Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs — asociācija, kas pārstāv pensionārus, — 2006. gadā iesniedza lūgumrakstu Eiropas Parlamentam par to, ka attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri saņem Apvienotās Karalistes civildienesta pensiju, Malta no savas valsts obligātās Maltas pensijas atskaita summas, ko viņi saņem no Apvienotās Karalistes. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka ar šo praksi tiek pārkāpta Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas noteikumiem [1]. 

2. Regula (EK) Nr. 883/2004 attiecas uz visām sociālā nodrošinājuma shēmām, kas noteiktas valstu tiesību aktos un citās īpašās shēmās [2], un paredz kopīgus noteikumus, lai aizsargātu to ES pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesības, kuri pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu. Saskaņā ar regulu dalībvalstīm katru gadu ir jāiesniedz deklarācija, kurā norādītas shēmas, uz kurām attiecas regula [3] Tā kā Apvienotā Karaliste nav deklarējusi, ka tās civildienesta ierēdņu pensiju shēmas ietilpst regulas darbības jomā, Malta no Maltas tiesību aktos noteiktās vecās pensijas saņēmējiem atskaitīja summas, ko tā saņem saskaņā ar Apvienotās Karalistes shēmu.

3. Pamatojoties uz trim tāda paša veida lūgumrakstiem, Eiropas Komisija 2010. gadā uzsāka pārkāpuma procedūru pret Maltu par Regulas (EK) Nr. 883/2004 pārkāpumu [4]. Komisija uzskatīja, ka, lai gan Apvienotā Karaliste nav paziņojusi, ka tās civildienesta pensija ietilpst regulas darbības jomā, uz shēmu attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004. Tādējādi Maltai bija jāievēro regula, nodrošinot, ka tā neatskaita no personām, kas saņem Maltas pensiju, summas, ko tās saņem no Apvienotās Karalistes civildienesta ierēdņu pensijas [5].

4. Pārkāpuma procedūras ietvaros Komisija cēla prasību pret Maltu ES Tiesā (EST). Tiesas ģenerāladvokāts atbalstīja Komisijas nostāju atsevišķā atzinumā.[6] Tomēr 2016. gadā Tiesa lietu noraidīja.[7] Tā uzskatīja, ka dalībvalstis nevar saukt pie atbildības par to, ka cita dalībvalsts nav pareizi deklarējusi shēmas, uz kurām attiecas regulas darbības joma. Pamatojoties uz “lojālas sadarbības principu”, dalībvalstīm būtu jāpaļaujas uz pieņēmumu, ka citas dalībvalstis pareizi deklarē savas shēmas, uz kurām attiecas šī regula.

5. Tiesa savā nolēmumā konstatēja, ka Apvienotās Karalistes valdības nespēja paziņot, ka tās civildienesta pensiju shēma ietilpst regulas darbības jomā, varēja tikt apstrīdēta. Tiesa norādīja, ka dalībvalstis var izvirzīt šo jautājumu saistībā ar “Administratīvo komisiju sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai”, kas izveidota saskaņā ar Regulu [8]. Tomēr Tiesa nelēma par jautājumu, vai Apvienotās Karalistes sistēmas ietilpst Regulas darbības jomā.

6. Komisija 2016. gadā informēja sūdzības iesniedzēju, ka, pamatojoties uz Tiesas nolēmumu, tā slēgs pārkāpuma procedūru pret Maltu un atkārtoti izvērtēs situāciju. Turpmākajā sarakstē ar sūdzības iesniedzēju laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam Komisija paskaidroja, ka tā Administratīvās komisijas ietvaros ir apspriedusi Tiesas konstatējumus ar visām dalībvalstīm. Tā kā šis jautājums attiecās ne tikai uz Apvienotās Karalistes shēmu, Komisija bija nolēmusi risināt šo jautājumu vispārīgāk, iesaistot visas dalībvalstis. Šajā sakarā tā atkārtoti aicināja visas dalībvalstis, tostarp Apvienoto Karalisti, atkārtoti izvērtēt savas valsts shēmas un nodrošināt, ka tās ir pareizi deklarētas saskaņā ar regulu. Turklāt Komisija paskaidroja, ka, lai uzlabotu deklarāciju konsekvenci un skaidrību, tā ir ieviesusi dažas izmaiņas procedūrā un ir nolīgusi neatkarīgus ekspertus pētījumu veikšanai, lai turpinātu izskatīt valstu shēmas un atbalstītu dalībvalstis to pienākumu izpildē saskaņā ar regulu.

7. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes deklarāciju Komisija paskaidroja, ka tā 2016. gadā ir nosūtījusi vēstuli Apvienotās Karalistes iestādēm, izklāstot savu viedokli šajā jautājumā. Jo īpaši Komisija informēja Apvienotās Karalistes iestādes, ka tā uzskata, ka tās civildienesta ierēdņu pensiju shēmas ietilpst regulas darbības jomā un būtu jāiekļauj tās deklarācijā. Tomēr Apvienotās Karalistes iestādes neatbildēja uz Komisijas vēstuli un turpināja neiekļaut shēmu savā deklarācijā.

8. 2022. gada oktobrī sūdzības iesniedzējs, būdams neapmierināts ar to, kā Komisija ir rīkojusies ar šo lietu, vērsās pie Ombuda. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apstrīdēja to, cik ilgs laiks Komisijai bija vajadzīgs, lai risinātu šo jautājumu, kas joprojām nebija atrisināts. 

Izmeklēšana

9. Ombuds 2022. gada decembrī sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija ir veikusi turpmākus pasākumus saistībā ar Tiesas nolēmumu.

10. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja visus dokumentus, kas saistīti ar konkrēto jautājumu, un tikās ar Komisijas pārstāvjiem.   

11. Ombuds pārbaudes un sanāksmes ziņojumu darīja zināmu sūdzības iesniedzējam, kurš sniedza komentārus.

Ombudam iesniegtie argumenti

Komisijas vārdā –

12. Tikšanās ar Ombuda izmeklēšanas grupu kontekstā Komisija paskaidroja dažādos pasākumus, ko tā veikusi pēc Tiesas nolēmuma, kā izklāstīts tās sarakstē ar sūdzības iesniedzēju.  

13. Komisija paskaidroja, ka pēc padziļinātas jautājuma analīzes tā ir piekritusi Apvienotās Karalistes nostājai, ka tās attiecīgās pensiju shēmas neietilpst Regulas 883/2004 darbības jomā. Lai gan Komisija nekad nav saņēmusi atbildi no Apvienotās Karalistes uz tās 2016. gada vēstuli, Īrija, kurai ir līdzīgas shēmas, sniedza Komisijai attiecīgus skaidrojumus, kas tai ļāva labāk izprast Apvienotās Karalistes shēmu līgumisko raksturu. Komisija paskaidroja, ka šīs shēmas ir īpašas, jo to pamatā nav valsts tiesību akti un tās var salīdzināt ar “līgumisku vienošanos starp darba devēju un darbaspēku”.

14. Komisija plānoja informēt sūdzības iesniedzēju par saviem konstatējumiem tiešsaistes sanāksmes kontekstā. Tomēr sūdzības iesniedzējs nepiekrita piedalīties sanāksmē, jo tā nenotika klātienē.

15. Rīkojoties pēc Ombuda izmeklēšanas grupas ierosinājuma, Komisija 2023. gada martā nosūtīja sūdzības iesniedzējam vēstuli, kurā izklāstīja savu viedokli un secinājumu, ko tā bija izdarījusi attiecībā uz Apvienotās Karalistes shēmām. Jo īpaši tā konstatēja, ka ierēdņiem Apvienotajā Karalistē ir tiesības uz valsts pamatpensiju un civildienesta pensiju, kas izriet no sarunām starp arodbiedrībām un par civildienestu atbildīgo ministru. Šī pensija izpaužas kā līgumiska vienošanās, ko iesniedz Apvienotās Karalistes parlamentam apstiprināšanai, bet par ko nenotiek likumdošanas debates un kas kā tāda ir izslēgta no Regulas (EK) Nr. 883/2004 darbības jomas.[9] Komisija atzina, ka tā nebija nostāja, ko tā savā lietā bija paudusi EST, bet ka pēc nolēmuma pieņemšanas tā ir veikusi rūpīgu jautājuma analīzi un nonākusi pie šāda secinājuma.[10] Tādējādi tā paskaidroja, ka, tā kā Apvienotā Karaliste vai citas dalībvalstis nav pārkāpušas ES tiesību aktus, tās izmeklēšana šajā lietā tagad ir pabeigta un tā neuzsāks nekādas darbības pret Apvienoto Karalisti.

Sūdzības iesniedzējs

16. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja laiku, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai nonāktu pie secinājuma, un to, ka nav skaidra paziņojuma par Komisijas veiktajiem pasākumiem šajā jautājumā.

17. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas secinājumam un uzskatīja, ka regulai būtu jāattiecas uz Apvienotās Karalistes shēmām, jo tās tika īstenotas likumdošanas procesā. Tas apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāievēro ģenerāladvokāta atzinums lietā C-12/14, kurā konstatēts, ka Apvienotās Karalistes shēmas ietilpst Regulas 883/2004 darbības jomā.

18. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, atskaitot Apvienotās Karalistes civilo pensiju shēmas no Maltas likumā noteiktajām pensijām, Malta ir pārkāpusi ES tiesību aktus. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EST ir noraidījusi lietu Komisijas pieļauto procesuālo kļūdu dēļ, nevis saistībā ar to, vai Malta ir pārkāpusi ES tiesību aktus.

Ombuda novērtējums

19. Ņemot vērā to, ka kopš Tiesas nolēmuma ir pagājuši daudzi gadi, ombuds nolēma sākt izmeklēšanu par šo sūdzību. Izmeklēšanas gaitā ombude lūdza skaidrojumus par darbībām, ko Komisija veikusi pēc nolēmuma pieņemšanas, un par to, kādus secinājumus tā izdarījusi saistībā ar sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu.

20. Pēc Tiesas nolēmuma Komisija nekavējoties izbeidza pārkāpuma procedūru pret Maltu. Tas atbilda Tiesas nolēmumam, kurā secināts, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par savu shēmu pareizu deklarēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Tas nozīmē, ka, tā kā Apvienotā Karaliste nav deklarējusi savas shēmas saskaņā ar regulu, Malta nav pārkāpusi ES tiesību aktus. Šajā ziņā Komisija nav pieļāvusi procesuālu kļūdu Tiesā, kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs, bet drīzāk Tiesa nepiekrita Komisijas pamatojumam pārkāpuma procedūras uzsākšanai pret Maltu. Tiesa konstatēja, ka to, ka Apvienotās Karalistes valdība nav deklarējusi savas civildienesta pensiju shēmas saskaņā ar regulu, varēja apstrīdēt Administratīvajā komisijā.

21. Pēc Tiesas nolēmuma Komisija administratīvās komisijas kontekstā centās ar visām dalībvalstīm noskaidrot, kā tās deklarē savas valsts shēmas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004.

22. Lai gan ombuds atzīst, ka Komisijai bija vajadzīgi daudzi gadi, lai izmeklētu šo lietu, šīs izmeklēšanas gaitā pārbaudītie dokumenti un no Komisijas saņemtie skaidrojumi liecina, ka Komisija ir veikusi turpmākus pasākumus saistībā ar Tiesas nolēmumu. Komisija pastāvīgi un rūpīgi atgādināja dalībvalstīm par to pienākumiem saskaņā ar regulu un pasūtīja ārējus pētījumus, lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt to pienākumus saskaņā ar regulu. Komisija šo jautājumu izvirzīja arī tieši Apvienotās Karalistes iestādēm. Tomēr tās neatbildēja.

23. Līdz ar to, lai gan Komisijas darbības saistībā ar Tiesas nolēmumu notika ilgu laiku, tas, šķiet, nav saistīts ar Komisijas uzmanības trūkumu.[11] Turklāt ombuds norāda, ka Komisija sarakstē ar sūdzības iesniedzēju regulāri sniedza jaunāko informāciju par dažādajiem veiktajiem pasākumiem un piedāvāja sūdzības iesniedzējam tiešsaistes sanāksmi.

24. Attiecībā uz Komisijas izmeklēšanas rezultātiem Komisija skaidri izskaidroja savu nostāju sūdzības iesniedzējam saistībā ar šo izmeklēšanu. Komisija konstatēja, ka Apvienotās Karalistes civildienesta ierēdņu pensiju shēmas neietilpst Regulas (EK) Nr. 883/2004 darbības jomā, un tādējādi Apvienotā Karaliste nepārkāpj Regulu (EK) Nr. 883/2004.

25. Lai gan ombuds saprot sūdzības iesniedzēja vilšanos par Komisijas izmeklēšanas iznākumu, Komisijai ir rīcības brīvība pieņemt šādu viedokli. Šādos gadījumos ombuda uzdevums ir tikai pārbaudīt, vai Komisija ir sniegusi skaidrus un pamatotus paskaidrojumus par savām darbībām un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Ombuds uzskata, ka Komisija ir pienācīgi un skaidri pamatojusi savu lēmumu. Apstāklis, ka Komisija Vispārējā tiesā ir paudusi atšķirīgu nostāju šajā jautājumā, neliek apšaubīt to, kā tā pēc tam ir rīkojusies šajā jautājumā, un to, ka izmeklēšanas gaitā tā ir mainījusi savu viedokli. Turklāt, lai gan Komisijas nostāja neatbilst ģenerāladvokāta nostājai, šādi atzinumi nav juridiski saistoši ne Tiesai, ne Komisijai.

26. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka šajā gadījumā turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu [12]:

Šajā gadījumā turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Tina Nilsson Lietu izskatīšanas nodaļas
vadītāja

Strasbūrā, 2023. gada 26. septembrī

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:02004R0883-20140101.

[2] Regulas (EK) Nr. 883/2004 2. pants

[3] Regulas (EK) Nr. 883/2004 9. pants

[4] Pārkāpuma lieta Nr. 2009/2161 par pensiju tiesību aprēķināšanu Maltā

[5] Regulas (EK) Nr. 883/2004 54. pants

[6] Lieta C-12/14, ģenerāladvokāta Ī. Bota [Y. Bot] secinājumi, sniegti 2015. gada 12. novembrī, Eiropas Komisija/Maltas Republika: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62014CC0012

[7] Lieta C-12/14, Tiesas 2016. gada 3. marta spriedums, Eiropas Komisija/Maltas Republika: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-12/14

[8] Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. un 72. pants

[9] Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta l) punkts: “jēdziens “tiesību akti” neietver līguma noteikumus, izņemot tos, kas kalpo, lai īstenotu apdrošināšanas saistības, kuras izriet no normatīvajiem aktiem [...], vai par kurām valsts iestādes ir pieņēmušas lēmumu, ar ko tās padara obligātas vai paplašina to darbības jomu.”

[10] Lieta C-268/06, Tiesas (virspalāta) 2008. gada 15. aprīļa spriedums, Impact/Minister for Agriculture and Food un citi. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: Īrijas Darba lietu tiesa: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=C-268/06

[11] Sk. Lēmumu par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai pabeigtu pārkāpuma izmeklēšanu par vilku medībām Zviedrijā (163/2023/PB): https://www.ombudsman.europa.eu/it/decision/en/172850

[12] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.