Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 11. novembrī lūdza Cedefop publisku piekļuvi [1] atlases komisijas locekļu interešu konflikta deklarācijām desmit atlases procedūrās, ko veica Cedefop [2].

2. Cedefop atteica piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tā norādīja, ka saskaņā ar tās politiku tā paziņo atlases komisijas locekļu vārdus tikai kandidātiem attiecīgajās atlases procedūrās [3]. Tādējādi tā nevarēja piešķirt piekļuvi atlases procedūrās pieprasītajiem dokumentiem, kurās sūdzības iesniedzējs nepiedalījās. Attiecībā uz 2016. gada atlases procedūru, kurā piedalījās sūdzības iesniedzēja, Cedefop apgalvoja, ka tas jau ir atbildējis uz viņas daudzajiem pieprasījumiem. Attiecībā uz divām 2020. gada atlases procedūrām, no kurām sūdzības iesniedzēja tika izslēgta, Cedefop uzskatīja sūdzības iesniedzējas pieprasījumu par “bezjēdzīgu”, jo tas jau bija atbildējis uz viņas bažām sūdzības iesniedzējas administratīvās sūdzības laikā saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem [4].

3. Pēc tam sūdzības iesniedzējs lūdza Cedefop pārskatīt savu nostāju (iesniedzot tā dēvēto “atkārtoto pieteikumu”)[5].

4. 2021. gada 29. novembrī Cedefop pieņēma galīgo lēmumu. Tā saglabāja savu atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tā atkārtoja, ka jau ir atbildējusi uz daudzajiem sūdzības iesniedzēja lūgumiem un sūdzībām un ka atlases komisijas locekļu vārdus tā dalās ar kandidātiem tikai attiecīgajā atlases procedūrā.

5. Nebūdams apmierināts ar šo lēmumu, sūdzības iesniedzējs 2021. gada novembrī vērsās pie Ombuda, apgalvojot, ka Cedefop ir kļūdījies, atsakot piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem 2020. gadā veiktajās atlases procedūrās.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par Cedefop atteikumu piešķirt publisku piekļuvi interešu konflikta deklarācijām, ko abās 2020. gadā veiktajās atlases procedūrās aizpildījuši atlases komisijas locekļi.

7. Viņa lūdza Cedefop rakstisku atbildi, kurā izklāstīti iemesli saskaņā ar ES tiesību aktiem par piekļuvi dokumentiem, kas pamato tās atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

8. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Cedefop rakstisku atbildi un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Cedefop atbildi. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja arī šajā lietā aplūkotos dokumentus.

Ombudam iesniegtie argumenti

Cedefop iesniegtie argumenti

9. Atbildē Ombudam Cedefop norādīja, ka saskaņā ar tā politiku tas 2020. gada jūlijā sūdzības iesniedzējam ir darījis zināmus abu 2020. gada atlases procedūru atlases komisijas locekļu vārdus.

10. Cedefop atkārtoti uzsvēra, ka tā politika neparedz parakstīto interešu konflikta veidlapu koplietošanu ar kandidātiem vai sabiedrību. Tā paskaidroja, ka šīs veidlapas ir iekšējie dokumenti. Atlases komisijas locekļi aizpilda vajadzīgo informāciju un paraksta to. Pēc tam cilvēkresursu vadītājs novērtē aizpildītās veidlapas un sniedz atzinumu. Cedefop izpilddirektors apstiprina šīs veidlapas un pieņem galīgo lēmumu par atlases komisijas sastāvu. Ja tiek ziņots par iespējamiem interešu konfliktiem, notiek apspriešanās ar iekšējās kontroles koordinatoru.

11. Cedefop apgalvoja, ka pieprasītajos dokumentos ir ietverti personas dati, piemēram, kandidātu un atlases komisijas locekļu vārdi, uzvārdi un ziņas par profesionālajām un/vai personiskajām attiecībām. Tādējādi izpaušana apdraudētu personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību [6], jo īpaši saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību [7].

12. Cedefop arī uzskatīja, ka gadījumā, ja ombuds ieteiktu izpaust datus, tam būtu jārediģē visi personas dati, tādējādi svītrojot informāciju, kas sūdzības iesniedzējam jau ir zināma, piemēram, atlases komisijas sastāvu un to, ka daži kandidāti varētu būt pazīstami kā pašreizējie vai bijušie darbinieki.

Sūdzības iesniedzēja argumenti

13. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņai ir vajadzīga piekļuve parakstītajām interešu konflikta deklarācijām, lai sagatavotu zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret Cedefop.

14. Viņa uzskatīja, ka viņai ir tiesības saņemt šos dokumentus 2020. gada atlases procedūrās, kurās viņa piedalījās, jo atlases komisijas locekļi novērtēja, novērtēja un pēc tam atzina viņas kandidatūras par nesekmīgām.

15. Savās piezīmēs par Cedefop atbildi sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Cedefop gadiem ilgi nav organizējis “regulāras un likumīgas” atlases procedūras, kaitējot kandidātiem un ES pilsoņiem. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Eiropas Revīzijas palātu (ERP), kas iepriekš kritiski atzīmēja, ka Cedefop procedūra interešu konflikta situāciju noteikšanai un pārvaldībai nebija efektīva [8]. Tādējādi viņa apgalvoja, ka pieprasītie dokumenti būtu jāizpauž, lai pārredzamā veidā pārliecinātu ES pilsoņus, ka Cedefop ir veicis turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Revīzijas palātas [9] un Eiropas Ombuda [10] konstatējumiem.

Ombuda novērtējums

16. Ombuda izmeklēšanas grupas veiktā pārbaude apstiprināja, ka pieprasītajos dokumentos personas dati ir iekļauti visā dokumentā.

17. Jēdziens “personas dati” ES tiesību aktos par datu aizsardzību ir ļoti plašs. Personas dati ietver “jebkuru informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”[11], un ietver informāciju, kas attiecas gan uz personas privāto, gan profesionālo dzīvi [12]. Tādējādi atlases komisijas locekļu un kandidātu vārdi un uzvārdi, kā arī viņu profesionālā darbība ir personas dati [13].

18. Saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību Cedefop būtu jāveic trīs posmu analīze, pirms tas var apmierināt pieprasījumu publiskot personas datus [14].

19. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējam ir jāpierāda nepieciešamība nosūtīt personas datus konkrētam nolūkam sabiedrības interesēs.

20. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņai ir vajadzīgas interešu konflikta deklarācijas, lai sagatavotu zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret Cedefop. Tomēr saskaņā ar ES judikatūru [15] tās ir tikai privātas intereses.

21. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Cedefop gadiem ilgi nav organizējis “regulāras un likumīgas” atlases procedūras. Pamatojot savus apgalvojumus, sūdzības iesniedzēja atsaucas uz paša Ombuda izmeklēšanām [16] par Cedefop darbā pieņemšanas procedūrām un uz ERP iepriekšējiem apsvērumiem par Cedefop interešu konflikta procedūrām.  Savās piezīmēs par Cedefop atbildi sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka sabiedrības interesēs ir pārredzamā veidā pārliecināt ES iedzīvotājus, ka Cedefop ir guvis panākumus savās procedūrās pēc ERP konstatējumiem 2018. gadā.

22. Ombuds norāda, ka saskaņā ar ES judikatūru [17] vispārēja atsauce uz “pārredzamību” pati par sevi nav nepieciešama personas datu izpaušanai. Turklāt, lai gan iespējamie interešu konflikti var būt šāda nepieciešamība [18], tie ir jāpamato. Nepietiek tikai ar abstraktām atsaucēm uz pagātnes pārkāpumiem [19].

23. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz vairākiem agrākiem gadījumiem, kuros ERP konstatēja, ka Cedefop procedūras interešu konflikta situāciju risināšanai divās atlases procedūrās, kas tika veiktas 2015. un 2016. gadā, nebija efektīvas. Pēc šā konstatējuma Cedefop pārskatīja savu interešu konflikta procedūru [20]. Sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis argumentus, kas liecinātu, ka Cedefop pašreizējā procedūra interešu konfliktu risināšanai nav efektīva. Tādējādi ombude uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pietiekami pierādījis, ka pastāv konkrētas aizdomas par interešu konflikta procedūrām 2020. gada atlases procesā, kas sabiedrības interesēs varētu radīt nepieciešamību nosūtīt personas datus.

24. Tāpēc ombude secina, ka Cedefop atteikums piešķirt publisku piekļuvi parakstītajām interešu konflikta veidlapām bija pamatots.

25. Tomēr ombude norāda, ka Cedefop nav norādījis iemeslus atteikumam izpaust pieprasītos dokumentus saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi. Turklāt Cedefop nesniedza sūdzības iesniedzējam skaidrus paskaidrojumus par nepieciešamību norādīt uz personas datu nosūtīšanas nepieciešamību. Tādēļ viņa turpmāk sniegs attiecīgu ierosinājumu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu [21]:

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs nav pieļāvis administratīvas kļūmes, atsakoties izpaust atlases komisiju locekļu parakstītās interešu konflikta veidlapas.

Sūdzības iesniedzējs un Cedefop tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

Cedefop būtu jānodrošina, ka, atsakot (pilnīgu) piekļuvi dokumentiem, tas sniedz detalizētus iemeslus, paskaidrojot, kā pieprasīto dokumentu izpaušana var kaitēt interesēm, ko aizsargā Regula 1049/2001.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2022. gada 27. jūnijā

[1] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049

[2] Atlases procedūras Cedefop/2021/01/AD, Cedefop/2020/05/AD, Cedefop/2020/02/AD, Cedefop/2017/06/AD, Cedefop/2017/04/AD, Cedefop/2016/04/AD, Cedefop/2015/02/CA, Cedefop/2014/04/AD, Cedefop/2014/01/AD, Cedefop/2013/03/AD.

[3] Šajā sakarā Cedefop atsaucās uz Ombuda secinājumiem lietā 49/2018/NF. Pēc Ombuda izmeklēšanas šajā lietā Cedefop ir atjauninājis savu informācijas izpaušanas politiku personāla atlases procedūrās, lai sniegtu kandidātiem informāciju par viņu vērtējumiem un atlases komisijas locekļu vārdiem.

[4] Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 90. panta 2. punktu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A01962R0031-20140501

[5] Regulas 1049/2001 7. pants.

[6] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[7] Regula 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32018R1725

[8] Sk. Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2018. finanšu gada pārskatu, kas pieejams vietnē https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/AGENCIES_2018/AGENCIES_2018_EN.pdf.

[9] Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz ERP apsvērumu 2005. gada ziņojumā, ka Cedefop bija “jāpastiprina darbā pieņemšanas procedūras”. Tas attiecās uz iekšējo atlases procedūru, kurā bija tikai viens kandidāts. ERP uzskatīja, ka Cedefop būtu vajadzējis izmantot ārēju procedūru, lai nodrošinātu plašāku piemērotu kandidātu loku; pieejams tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52006TA1219(11)&rid=6

[10] Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Ombuda izmeklēšanu Nr. 49/2018/NF par Cedefop atteikumu piešķirt neizraudzītajiem kandidātiem punktu skaitu un atlases komisijas locekļu vārdus. Ombuds slēdza šo lietu pēc tam, kad Cedefop bija mainījis savu politiku atklāt atlases komisijas locekļu vārdus visiem pieteikumu iesniedzējiem un pēc pieprasījuma sniegt pieteikumu iesniedzējiem viņu vērtējumus; pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/94398; un Ombuda konstatējumu par administratīvām kļūmēm lietā 756/2018/PB attiecībā uz to, ka atlases komisija nav piemērojusi vērtēšanas kritērijus, kas izklāstīti Cedefop paziņojumā par vakanci: pieejams https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/121786 

[11] Regulas 2018/1725 3. panta 1. punkts.

[12] Vispārējās tiesas 2018. gada 27. novembra spriedums VG / Komisija, apvienotās lietas T-314/16 un T-435/16, 74. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62016TA0314

[13] Turpat, 62.–64. punkts.

[14] Saskaņā ar Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pirmkārt, sūdzības iesniedzējam ir jāpierāda nepieciešamība nosūtīt personas datus konkrētam nolūkam sabiedrības interesēs. Otrkārt, nedrīkst būt nekāda iemesla uzskatīt, ka šāda nosūtīšana varētu apdraudēt datu subjekta likumīgās intereses. Treškārt, pārzinim (Cedefop) pēc dažādo konkurējošo interešu izsvēršanas ir jākonstatē, ka personas datu nosūtīšana šim konkrētajam nolūkam ir samērīga.

[15] Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 9. oktobra spriedums lietā Anik ó Pint / Eiropas Komisija, T-634/17, 59. punkts.

[16] Sk. iepriekš 11. zemsvītras piezīmi.

[17] Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 25. septembra spriedums lietā Psara / Eiropas Parlaments, T-639/15, 74. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=206663&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=8301031

[18] Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums lietā Dennekamp / Eiropas Parlaments, T-115/13, 112. punkts: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=165829&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=8301031

Pirmās instances tiesa: [19] T-639/15 līdz T-666/15 un T-94/16, Psara et al. pret Eiropas Parlamentu, 84. punkts.

[20] Sk. Cedefop atbildi uz ERP konstatējumu, kas pieejama vietnē https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/AGENCIES_2018/AGENCIES_2018_EN.pdf

[21] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.