Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs ir advokāts, kas darbojas Briselē esoša uzņēmuma (“Firm A”) vārdā.

2. Uzņēmums A un Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD) 2005. gadā noslēdza līgumu ("līgums"), lai sagatavotu vairākas projekta publikācijas. Kad 2005. gadā līgums beidzās, Komisija izsludināja jaunu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai 2006. gadā īstenotu to pašu projektu. Šajā piedāvājumā piedalījās arī uzņēmums A, bet galu galā tika izraudzīts vēl viens pretendents, proti, uzņēmums B.

3. Līdz ar to līgums starp uzņēmumu A un Komisiju netika pagarināts par 2006. gadu. Uzņēmums B izstrādāja Komisijas brošūras un gada pārskatu par 2006. gadu, un Komisija tos publicēja 2007. gadā.

4. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 5. oktobrī uzņēmuma A vārdā sazinājās ar ECHO ĢD nodaļas vadītāju. Savā vēstulē viņš apgalvoja, ka ECHO ĢD ir pārkāpis firmas A autortiesības, jo tās ECHO ĢD vajadzībām izveidotos grafiskos darbus nokopēja firma B. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Beļģijas 1994. gada 30. jūnija Likuma par autortiesībām un citām tiesībām, kas piemērojamas Eiropas Savienības noslēgtajiem līgumiem ("Beļģijas likums")[1] 1. panta 2. punktu. Viņš norādīja, ka firmas A darbi ir aizsargāti ar Beļģijas autortiesību likumu un ka tādēļ firmai A ir tiesības iebilst pret jebkādu neatļautu to reproducēšanu un izziņošanu sabiedrībai.

5. ECHO ĢD 2007. gada 21. decembra atbildē noliedza sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka tas ir pārkāpis uzņēmuma A autortiesības. Tā norādīja, ka: a) sabiedrības A izstrādātās publikācijas tika izmantotas saskaņā ar Līgumu; un b) sabiedrības B publikācijas atšķīrās no sabiedrības A izveidotajām publikācijām.

6. ECHO ĢD arī norādīja, ka līgums paredz uzņēmuma A intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu ECHO ĢD.

Pieprasījuma priekšmets

7. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi uzņēmuma A autortiesības.

8. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu: a) pārtraukt uzņēmuma A autortiesību pārkāpšanu vai panākt vienošanos ar uzņēmumu A par tā radīto darbu izmantošanu; un b) atlīdzināt zaudējumus sabiedrībai A.

Pieprasījums

9. Ombuds 2008. gada 19. februārī sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja iepriekš minētajiem apgalvojumiem un prasībām.

10. Komisija 2008. gada 21. jūlijā nosūtīja savu atzinumu. Ombuds to pārsūtīja sūdzības iesniedzējam ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko viņš nosūtīja 2008. gada 29. septembrī.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Iespējamais uzņēmuma A autortiesību pārkāpums, ko veicis ECHO ĢD, un saistītās prasības

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi uzņēmuma A autortiesības. Viņš prasīja, lai Komisija: a) pārtraukt uzņēmuma A autortiesību pārkāpšanu vai panākt vienošanos ar uzņēmumu A par tā radīto darbu izmantošanu; un ii) atlīdzināt zaudējumus sabiedrībai A.

12. Lai pamatotu iepriekš minēto apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka starp Komisiju un uzņēmumu A noslēgtais līgums attiecās uz “grafiskā Visuma”, “grafiskās hartas” un brošūru izveidi, ko aizsargā Beļģijas autortiesību likums. Viņš apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi uzņēmuma A autortiesības, publicējot uzņēmuma B darbu, kas ir tikai uzņēmuma A iepriekšējā darba reprodukcija. Firma B bija vienkārši pieņēmusi firmas A "grafisko visumu".

13. Turklāt viņš uzskatīja, ka Līguma vispārīgo noteikumu [2] II.8. pants neatbilst Beļģijas likuma 3. panta 1. punkta 3. ievilkumam [3]. Viņš norādīja, ka līguma II.8. pantā ir paredzēta iespēja nodot autortiesības ļoti plaši. Turpretim Beļģijas likuma 3. panta 1. punkta trešajā ievilkumā bija paredzēta šādas nodošanas šaura interpretācija.

14. Komisija savā atzinumā paskaidroja, ka saskaņā ar Beļģijas judikatūru [4] ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem, lai darbs būtu aizsargāts: a) darbam jābūt oriģinālam; un b) iemiesots taustāmā izteiksmes līdzeklī. Attiecīgais darbs ir oriģināls, "ja autors ir izmantojis minimālu radošumu, kas raksturīgs visiem literārajiem un mākslas darbiem, neatkarīgi no tehniskajiem ierobežojumiem [5]".

15. Uzņēmuma A darbs nebija oriģināls, jo a) tas tika veikts, pamatojoties uz Komisijas sniegtajām veidnēm, fotoattēliem, tekstiem un precīzām tehniskajām specifikācijām, un b) elementus, ko uzņēmums A izmantoja savā darbā, kā arī to kombināciju, bieži izmanto uzņēmumi, kas specializējas grafiskajā dizainā, un tāpēc tos nevar uzskatīt par oriģināliem. Līdz ar to firmas A darbu nevarēja aizsargāt ar autortiesībām.

16. Turklāt tas, ka sūdzības iesniedzējs izmantoja terminus “grafiskais visums” un “grafiskā harta”, bija maldinoši, jo tie piešķīra firmas A darbam māksliniecisku un radošu raksturu, kas neatbilda līguma priekšmetam.

17. Savā atzinumā Komisija detalizēti salīdzināja abu uzņēmumu darbu un secināja, ka uzņēmums B neatkārtoja uzņēmuma A darbu. Komisija atzina, ka abu uzņēmumu darbam bija daži kopīgi elementi. Tomēr tas bija saistīts ar to, ka pretendentiem savi piedāvājumi bija jābalsta uz Komisijas veidnēm, kas pievienotas uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus, un uz Komisijas materiāliem, lai saglabātu vispārēju grafisku līniju ECHO ĢD publikācijām.

18. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka pat tad, ja firmas A veiktais darbs būtu bijis oriģināls un tādējādi aizsargāts ar autortiesībām, Komisija nebūtu pārkāpusi tās autortiesības. Pirmkārt, kā juridiskai personai, Sabiedrībai nav morālo tiesību. Otrkārt, firmas intelektuālā īpašuma tiesības būtu pienācīgi nodotas saskaņā ar Līgumam pievienoto Vispārīgo noteikumu II.8. pantu.

19. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka firmas A darbs ir radošs un oriģināls. Viņš atsaucās uz Beļģijas tiesas spriedumu [6], kurā norādīts, ka laikraksta grafisko formu (tā izkārtojumu, struktūru, zīmējumus utt.) aizsargā autortiesību likums. Viņš atgādināja, ka uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus Komisija norādīja, ka līgums tiks piešķirts pretendentam, kas iesniedzis lētāko piedāvājumu, ņemot vērā šādus kritērijus: "... 2005. gada pārskata izkārtojuma priekšlikuma radošais raksturs (45/100); un brošūru izkārtojuma priekšlikuma radošais raksturs (470/100)".

20. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka “grafiskā Visuma” izveide līgumā tika netieši noteikta ar šādiem vārdiem: "Pašlaik pastāv īpaša grafiskā līnija ECHO publikācijām attiecībā uz priekšējiem vākiem ... Pretendenti tiek aicināti ievērot grafisko līniju priekšējiem vākiem un iedvesmoties no tās iekšējām lapām"[7] (izcēlums pievienots).

21. Pēc tam sūdzības iesniedzējs salīdzināja abu uzņēmumu veikto darbu. Viņš apgalvoja, ka uzņēmums B ir pārkāpis uzņēmuma A autortiesības, kopējot tā darbu saistībā ar gada pārskata vākiem, fotoalbumiem un mapēm.

Ombuda novērtējums

22. Jau pašā sākumā ombuds atgādina, ka EK līgums ierobežo viņa pilnvaras izmeklēt iespējamus Eiropas Kopienas iestāžu un struktūru administratīvas kļūmes gadījumus. Līdz ar to viņš nevar izskatīt apgalvojumus, kas vērsti pret tādām privātām struktūrām kā B uzņēmums šajā lietā. Šā iemesla dēļ jautājums par to, vai firmas B darbs ir firmas A darba reproducēšana un tādējādi ir firmas A autortiesību pārkāpums, neietilpst ombuda pašreizējās izmeklēšanas darbības jomā.

23. Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka Komisija ir pārkāpusi autortiesības, rada divus jautājumus. Pirmkārt, vai firmas A darbs, ko Komisija tai pasūtīja, pamatojoties uz līgumu, bija oriģināls un tādējādi aizsargāts ar autortiesību likumu. Otrkārt, vai konkrēta Līguma norma par autortiesību nodošanu bija piemērojama Firm A darbam šīs lietas apstākļos.

24. Attiecībā uz pirmo jautājumu ombuds norāda, ka attiecīgais līgums bija īpašs. ECHO ĢD ir grafiska līnija, kas būtu jāievēro visās tā publikācijās, lai garantētu to vizuālo identitāti. Izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, lai atrastu grafiskos dizainerus plaša publikāciju klāsta sagatavošanai, ECHO ĢD informē pretendentus, ka viņiem ir jāizmanto noteiktas titullapas, veidnes, fonti, fotogrāfijas utt., un šajā sakarā tas nodrošina pats savu materiālu. Šā iemesla dēļ izraudzīto pretendentu veiktā kopējā darba oriģinalitāte ir apstrīdama un ir daudz grūtāk atšķirt atsevišķa pretendenta intelektuālo ieguldījumu.

25. Tomēr tas nenozīmē, ka izraudzītie pretendenti nekad nesniedz oriģinālus elementus darbā, ko tie pabeiguši. Šajā ziņā drīzāk būtu jāuztver atsauce uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus uz radošo raksturu.

26. Tomēr ombuds nevar paust nostāju par to, vai biroja A darbs bija oriģināls vai nē. Tāpat viņš nevar ieņemt nostāju strīdā par "grafisko hartu" un "grafisko visumu". To var atrisināt, tikai pamatojoties uz profesionālu novērtējumu, ko veic kompetenti grafikas dizaineri un autortiesību eksperti.

27. Attiecībā uz otro jautājumu līgums starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju bija privāttiesību līgums, par kuru puses vienojās, ka to reglamentēs Beļģijas tiesību akti saskaņā ar Līguma īpašo noteikumu [8] I.7.2. pantu ("Conditions particulières").

28. Tas nozīmē, ka līgumattiecības starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju reglamentēja: a) Līguma noteikumus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir pielikumi, un b) Beļģijas tiesību aktus, bet tikai tad, ja konkrētā situācija vai jautājums, par ko ir strīds, nav reglamentēts Līguma noteikumos.

29. Autortiesību klauzula bija skaidri iekļauta Līguma vispārīgo noteikumu II.8. pantā [9]. Šajā pantā bija noteikts, ka Līguma izpildes laikā iegūtās autortiesības ir Kopienas (ko pārstāv Komisija) ekskluzīvais īpašums, kurai ir atļauts tās izmantot, publicēt vai pārdot bez jebkādiem ģeogrāfiskiem vai citiem ierobežojumiem.

30. Parakstot līgumu, uzņēmums A piekrita pilnībā nodot savas autortiesības Komisijai. Tā nelicencēja savas autortiesības saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums A pārdeva savas autortiesības Komisijai, un tādējādi tam nebija kontroles pār veidu, kādā tā darbi tiks izmantoti nākotnē. Tas pamatoti nozīmē, ka tika atļauta ne tikai sabiedrības A darba publiska izplatīšana, bet arī tās darba pielāgošana un šo tiesību iznomāšana vai patapināšana sabiedrībai. Klauzula ir skaidra. Tādēļ ombuds nesaskata, kā Komisijas interpretāciju var uzskatīt par "plašu" , kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs. Šķiet, ka šī klauzula atbilst arī attiecīgajam Beļģijas tiesību aktu noteikumam, kā to savā atzinumā [10] apgalvo Komisija.

31. Pamatojoties uz Komisijas sniegto skaidrojumu par šāda veida līgumiem, var pieņemt, ka Komisija sniedza uzņēmumam B precīzus norādījumus par to, kādam vajadzētu būt tā darbam. Ja uzņēmums A jau būtu nodevis savas autortiesības Komisijai, Komisija nebūtu rīkojusies nepareizi, sniedzot uzņēmumam B šādus norādījumus. Tomēr saskaņā ar Līguma īpašo noteikumu [11] I.7.2. pantu tikai Beļģijas tiesa var interpretēt šo Līgumu saistošā veidā.

32. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisijas paskaidrojums, kāpēc tā nav pārkāpusi uzņēmuma A autortiesības, ir pamatots. Tāpēc viņš nekonstatē administratīvas kļūmes saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja apgalvojumi nav pamatoti.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Tādēļ sūdzības iesniedzēja apgalvojumus nevar atbalstīt.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 3. jūnijā

[1] Beļģijas 1994. gada 30. jūnija Autortiesību un blakustiesību likums ir pieejams šādā saitē: http://www.wipo.int/clea/en/text_html.jsp?lang=EN&id=403

[2] Līguma vispārīgo noteikumu II.8. pants (sākotnējā franču valodas redakcijā) ir šāds:

"Tous les résultats ou droits y afférents, notamment les droits d'auteurs et autres droits de propriété intellectuelle ou industrielle, obtenus dans le cadre de l'exécution du Contrat sont la propriété exclusive de la Communauté, qui peut les exploiter, les publier ou les céder à son gré, sans limitation géographique ou d'une autre nature, sous réserve de l'existence de droits antérie àurs la conclusion du Contrat".

[3] Beļģijas 1994. gada 30. jūnija Autortiesību un blakustiesību likuma 3. panta 1. punkta 3. ievilkumā ir noteikts:

„Līguma noteikumus, kas attiecas uz autortiesībām un to izmantošanas veidiem, interpretē sašaurināti. Izstrādājuma, kurā ietverts darbs, nodošana nenozīmē tiesību nodošanu izmantot šo darbu; autoram ir piekļuve savam darbam, ciktāl tas vajadzīgs, lai viņš varētu īstenot savas mantiskās tiesības." (izcēlums pievienots)

[4] Skatīt lietu Cortina pret Beļģijas valsti A& M 2002/1 un 2003/1.

[5] Skatīt A.Lucas un P. Sirinelli "L'originalité en droit d'auteur" JCP. ; Ed. G Nr. 23, 256. lpp.

[6] Briseles Tiesas 1999. gada 24. jūnija spriedums, I.R.D.I., 1999, 177. lpp.

[7] Sākotnējā franču valodas versijā:

"Il existe actuellement une ligne graphique propre aux publications d'ECHO en ce qui concerne les pages de couvertures (...) Il est demandé aux soumissionnaires de respecter la ligne graphique pour les pages de couverture et de s'en inspirer pour les pages intérieures".

[8] Līguma īpašo noteikumu ("Conditions particulières") I.7.2. pants: (oriģinālvalodā): "Tout litige entre les parties résultant de l'interprétation ou de l'application du Contrat et en pouvant être réglé à l'amiable est porté devant les tribunaux de Bruxelles."

[9] Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

[10] Beļģijas likuma 3. panta 3. punktā ir noteikts: "Ja darbus ir radījis autors saskaņā ar darba līgumu vai pakalpojumu sniegšanas attiecībām, mantiskās tiesības var nodot darba devējam ar nosacījumu, ka šādu tiesību nodošana ir skaidri noteikta un ka darba radīšana ietilpst līguma vai pakalpojumu sniegšanas attiecību darbības jomā. "

[11] Skatīt 8. zemsvītras piezīmi.