Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs bija neveiksmīgs pieteikuma iesniedzējs divās personāla atlases procedūrās, ko 2016. un 2017. gadā organizēja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)[1].

2. Pēc paziņojuma saņemšanas par to, ka viņas pieteikumi ir noraidīti, attiecīgi 2016. gada novembrī un 2017. gada oktobrī sūdzības iesniedzēja rakstīja Cedefop un lūdza piešķirt novērtējuma punktus par abiem viņas pieteikumiem. Viņa arī lūdza norādīt to “atlases komisiju” locekļu vārdus, kuras bija izvērtējušas pieteikumus gan pirmajā, gan otrajā atlases procedūrā.

3. Pēc tam Cedefop sniedza sūdzības iesniedzējai kopējo vērtējumu, kas piešķirts viņas pieteikumam otrajā atlases procedūrā. Tomēr tā atteicās piešķirt viņai pirmajā atlases procedūrā iegūto punktu skaitu, apgalvojot, ka tam ir iestājies “noilgums”[2].

4. Attiecībā uz viņas lūgumu par abu atlases komisiju locekļu vārdiem Cedefop norādīja, ka tā politika ir izpaust šo informāciju tikai tiem kandidātiem, kuri ir uzaicināti uz interviju. Tā norādīja, ka tās izpratnē šī politika “nav pretrunā ombuda pamatnostādnēm”[3].

5. 2017. gada decembrī un 2018. gada sākumā sūdzības iesniedzējs sazinājās ar ombudu, lai sūdzētos par pārredzamības trūkumu Cedefop atlases procedūrās, jo īpaši attiecībā uz informāciju, ko tas dara pieejamu noraidītajiem kandidātiem.

Izmeklēšana un novērtējums

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja nostāju, ka Cedefop ir kļūdījies, atsakoties piešķirt noraidītajiem kandidātiem atlases procedūrās punktus, kas piešķirti viņu pieteikumiem, un atlases komisijas locekļu vārdus.

7. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa rakstīja Cedefop un lūdza tam sniegt papildu informāciju un skaidrojumus par tā informācijas izpaušanas politiku attiecībā uz punktiem, kas piešķirti kandidātiem atlases procedūrās, un attiecībā uz atlases komisijas locekļu vārdiem. Konkrētāk, Ombuda izmeklēšanas grupa pauda viedokli, ka Cedefop politika attiecībā uz atlases komisijas locekļu vārdu izpaušanu neatbilst Ombuda pamatnostādnēm. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka ES aģentūrām būtu jāatklāj atlases komisijas locekļu vārdi visiem kandidātiem atlases procedūrās.

8. Savā atbildē Ombudam Cedefop norādīja, ka tagad tas ir mainījis savu politiku un turpmāk pēc pieprasījuma atklās gan kopējo punktu skaitu, gan sadalījumu pa atlases kritērijiem. Cedefop arī precizēja, ka pieteikuma iesniedzējiem būs tiesības uz šādu informāciju, vienkārši pieprasot informāciju, nevis iesniedzot oficiālu administratīvu sūdzību par atlases procedūras iznākumu.

9. Cedefop arī norādīja, ka ir atjauninājis savu politiku attiecībā uz atlases komisijas locekļu vārdu publiskošanu. Turpmāk Cedefop izpaudīs šos vārdus visiem pieteikuma iesniedzējiem, ne tikai kandidātiem uz interviju, vēlākais, informējot pieteikuma iesniedzējus par viņu pieteikuma rezultātiem. Šādi rīkojoties, Cedefop ir saskaņojis savu politiku ar Ombuda pamatnostādnēm un beidzot risinājis jautājumu, ko Ombuds bija izvirzījis iepriekšējā izmeklēšanā [4].

10. Cedefop arī norādīja, ka pa šo laiku ir sniedzis sūdzības iesniedzējai punktus, kas piešķirti viņas pieteikumiem abās atlases procedūrās. Attiecībā uz jau slēgto atlases procedūru, piemēram, sūdzības iesniedzēja, atlases komisijas locekļu vārdu izpaušanu Cedefop datu aizsardzības apsvērumu dēļ pirms viņu vārdu izpaušanas lūgs atlases komisijas locekļu piekrišanu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs ir atjauninājis savu informācijas atklāšanas politiku personāla atlases procedūrās, lai sniegtu kandidātiem informāciju par viņu vērtējumiem un atlases komisijas locekļu vārdiem. Tā pašlaik piemēro šo atjaunināto politiku sūdzības iesniedzēja pieprasījumiem. Tādējādi Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs ir atrisinājis sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus.

Sūdzības iesniedzējs un Cedefop tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2018. gada 4. maijā

[1] Cedefop/2016/04/AD_external http://recon.cedefop.europa.eu/File/DisplayFile?Id=67807 (DOC) un Cedefop/2017/03/AST_external http://recon.cedefop.europa.eu/File/DisplayFile?Id=72003 (DOC).  

[2] Cedefop apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējai bija jāiesniedz oficiāla administratīva sūdzība, pieprasot šo informāciju trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par viņas pieteikuma iznākumu.

[3] 2013. gadā pēc izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas par ES aģentūru pieņemto dažādo praksi Eiropas Ombuds izdeva “Labas prakses pamatnostādnes attiecībā uz atlases komisijas locekļu vārdu izpaušanu”. Plašāku informāciju sk.: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/54521/html.bookmark.

[4] Eiropas Ombuda ieteikums pašiniciatīvas izmeklēšanā OI/4/2012/CK par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) https://www.ombudsman.europa.eu/en/activities/report.faces/en/11782/html.bookmark.