Strasbūrā, 2008. gada 21. janvārī

Godātais X kungs!

Jūs 2007. gada 5. februārī iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar atklāto konkursu EPSO/AST/33/06, kas bija paredzēts, lai izveidotu to asistentu rezervi, kuru galvenā valoda ir itāļu valoda.

2007. gada 21. martā es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. EPSO savu atzinumu nosūtīja 2007. gada 13. jūnijā, un, ja vēlaties, nosūtīju Jums uzaicinājumu sniegt apsvērumus. No jums piezīmes netika saņemtas.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēja norādītos faktus var apkopot šādi.

Sūdzība attiecas uz veidu, kādā tika organizēts atklātais konkurss EPSO/AST/33/06 (1), jo īpaši uz to, ka kandidātu "atbilstība" tika pārbaudīta tikai pēc priekšatlases testiem.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 2. februārī sazinājās ar EPSO, lūdzot atkārtoti izskatīt viņa pieteikumu. Lūguma ietvaros viņš apgalvoja, ka viņa pieteikums būtu jāizskata atkārtoti, ņemot vērā to, ka daži kandidāti, kuri bija nokārtojuši priekšatlases testus un pēc tam tika uzskatīti par neatbilstošiem paziņojuma par konkursu prasībām, tagad ir izslēgti. Viņš norādīja, ka iepriekšējos konkursos kandidātu lietas tika izskatītas vispirms un ka šāda rīcība ļāva atlasīt kandidatūras, kas atbilda attiecīgajam paziņojumam par konkursu. Viņš piebilda, ka šajā konkursā “reālie sekretāri” tika izslēgti no konkursa par labu kandidātiem, kuri neatbilda prasībām un kuru pieteikumi tika noraidīti. Pēc viņa domām, būtu taisnīgāk un loģiskāk pēc priekšatlases testiem izslēgtajiem kandidātiem dot iespēju iesniegt pilnu pieteikumu, ja daži citi kandidāti tiktu izslēgti.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 6. februārī nosūtīja EPSO vēl vienu e-pasta vēstuli. Viņš vēlreiz jautāja, vai tiks izskatīts to kandidātu pieteikums, kuri tiks izslēgti pēc pārbaudījumiem. Pēc viņa domām, daudzi kandidāti, kuri zināja, ka viņu pieteikumi nav piemēroti, kārtoja pirmos pārbaudījumus. Līdz ar to tika izslēgti kandidāti, kuru kandidatūras bija atbilstīgas, bet kuri priekšatlases testos saņēma punktus, kas nebija tik augsti kā sekmīgo kandidātu saņemtais punktu skaits. Viņš uzskatīja, ka šī situācija ir netaisnīga, ņemot vērā to, ka daži no veiksmīgajiem kandidātiem vēlāk tika izslēgti, jo viņi neatbilda atbilstības kritērijiem. Viņš norādīja, ka ir ļoti motivēts un ka šīs procedūras rezultātā tiek izslēgti kvalificēti atbilstīgie kandidāti.

2007. gada 8. februārī EPSO atbildēja sūdzības iesniedzējam, paskaidrojot, ka tas, ka kandidāti tiks izslēgti, pamatojoties uz viņu (pilno) pieteikumu, nenozīmē, ka tiks izskatīti to kandidātu pieteikumi, kuri tiks izslēgti, pamatojoties uz priekšatlases testiem. Tā atgādināja, ka procedūra bija atklāts konkurss, nevis eksāmens un ka visi posmi bija izslēdzoši. EPSO arī norādīja, ka kandidātu rokasgrāmatā sniegtā informācija tiks uzlabota.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EPSO nav pienācīgi risinājis viņa 2007. gada 2. un 6. februāra e-pasta vēstulēs izvirzīto jautājumu par negodīgumu konkursa organizēšanā. Sūdzības iesniedzējs būtībā izteica šādu apgalvojumu: tādā konkursā kā attiecīgais konkurss, ja dažu priekšatlases testus izturējušo kandidātu pieteikumi tiek atzīti par neatbilstošiem, kandidāti, kuri priekšatlases testos nav izturējuši priekšatlases testus, bet ieguvuši punktu skaitu, kas tuvs tā paša testa pēdējā veiksmīgā kandidāta punktu skaitam, būtu jāpielaiž konkursa nākamajam posmam (proti, viņi būtu jāaicina iesniegt pilnu pieteikumu).

Pieprasījums

EPSO atzinums

EPSO atzinumu var apkopot šādi.

EPSO atgādināja, ka sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AST/33/06. Lai veiktu sākotnējo atlasi, EPSO organizēja priekšatlases testus. Saskaņā ar paziņojuma par konkursu B.1. punktu tika organizēti divi priekšatlases testi, kuru mērķis bija novērtēt kandidātu prasmes un zināšanas vairākās jomās, proti:

pārbaudījums a) sastāvēja no vairākiem jautājumiem ar atbilžu variantiem, lai novērtētu kandidātu zināšanas par Eiropas Savienību un tās iestādēm, un tika novērtēts skalā no 0 līdz 20 punktiem ar minimālo punktu skaitu 10 punkti;

pārbaudījums b) sastāvēja no vairākiem jautājumiem ar atbilžu variantiem, lai novērtētu kandidātu vispārējās spējas, jo īpaši viņu teksta loģiskās analīzes un matemātiskās domāšanas prasmes, un tas tika novērtēts skalā no 0 līdz 40 punktiem ar minimālo punktu skaitu 20 punkti.

Kandidātiem, kuri priekšatlases testos ieguva augstāko kopējo punktu skaitu 335 un minimālo punktu skaitu katrā testā, tika lūgts iesniegt pilnu pieteikumu, lai viņi tiktu pielaisti konkursam.

Sūdzības iesniedzējs katrā testā ieguva nepieciešamo punktu minimumu, bet viņa kopējais punktu skaits nebija viens no augstākajiem 335 punktiem. 2007. gada 29. janvārī EPSO informēja sūdzības iesniedzēju par savu punktu skaitu.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 2. februārī lūdza atkārtoti izskatīt viņa pieteikumu. Viņš norādīja, ka gadījumā, ja daži no labākajiem 335 kandidātiem neatbilst pielaišanas kritērijiem, kandidāti, kuri tika izslēgti priekšatlases testu rezultātā, būtu jāaicina iesniegt pilnu pieteikumu.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 6. februārī vēlreiz sazinājās ar EPSO un atkārtoja savu vēlmi, lai izslēgtos kandidātus aicinātu iesniegt pilnu pieteikumu pēc tam, kad tie, kas neatbilda uzņemšanas kritērijiem, būtu izslēgti.

2007. gada 8. februārī EPSO atbildēja, ka visi konkursa posmi ir izslēdzoši un ka kandidāti, kuri tika izslēgti pēc pārbaudījumiem, netiks uzaicināti iesniegt pilnu pieteikumu, pieņemot, ka kandidāti, kuri būs iesnieguši pilnu pieteikumu, neatbildīs pielaišanas kritērijiem.

EPSO atsaucās uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pantu (2), kurā noteikts, ka paziņojumus par konkursu sagatavo iecēlējinstitūcija. Tā piebilda, ka saskaņā ar šo pantu paziņojumā par konkursu būtu jāiekļauj daži noteikumi, jo īpaši par pārbaudījumu raksturu. Tā arī atgādināja, ka paziņojuma par konkursu galvenais uzdevums ir pēc iespējas precīzāk informēt kandidātus par uzņemšanas kritērijiem, lai viņi varētu izlemt, vai pieteikties. Visbeidzot, EPSO norādīja, ka iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība noteikt konkursa organizēšanas nosacījumus un kārtību.

Paziņojumā par konkursu EPSO/AST/33/06 bija paredzēti šādi konkursa posmi:

• iepriekšēju atlasi, lai pielaistu kandidātus konkursam;
• atlases komisija pārbauda 335 labāko kandidātu pilnus pieteikumus;
• praktiskie un mutiskie pārbaudījumi 335 labākajiem kandidātiem, kuru pieteikums atbilst pielaišanas kritērijiem;
• 130 labāko kandidātu rezerves saraksta izveidi.

Katrs posms bija izslēdzošs, un nevienā paziņojuma par konkursu noteikumā nebija paredzēta iespēja vēlāk pieņemt iepriekšējā posmā izslēgtos kandidātus. Tomēr paziņojumā par konkursu pēc pirmā posma bija paredzēts pietiekams skaits kandidātu, lai pieļautu iespēju, ka daži pieteikumi varētu izrādīties nepieņemami.

Saskaņā ar Kopienu tiesu judikatūru (3) iecēlējinstitūcija, organizējot konkursu, var paredzēt kandidātu priekšatlases pirmo posmu, lai atlasītu tikai tos, kuriem ir konkursa jomai atbilstošas prasmes. Šādā veidā iecēlējinstitūcija reaģē uz vajadzību racionāli organizēt konkursu, kas atbilst labas pārvaldības principiem. Šajā kontekstā procedūra, kas paredz tikai pēc pārbaudījumiem pārbaudīt, vai kandidāti atbilst pielaišanas kritērijiem, atbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pantam (4), labas pārvaldības principiem un iestādes interesēm. Kopienu tiesas uzskata, ka iecēlējinstitūcijai ir rīcības brīvība uzskatīt par piemērotu noteikt divkāršu nosacījumu, proti, ka kandidāts ir viens no labākajiem no noteiktā kandidātu skaita un ka viņš vai viņa atbilst uzņemšanas kritērijiem.

EPSO secināja, ka paziņojums par konkursu atbilst Civildienesta noteikumiem, judikatūrai un labas pārvaldības principiem, un uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja lūgums būtu jānoraida.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Lēmums

1 Apgalvotais negodīgums konkursa organizēšanā un ar to saistītais prasījums

1.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AST/33/06, kura mērķis bija pieņemt darbā asistentus, kuru galvenā valoda ir itāļu valoda. Priekšatlases testos viņš ieguva nepietiekamus rezultātus un tika izslēgts no konkursa pirms pilnīga pieteikuma iesniegšanas. 2007. gada 2. un 6. februārī viņš sazinājās ar EPSO, vēršot tā uzmanību uz, viņaprāt, negodīgumu konkursa organizēšanā. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju konkursa organizēšanas rezultātā tika izslēgti kompetenti kandidāti, kuri atbilda pielaišanas kritērijiem, bet kuri neieguva vislabākos punktus pielaišanas testos.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav pienācīgi izskatījis viņa 2007. gada 2. un 6. februāra e-pasta vēstulēs izvirzīto jautājumu par negodīgumu konkursa organizēšanā. Sūdzības iesniedzējs būtībā izteica šādu apgalvojumu: tādā konkursā kā šis, ja dažu priekšatlases testus izturējušo kandidātu pieteikumi tiek atzīti par neatbilstošiem, piemērotākie kandidāti, kuri nav izturējuši priekšatlases testus, būtu jāpielaiž konkursa nākamajam posmam (proti, viņi būtu jāaicina iesniegt pilnu pieteikumu).

1.2 Savā atzinumā EPSO atsaucās uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pantu, kurā ir paredzēts, ka paziņojumus par konkursu sagatavo iecēlējinstitūcija. Tā piebilda, ka saskaņā ar III pielikuma 1. pantu paziņojumā par konkursu būtu jāiekļauj daži noteikumi, jo īpaši attiecībā uz pārbaudījumu raksturu. Tā arī atgādināja, ka paziņojuma par konkursu galvenais uzdevums ir pēc iespējas precīzāk informēt kandidātus par uzņemšanas kritērijiem, lai viņi varētu izlemt, vai pieteikties. EPSO piebilda, ka iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība noteikt konkursa organizēšanas nosacījumus un kārtību.

EPSO paskaidroja, ka paziņojumā par konkursu EPSO/AST/33/06 ir paredzēti šādi konkursa posmi:

• iepriekšēju atlasi, lai pielaistu kandidātus konkursam;
• atlases komisija pārbauda 335 labāko kandidātu pilnus pieteikumus;
• praktiskie un mutiskie pārbaudījumi 335 labākajiem kandidātiem, kuru pieteikums atbilst pielaišanas kritērijiem;
• 130 labāko kandidātu rezerves saraksta izveidi.

Katrs posms bija izslēdzošs, un nevienā paziņojuma par konkursu noteikumā nebija paredzēta iespēja vēlāk pieņemt iepriekšējā posmā izslēgtos kandidātus. Tomēr paziņojumā par konkursu pēc pirmā posma bija paredzēts pietiekams skaits kandidātu, lai pieļautu iespēju, ka daži pieteikumi varētu izrādīties nepieņemami.

Saskaņā ar Kopienu tiesu judikatūru iecēlējinstitūcija, organizējot konkursu, var paredzēt kandidātu priekšatlases pirmo posmu, lai atlasītu tikai tos kandidātus, kuriem ir konkursa jomai atbilstošas prasmes. Šādā veidā iecēlējinstitūcija racionāli organizē konkursu saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Šajā kontekstā procedūra, saskaņā ar kuru tikai pēc pārbaudījumiem tiek pārbaudīts, vai kandidāti atbilst pielaišanas kritērijiem, atbilst Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pantam, labas pārvaldības principiem un iestādes interesēm. Kopienu tiesas uzskata, ka iecēlējinstitūcijai ir rīcības brīvība noteikt divkāršu nosacījumu, proti, ka kandidāts ir viens no labākajiem no noteiktā kandidātu skaita un ka viņš vai viņa atbilst uzņemšanas kritērijiem.

1.3 Ombuds norāda, ka paziņojumā par konkursu EPSO/AST/33/06, kas veido konkursa tiesisko regulējumu, ir skaidri paredzēti šādi konkursa posmi:

- Uzņemšanas pārbaudījumi:

"priekšatlases testi, lai veiktu priekšatlasi, kas ļauj piedalīties konkursā. EPSO organizēs šos testus visiem kandidātiem”;

Uzaicinājums iesniegt pilnu pieteikumu:

"(...) [335] kandidātiem (...), kuri būs ieguvuši augstāko kopējo punktu skaitu priekšatlases testos un nepieciešamo punktu minimumu katrā testā, tiks lūgts iesniegt pilnu pieteikumu, lai viņi tiktu pielaisti konkursam";

Uzaicinājums kārtot praktiskos un mutiskos pārbaudījumus:

"Pēc [ kandidātu] pieteikuma izskatīšanas [ kandidātu ] uzaicina kārtot praktiskos un mutiskos pārbaudījumus, ja [ viņi ] atbilst visām pielaišanas prasībām."

Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs piedalījās konkursa pirmajā posmā un ieguva X punktus. Viņš arī norāda, ka šajā atlases procedūras posmā 335 labākie kandidāti ieguva vismaz Y punktus. Tāpēc sūdzības iesniedzējs netika aicināts iesniegt pilnīgu pieteikumu. Tādējādi sūdzības iesniedzējs neatbilda visiem konkursa pirmā posma nosacījumiem, kas būtu ļāvuši viņu uzaicināt uz nākamo posmu.

1.4 Ombuds atgādina, ka saskaņā ar Kopienu tiesu judikatūru iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par kritērijiem attiecībā uz spējām, kas nepieciešamas ieņemamajiem amatiem, un, ņemot vērā šos kritērijus un dienesta intereses, nosakot konkursa organizēšanas noteikumus un nosacījumus (5). Viņš arī norāda, ka nevienā paziņojuma par konkursu noteikumā nav paredzēta iespēja uzaicināt kandidātus, kuri ir vispiemērotākie un kuri nav izturējuši priekšatlases testus, iesniegt pilnu pieteikumu. Tādēļ ombuds uzskata, ka jebkurā konkursa posmā pieņemtie lēmumi izslēgt kandidātus, pamatojoties uz atbilstības kritēriju novērtējumu, neliek apšaubīt iepriekšējos konkursa posmos pieņemtos lēmumus.

1.5 Tādēļ ombuds uzskata, ka EPSO ir ievērojis paziņojuma par konkursu noteikumus un ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

1.6 Ombuds norāda, ka 2007. gada 2. un 6. februāra e-pasta vēstulēs EPSO sūdzības iesniedzējs izvirzīja jautājumu par netaisnību konkursa organizēšanā. Viņš arī norāda, ka savā atbildē EPSO paskaidroja, ka a) tas, ka kandidāti tiks izslēgti, pamatojoties uz viņu (pilno) pieteikumu, nenozīmē, ka tiks izskatīti to kandidātu pieteikumi, kuri tika izslēgti, pamatojoties uz priekšatlases testiem, b) procedūra bija atklāts konkurss, nevis eksāmens, un c) visi posmi bija izslēdzoši. Ombuds arī norāda, ka EPSO sniedza sīkākus paskaidrojumus saistībā ar šo sūdzību. Tāpēc viņš uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo sūdzības aspektu nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV 2006, C 173 A.

(2) Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. pantā ir noteikts:

"Paziņojumu par konkursiem sagatavo iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju.

Tajā jānorāda: (...)

e) ja konkurss notiek, pamatojoties uz pārbaudījumiem, kādi tie būs un kā tie tiks atzīmēti (...)".

(3) Spriedums lietā T-207/02 Falcone/Komisija (Recueil FP, I-A-305. un II-1393. lpp., 38.–40., 44. un 46. punkts).

(4) Civildienesta noteikumu III pielikuma pantā ir noteikts:

"Iecēlējinstitūcija izveido to kandidātu sarakstu, kuri atbilst Civildienesta noteikumu 28. panta a), b) un c) punktā paredzētajiem nosacījumiem, un kopā ar kandidātu dokumentiem nosūta to atlases komisijas priekšsēdētājam."

Civildienesta noteikumu III pielikuma pantā ir noteikts:

“Pēc šo lietu izskatīšanas atlases komisija izveido to kandidātu sarakstu, kuri atbilst paziņojumā par konkursu izklāstītajām prasībām.

Ja konkurss notiek, pamatojoties uz pārbaudījumiem, pārbaudījumiem pielaiž visus sarakstā iekļautos kandidātus.

Ja konkurss notiek, pamatojoties uz kvalifikāciju, atlases komisija pēc tam, kad ir noteikusi, kā jānovērtē kandidātu kvalifikācija, ņem vērā pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauto kandidātu kvalifikāciju.

Ja konkurss notiek, pamatojoties gan uz pārbaudījumiem, gan kvalifikāciju, atlases komisija nosaka, kuri no sarakstā iekļautajiem kandidātiem tiks pielaisti pārbaudījumiem.

Pēc darba pabeigšanas atlases komisija izveido piemēroto kandidātu sarakstu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 30. pantā; ja vien iespējams, sarakstā ir vismaz divreiz vairāk vārdu un uzvārdu nekā aizpildāmo amata vietu skaits.

Atlases komisija nosūta šo sarakstu iecēlējinstitūcijai kopā ar atlases komisijas pamatotu ziņojumu, kurā iekļauti visi komentāri, ko tās locekļi varētu vēlēties sniegt.”

(5) 2006. gada 31. janvāra spriedums lietā T-293/03 Giuletti / Komisija (Krājumā vēl nav publicēts). 63. pantā ir noteikts: “L’AIPN dispose d’un large pouvoir d’appréciation pour déterminer les critères de capacité exigés par les emplois à pourvoir et pour déterminer, en fonction de ces critères et dans l’intérêt du service, les conditions et modalités d’organisation d’un concours”.