdzēja iestāde to var darīt trīs gadu laikā pēc attiecīgo vispārējo finansēšanas saistību pieņemšanas.

38. Ņemot vērā to, ka šīs vispārējās finansēšanas saistības tika parakstītas 2005. gada 26. aprīlī, ja valsts iestāde būtu izvēlējusies iepriekš minēto b) variantu, attiecīgais līgums būtu jāparaksta līdz 2008. gada aprīļa beigām. Tāpēc Komisija atgādināja Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijai lūgt īpašu atkāpi no procedūras īstenošanas, lai noslēgtu līgumus ar tiešu vienošanos. Tomēr iepriekš minētā ministrija nolēma izvēlēties a) variantu, nevis b) variantu.

Ombuda novērtējums

39. Saskaņā ar Kopienas tiesu iedibināto judikatūru [21], uz kuru Komisija arī atsaucās savā atzinumā, EAF finansētie līgumi joprojām ir "valsts" līgumi. To izbeigšana paliek ĀKK valstu ziņā. Tādēļ Eiropas ombuds nevar izmeklēt ĀKK valstu darbību, jo viņš var izskatīt tikai Kopienas iestāžu un struktūru administratīvas kļūmes [22].

40. Tomēr pat tad, ja Kopienas attīstības fondu pārvaldība ir decentralizēta, Komisijai būtu jāuzrauga valstu iestādes un tas, vai saņēmējvalsts Kopienas līdzekļus izlieto saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un Eiropas standartiem. Kotonū nolīguma [23] IV pielikuma 36. pantā paredzēts, ka Komisijai jānodrošina, lai projekti un programmas, ko finansē no EAF līdzekļiem, tiktu pienācīgi īstenoti. Jo īpaši Komisijas delegācijām būtu jāveic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības tiek veiktas saskaņā ar grafiku, kas noteikts iepriekšējā grafikā, kurš ietverts 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam EAF.

41. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds šā apgalvojuma izmeklēšanā aprobežosies ar novērtējumu par to, vai Komisija, uzraugot Čadas valsts iestāžu pieņemtā lēmuma izbeigt līgumu ar konsorciju atbilstību, ir piemērojusi pietiekamu rūpību un rūpību.

42. Pirmkārt, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka Komisija pamatoti uzskatīja, ka lēmumu izbeigt līgumu ar konsorciju pieņēma kompetenta struktūra. Savā atzinumā Komisija atgādināja Kotonū nolīguma IV pielikuma 35. pantu ("Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no Komisijas un Bankas pārvaldītā fonda līdzekļiem. Valsts kredītrīkotājs var deleģēt dažas no šīm funkcijām un informē galveno kredītrīkotāju par šādu deleģēšanu...") un paskaidro, ka finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrs ir deleģējis savas funkcijas ministrijas ģenerālsekretāram. Līdz ar to ģenerālsekretārs bija kompetents pieņemt lēmumu izbeigt līgumu.

43. Otrkārt, Komisija uzskata, ka Čadas iestādes varēja izbeigt līgumu tikai dažu Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo nosacījumu 41.2. pantā minētu iemeslu dēļ. Tie ietver situācijas, kad: a) padomdevējs nesniedz pakalpojumus būtiski saskaņā ar līgumu; vai b) konsultants saprātīgā termiņā neievēro projekta vadītāja paziņojumu, kurā pieprasīts novērst nolaidību vai līguma saistību nepildīšanu, kas nopietni ietekmē pakalpojumu pienācīgu un savlaicīgu sniegšanu.

44. Ombuds šajā sakarā norāda, ka, pamatojoties uz līguma 1. pantu, konsorcijam bija jāsniedz šādi pakalpojumi: tehniskā pēcpārbaude darbiem, kas saistīti ar "dzeramā ūdens pārvadi" saistībā ar devīto EAF; tehniskie pētījumi par darbu uzlabošanu (jāiesniedz vēlākais līdz 2007. gada 29. martam); tehnisks un finansiāls turpinājums līgumiem par "dzeramā ūdens pārvadi" ; un nepārtraukta "dzeramā ūdens transportēšanas "pārvaldība, izstrādājot metodoloģijas instrumentus. Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka Zivsaimniecības ministrija konstatēja nopietnus trūkumus konsorcija īstenotajā projektā, proti: a) kavējumi; b) ekspertu izraudzīšanās, kuri galu galā nebija pieejami; un c) nav organizēta pienācīga apmācība Čadas iestādēm.

45. Šajā sakarā ombuds atzīmē, ka Komisija pārbaudīja iepriekš minētā ministrijas viedokļa atbilstību, piedaloties pārbaudēs uz vietas Čadā 2006. gada decembrī un 2007. gada janvārī un veicot projekta ikgadējo uzraudzību no 2007. gada 24. februāra līdz 10. martam. Šajos gadījumos un kā norādīts Komisijas 2006. gada 13. decembra misijas ziņojumā, Komisija secināja, ka projekts netiek pienācīgi pārvaldīts.

46. Turklāt, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka, uzzinot par a) to, ka konsorcijs nav izpildījis iepriekš minētos pienākumus, un b) valsts iestāžu nodomu izbeigt līgumu, Komisija veica vairākus pasākumus. Tā organizēja sanāksmes, lai apspriestu līguma izbeigšanu. Sākotnējā sanāksme tika organizēta 2007. gada 20. jūlijā, un otrā sanāksme tika organizēta 2007. gada 15. augustā Komisijas telpās, piedaloties konsorcijam un EuropeAid ģenerāldirektorāta dienestiem. Uzaicinot līgumslēdzējas puses, Komisija vēlējās noskaidrot šo jautājumu.

47. Tādēļ šķiet, ka Komisija ir izpildījusi Kotonū nolīguma 36. pantā [24] un Lēmumā Nr. 3/90 noteiktās saistības sadarboties ar ĀKK valsti, lai nodrošinātu EAF finansētā projekta taisnīgu īstenošanu.

48. Attiecībā uz iemesliem lēmumam izbeigt līgumu ombuds ņem vērā 2007. gada 23. jūlija vēstules noteikumus, ko Zivsaimniecības ministrija adresēja konsorcijam. Vēstulē bija norādīts:

"Saprašanās memoranda [25] parakstīšana paredzēja vairāku ekspertu pieņemšanu darbā, lai pilnībā izpildītu jūsu pienākumus attiecībā uz vadību. Tā arī norādīja, ka ir jāuzlabo līguma pārvaldība, lai sasniegtu paredzētos rezultātus.

Jāuzsver šādi aspekti:

Par eksperta, kas atbild par dzeramā ūdens transportlīdzekļu pārvaldību, nepieejamību

Eksperta ģeofiziķa nepieejamība

Sociālekonomista nepieejamība

Nespēja sasniegt vairākus mērķus, kas izklāstīti saprašanās memorandā."

Ņemot vērā 41. un 41. panta neievērošanu. Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo noteikumu 2. punktā ir noteikts, ka par līguma izbeigšanu paziņoju septiņas dienas iepriekš."[26]

49. Tādējādi vēstulē bija norādīti iemesli Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas lēmumam izbeigt līgumu ar konsorciju. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsauci uz Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksa 3. pantu, kas attiecas uz Komisijas veikto valsts iestāžu uzraudzību un to, vai tās ir pienācīgi pamatojušas savu lēmumu, ombuds nekonstatē šā panta pārkāpumu. Pirms 2007. gada 8. februāra un 12. februāra vēstulēm Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija jau vairākkārt brīdināja konsorciju par savu nopietno neapmierinātību un bažām attiecībā uz tā konkrētajām darbībām.

50. Visbeidzot, ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Komisijai nebija pilnvaru "lemt par jauna konkursa izsludināšanu" , jo, kā paredzēts Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo nosacījumu 41. panta 3. punktā, šāds lēmums attiecās tikai uz valsts iestādēm. Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs atsaucās uz sarunu procedūru. Tādēļ viņš ņem vērā Komisijas sniegto skaidrojumu, kas aprakstīts iepriekš 37. un 38. punktā, un uzskata to par pamatotu. Viņš arī norāda, ka sūdzības iesniedzēja apsvērumos šis paskaidrojums netika apstrīdēts.

51. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamatoti uzskatīt, ka Komisija, uzraugot starp konsorciju un Čadas iestādēm noslēgtā līguma izbeigšanu, rīkojās ar pienācīgu rūpību.

52. Ņemot vērā, ka šis bija decentralizētas pārvaldības gadījums, ombuds nekonstatē nekādu administratīvu kļūmi saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

B. Iespējamais piemērojamā tiesiskā regulējuma pārkāpums attiecībā uz maksājumiem

Ombudam iesniegtie argumenti

53. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, nenodrošinot, ka maksājumi tiek veikti laikus un ka Konsorcijam tiek maksāti procenti par kavētu maksājumu, Komisija ir pārkāpusi piemērojamo tiesisko regulējumu attiecībā uz maksājumu.

54. Lai pamatotu savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza šādus argumentus:

1. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 3/90 [27] vispārīgo noteikumu 38. pantu konsorcijam bija tiesības saņemt procentus. Saskaņā ar šo noteikumu līgumslēdzēja iestāde veic maksājumu konsultantam par summām, kas maksājamas saskaņā ar katru starpposma maksājuma sertifikātu un galīgā atlikuma sertifikātu, ko izsniedzis uzraudzītājs, 90 dienu laikā pēc šāda sertifikāta izsniegšanas pēdējam minētajam.
2. Saskaņā ar Kotonū nolīguma IV pielikuma 37. pantu [28] Komisijai bija jāmaksā procenti par novēlotu maksājumu, izmantojot Finanšu regulas 6. panta 2. punktā paredzētās budžeta pozīcijas.

55. Savā atzinumā Komisija atgādināja, ka konsorcijam tika piešķirts priekšapmaksa 1 238 000 EUR apmērā. Konsorcijs iesniedza divus rēķinus par tā attaisnotajām izmaksām Čadas iestādēm, kuras tos pārsūtīja delegācijai. Konsorcijs pirmo rēķinu par kopējo summu EUR 317 747 Čadas iestādēm iesniedza 2007. gada 17. aprīlī, un tas attiecās uz pakalpojumiem, kas sniegti laikposmā no 2006. gada maija līdz jūnijam un no 2006. gada jūlija līdz septembrim. Ar šo rēķinu saistītos dokumentus delegācija saņēma 2007. gada 14. augustā. Otro rēķinu [29] konsorcijs iesniedza 2007. gada 24. septembrī pēc līguma izbeigšanas, un tas attiecās uz pakalpojumiem, kas sniegti laikposmā no 2006. gada oktobra līdz 2007. gada jūlijam.

56. Pēc tam Komisija atsaucās uz Lēmuma Nr. 3/90 [30] vispārīgo nosacījumu 41. pantu, saskaņā ar kuru pēc līguma izbeigšanas Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijai nebija pienākuma veikt turpmākus maksājumus konsorcijam, kamēr Čadas iestādes vai jauns līgumslēdzējs nebija pabeiguši pakalpojumu sniegšanu. Līgums tika izbeigts 2007. gada 23. jūlijā. Pēc līguma izbeigšanas noteikums, saskaņā ar kuru Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija maksā Konsorcijam maksājamās summas 90 dienu laikā, vairs nebija piemērojams.

Ombuda novērtējums

57. Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo nosacījumu 35. pantā ir noteikts, ka “padomdevējam ir tiesības saņemt starpposma maksājumus vai noslēguma maksājumu saskaņā ar līgumā noteiktajām procedūrām, grafikiem un termiņiem, kad pakalpojumi tiek sniegti un pieņemti”. (izcēlums pievienots)

58. Ombuds saprot, ka Čadas iestādes nepieņēma konsorcija sniegtos pakalpojumus, uz kuriem attiecās abi pieprasījumi. Tā rezultātā 2007. gada 23. jūlijā līgums tika izbeigts ar Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas ģenerālsekretāra vēstuli. Tā kā Čadas iestādes nepieņēma šos pakalpojumus, šķiet, ka maksājumu nevarēja veikt un ka līdz ar to nevarēja piemērot nekādu kavēšanos. Tomēr ombuds norāda, ka kompetentā Čadas tiesa, pie kuras sūdzības iesniedzējs vērsās attiecībā uz Čadas iestādēm, lems par šo jautājumu.

60. Turklāt ombuds norāda, ka otrais maksājuma pieprasījums tika iesniegts pēc līguma izbeigšanas. Ja, kā to ierosina Komisija, Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo nosacījumu 41. pants būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz maksājumiem, kas pieprasīti pēc līguma izbeigšanas, nevis uz maksājumiem par pakalpojumiem, kas sniegti pēc līguma izbeigšanas, Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija būtu varējusi veikt grāmatojumu noskaidrošanu Konsorcijā tikai pēc tam, kad jaunais līgumslēdzējs bija pabeidzis līgumā paredzētos pakalpojumus. Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijai tad būtu bijis jāmaksā konsorcijam atlikums pēc tam, kad bija aprēķinātas izmaksas, kas jaunajam darbuzņēmējam radušās, pabeidzot šos pakalpojumus. Līdz ar to Komisijas paskaidrojums, ka 90 dienu maksājuma termiņš neattiecās uz konsorcija pieprasījumu par pārskatu apmaksu, kas tika iesniegts pēc līguma izbeigšanas un pirms jaunais līgumslēdzējs bija pabeidzis pakalpojumu sniegšanu, šķiet pamatots. Šādos apstākļos šķiet, ka konsorcijam nebija tiesību uz procentiem par maksājuma kavējumu. Tomēr ombuds vēlreiz norāda, ka Čadas tiesa, kurā sūdzības iesniedzējs vērsās pēc tiesiskās aizsardzības, arī lems par šo jautājumu.

61. Ņemot vērā Čadas tiesās notiekošo tiesvedību saistībā ar sūdzības iesniedzēja prasību par tiesisko aizsardzību, ombuds secina, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo apgalvojumu.

C. Apgalvojums par to, ka Komisija nav nodrošinājusi mierizlīgumu, un par to, ka tā, iespējams, nav atbildējusi uz uzņēmuma pieprasījumiem šajā sakarā

Ombudam iesniegtie argumenti

62. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka jautājums tiek atrisināts draudzīgā veidā saskaņā ar tās Labas administratīvās prakses kodeksu, un nav atbildējusi uz konsorcija pieprasījumiem, kas šajā sakarā izteikti 2007. gada 18. septembrī un 2007. gada 9. novembrī.

63. Savā atzinumā Komisija vispirms atsaucās uz mierizlīguma procedūru šajā jautājumā, kā noteikts Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo nosacījumu 45. panta 2. punktā [31].

64. Konsorcijs 2007. gada 26. jūlijā Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijai nosūtīja lūgumu panākt izlīgumu šajā jautājumā un paziņoja, ka lūgs Komisijas iejaukšanos. Konsorcijs 2008. gada 1. augustā, proti, pirms līguma 45. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā astoņu dienu termiņa beigām, nosūtīja ministrijai atgādinājumu. Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija 2007. gada 2. oktobrī apstiprināja, ka izbeigšana ir galīga. Turpmāki Komisijas lūgumi par iestāšanos lietā netika iesniegti.

65. Līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma pieņemt lūgumu par jautājuma atrisināšanu izlīguma ceļā. Saskaņā ar līguma 45. panta 2. punkta c) apakšpunktu [32], ja puse nesniedz atbildi astoņu dienu laikā, uzskata, ka atbilde ir noraidoša. Tā rezultātā otra puse var lūgt samierināšanu un/vai šķīrējtiesu. Šajā lietā Komisija vērsa Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrijas uzmanību uz līguma izbeigšanas sekām. Tomēr ministrija nolēma, ka tas, ka konsorcijs neievēro savas līgumsaistības, pamato izbeigšanu un ka nav iespējams panākt izlīgumu šajā jautājumā.

Ombuda novērtējums

66. Ombuds norāda, ka Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo nosacījumu 45. pantā ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde, t. i., Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija šajā lietā, un padomdevējs, t. i., konsorcijs, dara visu iespējamo, lai ar līgumu saistītos strīdus, kas var rasties starp tiem, atrisinātu izlīguma ceļā.

67. Tāpēc šķiet, ka iepriekš minētais noteikums neattiecas uz Komisiju.

68. Tomēr ombuds atzīmē, ka savā 2007. gada 5. decembra novēlotajā atbildē uz konsorcija 2007. gada 18. septembra un 9. novembra vēstulēm, kurās konsorcijs lūdza Komisiju iejaukties, konsorcijs paziņoja, ka "iejaucās, lai līgumslēdzēja iestāde pieņemtu kopējo nostāju un galīgo lēmumu." Ombudam nav iemesla uzskatīt, ka Komisija to nedarīja.

69. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

D. Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

Ombudam iesniegtie argumenti

70. Sūdzības iesniedzējs izvirzīja šādus apgalvojumus:

1. Komisijai būtu jāatceļ lēmums, ar ko apstiprina līguma izbeigšanu, vai jānodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde atlīdzina konsorcijam zaudējumus.
2. Komisijai būtu jānodrošina, ka konsorcijam tiek maksāts par jau sniegtajiem pakalpojumiem.
3. Komisijai būtu jāatceļ konkursa procedūra, t. i., ierobežotais starptautiskais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, kas izsludināts, lai nodrošinātu atlikušo pakalpojumu sniegšanu.
4. Komisijai būtu jānodrošina, ka konsorcijam tiek maksāti procenti par maksājuma kavējumu.
5. Komisijai būtu jāierosina grafiks jautājuma mierizlīguma organizēšanai.

71. Komisija apgalvoja, ka apgalvojumi nav pamatoti. Tā pildīja savus pienākumus decentralizētas procedūras ietvaros. Faktu jautājumi un līguma noteikumu interpretācija jau ir izskatīti šķīrējtiesas procesā. Komisija šajā procedūrā nepiedalījās.

Ombuda novērtējums

72. Ņemot vērā to, ka jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu tiek izskatīts tiesā un/vai šķīrējtiesās, nav pamata veikt izmeklēšanu par 2. un 4. prasību.

73. Turklāt, ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, ka sūdzības iesniedzēja attiecīgajos apgalvojumos nav pieļautas administratīvas kļūmes, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja 1., 3. un 5. prasību nevar pamatot.

Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādiem secinājumiem:

Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Tādēļ sūdzības iesniedzēja apgalvojumus nevar atbalstīt.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 30. septembrī

---

[1] Eiropas Attīstības fondi (EAF) sākotnēji tika izveidoti ar EEK līguma pielikumu un pēc tam ar secīgiem nolīgumiem starp dalībvalstīm, kas tikās Eiropas Savienības Padomē. EAF mērķis ir finansēt Eiropas Savienības sadarbību ar ĀKK valstīm. Līdz šim ir bijuši desmit EAF. Nolīgums par desmito EAF pašlaik ir spēkā.

[2] Kotonū nolīgums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/development/geographical/cotonou/cotonoudoc_en.cfm.

[3] Pēc Čadas valdības reorganizācijas 2007. gada 16. aprīlī Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministriju aizstāja Finanšu un informācijas tehnoloģiju ministrija.

[4] Kotonū nolīguma IV pielikuma 35. pantā ir noteikts: "Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no Komisijas pārvaldītā fonda līdzekļiem."

[5] Skatīt vēstuli (sākotnējā versija franču valodā): "Birojs d'Etudes, atbildīgs, en qualité de Maitre d'Œuvre délégué, des activités du programme ne donne pas des résultats permettant de justifier le démarrage de la phase I et de la mobilisation de la tranche conditionnelle. La qualité des informations disponibles sur les régions du Batha, Guéra et Mandoul est insuffisante, les méthodologies opérationnelles au niveau socio-économique et au niveau technique sont à approfondir.

[6] Skatīt vēstules secinājumu (sākotnējā versija franču valodā): "Ceci constitue une véritable inquiétude car un des objectifs principaux du Projet (la pérennisation des ouvrages) est incertain. Dans l'intérêt de tous les partenaires, nous souhaitons qu'une solution soit trouvée au plus vite.

[7] Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksa – Attiecības ar sabiedrību (http://ec.europa.eu/civil_society/code/rights_en.htm) 3. pantā ir noteikts:

"Komisijas lēmumā būtu skaidri jānorāda iemesli, kas ir tā pamatā, un tas būtu jāpaziņo attiecīgajām personām un pusēm..."

[8] Komisija lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu, paskaidrojot, ka Čadas politiskās situācijas dēļ tā ir saskārusies ar grūtībām iegūt vajadzīgo informāciju no savas delegācijas Čadā.

[9] Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo nosacījumu 41. panta 1. punktā ir noteikts: „Līgumslēdzēja iestāde var jebkurā laikā nekavējoties izbeigt līgumu, izņemot 41. panta 2. punktā paredzētos gadījumus.”

[10] Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo noteikumu 41.2. pantā ir noteikts: Ja šajos vispārīgajos noteikumos nav noteikts citādi, līgumslēdzēja iestāde, septiņas dienas iepriekš par to paziņojot padomdevējam, var izbeigt līgumu jebkurā no šādiem gadījumiem: a) konsultants nesniedz pakalpojumus būtiski saskaņā ar līgumu; b) konsultants turpina nepildīt savas saistības 14 dienas pēc tam, kad Līgumslēdzēja iestāde viņam ir paziņojusi par maksājumu apturēšanu saskaņā ar 35.11. pantu; c) konsultants saprātīgā termiņā neizpilda projekta vadītāja paziņojumu, kas liek viņam novērst nolaidību vai līguma saistību nepildīšanu, kas nopietni ietekmē pakalpojuma pienācīgu un savlaicīgu sniegšanu [..]. (izcēlums pievienots)

[11] Skat. OV 1990, L 382, 1. lpp.

[12] Lēmuma Nr. 3/90 Vispārīgo nosacījumu 41. panta 3. punktā ir noteikts:

"[T] izbeigšana neskar citas tiesības vai pilnvaras, kas izriet no līgumslēdzējas iestādes un padomdevēja līguma. Līgumslēdzēja iestāde pēc tam var pati pabeigt pakalpojumu sniegšanu vai noslēgt jebkādu citu līgumu ar trešo personu uz padomdevēja rēķina. Padomdevēja atbildība par izpildes kavējumu nekavējoties izbeidzas, kad Līgumslēdzēja iestāde izbeidz līgumu, neskarot no tā izrietošo atbildību, kas varētu būt jau radusies.”

[13] Kotonū nolīguma IV pielikuma 36. panta k) punktā ir noteikts:

"... ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju delegācijas vadītājs:

sadarbojas ar ĀKK valsts iestādēm, kur viņš pārstāv Komisiju, regulāri novērtējot darbības;";

[14] Kotonū nolīguma IV pielikuma 35. pants: "Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no Komisijas un Bankas pārvaldītā fonda līdzekļiem. Valsts kredītrīkotājs var deleģēt dažas no šīm funkcijām un informē galveno kredītrīkotāju par šādu deleģēšanu."

[15] ĀKK un EEK Ministru padomes 1990. gada 29. marta Lēmums Nr. 3/90, ar ko pieņem vispārējos noteikumus, vispārējos nosacījumus un procedūras noteikumus par samierināšanu un arbitrāžu attiecībā uz būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, ko finansē Eiropas Attīstības fonds (EAF), un attiecībā uz to piemērošanu (OV L 382, 1. lpp.).

[16] Kotonū nolīguma IV pielikuma 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka “līgumus, kuru vērtība pārsniedz EUR 200 000, piešķir slēgtā starptautiskā konkursā pēc tam, kad ir publicēts paziņojums par iepirkumu [..]”.

[17] Saskaņā ar 10.1.2. pantu. (sarunu procedūra) Lēmuma 2/2002 vispārīgajā reglamentā:

"Ar iepriekšēju Komisijas piekrišanu pakalpojumu līgumus var piešķirt šādos gadījumos, izmantojot sarunu procedūru: a) ja neparedzēti notikumi liek līgumslēdzējai iestādei rīkoties steidzamā kārtā, kas nav savienojama ar termiņiem, kuri noteikti 11. un 12.2. punktā aprakstītajām ierobežotajām vai vienkāršotajām procedūrām. Apstākļi, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nav attiecināmi uz līgumslēdzēju iestādi. Šajā sakarā pēdējais brīvi iesaistās pārrunās, ko tas uzskata par vajadzīgām, ar potenciālajiem pretendentiem, kurus tas ir iekļāvis sarakstā, vienojoties ar delegācijas vadītāju, un piešķir līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kuru tas ir izvēlējies;" ;

[18] Vispārējie noteikumi par piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, ko finansē Eiropas Attīstības fonds (EAF), kas pievienoti ĀKK un EK Ministru padomes 2002. gada 7. oktobra Lēmumam Nr. 2/2002 (OV L 320, 1. lpp.).

[19] Finanšu regulas (2003. gada 27. marts), ko piemēro Devītajam Eiropas Attīstības fondam, 4. iedaļas (Izdevumu saistības saskaņā ar decentralizētu pārvaldību) 54. pantā ir noteikts:

"4. Saskaņā ar 4. pantā minēto pareizas finanšu pārvaldības principu un rīkojoties saskaņā ar savām pilnvarām, Komisija cenšas nodrošināt, lai:

individuālās juridiskās saistības, ar kurām īsteno 2. punktā minētos finansēšanas nolīgumus, noslēdz ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kad Komisija uzņēmusies attiecīgās finanšu saistības. " ;

[20] Skatīt OV 2003 L 83, 1. lpp. (regulā grozījumi izdarīti ar: Padomes 2007. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 309/2007.

[21] Lieta T-175/94 International Procurement Services SA pret Eiropas Kopienu Komisiju [1996] ECR II-729.

[22] EK līguma 195. panta 1. punktā ir noteikts: „Eiropas Parlaments ieceļ ombudu, kas ir pilnvarots pieņemt sūdzības no jebkura Savienības pilsoņa vai jebkuras fiziskas personas, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskas personas, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, par Kopienas iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Tiesa un Pirmās instances tiesa.”

[23] Sk. iepriekš 14. zemsvītras piezīmi.

[24] Kotonū nolīguma IV pielikuma 36. pantā ir noteikts: "Komisiju katrā ĀKK valstī pārstāv delegācija delegācijas vadītāja pakļautībā ar attiecīgās ĀKK valsts vai valstu piekrišanu. Delegācijas vadītājs pārstāv Komisiju visās tās kompetences jomās un visās tās darbībās. Šajā nolūkā un ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju (NAO) delegācijas vadītājs cita starpā piedalās un sniedz palīdzību projektu un programmu sagatavošanā un sarunās par tehniskās palīdzības līgumiem;" ;

[25] Ombuds atgādina, ka konsorcijs un Ekonomikas, plānošanas un sadarbības ministrija 2007. gada 5. martā parakstīja saprašanās memorandu.

[26] Tulkojums no franču valodas oriģinālversijas.

[27] Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo noteikumu 38. pantā ir noteikts:

„Samaksa padomdevējam par summām, kas maksājamas saskaņā ar katru starpposma maksājuma sertifikātu un projekta vadītāja izdoto galīgā atlikuma sertifikātu, līgumslēdzēja iestāde veic 90 dienu laikā pēc šāda sertifikāta iesniegšanas līgumslēdzējai iestādei. Ja maksājumam noteiktais termiņš ir pārsniegts, padomdevējs var pretendēt uz procentiem, ko aprēķina proporcionāli kavējuma dienu skaitam pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos, ievērojot tajos noteikto maksimālo termiņu. Padomdevējam ir tiesības uz šādu maksājumu bez oficiāla paziņojuma un neskarot citas tiesības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar līgumu. Galīgā konta izraksta gadījumā kavējuma procentus aprēķina katru dienu pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos."

[28] Kotonū nolīguma IV pielikuma 37. pants: "Prasības par kavētiem maksājumiem sedz attiecīgā ĀKK valsts vai valstis un Komisija no saviem līdzekļiem par to kavējuma daļu, par kuru katra puse ir atbildīga saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām."

[29] Ombuds norāda, ka sūdzībā summa nav norādīta.

[30] Lēmuma 3/90 vispārīgo nosacījumu 41. pants: „Pēc līguma izbeigšanas konsultantam nekavējoties jāveic pasākumi, lai ātri un kārtīgi pabeigtu pakalpojumu sniegšanu un līdz minimumam samazinātu izdevumus. Līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma veikt turpmākus maksājumus padomdevējam līdz pakalpojumu pabeigšanai, un pēc tam līgumslēdzējai iestādei ir tiesības atgūt no padomdevēja papildu izmaksas, ja tādas ir, par pakalpojumu pabeigšanu, vai samaksāt atlikumu, kas pienākas padomdevējam."

[31] Lēmuma Nr. 3/90 vispārīgo noteikumu 45.2. pantā ir noteikts: "[T] īpašie nosacījumi paredz a) domstarpību mierizlīguma procedūru; b) termiņus, kuros var izmantot izlīguma procedūru pēc tam, kad par strīdu ir paziņots otrai pusei, un maksimālo termiņu, kurā šādu izlīgumu var panākt, ar noteikumu, ka šāda izlīguma panākšanai noteiktais termiņš nepārsniedz 120 dienas no pieņemtās procedūras sākuma; c) termiņus rakstiskai atbildei uz lūgumu panākt izlīgumu vai uz citiem lūgumiem, kas atļauti minētās procedūras gaitā, un šo termiņu neievērošanas sekas.";

[32] Līguma 45. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts: “Vispārīgo noteikumu 45. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktais termiņš rakstiskai atbildei uz lūgumu panākt izlīgumu ir astoņas dienas no lūguma saņemšanas dienas. Ja šis termiņš netiek ievērots, pieprasījuma iesniedzēja puse nosūta atgādinājumu. Ja astoņu dienu laikā netiek sniegta atbilde, uzskata, ka izlīguma procedūra jautājumā nav izdevusies."