Cienītā H. kundze!

2002. gada 8. aprīlī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Savienības Padomi par rezultātiem, kas gūti, iesniedzot atkārtotu pieteikumu Padomei saskaņā ar Regulu 1049/2001 par piekļuvi vairākiem dokumentiem saistībā ar ES konkurences procedūru modernizāciju.

2002. gada 30. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Padomes ģenerālsekretāram un Augstajam pārstāvim Javier SOLANA kungam. Padome nosūtīja savu atzinumu 2002. gada 15. jūlijā. Es pārsūtīju Jums Padomes atzinumu ar uzaicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2002. gada 11. augustā.

2002. gada 11. septembrī es nosūtīju Padomei Jūsu apsvērumus un paziņoju, ka mani dienesti veiks attiecīgo dokumentu pārbaudi. 2002. gada 9. oktobrī mani dienesti veica pārbaudi. 2002. gada 16. oktobrī es rakstīju Padomei, lūdzot papildu informāciju. Tajā pašā dienā es Jūs informēju par pārbaudi un lūgumu Padomei sniegt papildu informāciju. Jūs atbildējāt ar 2002. gada 26. oktobra vēstuli.

Ar 2002. gada 19. decembra vēstuli, kas šajā birojā tika saņemta 2003. gada 8. janvārī, Padome atbildēja uz manu lūgumu sniegt papildu informāciju. 2003. gada 13. janvārī es pārsūtīju Jums Padomes atbildi ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2003. gada 15. janvārī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 28. janvārī saskaņā ar Regulu 1049/2001 (1) iesniedza Padomei atkārtotu pieteikumu par piekļuvi vairākiem dokumentiem, kas saistīti ar ES konkurences procedūru modernizāciju. 2002. gada 18. martā Padome atbildēja uz atkārtoto pieteikumu, sniedzot tikai daļēju piekļuvi.

Padome pamatoja savu lēmumu atteikt piekļuvi dažām dokumentu daļām, atsaucoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu (2). Padome uzskata, ka intereses aizsargāt tās lēmumu pieņemšanas procesu kopumā ir svarīgākas par sabiedrības interesēm publiskot dokumentos izklāstītās delegāciju nostājas. Padome savu secinājumu pamatoja šādi:

"Saistībā ar sākotnējām diskusijām un sarunām Padomes darba sagatavošanas struktūrās iespēja delegācijām brīvi paust savu viedokli pat par politiski sensitīviem jautājumiem ir būtisks priekšnoteikums Padomes spējai rast kompromisa risinājumus un panākt progresu sarežģītos jautājumos. Šobrīd publiskojot tās dokumentu daļas, kas ļauj noteikt atsevišķu delegāciju nostājas par konkrētiem jautājumiem, kuri vēl tiek apspriesti, tiktu apdraudētas šīs spējas, jo tas varētu ievērojami samazināt delegāciju elastību pārskatīt savas attiecīgās nostājas, ņemot vērā debatēs paustos argumentus. Padome uzskata, ka tas varētu nopietni apdraudēt tās lēmumu pieņemšanas procesu."

Padome norādīja, ka daļēja piekļuve ļauj prasītājai tikt informētai par lielāko daļu argumentu, ar kuriem tā ir apmainījusies diskusijās par tiesību akta priekšlikumu, kas pašlaik tiek izskatīts Padomē.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam piekrita Padomes argumentācijai par delegāciju identitātes slēpšanu, neskarot iespējamu turpmāku argumentu, ka delegāciju identitāte, kā arī to argumenti būtu jāatklāj. Tomēr saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Padome vairumā gadījumu ir pilnībā svītrojusi visas nostājas, ko pieņēmusi identificēta delegācija. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Padomes veiktie svītrojumi ir pārmērīgi un ir lieguši dažiem dokumentiem nozīmi. It īpaši pretēji tam, kas norādīts Padomes atbildē, tās neinformē lasītāju par lielāko daļu argumentu, ar kuriem apmainījās diskusiju laikā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Padomei būtu jāatklāj visi dokumentos ietvertie argumenti, idejas un priekšlikumi, vajadzības gadījumā aizsedzot attiecīgās delegācijas nosaukumu.

Turklāt sūdzības iesniedzēja norāda, ka divi no dokumentiem, kuriem viņai tika piešķirta daļēja piekļuve, ir Komisijas darba dokumenti, kas iesniegti Padomes Konkurences jautājumu darba grupai saistībā ar Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par konkurences noteikumu īstenošanu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka abu dokumentu noslēguma sadaļas ir pilnībā svītrotas. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, ja Komisija šos dokumentus sagatavos kā priekšlikuma vispārīgu pamatojumu, Padomes apspriežu konfidencialitātei nevar būt nekādas nozīmes attiecībā uz to pilnīgu izpaušanu. No otras puses, ja dokumenti tika sagatavoti pēc tam, kad Padomē sākās diskusijas, un reaģējot uz vienas vai vairāku delegāciju pieņemtajām nostājām, tie tomēr būtu jāpublisko.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka publicētais Komisijas priekšlikums ir saistīts ar pietiekamām likumdošanas formalitātēm, lai pamatotu jebkāda turpmāka Padomes un Komisijas dialoga pamatojuma izpaušanu. Kad sabiedrība ir iepazinusies ar priekšlikuma saturu, ir svarīgi izprast grūtības, kas saistītas ar tā īstenošanu. Ja Padome pieņems tekstu ar neizskaidrojamām izmaiņām pēc būtības, sabiedrības uzticība galaproduktam tiks mazināta un tiks radītas aizdomas par Padomes metodēm.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Padomes dokumentu tiešsaistes reģistrā trūkst informācijas, kas vajadzīga, lai atklātu, vai konkrēts dokuments varētu būt interesants, kā rezultātā gan Padomei, gan pieteikuma iesniedzējam tiek iesniegti pārmērīgi pieprasījumi par informācijas izpaušanu un tiek zaudēts laiks. Piemēram, sūdzības iesniedzējs min, ka visiem darba grupas ziņojumiem šajā lietā ir tikai Komisijas priekšlikuma nosaukums.

Tāpēc kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka:

i) Piešķirot tikai daļēju piekļuvi, Padome ir svītrojusi vairāk materiālu, nekā pamato tās pamatojums attiecībā uz vajadzību saglabāt konfidencialitāti atsevišķu delegāciju nostājām par konkrētiem jautājumiem, kas joprojām tiek apspriesti;

ii) Padomes pamatojums neattaisno to, ka tā svītro materiālus no dažiem Komisijas darba dokumentiem;

iii) Padomes dokumentu tiešsaistes reģistrā ir nepietiekama informācija.

Sūdzības iesniedzējs pieprasa pilnīgu vai plašāku piekļuvi 13 dokumentiem: 12241/00, 10022/01, 13798/00, 13563/01, 5158/01, 12290/00, 12856/00, 13385/00, 5843/01, 6024/01, 6622/01, 6834/01, 7692/01.

Pieprasījums

Padomes atzinums

Kopumā Padomes atzinumā ir šādi punkti:

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Padome principā piekrīt, ka dokumentiem, kas saistīti ar notiekošajām diskusijām par leģislatīvo aktu projektiem, vajadzētu būt pēc iespējas plaši pieejamiem un ka viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, ir atklāt lielāko daļu vai visus argumentus, ar kuriem apmainījās diskusiju laikā, vienlaikus neizpaužot tikai tās dokumentu daļas, kas ļauj identificēt delegācijas, kuras aizstāvēja minētās nostājas. Tas attiecīgajām delegācijām nodrošina vajadzīgo elastību, lai tās varētu mainīt savu nostāju, ņemot vērā notiekošās diskusijas, kas ir priekšnosacījums progresa panākšanai sarežģītos jautājumos. Kopš Regulas 1049/2001 stāšanās spēkā Padome vairākkārt ir sekojusi šai praksei.

Tomēr šīs lietas īpašie apstākļi attaisno piesardzīgāku pieeju. Minētais priekšlikums rada vairākus ārkārtīgi delikātus un strīdīgus jautājumus, par kuriem Padomē joprojām notiek sarežģītas politiska līmeņa sarunas. Šādos apstākļos Padomes locekļu delegātu un Komisijas pārstāvju sanāksmēs ieņemto sākotnējo nostāju, kuras ekspertam var viegli piedēvēt pat tad, ja tās nav skaidri identificētas, satura priekšlaicīga publiskošana var kaitēt iestādes spējai rast kompromisa risinājumus šajos jautājumos un tādējādi kavēt tās centienus panākt vispārēju vienošanos par svarīgu tiesību aktu.

Dokumentā 13563/01 ir iekļauts prezidentvalsts kompromisa teksts par ierosināto regulu. Daļa šā kompromisa teksta ir izlaista, bet citas daļas, kas attiecas uz īpaši strīdīgiem un pretrunīgiem jautājumiem, ir izlaistas tādu pašu iemeslu dēļ kā iepriekš minētie. Kompromisa priekšlikumam ir iespēja tikt pieņemtam tikai tad, ja katra delegācija ir gatava piekāpties no savām sākotnējām nostājām. Kompromisa priekšlikuma publiskošana par īpaši delikātiem jautājumiem, kamēr to vēl izskata Padomes locekļi un viņu delegāti, kā arī Komisija, kavētu tā mērķa sasniegšanu.

Attiecībā uz otro apgalvojumu Padome apgalvoja, ka attiecīgie Komisijas dokumenti ir neoficiāli dokumenti, kurus Komisijas dienesti ir sagatavojuši apspriešanai Padomes darba grupā un kuru mērķis ir noskaidrot dažus ar Komisijas priekšlikumu saistītus jautājumus, kurus Komisija nav nedz apstiprinājusi komisāru kolēģijas līmenī, nedz kuru mērķis ir tos uzņemties. Svītrojumi no šiem dokumentiem ir pamatoti ar tādu pašu pamatojumu kā svītrojumi no attiecīgajiem Padomes dokumentiem.

Attiecībā uz trešo apgalvojumu Padome apgalvoja, ka, noklikšķinot uz ikonas "dokumenta informācija" dokumentu publiskajā reģistrā internetā, lietotājs iegūst piekļuvi visai informācijai, kas redzama dokumenta galvenē, tostarp tā sagatavotājam, adresātam un dokumenta kategorijas aprakstam, kā arī tā priekšmetam. Tomēr Padome ir gatava izskatīt iespēju palielināt publiskā reģistra lietotājdraudzīgumu.

Padome arī iesniedza ombudam sūdzības iesniedzējam iesniegto dokumentu kopijas.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padomes atzinumā ES tiesību aktu pieņemšana ir aplūkota tāpat kā sarunas par starptautisku līgumu, kurā koncesijas tiek tirgotas par punktiem, kas ir valsts interesēs. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda pieeja nav piemērota, lai pieņemtu tiesību aktus, kas ir tieši saistoši sabiedrībai. Turklāt Padomes debates nav līdzvērtīgas ministru vai ministru kabineta sanāksmei, kurā indivīdi izvirza dīvainas un, iespējams, nepieņemamas idejas. Līdz brīdim, kad priekšlikums nonāk Padomē, Komisija jau ir publiskojusi priekšlikumu, un Padome darbojas kā likumdevējs. Tas, ka vispārēji saistošu tiesību aktu teksts tiek turēts slepenībā līdz brīdim, kad saturs ir fiksēts, šķiet galējs risinājums problēmai, ko varētu atrisināt, svītrojot delegāciju nosaukumus.

Attiecībā uz otro apgalvojumu sūdzības iesniedzēja paziņoja, ka viņa ir gatava pieņemt, ka Komisijas darba dokumenti, kas sagatavoti kā ieguldījums Padomes debatēs, būtu jāizskata tāpat kā Padomes dokumenti.

Attiecībā uz trešo apgalvojumu sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņas piezīmes bija paredzētas kā noderīgas un ka viņa nevēlējās turpināt šo jautājumu. Viņa arī izteica vairākus ierosinājumus, lai uzlabotu to, ko viņa sauc par šo "unikāli vērtīgo informācijas avotu".

Papildu informācija

Pēc Padomes atzinuma un sūdzības iesniedzēja apsvērumu rūpīgas izskatīšanas ombuds uzskatīja par nepieciešamu pārbaudīt attiecīgos dokumentus, lai novērtētu svītrojumu apjomu un raksturu.

Pārbaude

Ombuda dienesti veica pārbaudi 2002. gada 9. oktobrī. Pēc tam ombuds rakstīja, lai pateiktos Padomei par tās labo sadarbību pārbaudes laikā un informētu to par ombuda konstatējumiem.

Ombuds vispirms atgādināja Padomes un sūdzības iesniedzēja nostāju, kas pausta Padomes atzinumā un sūdzības iesniedzēja apsvērumos. Ombuds norādīja, ka Padomes pamatojums svītrojumiem, šķiet, ir tāds, ka svītroto dokumentu daļu publiskošana varētu ļaut kādam, iespējams, ekspertam, noteikt delegāciju vai Komisijas pārstāvja nostāju jautājumos, kas tiek apspriesti Padomē. Sūdzības iesniedzējs piekrīt, ka Padome var saglabāt delegāciju nosaukumu konfidencialitāti un ka Komisijas darba dokumenti, kas sagatavoti kā ieguldījums Padomes debatēs, būtu jāizskata tādā pašā veidā. Tādēļ ombuds, pārbaudot dokumentus, centās pārbaudīt, vai Padomes dzēstie materiāli varētu ļaut kādam, iespējams, ekspertam, noteikt delegāciju vai Komisijas pārstāvja nostāju jautājumos, kas tiek apspriesti Padomē.

Pēc tam ombuds savas pārbaudes rezultātus izklāstīja šādi:

Atsauces uz nosauktajām delegācijām vai Komisijas pārstāvi

Pārbaudītajos dokumentos atsauces uz nosauktajām delegācijām vai Komisijas pārstāvi parasti ir vienā no trim veidiem: zemsvītras piezīme, ii) atsauce iekavās tekstā vai iii) ievadfrāze, piemēram, "(xx ) delegācija pauda viedokli..." vai "(xx ) delegācija uzskatīja, ka."

Visas atsauces uz minētajām delegācijām zemsvītras piezīmēs, šķiet, ir svītrotas, bet vairumā gadījumu attiecīgais teksts ir izlaists. Svītrotajās zemsvītras piezīmēs parasti nav citas informācijas kā vien informācija par delegācijas identitāti un faktu, ka tā ierosināja, piekrita, nepiekrita vai izteica atrunu par tekstā izklāstīto nostāju. Izņēmums ir zemsvītras piezīme dokumenta 1224/01 3. lappusē. Izņemot šo vienu gadījumu, šķiet, ka tas, ka Padome svītro zemsvītras piezīmes, ir minimums, kas vajadzīgs, lai slēptu delegāciju identitāti.

Vairumā gadījumu, kad atsauces uz nosauktajām delegācijām ir sniegtas ii) vai iii) punktā, ir svītrots viss attiecīgais punkts. Turpretī dokumenta 13385/00 19., 33., 44., 50.–51. un 69. punkts ir publiskots pilnībā, nedzēšot atsauces uz nosauktajām delegācijām un/vai Komisijas pārstāvi. Tomēr šķiet, ka nav tādu gadījumu, kad Padome ir svītrojusi tikai atsauci uz delegāciju un/vai Komisijas pārstāvi un publiskojusi pārējo tekstu.

Ir tikai viens gadījums, kad ombuds var apstiprināt, ka pārējais svītrotā punkta teksts šajā kategorijā varētu ļaut secināt attiecīgās delegācijas identitāti: dokumenta 13385/00 36. punkts.

Svītrots materiāls, kurā nav atsauces uz nosauktajām delegācijām vai Komisijas pārstāvi

Padome ir svītrojusi dažas dokumentu iedaļas, punktus un punktu daļas, kurās nav atsauces uz nosauktajām delegācijām vai Komisijas pārstāvi. Dažos, lai gan ne visos, no šiem punktiem ir tādas frāzes kā "dažas delegācijas pauda viedokli" vai "delegācijas pauda viedokli". Dažos citos gadījumos svītrotais materiāls sastāv no prezidentvalsts kompromisa priekšlikumiem.

Ombuds nevar apstiprināt, ka kāds no svītrotajiem materiāliem šajā kategorijā ļautu noteikt konkrētas delegācijas vai delegāciju, vai Komisijas pārstāvja viedokli. Lai gan Padome atsaucas uz iespēju, ka eksperts varētu veikt šādu identifikāciju, tas šķiet maz ticams, ņemot vērā svītrotā materiāla raksturu.

Secinājumi

Pamatojoties uz pārbaudi, ombuds uzskata, ka vismaz turpmāk minētā materiāla svītrošana nešķiet pamatota ar pamatojumu, ka tā publiskošana varētu ļaut kādam, iespējams, ekspertam, noteikt delegāciju vai Komisijas pārstāvja nostāju jautājumos, kas tiek apspriesti Padomē.

Dokuments 1224/01: zemsvītras piezīme 3. lappusē (izņemot deleģējuma nosaukumu); 17.–21. un 23.–27. punkts.

Dokuments 10022/01: 29.–36. lpp. (tabulas, kurās sniegts dalībvalstu galveno konkurences tiesību normu faktu salīdzinājums ar EK līguma 81.–82. pantu).

Dokuments 13798/00: 5.–8., 9.–10. punkts (daļēji svītrojumi), 14.–15. punkts.

Dokuments 12856/00: 2. un 3. punkts (daļēja svītrošana).

Dokuments 13385/00: 2. punkts.

Dokuments 5843/01: 4., 5. punkts.

Dokuments 6024/01: 4., 5. punkts.

Dokuments 6622/01: 3., 10., 11. punkts.

Dokuments 7692/01: 12.–18. punkts un pielikums.

Dokuments 6834/01: 3. punkts (daļēja svītrošana), 6., 8., 10. punkts.

Dokumentam 13563/01 ir divas daļas: progresa ziņojumu un pielikumus. Pamatojoties uz pārbaudi, ombuds uzskata, ka 6., 8., 10.–12., 19.–20. un 22. punktu arī varētu publiskot, neļaujot nevienam uzzināt konkrētas delegācijas vai delegāciju, vai Komisijas pārstāvja viedokli. Dokumenta 13563/01 (prezidentvalsts kompromisa teksts regulai) II pielikumā, šķiet, nav pamata nošķirt tās teksta daļas (izņemot zemsvītras piezīmes), kas ir izlaistas, un tās daļas, kas ir svītrotas, izņemot to, ka pēdējā minētā attiecas uz jautājumiem, kas tiek uzskatīti par politiski delikātākiem. Ombuds uzskata, ka svītrotā teksta publiskošana (izņemot zemsvītras piezīmes) neļāva nevienam, pat ekspertam, identificēt konkrētas delegācijas vai delegāciju, vai Komisijas pārstāvja viedokli. Tāda pati analīze attiecas arī uz svītrojumiem dokumentā 5158/01, kurā ietverts iepriekšējs priekšlikums regulas tekstam.

Papildu informācijas pieprasījums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude lūdza Padomi pārskatīt savu nostāju attiecībā uz iepriekš minēto svītroto materiālu un informēt viņu par to, vai tā būtu gatava to nodot sūdzības iesniedzējam.

Padomes atbilde

Atbildot Padome norādīja, ka tā 2002. gada 26. novembra sanāksmē ir panākusi politisku vienošanos par attiecīgo regulas projektu. Ņemot vērā šo progresu, Padome uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam tagad varētu piešķirt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem kopumā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka Padome, šķiet, ir atņēmusi sūdzības pamatus, piešķirot piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, bet arī pauda neapmierinātību par to, ka tai nebija piekļuves pirms regulas pieņemšanas. Sūdzības iesniedzēja pateicās ombudam par lietas izskatīšanu viņas vārdā.

Lēmums

Pilnīgas piekļuves atteikums noteiktiem dokumentiem

1.1 Padome piešķīra sūdzības iesniedzējam tikai daļēju piekļuvi dažiem dokumentiem, kas saistīti ar ES konkurences procedūru modernizāciju. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padome ir svītrojusi vairāk materiālu, nekā bija pamatots ar tās pamatojumu attiecībā uz nepieciešamību saglabāt konfidencialitāti atsevišķu delegāciju nostājām par konkrētiem jautājumiem, kas joprojām tiek apspriesti. Sūdzības iesniedzējs piekrita, ka Padome var saglabāt delegāciju nosaukumu konfidencialitāti, bet apgalvoja, ka pieņemto nostāju saturs būtu jāpublisko kopā ar citām attiecīgo dokumentu daļām.

1.2 Padome pamatoja savu lēmumu atteikt piekļuvi atsevišķām dokumentu daļām, atsaucoties uz Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu (3). Padome uzskata, ka attiecīgais priekšlikums rada vairākus ārkārtīgi delikātus un strīdīgus jautājumus, par kuriem tolaik Padomē vēl notika sarežģītas politiska līmeņa sarunas. Šādos apstākļos Padomes locekļu delegātu un Komisijas pārstāvju sanāksmēs ieņemto sākotnējo nostāju, kuras ekspertam var viegli piedēvēt pat tad, ja tās nav skaidri identificētas, satura priekšlaicīga publiskošana varētu kaitēt iestādes spējai rast kompromisa risinājumus un tādējādi kavēt tās centienus panākt vispārēju vienošanos par svarīgu tiesību aktu.

1.3 Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja piekrišanu tam, ka Padome var saglabāt delegāciju nosaukumu konfidencialitāti, ombuds savā izmeklēšanā galveno uzmanību pievērsa jautājumam par to, vai Padome ir svītrojusi vairāk materiālu, nekā bija nepieciešams šim nolūkam.

1.4 Pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes ombuds uzskatīja, ka dažus svītrojumus nevar pamatot ar Padomes argumentāciju. Ombuds informēja Padomi par sīki izstrādātiem konstatējumiem un lūdza to pārskatīt savu nostāju.

1.5 Atbildot Padome norādīja, ka tā 2002. gada 26. novembra sanāksmē ir panākusi politisku vienošanos par attiecīgo regulas projektu (4). Ņemot vērā šo progresu, Padome uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam tagad varētu piešķirt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem kopumā.

1.6 Apsvērumos par Padomes atbildi sūdzības iesniedzējs pauda neapmierinātību par to, ka viņam nebija piekļuves pirms regulas pieņemšanas. Tādēļ ombuds uzskata, ka ir nepieciešams konstatēt sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par administratīvām kļūmēm pret Padomi.

1.7 Ombuds pārbaudīja dokumentus, kuriem Padome bija piešķīrusi sūdzības iesniedzējam tikai daļēju piekļuvi. Ombuds uzskata, ka Padomes pamatojums, ka dzēsto materiālu publiskošana varētu ļaut kādam identificēt delegāciju vai Komisijas pārstāvja nostāju Padomē apspriestajos jautājumos, neattaisno daudzus no izdarītajiem svītrojumiem. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums, un ombuds attiecīgi izsaka kritisku piezīmi.

1.8 Ombuds uzskata, ka viņam nav jāveic nekādas turpmākas darbības, jo Padome pēc tam, kad 2002. gada 26. novembra sanāksmē tā bija vienojusies par attiecīgo regulas projektu, ir devusi sūdzības iesniedzējam piekļuvi visiem attiecīgajiem dokumentiem.

2 Piekļuve Komisijas darba dokumentiem

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padomes argumentācija neattaisno to, ka tā svītro materiālus no dažiem Komisijas darba dokumentiem. Ombuds atgādina, ka viņš ir izteicis kritisku piezīmi par attiecīgajos dokumentos veikto svītrojumu apmēru. Tādējādi šis sūdzības iesniedzēja aspekts attiecas tikai uz to, vai Padomes argumentāciju varētu attiecināt uz Komisijas darba dokumentiem.

2.2 Padome apgalvoja, ka attiecīgie Komisijas dokumenti ir neoficiāli dokumenti, kas sagatavoti apspriešanai Padomes darba grupā un kurus Komisija nav apstiprinājusi komisāru kolēģijas līmenī, kā arī tos nav paredzēts pieņemt.

2.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņa piekrīt, ka Komisijas darba dokumenti, kas sagatavoti kā ieguldījums Padomes debatēs, būtu jāuzskata par tādiem pašiem kā Padomes dokumenti. Tāpēc šķiet, ka sūdzības iesniedzējs ir atteicies no šā sūdzības aspekta.

3 Padomes dokumentu tiešsaistes reģistrs

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padomes dokumentu tiešsaistes reģistrā nav pietiekamas informācijas.

3.2 Padome apgalvoja, ka informāciju par katra dokumenta autoru un adresātu, kā arī tā kategorijas aprakstu var viegli iegūt, izmantojot dokumentu tiešsaistes reģistru. Padome ir gatava izskatīt iespēju palielināt publiskā reģistra lietotājdraudzīgumu.

3.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņas piezīmes bija paredzētas kā noderīgas un ka viņa nevēlas risināt šo jautājumu. Viņa arī izteica vairākus ierosinājumus, lai uzlabotu to, ko viņa nosauca par šo "unikāli vērtīgo informācijas avotu". Ombuds nosūtīja sūdzības iesniedzēja ierosinājumus Padomei informācijai.

3.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka saistībā ar šo sūdzības aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Ombuds pārbaudīja dokumentus, kuriem Padome bija piešķīrusi sūdzības iesniedzējam tikai daļēju piekļuvi. Ombuds uzskata, ka Padomes pamatojums, ka dzēsto materiālu publiskošana varētu ļaut kādam identificēt delegāciju vai Komisijas pārstāvja nostāju Padomē apspriestajos jautājumos, neattaisno daudzus no izdarītajiem svītrojumiem. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

Ombuds uzskata, ka viņam nav jāveic nekādas turpmākas darbības, jo Padome pēc tam, kad 2002. gada 26. novembra sanāksmē tā bija vienojusies par attiecīgo regulas projektu, tagad ir devusi sūdzības iesniedzējam piekļuvi visiem attiecīgajiem dokumentiem. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs un Augstais pārstāvis.

Ar cieņu

 

Jacob SÖDERMAN

---

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, 2001. gads, OV L 145/43.

(2) "Piekļuvi iestādes iekšējai lietošanai sagatavotam vai iestādes saņemtam dokumentam, kas attiecas uz jautājumu, par kuru iestāde nav pieņēmusi lēmumu, atsaka, ja dokumenta izpaušana varētu nopietni kaitēt iestādes lēmumu pieņemšanas procesam, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm."

(3) "Piekļuvi iestādes iekšējai lietošanai sagatavotam vai iestādes saņemtam dokumentam, kas attiecas uz jautājumu, par kuru iestāde nav pieņēmusi lēmumu, atsaka, ja dokumenta izpaušana varētu nopietni kaitēt iestādes lēmumu pieņemšanas procesam, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm."

(4) Padome 2002. gada 16. decembrī pieņēma regulu: Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 2003., 1. lpp.).