Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar 2014. gadā notikušo sanāksmi starp Eiropas Komisiju un ideju laboratoriju. Komisija piešķīra daļēju piekļuvi diviem dokumentiem un pilnībā atteica piekļuvi trešajam dokumentam. To darot, Komisija atsaucās uz izņēmumu attiecībā uz publisku piekļuvi, kas attiecas uz personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību.

Ombuda izmeklēšanas grupa izskatīja attiecīgos dokumentus un apstiprināja, ka rediģējumi attiecas uz personas datiem. Ombuds uzskatīja, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pārliecinošus argumentus par to, kāpēc viņam bija nepieciešama piekļuve attiecīgajiem personas datiem. Tādējādi Komisijai bija pamats atteikt (pilnīgu) piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem saistībā ar Starptautiskās uzraudzības operācijas Albānijā dalībnieku paustajām bažām par profesionālo rīcību. Komisija konstatēja, ka viens dokuments (vēstule) ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un piešķīra tam daļēju piekļuvi. Tā atteica piekļuvi vēstules daļām, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt privātumu un sabiedrības intereses saistībā ar ES starptautiskajām attiecībām.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārskatīja dokumentu un apstiprināja, ka aizturētās daļas satur personas datus un sensitīvu informāciju. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas argumenti, kas pamato personas datu rediģēšanu, ir pamatoti. Viņa arī konstatēja, ka nav acīmredzami nepareizi, ka Komisija apgalvo, ka dažu sensitīvu vēstules daļu izpaušana kaitētu ES starptautiskajām attiecībām ar Albāniju.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz pieprasījumu Eiropas Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par bēgļu, patvēruma meklētāju vai migrantu atgriešanu vai izraidīšanu no Turcijas. Atbildot Komisija identificēja 27 dokumentus, kuriem tā pilnībā atteica piekļuvi. Sešiem dokumentiem tika liegta piekļuve, lai aizsargātu saistītā ES finansētā projekta īstenošanas partnera komerciālās intereses. Attiecībā uz pārējiem dokumentiem Komisija atsaucās uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar ES starptautiskajām attiecībām ar Turciju.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Tā kā Komisija nesniedza atbildi noteiktajos termiņos, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par to, ka Komisija nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā kā netika pieņemts apstiprinošs lēmums un lai virzītu lietu uz priekšu, ombuds lūdza pārbaudīt attiecīgos dokumentus. Pamatojoties uz pārbaudi, ombude piekrita Komisijas sākotnējam viedoklim, ka atteikums piešķirt piekļuvi visiem dokumentiem kopumā nav pamatots.

Gandrīz gadu pēc atkārtotā pieteikuma iesniegšanas Komisija atbildēja, atkārtoti norādot, ka nevienam no dokumentiem nevar piešķirt piekļuvi. Lai gan tā vairs nepaļāvās uz īstenošanas partnera komerciālo interešu aizsardzību, tā uzskatīja, ka piekļuve visiem dokumentiem ir jāliedz, lai neapdraudētu ES starptautiskās attiecības ar Turciju. 

Tā kā Komisija tagad ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, ombuds lietu slēdza. Viņa nepārprotami kritizēja ievērojamo kavēšanos, kas Komisijai radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu. Ombude arī atkārtoja savas šaubas, kas jau tika paustas viņas sākotnējos uzskatos, par to, vai dokumenti satur sensitīvu informāciju. Tomēr, tā kā lieta attiecās uz Komisijas nespēju savlaicīgi atbildēt uz sabiedrības piekļuves pieprasījumu, viņa to neturpināja.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentam, kas saistīts ar ES finansētu projektu Turcijā saistībā ar migrācijas pārvaldību. Eiropas Komisija identificēja vienu dokumentu — finanšu pārskatu —, kuru tā atteicās publiskot, pamatojoties uz to, ka publiskošana varētu kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar sabiedrisko drošību un ES starptautiskajām attiecībām.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu.

Pamatojoties uz pārbaudi un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir ES iestādēm, nosakot, vai ir apdraudētas sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrisko drošību un starptautiskajām attiecībām, ombuds konstatēja, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi nav acīmredzami nepareizs. Ņemot vērā to, ka attiecīgās sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām, ombuds nekonstatēja administratīvu kļūmi un slēdza lietu.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar Tony Blair Globālās pārvaldības institūta (TBI) pārstāvju un divu Ungārijas komisāra kabineta locekļu sanāksmi 2024. gada 19. jūnijā. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši bija ieinteresēts uzzināt, vai sanāksmē piedalījās konkrēts TBI pārstāvis, kuru sūdzības iesniedzējs uzskatīja par publisku personu, kas iepriekš ieņēma publisku amatu.

Komisija nodrošināja sūdzības iesniedzējam daļēju piekļuvi sanāksmes ziņojumam un e-pastam, ko tas pirms sanāksmes bija saņēmis no TBI. Komisija rediģēja TBI pārstāvju vārdus. Tā uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti nebija tādi, lai pierādītu īpašu vajadzību sabiedrības interesēs izpaust šos personas datus (“nepieciešamība”). Neatkarīgi no nepieciešamības neesamības Komisija uzskatīja, ka izpaušana apdraudētu attiecīgo personu likumīgās intereses. Attiecībā uz piekļuves pieprasījumu, kas attiecās uz identificētu personu, Komisija atbildēja, ka tā nevar ne apstiprināt, ne noliegt, vai attiecīgā persona ir piedalījusies sanāksmē, jo arī tas tika uzskatīts par personas datiem.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis pietiekamus argumentus, kas pierādītu nepieciešamību nosūtīt viņam personas datus konkrētam mērķim sabiedrības interesēs. Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude norādīja, ka Komisija būtu varējusi apspriesties ar TBI par jautājumu par to pārstāvju vārdu atklāšanu sanāksmē, lai novērstu jebkādu pamatu publiskām spekulācijām, un izteica attiecīgu ierosinājumu.