Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) strādāja ar apakšuzņēmēju, kas sniedza speciālās zināšanas un pakalpojumus IT nozarē. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tas netika pilnībā apmaksāts par paveikto darbu. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzēja sarunas ar galveno darbuzņēmēju joprojām bija nesekmīgas, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apšaubot to, kā EĀDD risināja attiecīgo strīdu.

Ombuds atgādināja, ka tiešu līgumattiecību neesamība starp ES iestādi un apakšuzņēmēju neatbrīvo ES iestādi, kas darbojas kā publiska iestāde, no tās pienākuma ievērot apakšuzņēmēja pamattiesības uz labu pārvaldību. Šis pienākums cita starpā ietver ES iestādes pienākumu uzraudzīt sava darbuzņēmēja rīcību un vajadzības gadījumā uzstāt, lai darbuzņēmējs izpilda savas saistības pret apakšuzņēmēju. Šajā gadījumā ombuds norādīja, ka EĀDD ir pārliecinājies, ka galvenais darbuzņēmējs ir rūpīgi paziņojis apakšuzņēmējam savas prasības attiecībā uz nodevumiem un dokumentāciju un ka EĀDD ir veicis maksājumus par apstiprināto veikto darbu. Kopumā EĀDD ir daudz darījis, lai rastu risinājumu dažādiem apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas jautājumiem.

Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka EĀDD nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja administratīvu sūdzību par Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) lēmumu neizmaksāt sūdzības iesniedzējam konkrētus ģimenes pabalstus ar atpakaļejošu spēku.

Ombuds konstatēja, ka Komisijai saziņā ar sūdzības iesniedzēju vajadzēja būt skaidrākai un ka veids, kādā tā izskatīja administratīvo sūdzību, neatbilda labas pārvaldības principiem.

Ņemot vērā to, ka Komisija ir uzstājusi, ka tā nekādā gadījumā neizmaksās piemaksas sūdzības iesniedzējam ar atpakaļejošu spēku, ombuds nolemj, ka turpmāka šīs sūdzības izmeklēšana nav pamatota.

Lieta attiecās uz ES delegācijas Alžīrijā atteikumu segt papildu izmaksas, kas darbuzņēmējam radušās Covid-19 pandēmijas laikā. Pēc “izlīguma procedūras” par šo jautājumu ES delegācija apstiprināja, ka sūdzības iesniedzējam var atlīdzināt noteiktas izmaksas, bet apgalvoja, ka citas radušās izmaksas nevar atlīdzināt.  

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija būtībā nepiekrīt piemērojamo līguma noteikumu interpretācijai. Šādos gadījumos ombuda ziņā nav noteikt, kā līgums būtu jāinterpretē, bet gan tiesas ziņā. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas nostāja nav nepamatota. Tāpēc ombuds slēdza lietu, secinot, ka nav pieļauta administratīva kļūme.

Lieta attiecās uz to, kā ES delegācija izskatīja dzīvokļu viesnīcas uzņēmuma prasību par kompensācijas maksājumu par rezervāciju, kas veikta vienam no tās darbiniekiem komandējumā pēc tam, kad darbinieks nebija ieradies uz rezervāciju.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un aicināja Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), kam ir noteikti pienākumi attiecībā uz ES delegācijām, apsvērt iespēju veikt kompensācijas maksājumu. Atbildot uz to, EĀDD piekrita samaksāt summu, kas vienāda ar divu nakti ilgu uzturēšanos, un sūdzības iesniedzējs tam piekrita.

Tāpēc ombuds slēdza lietu, pamatojoties uz to, ka tā bija atrisināta.  

Sūdzības iesniedzējs ir ārštata tulks, kurš pauda bažas par to, kā Eiropas Parlaments ir izpildījis savas līgumsaistības attiecībā uz attālinātas mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam Covid-19 pandēmijas laikā.

Ombuds uzskatīja, ka Parlaments ir sniedzis pamatotus paskaidrojumus par savu nostāju, un slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka nav pieļauta administratīva kļūme.