Sūdzības priekšvēsture

1. Šī sūdzība attiecas uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) organizēto konkursu EPSO/CAST27/6/07, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs.

2. 2007. gada 25. oktobrī EPSO viņu informēja, ka viņš nav sasniedzis nepieciešamo slieksni, lai sekmīgi nokārtotu teksta loģiskās analīzes un matemātisko iemaņu testu. Šim testam nepieciešamais punktu minimums bija 50 %, savukārt sūdzības iesniedzējs ieguva 43,33 %.

3. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apstrīdēja atbildes uz dažiem mutiskā un skaitliskā pārbaudījuma jautājumiem.

Izmeklēšanas priekšmets

4. Ombuds konstatēja šādu apgalvojumu:

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atbildes uz konkursa EPSO/CAST27/6/07 mutiskā un skaitliskā pārbaudījuma (B pārbaudījums) 30., 41. un 44. jautājumu, ko EPSO atzina par pareizām, faktiski bija nepareizas.

5. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza nekādus apgalvojumus.

6. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apstrīdēja arī minētā testa 28. jautājuma saturu un apgalvoja, ka divas atbildes šķiet pareizas. Tomēr ombuds uzskatīja, ka EPSO skaidrojums par šo jautājumu ir pamatots. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pantu ombuds uzskatīja, ka tādēļ nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

7. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja arī tā paša testa 31. jautājumu. 2007. gada 27. novembrī EPSO viņu informēja, ka šis jautājums ir atcelts visās valodu versijās, jo neviena no sniegtajām atbildēm nav pareiza. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas ietvaros 31. jautājums nav jāizskata.

Izmeklēšana

8. Ombuds 2008. gada 22. februārī sāka izmeklēšanu un lūdza EPSO līdz 2008. gada 31. maijam iesniegt atzinumu. EPSO atzinumu 2008. gada 11. jūnijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam, aicinot izteikt apsvērumus. No viņa netika saņemti nekādi apsvērumi.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu

Ombudam iesniegtie argumenti

9. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 12. novembrī rakstīja EPSO, apstrīdot atbildes uz 28., 30., 31., 41. un 44. jautājumu. Vēl vienā vēstulē, kas nosūtīta EPSO un datēta ar 2007. gada 12. decembri, sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka "vismaz" atbildes uz 28. un 41. jautājumu ir nepareizas, un lūdza EPSO sniegt pārliecinošu paskaidrojumu. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 8. janvāra vēstulē EPSO sniedza konkrētus argumentus par to, kāpēc, viņaprāt, atbildes uz 28., 30., 41. un 44. jautājumu bija nepareizas.

10. EPSO 2007. gada 27. novembrī informēja sūdzības iesniedzēju par savu viedokli, ka neatceltie testa jautājumi ir "pareizi formulēti un tulkoti" . Tā piebilda, ka šis novērtējums attiecas arī uz tiem jautājumiem, kuros, pēc sūdzības iesniedzēja domām, bija nopietnas kļūdas.

11. Nākamajā vēstulē sūdzības iesniedzējam [1] un savā atzinumā EPSO norādīja, ka teksta loģiskās analīzes testā ir svarīgi izvēlēties pareizo atbildi, pamatojoties uz sniegto kontekstu. EPSO paskaidroja, ka “tas [bija] nevis absolūtā patiesība, kas [bija] svarīga, bet gan atbildes pareizība, ņemot vērā sniegto kontekstu”.

12. Sūdzības iesniedzēja un EPSO konkrētie argumenti attiecībā uz trim apstrīdētajiem jautājumiem ir izklāstīti turpmākajos punktos.

Attiecībā uz 30. jautājumu:

13. Teksts, uz kura pamata tika formulēts 30. jautājums, un pats jautājums ir formulēts šādi:

"ES pētījumi par cilvēka radzenes rekonstrukciju

ES finansēti pētījumi cilvēka radzenes atjaunošanai varētu radikāli mainīt acu ķirurģiju. Šis pētījums ļaus daudziem atkal redzēt un ierobežos izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Korektīvā acu ķirurģija, kas padara radzenes nederīgas potēšanai, ir veicinājusi radzenes donoru trūkumu starptautiskā mērogā. Mākslīgo radzenes attīstība kompensēs deficītu, kā arī samazinās transmisīvo slimību pārnešanas risku, izmantojot ķirurģiju. Šie pētījumi arī ļaus samazināt kosmētikas līdzekļu un farmakoloģisko produktu izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Drīz stāsies spēkā ES tiesību akti, ar kuriem aizliedz laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kas testēti ar dzīvniekiem, un tie vēl vairāk samazinās šo praksi."

"30. jautājums: Kurš no šiem apgalvojumiem attiecībā uz pētījumiem par cilvēka radzenes rekonstrukciju ir pareizs?

a) Tās galvenais mērķis ir novērst radzenes donoru trūkumu.

b) Pirms tiek pieņemti jauni tiesību akti, kas aizliedz kosmētikas līdzekļu izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

c) ...

d) ..."

14. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tekstā nav acīmredzama saikne starp radzenes donoriem un kosmētikas līdzekļu testēšanu. Kosmētika, viņaprāt, attiecas uz "jebkuru preparātu, kas piemērots ķermenim, jo īpaši sejai ar nolūku izdaiļot ". Ņemot vērā, ka jautājums attiecās uz cilvēka radzenes rekonstrukciju, b) atbilde, kas attiecās uz kosmētikas līdzekļu testēšanu, tādējādi šķita neatbilstoša.

15. EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir izvēlējies atbildi (a). Tomēr pareizā atbilde bija b) apakšpunkts. Tas, ka pētījumi par cilvēka radzenes rekonstrukciju" notiek pirms jauniem tiesību aktiem, kas aizliedz kosmētikas līdzekļu testēšanu ar dzīvniekiem ", tika pamatots teksta pēdējā rindkopā, kurā teikts, ka "ES tiesību akti, kas aizliedz laist tirgū kosmētikas līdzekļus, kas tiek testēti ar dzīvniekiem, drīz stāsies spēkā un vēl vairāk samazinās šo praksi". EPSO arī norādīja, ka a) apgalvojums ir nepareizs, jo radzenes donoru trūkuma samazināšana ir priekšrocība, bet tā nav šā pētījuma būtiskais un vienīgais mērķis.

Attiecībā uz 41. jautājumu:

16. Teksts, uz kura pamata tika formulēts jautājums, un pats jautājums testā bija formulēts šādi:

"Komisija rīkojas, lai apkarotu nelikumīgu mežizstrādi

Eiropas Komisija ir pieņēmusi pasākumu kopumu, lai apkarotu ļoti satraucošo nelikumīgas mežizstrādes problēmu un ar to saistīto tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, kuras dēļ attiecīgo jaunattīstības valstu valdības katru gadu zaudē ieņēmumus miljardiem euro apmērā. Galvenie pasākumi bija šādi: i) izveidot brīvprātīgas partnerības ar koksnes ražotājvalstīm, kuras skārusi nelikumīga mežizstrāde, lai atbalstītu un veicinātu pārvaldības reformu šajā nozarē; ii) izstrādāt regulu, ar ko ievieš juridiski saistošu licencēšanas sistēmu ar partnervalstīm, lai nodrošinātu, ka ES drīkst ievest tikai likumīgus kokmateriālus no šīm valstīm. Pasākumu pamatā ir pieeja, kas labas pārvaldības veicināšanu jaunattīstības valstīs saista ar juridiskiem instrumentiem."

"41. jautājums: Kurš no šiem apgalvojumiem nav pareizs?

a) Koksnes ražotājvalstīm nav jāsadarbojas ar Komisiju.

b) (....)

c) Valstis, kas nestrādā partnerībā, vairs nevarēs eksportēt koksni uz Eiropas Savienību.

d) Koksnes ražotājvalstis var gūt ievērojamu labumu no sadarbības."

17. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gan c), gan d) atbilde nav pareiza. Pēc viņa domām, ja c) apgalvojums ir nepareizs, jo valstis, šķiet, nozīmē "jebkuru" koksnes ražotājvalsti, kuru ir vai nav skārusi nelikumīga mežizstrāde, tad tāda pati argumentācija būtu jāpiemēro d) apgalvojumā minētajām "koksnes ražotājvalstīm" . Attiecībā uz pēdējo tas nozīmētu, ka tikai tie, kurus skārusi nelikumīga mežizstrāde, var gūt ievērojamu labumu no sadarbības. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka valstis, kuras neskar nelikumīga mežizstrāde, ne vienmēr gūtu “ievērojamu labumu” no sadarbības partnerībās. Tāpēc arī d) apgalvojums bija nepareizs. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka būtu bijis pareizi, ja tas būtu skanējis šādi: "Koksnes ražotājvalstis, kuras skārusi nelikumīga mežizstrāde (sūdzības iesniedzēja pasvītrojums), var gūt ievērojamu labumu no sadarbības ". Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka viņš nevarēja saprast EPSO argumentāciju attiecībā uz šo jautājumu, jo nebija skaidrs, kā varētu samazināt nelikumīgo mežizstrādi, ja skartā valsts neveidotu partnerības, kas nav obligātas. Viņš apgalvoja, ka, pamatojoties uz tekstu, nelikumīgas mežizstrādes samazināšana, kas radīja ievērojamus naudas zaudējumus, būtu iespējama tikai tad, ja valstis, kuras skārusi nelikumīga mežizstrāde, iesaistītos partnerībās ar ES.

18. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir izvēlējies atbildi a), bet viņam vajadzēja izvēlēties atbildi c), jo visi pārējie piedāvātie apgalvojumi bija pareizi un viņam bija jāizvēlas nepareizā. EPSO atkārtoja to, ko tas iepriekš bija norādījis sūdzības iesniedzējam, proti, ka d) atbilde bija pareiza, jo partnerība nebija obligāta, bet ļāva samazināt nelikumīgo mežizstrādi, kas radīja ievērojamus ieņēmumu zaudējumus. Darbības vārds "can" teksta kontekstā tika lietots nozīmē "būt spējīgam, ar iespēju". Ja tas būtu domāts, lai atsauktos uz visām valstīm, tā vietā tiktu izmantots darbības vārds "will".

Attiecībā uz 44. jautājumu:

19. Teksts, uz kura pamata tika formulēts jautājums, un pats jautājums ir formulēts šādi:

"Ministri vienojas par saskaņotu pieeju gripas apkarošanai

Ministri vienojās par vairākiem pasākumiem koordinētai pieejai sadarbībai gripas sagatavotības jomā. Tās ietvēra iepriekšēju savstarpēju informēšanu par jebkādu pasākumu veikšanu, izmantojot ES infekcijas slimību tīklu un tā agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, saskaņošanas organizēšanu ar profesionāļiem, lai izskatītu spēju jautājumus, kas rodas saistībā ar pamata ārstēšanu (vakcīnas un pretvīrusu zāles), integrētākas pieejas izstrādi starp dzīvnieku un sabiedrības veselības ekspertiem, darbību koordināciju dažādās jomās, piemēram, pētniecībā un komunikācijā, un ciešas sadarbības uzturēšanu ar PVO un citām starptautiskām struktūrām. Komisija pašlaik var iegūt vērtīgus datus par gripas uzliesmojumiem 22 Eiropas valstīs.”

"44. jautājums: Kāds ir minēto pasākumu vispārējais princips?

a) Labāk sagatavoties jebkuram slimības uzliesmojumam, izmantojot labāku starptautisko sadarbību.

b) pārtraukt sadarbību, lai cīnītos pret gripas uzliesmojumu.

c) Labāk reaģēt uz gripas uzliesmojumu, izmantojot labāku sadarbību.

d) veikt pētījumus par pārnēsājamām slimībām, izmantojot koordinētu pieeju."

20. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pareizā atbilde ir a) paziņojums, nevis c) paziņojums, jo ministri starptautiskā līmenī ir vienojušies par pasākumiem koordinētai pieejai sadarbībai gripas sagatavotības jomā. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto viņi nepiekrita "jebkādai koordinētai pieejai sadarbībai gripas reakcijas jomā". Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka teksta galvenais apgalvojums ir atrodams pirmajās divās teksta rindās: "sadarbība gripas sagatavotības jomā" (sūdzības iesniedzēja pasvītrojums).

21. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka atbilde a) “labāk sagatavoties jebkuram uzliesmojumam, izmantojot labāku starptautisko sadarbību” attiecas uz “jebkuru uzliesmojumu”, tas ir, ne tikai gripas uzliesmojumu. EPSO uzskata, ka pareizā atbilde bija c) punkts, jo vispārējais princips, kas ir pamatā tekstā minētajiem pasākumiem, ir koordinēta pieeja, kuras rezultātā notiek sadarbība, kas ļauj dalībvalstīm cīnīties pret gripas uzliesmojumu.

Ombuda novērtējums

22. Attiecībā uz 30. jautājumu ombuds rūpīgi analizēja EPSO argumentāciju par a) atbildi, proti, ka radzenes donoru trūkuma samazināšana patiešām ir priekšrocība, bet tā nav ne būtiska, ne vienīgais cilvēka radzenes rekonstrukcijas pētniecības mērķis. Ombuds uzskata, ka tekstā, kas ir jautājuma pamatā, patiešām nav norādīts, ka attiecīgā pētījuma "galvenais mērķis ir" atrisināt radzenes donoru trūkumu. Turklāt attiecīgajā tekstā ir uzskaitītas citas priekšrocības, kas, kā paredzams, izrietēs no šā pētījuma, proti, samazināts risks nodot slimības ķirurģiskā ceļā un iespēja samazināt kosmētikas līdzekļu testēšanu ar dzīvniekiem. Tekstā nav norādīts, ka šīs priekšrocības ir mazāk svarīgas nekā radzenes donoru trūkuma novēršana. Ombuds uzskata, ka EPSO argumentācija par to, kāpēc a) atbildi nevarēja uzskatīt par pareizu, šķiet pamatota. Turklāt b) atbildi var skaidri izsecināt no teksta, uz kuru tā ir balstīta.

23. Attiecībā uz 41. jautājumu EPSO uzskatīja, ka d) apakšpunkts ir pareizs, jo partnerība nebija obligāta un ļāva iesaistītajām valstīm samazināt nelikumīgu mežizstrādi (kas radīja ievērojamus ieņēmumu zaudējumus). Ombuds uzskata, ka EPSO atsaucei uz partnerības brīvprātīgo raksturu šajā kontekstā nebūtu nozīmes. Tomēr viņš piekrīt, ka teksts, kas ir jautājuma pamatā, ļauj secināt, ka valstis, kas sadarbojas partnerības ietvaros, var gūt "ievērojamu labumu" no šīs sadarbības. Ņemot vērā, ka vārda "var" izmantot, lai norādītu uz iespēju, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments, ka šī iespēja bija pieejama tikai valstīm, kuras skāra nelikumīga mežizstrāde, nav pārliecinošs. Kā norādīja EPSO, d) paziņojumā nav norādīts, ka visas koksnes ražotājvalstis noteikti gūs labumu no šādām partnerībām. Līdz ar to EPSO paskaidrojums par to, kāpēc d) apgalvojums bija pareizs un tāpēc nebija pareizā atbilde uz 41. jautājumu, šķiet pamatots.

24. Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, ombuds uzskata, ka, tā kā attiecīgie EPSO sniegtie paskaidrojumi šķiet pamatoti, sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nevar pamatot attiecībā uz 30. un 41. jautājumu.

25. Attiecībā uz 44. jautājumu ombuds norāda, ka nav strīda par to, ka atbildes uz b) un d) jautājumu ir nepareizas un tāpēc šeit nav jāizskata. EPSO arguments, ka atbilde a) nevar būt pareiza, jo tā attiecas uz "jebkuru uzliesmojumu" un ne tikai uz gripas uzliesmojumu, no pirmā acu uzmetiena ir ticams. Tā kā teksts, kas ir jautājuma pamatā, attiecās tikai uz pieeju, kas jāpieņem attiecībā uz gripu, atbilde, kurā ir atsauce uz “jebkuru uzliesmojumu”, proti, jebkādu slimību uzliesmojumiem, patiešām šķiet pārāk plaša un tādējādi kļūdaina no pirmā acu uzmetiena.

26. Tomēr var apgalvot, ka atbildes ir jāskata un jāinterpretē, ņemot vērā tekstu, uz kuru tās ir balstītas. Raugoties no šīs perspektīvas, terminu "jebkurš uzliesmojums" tādējādi varētu saprast kā tādu, kas attiecas uz pamatā esošajā tekstā minētās slimības uzliesmojumiem, tas ir, gripas uzliesmojumiem.

27. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka, lai izdarītu galīgo secinājumu par šo jautājumu, ir jāpārbauda atbilde, ko EPSO uzskata par pareizu, proti, c) atbilde. Ja izrādītos, ka šo atbildi loģiski varētu izsecināt no pamatā esošā teksta, tiktu apstiprināts EPSO viedoklis, ka atbilde a) ir nepareiza.

28. Saskaņā ar c) atbildi pamattekstā minēto pasākumu vispārējais princips bija “labāk reaģēt uz gripas uzliesmojumu, izmantojot labāku sadarbību”. Tomēr sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka c) atbilde attiecās uz reakciju uz gripas uzliesmojumiem ("labāk reaģēt"), savukārt pamattekstā bija atsauce uz "sadarbību gripas sagatavotības jomā" . Ombuds uzskata, ka šis ir atbilstīgs apsvērums. Tekstā, kas ir atbilžu pamatā, patiešām ir minēts, ka pasākumi, par kuriem bija panākta vienošanās, attiecās uz "sagatavotību" . Nav atsauces uz "reakciju" . Turklāt būtu jāatzīmē, ka tekstā ir minēts arī tas, ka ministriem ir jāinformē citam citu " iepriekš" par jebkādu pasākumu veikšanu, kas, šķiet, arī liek domāt, ka uzsvars ir likts uz sagatavošanos, nevis uz reaģēšanu uz faktiskiem gripas uzliesmojumiem. Ombuds uzskata, ka atbilde a) punktā nepārprotami būtu pareizā atbilde, ja termins "jebkurš uzliesmojums" būtu jālasa kā "jebkurš gripas uzliesmojums".

29. EPSO ir uzsvēris, ka dokumentā minēto pasākumu pamatā ir koordinētas pieejas princips, kā rezultātā notiek sadarbība starp dalībvalstīm. Tomēr gan a), gan c) atbilde attiecas uz šo sadarbību. Punkta a) apakšpunktā minēta "labāka starptautiskā sadarbība" , savukārt c) atbildē minēta "labāka sadarbība" . Tāpēc šis aspekts neļauj secināt, ka tikai c) atbildi var viegli vai loģiski izsecināt no pamatā esošā teksta.

30. Vissvarīgākais ir tas, ka ombuds norāda, ka atbilde c) attiecas uz "gripas uzliesmojumu. Šķiet, ka šis formulējums liecina par to, ka pamatā esošais teksts attiecas uz konkrētu minētās slimības uzliesmojumu. Tomēr pamattekstā nevienā brīdī nav atsauces uz konkrētu gripas uzliesmojumu. Ombuds uzskata, ka attiecīgais teksts liecina par to, ka ministru apstiprinātā koordinētā pieeja un tajā minēto pasākumu vispārējais princips ir daudz plašāks nekā reaģēšana uz konkrētu gripas uzliesmojumu. Lai kliedētu šīs šaubas, c) atbildē būtu jāatsaucas uz "jebkuru gripas uzliesmojumu " , nevis "gripas uzliesmojumu" .

31. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds izdara šādus secinājumus: Atbilde a) ir nepareiza, ja pieņem EPSO izvirzīto loģisko argumentu attiecībā uz izteicienu “jebkurš uzliesmojums”. Ņemot vērā, ka b) un d) atbilde ir acīmredzami nepareiza, tas nozīmētu, ka tikai c) atbilde var būt pareiza. Tomēr ir grūti izdarīt šādu secinājumu, ja uzskata, ka šajā atbildē galvenā uzmanība ir pievērsta terminam ("reaģēt"), kas nav minēts pamattekstā un, vēl jo svarīgāk, izmanto ļoti neprecīzu izteicienu ("gripas uzliesmojums").

32. Ombuds uzskata, ka jautājumiem, kas kandidātiem tiek uzdoti saistībā ar mutisku argumentāciju, vajadzētu būt tādiem, ka tikai vienu atbildi var uzskatīt par pareizu, lai gan pareiza secinājuma izdarīšana var būt sarežģīta un laikietilpīga. Tomēr šajā lietā nav iespējams izdarīt stingru secinājumu par to, kādai vajadzētu būt pareizajai atbildei uz attiecīgo jautājumu. Šādos apstākļos ombuds secina, ka sūdzības iesniedzēja šaubas par iespējamo atbilžu izvēli uz 44. jautājumu ir pamatotas. Ombuds uzskata, ka EPSO izmantoja jautājumu, nenodrošinot, ka pareizo atbildi var iegūt no pamatā esošā teksta, neatstājot vietu pamatotām šaubām. Tā ir administratīva kļūme.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds izsaka šādu aizrādījumu:

Iekļaujot jautājumu teksta loģiskās analīzes testā, nenodrošinot, ka pareizo atbildi var iegūt no pamatā esošā teksta, neatstājot vietu pamatotām šaubām, EPSO pieļāva administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 2. aprīlī

[1] EPSO 2007. gada 18. decembra vēstule sūdzības iesniedzējam