Sūdzības priekšvēsture

1. 2024. gada maijā stājās spēkā Kritiski svarīgo izejvielu likums (“CRMA”)[1]. Šīs ES regulas mērķis ir nodrošināt piekļuvi drošai un ilgtspējīgai tādu būtisku izrakteņu un materiālu piegādei, kuriem ir liela ekonomiskā nozīme un ievērojams piegādes risks, kas ir būtiski digitālajām, zaļajām un aizsardzības tehnoloģijām.

2. Saskaņā ar CRMA dažus ieguves, pārstrādes un reciklēšanas projektus var atzīt par “stratēģisku projektu”[2], kas nozīmē, ka šie projekti iegūst prioritāru statusu, saskaņā ar kuru valstu iestādēm un tiesām pēc iespējas ātrāk jāveic visas administratīvās vai tiesas procedūras, kas saistītas ar atļauju piešķiršanu minētajiem projektiem. Stratēģiskā projekta statuss ietver arī priekšrocības attiecībā uz vieglāku piekļuvi finansējumam. 

3. Lēmumus par stratēģiskā projekta statusa noteikšanu pieņem Eiropas Komisija pēc apspriešanās ar Kritiski svarīgo izejvielu padomi, kuras sastāvā ir dalībvalstu eksperti.

4. Komisija 2024. gada maijā publicēja pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus kritiski svarīgo izejvielu projektu atzīšanai par stratēģiskiem projektiem saskaņā ar KSIA [3] 2025. gada martā Komisija pirmos 47 projektus ES noteica par stratēģiskiem projektiem [4]. 2025. gada jūnijā Komisija pirmo reizi par stratēģiskiem projektiem izraudzījās 13 projektus, kas atrodas valstīs ārpus ES, tostarp litija ieguves projektu, kas atrodas Jadaras ielejā Serbijā [5].

5. Sūdzības iesniedzējs, advokāts, 2025. gada jūlijā iesniedza Eiropas Komisijai pieprasījumu [6] par publisku piekļuvi dokumentiem, lūdzot attiecīgās trešās valsts apstiprinājumu saistībā ar “Jadar projekta” atzīšanu par “stratēģisku projektu” saskaņā ar CRMA.

6. Komisija 2025. gada augustā atbildēja sūdzības iesniedzējam. Tā identificēja vienu dokumentu, kuram tā atteicās piešķirt publisku piekļuvi, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt ES starptautiskās attiecības [7].

7. Sūdzības iesniedzējs 2025. gada 9. septembrī iesniedza “atkārtotu pieteikumu, apstrīdot Komisijas norādītā izņēmuma piemērojamību un apgalvojot, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

8. Komisija pagarināja termiņu atbildei uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu.

9. Ja Komisija nesniedza atbildi sūdzības iesniedzējam pagarinātajā termiņā, sūdzības iesniedzējs 2025. gada oktobrī vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

10. Ombuds uzsāka izmeklēšanu par Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi attiecīgajam dokumentam [8].

11. Vispirms ombude lūdza Komisiju bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā 2025. gada 2. decembrī pieņemt apstiprinošu lēmumu. Ombude arī informēja Komisiju, ka gadījumā, ja kavēšanās turpināsies, viņa pārbaudīs attiecīgo dokumentu.

12. Tā kā netika pieņemts apstiprinošs lēmums, ombuds lūdza Komisiju pārbaudīt strīdīgo dokumentu, kā arī dokumentus, kas saistīti ar apspriešanos ar attiecīgo trešo personu.

13. Komisija 2026. gada 13. maijā pieņēma apstiprinošu lēmumu par sūdzības iesniedzēja pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi, piešķirot plašu daļēju piekļuvi attiecīgajam dokumentam ar nosacījumu, ka tiek aizklāti tikai personas dati [9].

14. Ombuds jautāja sūdzības iesniedzējam, vai viņš vēlas izteikt piezīmes par Komisijas apstiprinošo lēmumu, bet nesaņēma atbildi.

Ombuda novērtējums

15. Šī izmeklēšana attiecās uz Komisijas netiešo atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentam, ko Komisija identificēja kā tādu, uz kuru attiecas sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījums.

16. Izmeklēšanas laikā Komisija pieņēma tiešu apstiprinošu lēmumu, kas aizstāja netiešo atteikumu. Savā apstiprinošajā lēmumā Komisija piešķīra plašu daļēju piekļuvi strīdīgajam dokumentam.

17. Sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja atlikušos rediģējumus, kuru pamatā ir datu aizsardzības apsvērumi. Tāpēc ombuds uzskata, ka sūdzība par Komisijas netiešo atteikumu ir atrisināta ar tagad piešķirto piekļuvi. Viņa atzinīgi vērtē šajā gadījumā panākto plašāko pārredzamību.

18. Tomēr ombude pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija novēloti izskatīja sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu. Ombuda noteiktais termiņš atbildes sniegšanai uz viņa atkārtoto pieteikumu beidzās 2025. gada 2. decembrī, un no minētā datuma Komisijai joprojām bija vajadzīgi vairāk nekā pieci mēneši, lai pieņemtu galīgo nostāju par piekļuves pieprasījumu. Tas nebija pamatoti. Vispārīgāk runājot, ombuds apzinās, ka Komisija joprojām kavējas ar publiskas piekļuves pieprasījumu izskatīšanu. Viņa turpina cieši uzraudzīt šo jautājumu, pamatojoties uz viņai iesniegtajām sūdzībām.

Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādiem konstatējumiem:

Pieņemot skaidru apstiprinošu lēmumu par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieteikumu, ar kuru tā piešķīra plašu daļēju piekļuvi strīdīgajam dokumentam, Eiropas Komisija ir atrisinājusi sūdzību.

Tomēr ombude pauž nožēlu par Komisijas kavēšanos pieņemt apstiprinošo lēmumu, kas turpinājās pat pēc tam, kad ombude bija sākusi izmeklēšanu.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Terēze Anjinho

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2026. gada 16. jūlijā

[1] 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1252, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj.

[2] Sk. jo īpaši CRMA 6. panta 1. punktu, 7. un 10. pantu.

[3] Pieejams šeit: https://single-market-economy.ec.europa.eu/calls-expression-interest/call-applications-strategic-projects-under-critical-raw-materials-act_en.

[4] Komisijas lēmums, kurā uzskaitīti visi ES projekti, kas atzīti par stratēģiskiem projektiem, ir pieejams šeit: https://webgate.ec.europa.eu/circabc-ewpp/d/d/workspace/SpacesStore/1958718b-21e9-40f4-9c9f-42a58dc4c5a3/lejupielādēt.

[5] Komisijas lēmums, kurā uzskaitīti visi projekti ārpus ES, kas atzīti par stratēģiskiem projektiem, ir pieejams šeit: https://single-market-economy.ec.europa.eu/document/download/808502c2-21c7-4ca8-855f-ff0b528f91c4_en?filename=C_2025_3491_1_EN_ACT_part1_v4.pdf.

[6] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj.

[7] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

[8] Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. panta 3. punktā noteikts: “Ja iestāde nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, uzskata, ka atbilde ir noraidoša, un pieteikuma iesniedzējam ir tiesības sākt tiesvedību pret iestādi un/vai iesniegt sūdzību ombudam”.

[9] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.