Godātais F. kungs!

2004. gada 9. aprīlī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) par Jūsu nepielaišanu atklātā konkursa COM/A/3/02 mutiskajam pārbaudījumam.

2004. gada 18. maijā es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. Savā 2004. gada 23. augusta atzinumā EPSO norādīja, ka esat iesniedzis apelācijas sūdzību, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, un nosūtījis iecēlējinstitūcijas 2004. gada 12. augusta atbildes kopiju.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā COM/A/3/02 (administratori A7/A6 pētniecības jomā)(1). 2003. gada 23. decembrī Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) informēja sūdzības iesniedzēju, ka, lai gan vērtējums, ko viņš ieguva rakstiskajā pārbaudījumā d) (problēmsituācijas izpēte), bija augstāks vai vienāds ar minimālo punktu skaitu (20,6/40), tas nebija pietiekami augsts, lai pielaistu sūdzības iesniedzēju mutiskajam pārbaudījumam e), jo paziņojuma par konkursu B.3. punktā bija paredzēts, ka mutiskajam pārbaudījumam tiks pielaisti tikai 145 kandidāti ar lielāko punktu skaitu pārbaudījumā d). Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 11. janvārī lūdza saņemt eksaminētāju vērtējumu par viņa testu. EPSO 2004. gada 4. februārī nosūtīja sūdzības iesniedzējam savas rakstiskā pārbaudījuma atbildes kopiju, kā arī novērtējuma lapas kopiju.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 11. februāra vēstulē lūdza pārskatīt d) rakstisko pārbaudījumu, pamatojoties uz to, ka d) pārbaudījuma pirmajā daļā iegūtais vērtējums neatspoguļo pievienotos rakstiskos komentārus par novērtējuma lapu. Atlases komisija 2004. gada 27. februārī atbildēja, paskaidrojot korekcijas metodi un apstiprinot sūdzības iesniedzēja vērtējumu 20,6/40. Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 11. martā vēlreiz pieprasīja pārskatīt d) rakstisko pārbaudījumu. Pamatojot savu lūgumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisijas iepriekšējā vēstule ir tikai vispārīga atbilde un tajā nav aplūkoti viņa konkrētie jautājumi. Viņš arī norādīja, ka viņa paša atbildes uz rakstisko pārbaudījumu, ko EPSO viņam bija nosūtījis, kopijā nav nevienas pazīmes, kas liecinātu, ka eksaminētāji to būtu novērtējuši. Ar 2004. gada 22. marta vēstuli atlases komisija vēlreiz apstiprināja savu iepriekšējo lēmumu, norādot, ka atlases komisijas sēžu konfidencialitātes dēļ tā nevar sniegt sūdzības iesniedzējam papildu paskaidrojumus par vērtēšanas kritērijiem vai vērtēšanas sistēmu rakstiskajā pārbaudījumā.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 9. aprīlī iesniedza šo sūdzību ombudam. Viņš uzskata, ka EPSO nav sniedzis pienācīgas atbildes uz viņa jautājumiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pārskatīšanas process nozīmē, ka pārbaudījums tiks izskatīts, lai veiktu pārklasificēšanu, un tādēļ pārskatītājiem ir jāsniedz otrs piezīmju kopums. Bez tā jebkurš pārskatīšanas process ir bezjēdzīgs. Tas, ka atlases komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pirmo pārskatīšanas pieprasījumu, būtiski neatšķīrās no tā, ko tā būtu teikusi jebkuram citam pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs vēlas zināt, cik liela daļa no pārskatīšanas pieprasījumiem, kas iepriekš iesniegti EPSO, ir beigusies ar apliecinājumu par neatbilstošu marķējumu. Vajadzētu būt statistikai par šiem skaitļiem.

Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atlases komisija nav pienācīgi atbildējusi uz viņa 2004. gada 11. februāra un 11. marta pārskatīšanas pieprasījumiem.

Pieprasījums

Savā atzinumā EPSO informēja ombudu, ka 2004. gada 9. aprīlī sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis apelāciju, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, ar tiem pašiem apgalvojumiem, kas izklāstīti ombudam iesniegtajā sūdzībā. EPSO 2004. gada 19. augustā nosūtīja sūdzības iesniedzējam iecēlējinstitūcijas 2004. gada 12. augusta atbildes kopiju uz viņa apelāciju. EPSO arī nosūtīja kopiju ombudam.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atlases komisija nav pienācīgi atbildējusi uz viņa 2004. gada 11. februāra un 11. marta pārskatīšanas pieprasījumiem.

1.2 EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, kurā bija ietverti tie paši apgalvojumi, kas izklāstīti ombudam iesniegtajā sūdzībā. EPSO 2004. gada 23. augustā nosūtīja ombudam iecēlējinstitūcijas 2004. gada 12. augusta atbildes kopiju uz sūdzības iesniedzēja apelāciju.

1.3 Saskaņā ar ombuda statūtu 2.8. pantu "Ombudam nevar iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Kopienas iestādēm un struktūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ja vien attiecīgā persona nav izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punktā minētās procedūras, un ja nav beidzies termiņš, kurā iestādei jāsniedz atbildes"(2).

1.4 Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis apelāciju, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, vienlaikus ar sūdzību ombudam, ombudam ir jāizbeidz izmeklēšana par šo sūdzību, pamatojoties uz ombuda statūtu 2.8. pantu.

1.5 Ombuds tomēr norāda, ka, ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar 2004. gada 12. augusta atbildi uz viņa apelāciju saskaņā ar 90. panta 2. punktu, viņam ir iespēja iesniegt jaunu sūdzību ombudam.

Ombuds izbeidz izmeklēšanu par šo sūdzību, pamatojoties uz Ombuda statūtu 2.8. pantu.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

(1) OV 2002, C 177 A.

(2) Eiropas Parlamenta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV 1994, L 113/15.