Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir ES reģistrēts uzņēmums. 2018. gadā tā sāka sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), sniedzot IT pakalpojumus saistībā ar projektiem starp EĀDD un valsts civilās aizsardzības aģentūru. No 2022. gada decembra pēc tam, kad jaunais EĀDD galvenais darbuzņēmējs bija piešķīris sūdzības iesniedzējam pakalpojumu līgumu, un līdz 2024. gada jūlijam sūdzības iesniedzējs darbojās kā EĀDD apakšuzņēmējs. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tam netika maksāts par darbu, ko tas veica 2024. gada aprīlī, maijā un jūnijā.

2. EĀDD informēja sūdzības iesniedzēju, ka ir gatavs maksāt par 2024. gada aprīlī un maijā sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis konkrētus nodevumus. Tomēr radās domstarpības par sniegto pakalpojumu precīzo apjomu un attiecīgajiem maksājumiem. Strīdi radās arī saistībā ar to, ka sūdzības iesniedzējs 2024. gada jūnijā pārtrauca sniegt savus pakalpojumus, un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu pēc tam, kad beidzās līgumiskā vienošanās starp sūdzības iesniedzēju un galveno darbuzņēmēju.

3. Laikposmā no 2024. gada maija līdz 2025. gada aprīlim notika viedokļu apmaiņa par šīm domstarpībām starp sūdzības iesniedzēju, EĀDD un tā galveno darbuzņēmēju. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs darbojās kā apakšuzņēmējs, EĀDD atturējās no tiešas saziņas ar sūdzības iesniedzēju un tā vietā novirzīja savu mijiedarbību ar galvenā darbuzņēmēja starpniecību, izņemot trīspusēju sanāksmi, kas notika 2024. gada novembrī.

4. Nebūdams apmierināts ar to, kā EĀDD risināja šo jautājumu, un ņemot vērā to, ka tā centieni atrisināt šo jautājumu ar galveno darbuzņēmēju joprojām bija nesekmīgi, sūdzības iesniedzējs 2025. gada maijā vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

5. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā EĀDD risināja strīdus un kā tas uzraudzīja galvenā darbuzņēmēja darbības šajā jomā.

6. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma EĀDD atbildi uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz EĀDD atbildi.

Ombudam iesniegtie argumenti

7. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka visā projekta laikā tam bija tiešas saziņas kanāls ar EĀDD. Tikai tad, kad projekta pēdējos mēnešos radās līgumiskas nesaskaņas, EĀDD atteicās sazināties tieši, un tas konsekventi nosūtīja sūdzības iesniedzēju galvenajam darbuzņēmējam. Tomēr saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju galvenajam darbuzņēmējam nebija operatīvu zināšanu par projektu, un tāpēc sarunas par strīdiem joprojām bija neveiksmīgas. Tā kā EĀDD nevēlējās maksāt par sūdzības iesniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, sūdzības iesniedzējs bija spiests atlaist darbiniekus.

8. EĀDD apgalvoja, ka, lai gan bija nepieciešama operatīva mijiedarbība ar sūdzības iesniedzēju, visi līgumiskie un finanšu procesi tika risināti ar galvenā darbuzņēmēja starpniecību, kā noteikts piemērojamajā pamatlīgumā. Tā izklāstīja pasākumus, ko tā veikusi, lai atrisinātu šo jautājumu, jo īpaši sazinoties ar galveno darbuzņēmēju un apspriežoties ar līgumslēdzēju iestādi (DIGIT ĢD). EĀDD paskaidroja, ka tas ar galvenā darbuzņēmēja starpniecību ir paskaidrojis sūdzības iesniedzējam būtiskos nodevumus un dokumentāciju, kas EĀDD vajadzīga, lai apstiprinātu rēķinus, un ka līgumslēdzējam tika veikti maksājumi par 2024. gada aprīlī un maijā veiktajiem apstiprinātajiem darbiem. EĀDD uzskata, ka atlikušais jautājums par samaksu par neapstiprinātiem pakalpojumiem ir strīds, kas jāatrisina tieši starp līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju.

9. EĀDD arī apgalvoja, ka 2024. gada jūnijā sūdzības iesniedzējs vienpusēji nolēma pārtraukt sniegt savus pakalpojumus bez iepriekšēja paziņojuma, radot smagas darbības sekas, jo īpaši pārtraucot pakalpojumus “misijas atbalsta” nepārtrauktībai. EĀDD sniedza šādu pamatinformāciju: 2023. gada novembrī tā sāka jaunu IT konsultāciju pakalpojumu iepirkuma procedūru, jo līgumiskā vienošanās starp galveno darbuzņēmēju un apakšuzņēmēju beidzās 2024. gada 31. jūlijā. Pēc tam, kad 2024. gada 8. maijā tika paziņots par jaunu apakšuzņēmēju (kas nav sūdzības iesniedzējs), sūdzības iesniedzējs pieprasīja “atlikšanas un pārskatīšanas procedūru”, kas tika noraidīta un slēgta 2024. gada 3. jūnijā. EĀDD uzskata, ka pēc tam sūdzības iesniedzējs 2024. gada 5. jūnijā vienpusēji informēja EĀDD par savu lēmumu nekavējoties pārtraukt savu pakalpojumu sniegšanu.

10. EĀDD arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs atteicās nodot intelektuālā īpašuma tiesības pretēji piemērojamajam pamatlīgumam. Turklāt EĀDD apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir atzinis, ka viņam ir daži dokumenti, kas nepieciešami maksājumu apstiprināšanai, bet atteicās tos iesniegt, ja vien maksājumi netika veikti avansā. EĀDD uzskata, ka sūdzības iesniedzēja nostāja šajā jautājumā bija pretrunā piemērojamajam pamatlīgumam un ES Finanšu regulai, kurā prasīts pierādījums par piegādi pirms maksājuma veikšanas. Visbeidzot, EĀDD norādīja, ka pienācīgas dokumentācijas un zināšanu nodošanas trūkuma dēļ tam bija jāiegulda ievērojams papildu laiks un resursi jaunajā konsultāciju uzņēmumā, kuram bija jāpārstrukturē viss process un jāsagatavo nepiegādātā kritiskā dokumentācija (ko sūdzības iesniedzējs tomēr bija izrakstījis rēķinu).

11. Sūdzības iesniedzējs savās piezīmēs par EĀDD atbildi apstrīdēja EĀDD paziņojumus un saglabāja savu nostāju. Tas arī apgalvoja, ka EĀDD administratīvā prakse no 2018. gada līdz 2024. gada martam ir radījusi tiesisko paļāvību attiecībā uz piemērojamajām prasībām un pasākumiem rēķinu validēšanai. Grūtības ar projektu sāka rasties tikai pēc tam, kad 2024. gada jūnija sākumā darbu sāka jauni EĀDD vadītāji, kuri nolēma noteikt jaunas prasības rēķinu validēšanai. Tomēr EĀDD pirmos oficiālos iebildumus par darba laika uzskaites lapām un rēķiniem izteica tikai 2024. gada decembrī, t. i., mēnešus pēc tam, kad bija sniegti attiecīgie pakalpojumi. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka 2024. gada jūnijā nav vienpusēji pārtraucis sniegt pakalpojumus. Sūdzības iesniedzējs nevarēja sniegt pakalpojumus, jo EĀDD nebija veicis iepriekšējus apstiprinājumus, kas nepieciešami šo pakalpojumu sniegšanai, un EĀDD nebija finansējis atbalsta infrastruktūru. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ir iesniedzis tehnisko dokumentāciju par intelektuālā īpašuma nodošanu. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EĀDD nav iesniedzis dokumentus, kas pamatotu tā apgalvojumu, ka tam bija pilnībā jāpārveido sistēma.

Ombuda novērtējums

12. Saskaņā ar Ombuda iedibināto praksi ES iestāžu līgumsaistību pārskatīšanas tvērums noteikti ir ierobežots [1]. Ombudam nav jānosaka, vai kāda no attiecīgajām pusēm ir pārkāpusi līgumu, jo šo jautājumu var efektīvi risināt tikai kompetentas jurisdikcijas tiesa [2]. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad sūdzības iesniedzējs ir darbojies kā apakšuzņēmējs un kad tieša līgumsaistība pastāv tikai starp sūdzības iesniedzēju un galveno līgumslēdzēju pusi.

13. Tādēļ lietās, kas attiecas uz līgumstrīdiem, ombuds ierobežo izmeklēšanu, pārbaudot tikai to, vai attiecīgā ES iestāde ir sniegusi saskaņotu un pamatotu pārskatu par savas rīcības juridisko pamatu un kāpēc tā uzskata, ka tās viedoklis par līgumisko stāvokli ir pamatots [3]. Tiesībsarga secinājumi šajā sakarā neietekmē pušu tiesības uz to līgumisko strīdu izskatīšanu un autoritatīvu atrisināšanu kompetentajā tiesā.

14. Ņemot to vērā, ombuds jau sen uzskata, ka tiešu līgumattiecību neesamība starp ES iestādi un apakšuzņēmēju neatbrīvo iestādi, kas darbojas kā valsts iestāde, no tās pienākuma ievērot apakšuzņēmēja pamattiesības uz labu pārvaldību, no kurām svarīgs aspekts ir taisnīgums [4]. Šis pienākums cita starpā ietver iestādes pienākumu uzraudzīt sava darbuzņēmēja rīcību un vajadzības gadījumā uzstāt, lai darbuzņēmējs izpilda savas saistības pret apakšuzņēmēju [5]. Ombuds arī sagaida, ka ES iestāde palīdzēs efektīvi risināt tiešus darbības jautājumus ar apakšuzņēmējiem.

15. Šajā lietā gan EĀDD, gan sūdzības iesniedzējs ir iesnieguši Ombudam 2024. gada 5. jūnija e-pasta vēstules kopiju, ar kuru sūdzības iesniedzējs informēja EĀDD par savu lēmumu pārtraukt piegādes. Dokumentācijas pārskatīšana apstiprina, ka EĀDD nekavējoties informēja galveno darbuzņēmēju par savām bažām, gan pastāvīgi apmainoties ar e-pasta vēstulēm, gan apmeklējot sanāksmes, lai apspriestu visus neatrisinātos jautājumus. EĀDD arī regulāri uzraudzīja darbuzņēmēja saziņu ar apakšuzņēmēju, pārliecinoties, ka EĀDD prasības tika rūpīgi paziņotas apakšuzņēmējam. Šajā sakarā EĀDD apspriedās arī ar līgumslēdzēju iestādi DIGIT ĢD, lai noskaidrotu, vai tas varētu palīdzēt atrisināt situāciju. Sūdzības iesniedzēja arguments, ka EĀDD novēloti izteica iebildumus attiecībā uz darba laika uzskaites lapām un rēķiniem, tādējādi nav pārliecinošs, jo EĀDD ātri rīkojās attiecībā uz savu galveno darbuzņēmēju.

16. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombude uzskata, ka EĀDD ir daudz darījis, lai palīdzētu savlaicīgi atrisināt problēmas ar apakšuzņēmēju. Ombude arī norāda, ka EĀDD izņēmuma kārtā tieši sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, lai precizētu savu nostāju, piemēram, 2024. gada novembra sanāksmē. Ombude arī norāda, ka EĀDD veica maksājumus par validēto darbu, ko sūdzības iesniedzējs bija veicis 2024. gada aprīlī un maijā, un ka tas ar darbuzņēmēja starpniecību sniedza konkrētus norādījumus par prasībām attiecībā uz nodevumiem un dokumentāciju par atlikušajiem neapstiprinātajiem pakalpojumiem.

17. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka tam bija tiesiskā paļāvība attiecībā uz piemērojamajām prasībām un pasākumiem rēķinu apstiprināšanai, Ombuds ir konsekventi norādījis uz augsto robežvērtību, ko ES Tiesa (“EST”) noteikusi, lai konstatētu tiesiskās paļāvības principa pārkāpumus [6]. Saskaņā ar EST iedibināto judikatūru ir jāizpilda trīs nosacījumi [7]. Pirmkārt, ieinteresētajai personai ir jābūt sniegtiem precīziem, beznosacījumu un saskaņotiem solījumiem no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem Savienības iestādē. Otrkārt, šiem solījumiem ir jābūt tādiem, kas var radīt tiesisko paļāvību to adresātam. Treškārt, sniegtajām garantijām ir jāatbilst piemērojamajiem noteikumiem.

18. Šajā lietā sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka EĀDD administratīvā prakse no 2018. gada līdz 2024. gada martam ir radījusi tiesisko paļāvību attiecībā uz piemērojamajām prasībām un pasākumiem rēķinu validēšanai. Pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā iesniegto dokumentu rūpīgu pārbaudi, ombuds tomēr secina, ka nosacījumi par tiesisko paļāvību nav izpildīti. It īpaši no iesniegtajiem dokumentiem neizriet, ka EĀDD būtu beznosacījuma un saskanīgi apliecinājis, ka tā apakšlīgumiskās attiecības ar sūdzības iesniedzēju faktiski atbilstu tiešām attiecībām līgumiskos, finansiālos un rēķinu sagatavošanas nolūkos. Turklāt, ņemot vērā, ka strīds būtībā attiecas uz rēķinu apstiprināšanu, no iesniegtajiem dokumentiem neizriet, ka EĀDD jebkurā brīdī būtu apliecinājis sūdzības iesniedzējam, ka tas bez nosacījumiem pieņems nosūtītos rēķinus, nesaglabājot iespēju apstrīdēt to spēkā esamību un lūgt papildu paskaidrojumus. EĀDD kā ES iestādei ir saistoši ES finanšu noteikumi, jo īpaši Finanšu regula [8], kurā prasīts apliecinājums par piegādi saskaņā ar līgumu. Tādēļ ombuds secina, ka EĀDD nav pārkāpis tiesiskās paļāvības principu.

19. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds secina, ka šajā gadījumā EĀDD nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

EĀDD nav pieļāvis administratīvas kļūmes attiecībā uz to, kā tas risināja strīdus un kā tas uzraudzīja galvenā darbuzņēmēja darbības.

Sūdzības iesniedzējs un EĀDD tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2026. gada 10. jūlijā

[1] Sk., piemēram, lēmumu par sūdzības 346/2009/(BEH)KM izmeklēšanas izbeigšanu, 35. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/4743, un lēmumu par sūdzību 772/99/GG, 3.6. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/1228.

[2] Sk., piemēram, lēmumu par sūdzības 1922/2010/(VIK)ER izmeklēšanas izbeigšanu, 38. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/52929, un lēmumus par sūdzību 2843/2005/BM, 2.7. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/3004, un par sūdzību 100/2004/GG, 2.7. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/2065.

[3] Sk., piemēram, lēmumus par sūdzības 1176/2012/(VIK)CK izmeklēšanas izbeigšanu, 9. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/52682, sūdzība 346/2009/(BEH)KM, 32. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/51391, un sūdzību 2431/2011/MMN, 36. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/4743.

[4] Sk., piemēram, lēmumu par sūdzības 2410/2012/MHZ izmeklēšanas izbeigšanu, 14. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/53183.

[5] Sk., piemēram, lēmumu par sūdzības 535/2010/(PF)RT izmeklēšanas izbeigšanu, 39.–47. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/11735.

[6] Sk., piemēram, lēmumus par sūdzības 2354/2013/ANA izmeklēšanas izbeigšanu, 28. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/60888. Sk. arī lēmumu par sūdzību 1693/2002/GG, kas pieejams tīmekļa vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/1797.

[7] Sk., piemēram, spriedumus: 1999. gada 6. jūlija spriedums lietā T-203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I-A-129. un II-705. lpp., ECLI:EU:T:1999:135, 70. punkts; 2002. gada 7. novembra spriedums lietā T-199/01 G/Komisija, Recueil FP, I-A-217. un II-1085. lpp., ECLI:EU:T:2002:271, 38. punkts; Lieta T-347/03, 2005. gada 30. jūnijs, Branco/Komisija, Krājums 2005, II-2555. lpp., ECLI:EU:T:2005:265, 102. punkts; Lieta T-207/10, 2018. gada 15. novembris, Deutsche Telekom AG / Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2018:786, 46. punkts, un lieta T-80/25, 2026. gada 10. jūnijs, Xpand Consortium un citi / Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2026:386, 93. punkts.

[8] Pašlaik ir spēkā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj.