Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas ikgadējā pārskata par eksporta kredīta aģentūrām – valsts iestādēm, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību riskantos tirgos, – atbilstību, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides aizsardzību.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas metodiku un procedūras varētu uzlabot. Ombuds jo īpaši ieteica Komisijai iesaistīties dialogā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu veidni, ko dalībvalstis izmanto, lai sagatavotu ziņojumus par eksporta kredīta aģentūrām, kuri tām katru gadu jāiesniedz Komisijai. Ombuds arī ieteica Komisijai no savas puses uzlabot eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatu, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam, analīzes un novērtēšanas saturu.

Komisija informēja Ombudu, ka tā apspriedīsies ar Padomi, Parlamentu un Eiropas Ārējās darbības dienestu un sadarbosies ar pilsonisko sabiedrību, lai īstenotu Ombuda ieteikumus. Jo īpaši Komisija ierosinās Padomes Eksporta kredītu darba grupai pārskatītu kontrolsaraksta veidni, kas dalībvalstīm jāizmanto savos gada ziņojumos. Komisija arī apsvērs iespēju izstrādāt attiecīgus norādījumus par dalībvalstu ziņojumiem.

Tā kā Komisijas paziņotie pasākumi pienācīgi atbilst ombudes ieteikumiem, ombude slēdza savu izmeklēšanu, bet lūdza Komisiju ziņot viena gada laikā.

Lieta attiecās uz to, vai Eiropas Komisija katru gadu pārskata eksporta kredītu aģentūras — valstu iestādes, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību “riskantos” tirgos, — jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides aizsardzību.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas metodiku un procedūras varētu uzlabot. Viņa jo īpaši ierosināja, ka Komisijai būtu jāiesaistās dialogā ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu veidni, ko dalībvalstis izmanto, apkopojot ziņojumus par eksporta kredīta aģentūrām, kuri tām katru gadu jāiesniedz Komisijai. Ombuds arī ierosināja, ka Komisijai no savas puses būtu jāuzlabo eksporta kredīta aģentūru ikgadējo pārskatu, kurus tā iesniedz Eiropas Parlamentam, analīzes un novērtēšanas saturs.

Komisija noraidīja ombuda priekšlikumus galvenokārt tāpēc, ka tā uzskata, ka to īstenošanai būtu jāgroza spēkā esošie tiesību akti. Ombude nepiekrita Komisijas nostājai un tagad ir sniegusi Komisijai ieteikumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējos priekšlikumos.  Ombuds uzskata, ka Komisijas gada pārskatam, ko tā nosūta Parlamentam, vajadzētu būt vairāk nekā tikai no dalībvalstīm saņemto gada ziņojumu satura apkopojumam un ka tajā būtu jāiekļauj uz informāciju balstīts un detalizēts eksporta kredīta aģentūru darbības novērtējums, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un vides ievērošanu.

Šī izmeklēšana pēc savas iniciatīvas ir balstīta uz sūdzību, ko iesniegusi Armēnijas NVO apvienība, kuras nosaukums ir Pilsoņu aizsardzības līga (CPL). Tas attiecas uz Eiropas Savienības delegācijas Armēnijā lēmumu neslēgt dotācijas līgumu ar CPL pēc tam, kad delegācija atklāja kļūdu sākotnējā CPL pieteikuma novērtējumā. CPL apgalvoja, ka delegācijas lēmums nebija pamatots.

Ombuda izmeklēšanas gaitā Eiropas Komisija atzina, ka delegācijas sākotnēji veiktie pasākumi, tiklīdz tā konstatēja, ka novērtēšanas procesā ir pieļauta kļūda, nebija piemēroti. Tomēr Komisija arī parādīja, ka konstatētās kļūdas dēļ bija nepieciešams atkārtoti izvērtēt CPL pieteikumu un tādējādi delegācija nevarēja noslēgt dotācijas līgumu ar CPL.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz atlases procedūru amatam ES delegācijā Albānijā. Sūdzības iesniedzēja nebija apmierināta ar to, ka netika iekļauta šā amata kandidātu sarakstā, jo viņa uzskatīja, ka viņa atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Viņa pieprasīja informāciju par savu pieteikumu un iemesliem, kāpēc viņa netika iekļauta sarakstā. Delegācija savlaicīgi neatbildēja uz viņas lūgumu.

Tiesībsargs jautāja par šo jautājumu. Izmeklēšanas gaitā delegācija atbildēja uz sūdzību, tādējādi atrisinot šo sūdzības aspektu. Attiecībā uz lēmumu neiekļaut sūdzības iesniedzēju sarakstā ombude uzskatīja, ka delegācijas skaidrojums par tās lēmumu ir pamatots, un slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Ombuds ierosināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāsniedz delegācijām norādījumi par nepieciešamību informēt kandidātus, ja atlases konkursi ir aizkavējušies. Ombuds arī ierosināja, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam “ES delegāciju rokasgrāmatā vietējiem darbiniekiem” būtu jāiekļauj detalizētākas prasības attiecībā uz to, kāda veida informācija jāiekļauj atlases komiteju sagatavotajā sarakstā / Excel izklājlapā.

Lieta attiecās uz pakalpojumu līguma izbeigšanu, ko veica Eiropas Komisija. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz viņa vēstulēm, ka tā bez pamatota iemesla ir izbeigusi pakalpojumu līgumu un ka tai nosūtīto rēķinu apmaksa ir bijusi lēna. Viņš arī pieprasīja kompensāciju par novēlotiem maksājumiem un zaudējumiem.

Ombuds izmeklēja šos apgalvojumus. Attiecībā uz pirmo Komisija secināja, ka, tā kā Komisija galu galā atbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, šis jautājums ir atrisināts. Attiecībā uz otro apgalvojumu, kas attiecas uz apgalvoto līguma izbeigšanu bez pamatota iemesla, ombuds secināja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, jo līgums deva Komisijai tiesības to izbeigt jebkurā brīdī, un ka katrā ziņā Komisija patiešām bija norādījusi pamatotu iemeslu līguma izbeigšanai. Attiecībā uz trešo apgalvojumu ombuds secināja, ka ir rasts risinājums rēķinu maksājumu kavējumu problēmai, jo Komisija galu galā samaksāja sūdzības iesniedzējam summas, kas bija jāmaksā par veikto darbu, un piekrita maksāt nokavējuma procentus. Visbeidzot, attiecībā uz kompensācijas prasību ombuds secināja, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana šajā lietā, jo Komisija izmaksāja sūdzības iesniedzējam kompensāciju par nodarīto kaitējumu un līgumā nebija paredzēta nekāda kompensācija par cita veida kaitējumu.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Savienības padomdevēja misija Ukrainā (EUAM) noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu atlases procedūrā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka nav pieļauta administratīva kļūme attiecībā uz pieteikuma noraidīšanu. Ombuds arī konstatēja, ka pietiek ar viena līmeņa administratīvās pārskatīšanas mehānismu. Visbeidzot, ombude ar gandarījumu tika informēta, ka Eiropas Ārējās darbības dienests tagad ir nolēmis grozīt ziņojumu, ko tas nosūta noraidītajiem kandidātiem, lai iekļautu informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi tās atzinumam par Serbijas likumprojektu par bezmaksas juridisko palīdzību.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un veica attiecīgā dokumenta pārbaudi. Ombuds izvērtēja lietā esošo informāciju un konstatēja, ka Komisijas atteikums ir pamatots saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001).

Tāpēc ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr ombuda konstatējumi ir balstīti uz to tiesību aktu interpretāciju, kurus piemēroja dienā, kad Komisija pieņēma lēmumu par sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Nekas neliedz Komisijai, rīkojoties sabiedrības interesēs, censties panākt lielāku pārredzamību attiecībā uz veidu, kādā tā risina pirmspievienošanās sarunas un kā sarunas virzās uz priekšu vai galu galā tiek pabeigtas. Bezmaksas juridiskās palīdzības akta projekta stāšanās spēkā, pievienošanās sarunu 23. sadaļas provizoriska slēgšana un iespējamā Serbijas pievienošanās ES ir vienmēr, kad Komisija varētu atkārtoti izvērtēt situāciju, lai noteiktu, vai joprojām ir spēkā iemesli, kas pamato tās atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasītajam dokumentam. Ombuds paļaujas uz to, ka Komisija veiks šīs pārdomas.

Komisija 2014. gada jūlijā noraidīja sūdzības iesniedzējas pieteikumu strādāt par ekspertu projektā Indonēzijā, jo viņa jau bija apņēmusies strādāt pie ES finansēta projekta Libērijā, kas notiek vienlaikus. Sūdzības iesniedzēja atkārtoti iesniedza pieteikumu, kad projekts Libērijā aizkavējās Ebolas vīrusa izraisītās krīzes dēļ, norādot, ka viņa faktiski bija gatava strādāt pie projekta Indonēzijā.

Ombuds konstatēja, ka Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai eksperti būtu pieejami darbam tikai pie projektiem noteiktos periodos. Viņa norādīja, ka sūdzības iesniedzēja ir paziņojusi, ka viņa būs ekskluzīvi pieejama darbam divos projektos, kas pārklājas. Sūdzības iesniedzēja, iesniedzot sākotnējo pieteikumu, nepaskaidroja šo pretrunu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, ombuds uzskata, ka Komisija ir pareizi noraidījusi sūdzības iesniedzēja pirmo pieteikumu. Attiecībā uz otro pieteikumu sūdzības iesniedzēja faktiski norādīja, ka pašreizējā Ebolas vīrusslimības krīze Libērijā nozīmēja, ka viņa faktiski varēja brīvi strādāt pie projekta Indonēzijā. Pēc tam Komisija pārskatīja viņas situāciju. Ombuds uzskata, ka tas ir izdarījis taisnīgu un pamatotu spriedumu, secinot, ka sūdzības iesniedzēja nav spējusi garantēt viņas pieejamību. Tādējādi ombude secina, ka Komisija arī nav pieļāvusi kļūdu, noraidot viņas otro pieteikumu darbam pie Indonēzijas projekta. Tomēr tas rada jautājumus par to, kā Komisija risina jautājumu par to ekspertu tiesībām, kuri ir nonākuši tādās krīzēs kā Ebolas vīrusslimības uzliesmojums.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Viņa ierosināja Komisijai, ka gadījumā, ja projekts ir jāaptur, tai vajadzētu būt gatavai atbrīvot jebkuru skarto ekspertu no ekskluzivitātes saistībām.

Šī sūdzība radās pēc pieprasījuma nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem saistībā ar sarunām starp dažām ES dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm par ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības akta (FATCA) sekām. Sūdzību iesniedza EP deputāte Sophie In't Veld.

Galvenie jautājumi, kas radās ombuda izmeklēšanas gaitā, bija a) Komisijas centieni rast taisnīgu risinājumu attiecībā uz daudzu dokumentu novērtēšanu un b) Komisijas atteikums piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi vairākiem dokumentiem, kas attiecas uz FATCA.

Ombude interesējās par šiem jautājumiem un ieteica Komisijai a) no jauna mēģināt rast taisnīgu risinājumu, pretējā gadījumā tai bez liekas kavēšanās būtu jāizvērtē dokumenti, uz kuriem attiecas EP deputāta pieprasījums, un b) apsvērt iespēju piešķirt plašāku publisku piekļuvi konkrētiem dokumentiem, kas attiecas uz FATCA.

Tagad ombude ir gandarīta, ka Komisija ir pieņēmusi un īstenojusi viņas ieteikumus un tāpēc ir slēgusi lietu.

Sūdzības iesniedzējam bija dotācijas līgums ar Eiropas Komisiju par projekta finansēšanu Ēģiptē. Saskaņā ar šo līgumu sūdzības iesniedzējam bija jāiesniedz finanšu garantija no bankas vai finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību ES, lai nodrošinātu Komisijas priekšfinansējumu projektam. Pēc līguma stāšanās spēkā izrādījās, ka sūdzības iesniedzējs nevarēja sniegt nepieciešamo finanšu garantiju. Šā iemesla dēļ Komisija izbeidza līgumu.

Ombuds konstatēja, ka Komisija ir izpildījusi savu līgumisko pienākumu pirms līguma izbeigšanas apspriesties ar sūdzības iesniedzēju. Ņemot vērā informāciju, ko sūdzības iesniedzējs sniedza Komisijai par savām finansiālajām iespējām, ombuds arī konstatēja, ka Komisija varēja pamatoti saprast, ka sūdzības iesniedzējs nebūtu varējis īstenot projektu bez priekšfinansējuma un ka tāpēc turpmākas apspriešanās nebija nepieciešamas.

Ombuds secināja, ka Komisija ir rīkojusies likumīgi un pamatoti, izbeidzot līgumu ar sūdzības iesniedzēju. Tomēr ombuds ierosināja, ka turpmākajos līgumos Komisija apsver iespēju standarta līgumu noteikumos iekļaut noteikumu, kas dotācijas saņēmējam dod tiesības atteikties no Komisijas priekšfinansējuma. Tādējādi tiktu atcelts pienākums sniegt finanšu garantiju, ja saņēmējs varētu pierādīt, ka tam ir projekta īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi. Ombuds arī lūdza Komisiju nodrošināt, ka izbeigšanas vēstulē vienmēr tiek norādīts precīzs šā lēmuma juridiskais pamats, kā arī lēmuma pārsūdzības iespējas.