Sūdzības priekšvēsture

1. Maroka 2006. gadā sāka īstenot valsts sanitārijas programmu (“programma”), kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi ūdens sanitārijas pakalpojumiem visā valstī. Programma attiecas uz pieslēguma kanalizācijas tīklam vispārināšanu pilsētu teritorijās un piesārņojuma līmeņa samazināšanu. Kopš 2010. gada Eiropas Savienība ir sniegusi finansiālu ieguldījumu šajā programmā.

2. Sūdzības iesniedzējs, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācija, 2021. gada aprīlī lūdza^[1] Eiropas Komisiju iesniegt tai izsmeļošu sarakstu ar ES finansētajiem projektiem, kas ietilpst programmā.

3. Komisija 2021. gada maijā un jūnijā sniedza sūdzības iesniedzējam informāciju par ES ieguldījumu programmā. Komisija paskaidroja, ka kopš 2010. gada tā kopā ar Francijas Attīstības aģentūru (AFD) līdzfinansē programmas pirmo posmu. Komisija 2016. gadā parakstīja finanšu nolīgumu ar AFD par programmas otrā posma īstenošanu. Tā kā AFD ir atbildīga par ES ieguldījuma pārvaldību, kā arī par projektu izvēles apstiprināšanu un to īstenošanas uzraudzību, Komisija ieteica sūdzības iesniedzējam tai adresēt visus tehniskās informācijas pieprasījumus. Tā nodrošināja sūdzības iesniedzējam saiti uz AFD tīmekļa vietni, kā arī Marokas Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietni, kas uzrauga projektus. Komisija norādīja, ka īstenošanas perioda beigās tā publicēs galīgo ziņojumu, kurā būs apkopoti projekti un ES ieguldījuma rezultāti.

4. Sūdzības iesniedzējs divas reizes atbildēja, ka Komisija nav iesniegusi pieprasīto sarakstu, un atkārtoja, ka tas ir iesniedzis pieprasījumu saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem^[2].

5. Pēc tam Komisija reģistrēja sūdzības iesniedzēja vēstuli kā pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem un 2021. gada jūnijā pieņēma lēmumu. Komisija identificēja trīs dokumentus^[3], kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā, un tos pilnībā publiskoja. Komisija atkārtoja, ka sūdzības iesniedzējam būtu jāsazinās ar AFD vai Marokas iestādēm, lai iegūtu vairāk informācijas par konkrētiem ES projektiem.

6. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot tā saukto “atkārtoto pieteikumu”)^[4].

7.  Komisija atkārtoti uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējam būtu jāsazinās ar AFD vai Marokas iestādēm, lai iegūtu vairāk informācijas par projektiem.

8. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2021. gada augustā vērsās pie Ombuda.

9. Komisija 2021. gada novembrī pieņēma galīgo lēmumu par publiskās piekļuves pieprasījumu. Komisija apstiprināja, ka tās rīcībā nav sūdzības iesniedzēja pieprasītā saraksta un līdz ar to tā nevar izpildīt savu pieprasījumu.

Izmeklēšana

10. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija ir apstrādājusi pieprasījumu par publisku piekļuvi. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai iegūtu papildu skaidrojumus par to, kāda informācija ir Komisijas rīcībā saistībā ar konkrētiem projektiem.

 Ombudam iesniegtie argumenti

11. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas rīcībā vajadzētu būt izsmeļošam projektu sarakstam saskaņā ar ES budžeta noteikumiem^[5]. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka programmas pirmais posms jau ir pabeigts un ka AFD bija jānosūta Komisijai galīgais ziņojums par šo periodu. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka AFD būtu periodiski jāziņo Komisijai par programmas otro posmu.

12. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka, lai gan 2021. gada jūlijā tas jau bija lūdzis Komisiju pārskatīt savu sākotnējo lēmumu par tā pieprasījumu, Komisija reģistrēja savu pieprasījumu vairāk nekā mēnesi vēlāk, kas neatbilst ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

13. Tikšanās laikā ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka ES ieguldījums programmā, ko līdzfinansē AFD, izpaužas kā finansējuma apvienošana. Tas nozīmē, ka ES dotācijas tiek apvienotas ar publisko un privāto finansētāju aizdevumiem vai pašu kapitālu. Marokas Valsts elektroenerģijas un dzeramā ūdens birojs (ONEE) un AFD īsteno ES ieguldījumu un ir atbildīgi par tādu jaunu projektu apzināšanu un atlasi Marokā, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar šo aizdevumu.

14. Pārstāvji norādīja, ka Komisijai nav “izsmeļoša ES finansēto projektu saraksta”, jo projektu atlase un finansēšana gadu gaitā notiek pakāpeniski. Lai gan Marokas Vides ministrijas tīmekļa vietnē [6] ir pieejams projektu saraksts, šis saraksts ir dinamisks, jo projekti, kuros ES sniedz ieguldījumu, netiek atlasīti iepriekš un tos laika gaitā var grozīt ar AFD un ONEE. Saraksts tiek pabeigts īstenošanas perioda beigās^[7], un pēc tam Komisija publicē galīgo ziņojumu, kurā apkopoti ES ieguldījuma pasākumi un rezultāti.

Ombuda novērtējums

15. Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem attiecas tikai uz dokumentiem, kas ir attiecīgās iestādes rīcībā^[8]. Iestādēm nav pienākuma izveidot dokumentu, kuram tām ir lūgts piešķirt piekļuvi, bet kura nav^[9].

16. Šajā gadījumā Komisija norādīja, ka tā nevar izpildīt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, jo tās rīcībā nav sūdzības iesniedzēja pieprasītā saraksta.

17. Ombude lūdza Komisiju sniegt paskaidrojumus par tās rīcībā esošo informāciju attiecībā uz ES ieguldījumu programmā. Viņa lūdza Komisiju apstiprināt, ka tai nav izsmeļoša projektu saraksta. Ombuds uzskata, ka Komisijas paskaidrojumi ir pamatoti, jo īpaši tāpēc, ka par ES ieguldījuma īstenošanu ir atbildīga AFD un Marokas iestādes. Viņa arī norāda, ka Komisija īstenošanas periodu beigās publicē galīgo ziņojumu. 

18. Ņemot vērā to, ka tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem attiecas tikai uz iestādes rīcībā esošiem dokumentiem, ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja, ka tā nevarēja izpildīt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, bija pamatota un atbilst ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

19. Turklāt, ja iestāde saņem pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentam, kura nav, bet kura rīcībā ir informācija, kas attiecas uz pilsoņa pieprasījumu, ombuds uzskata, ka laba administratīvā prakse ir atbildēt saskaņā ar Labas administratīvās prakses kodeksu un attiecīgi sniegt pilsoņiem informāciju^[10].

20. Šajā gadījumā ombuds atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto elastīgo pieeju. Tā piešķīra publisku piekļuvi citiem dokumentiem, kas varētu būt noderīgi sūdzības iesniedzējam, un vairākkārt sniedza detalizētu informāciju par ES ieguldījumu. Komisija arī nodrošināja saites uz atbildīgo iestāžu tīmekļa vietnēm, kurās sūdzības iesniedzējs varēja pieprasīt papildu informāciju saistībā ar projektiem. Nekas neliecina par to, ka Komisijas rīcībā būtu papildu informācija, kas attiecas uz pieprasījumu.

21. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

22. Tomēr ombude pauž nožēlu, ka Komisijai bija vajadzīgs ievērojams laiks, lai reģistrētu sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu un atbildētu uz to. Ombude jau kādu laiku ir uzraudzījusi šo kavējumu jautājumu un plāno turpmākajos mēnešos veikt turpmākus pasākumus saistībā ar to.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz tās atbildi pēc būtības uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2022. gada 7. janvārī

[1] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049.

[2] Regula 1049/2001.

[3] 1) faktu lapa par ES ieguldījumu programmas 1. posmā, 2) kopija Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina ES ieguldījumu, un 3) programmas 2. posma kopsavilkums.

[4] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 7. pantu.

[5] Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz 60. pantu Regulā 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX%3A32012R0966 (vairs nav spēkā).

[6] http://www.environnement.gov.ma/fr/eau?id=425.

[7] Attiecībā uz programmas pirmo posmu Komisija norādīja, ka īstenošanas periods oficiāli beigsies 2021. gada decembrī. Plānots, ka otrais posms ilgs līdz 2025. gadam.

[8] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 2. panta 3. punktu.

[9] Tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums Strack / Eiropas Komisija, C-127/13 P, 46. punkts.

[10] Piemēram, skatīt ombuda lēmumu lietā 541/2008/VIK pret Komisiju: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/4223.