Sūdzības priekšvēsture

1. Kopš 2013. gada Eiropas Komisija reizi divos gados ir izveidojusi kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstu, lai palīdzētu ES sasniegt tās enerģētikas politikas un klimata mērķus saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu^[1].

2. Ar KIP regulu^[2] ir izveidota sistēma KIP apzināšanai, plānošanai un īstenošanai. Tajā noteikti deviņi stratēģiskie ģeogrāfiskie energoinfrastruktūras prioritārie koridori elektroenerģijas, gāzes un naftas jomā^[3]. Viens no KIP sarakstā iekļauta projekta ieguvumiem ir tas, ka tā virzītājiem ir tiesības pieteikties finansējumam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta [4].

3. Komisija 2017. gada novembrī publicēja savu trešo KIP sarakstu. Sarakstā ir 173 projekti^[5]. Viens no šiem projektiem bija Šenonas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis un savienojošais cauruļvads^[6].

4. Sūdzības iesniedzējs ir Īrijas pilsonis un grupas “Safety Before LNG” dalībnieks. Viņš pauž bažas par Šenonas LNG termināli un tā iekļaušanu KIP sarakstā.  Viņa bažas padziļinājās pēc vairākiem publiskiem paziņojumiem, tostarp Komisijas un ASV kopīga paziņojuma, ka “EiropasSavienība vēlas importēt vairāk sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) no Amerikas Savienotajām Valstīm, lai dažādotu savu energoapgādi”^[7], un paziņojuma presei, kurā Šenonas LNG terminālis minēts kā šīs gāzes ieejas punkts^[8].

5. Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par KIP saraksta izveidi Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorātā. Viņš uzskatīja, ka Komisijas atbildē nav pietiekami ņemtas vērā viņa bažas.

6. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie Ombuda 2018. gada 12. novembrī.

Izmeklēšana

7. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām, kas izriet no attiecīgā projekta iekļaušanas KIP sarakstā.

8. Izmeklēšanas gaitā ombude lūdza Komisiju atbildēt uz sūdzības aspektiem, kas saistīti ar KIP sarakstā iekļauto projektu atbilstības kritērijiem, tostarp attiecībā uz stratēģiskajiem vides novērtējumiem (SVN).

9. Ombuds saņēma Komisijas atbildi un deva sūdzības iesniedzējam iespēju to komentēt.

Attiecībā uz KIP saraksta izveidi

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka laikā, kad Šenonas LNG terminālis un savienojošais cauruļvads 2008. gadā saņēma plānošanas atļauju, konkrētu fosilo kurināmo negatīvā ietekme uz klimatu nebija skaidri noteikta. Viņš uzskata, ka, iekļaujot projektu trešajā KIP sarakstā, būtu vajadzējis ņemt vērā jaunāko informāciju par fosilā kurināmā negatīvo ietekmi, tostarp veicot SVN.

11. Komisija norādīja, ka KIP regulas mērķis ir sniegt pamatnostādnes tādu projektu apzināšanai, kas var palīdzēt novērst nepilnības enerģētikas infrastruktūrā un stiprināt ES dalībvalstu savienojumus ar Eiropas enerģētikas tīklu. Tādējādi tajā nav precizēta vai iepriekš noteikta KIP atrašanās vieta, maršruts vai tehnoloģija, tā nepiešķir atļaujas, kas vajadzīgas šo projektu īstenošanai, un tā nav atbildīga par atļaujām, kas vajadzīgas KIP infrastruktūras būvniecībai.

12. Komisija apgalvoja, ka konkrēta infrastruktūras projekta iekļaušana KIP sarakstā^[9] neietekmē to, vai ir ievēroti ES vides tiesību akti. Visos KIP ir jāievēro ES un valstu vides politikas un tiesību aktu prasības. Šajā sistēmā tiek novērtēta katra KIP ietekme uz vidi. Piemēram, lielākajai daļai KIP ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)^[10], ko parasti veic pēc tam, kad projekts ir ieguvis KIP statusu. Projektu virzītājiem ir jāveic IVN, un valstu iestādēm ir jānodrošina, ka tiek izpildītas visas juridiskās prasības.

13. Komisija norādīja, ka ES tiesību akti neparedz ES administrācijai pienākumu vai kompetenci veikt SVN par plāniem un programmām.

14. Komisija norādīja, ka projektu var svītrot no KIP saraksta, ja tā iekļaušana minētajā sarakstā ir balstīta uz nepareizu informāciju vai ja projekta virzītājs nav nodrošinājis projekta atbilstību ES tiesību aktiem^[11]. Komisija norādīja, ka šā dokumenta sagatavošanas laikā tas nekad nav noticis.

Ombuda novērtējums

15. Ombuds ņem vērā Komisijas apliecinājumu, ka KIP ir jāievēro visu ES un valstu vides politikas un tiesību aktu prasības. Dalībvalstīm un to tiesām ir jānodrošina šo noteikumu ievērošana. Ja tas tā nav, dalībvalstij ir jānodrošina, ka projekts netiek turpināts. Tas, ka projekts ir iekļauts KIP sarakstā, nekādā veidā nemaina šo situāciju.

16. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem par nepieciešamību veikt SVN pirms projekta iekļaušanas KIP sarakstā ombuds norāda, ka SVN direktīva, tāpat kā visas direktīvas, attiecas uz ES dalībvalstīm. Dalībvalstij, kas plāno īstenot projektu, uz kuru attiecas SVN direktīva, ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību minētajai direktīvai. Tas nav Komisijas uzdevums. Komisijai nav pilnvaru veikt SVN saskaņā ar SVN direktīvu. Tomēr, ja dalībvalsts nepilda savus pienākumus saskaņā ar ES vides noteikumiem, tostarp SVN direktīvu, Komisijai ir pilnvaras izmeklēt šo jautājumu, tostarp izmantojot pārkāpuma procedūru.

17. Ombudam nav viedokļa par to, vai konkrēta gāzes termināļa būvniecībai vai tās aspektiem ir nepieciešams īpašs SVN vai pat īpašs IVN. Dalībvalstu, nevis Komisijas ziņā ir nodrošināt, ka tiek veikti visi vajadzīgie vides novērtējumi. Ja projektam vairs nav visas nepieciešamās plānošanas un apstiprināšanas, to var svītrot no KIP saraksta.

18. Attiecībā uz Īrijas iestāžu pienākumu nodrošināt projekta atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp ES vides tiesību aktiem, ombuds norāda, ka, ja rodas strīds par to, vai projekts patiešām atbilst ES tiesību aktiem, šo strīdu var iesniegt Īrijas tiesās. Šīm tiesām ir piekļuve informācijai, kas vajadzīga, lai lemtu par atbilstību ES tiesību aktiem, un juridiskiem līdzekļiem, lai bloķētu būvniecību, līdz ir izpildītas visas ES tiesību aktos un valsts tiesību aktos noteiktās prasības. Patiesi, preses ziņojumi liecina, ka Īrijā šādi pasākumi tika veikti^[12].

19. Saskaņā ar šo viedokli ombuds norāda, ka Komisija patiešām ir veikusi pasākumus, lai svītrotu vienu projektu no KIP saraksta, jo projekts nesaņēma visus nepieciešamos plānošanas apstiprinājumus valsts līmenī. Konkrēti, Gēteborgas SDG terminālis Zviedrijā tika svītrots no BEMIP^[13] gāzes reģionālā saraksta, par kuru vienojās attiecīgā lēmējstruktūra pēc Zviedrijas iestāžu lēmuma atteikt atļauju SDG termināļa pieslēgšanai gāzes pārvades tīklam (bez šā savienojuma projektam nav nepieciešamās pārrobežu ietekmes)^[14].

20. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav pieļauta administratīva kļūme.

21. Ņemot to vērā, ombude norāda uz sūdzības iesniedzēja viedokli par to, ka ir palielinājusies informētība par dažu fosilo kurināmo negatīvo ietekmi uz klimatu. Viņa norāda, piemēram, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) nesen paziņoja par lēmumu no 2021. gada beigām pārtraukt finansējumu fosilā kurināmā enerģijas projektiem^[15]. Ņemot vērā to, ka KIP saraksts ir paredzēts, lai palīdzētu ES sasniegt tās enerģētikas politikas un klimata mērķus saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, viņa cer, ka arī Komisija turpinās pievērst īpašu uzmanību šim iedzīvotājiem ļoti svarīgajam jautājumam.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2019. gada 28. novembrī

PIELIKUMS

Procedūra, kuras rezultātā Komisija pieņem KIP sarakstu, ir šāda:

1) Katram atsevišķam kopējas ieinteresētības projekta priekšlikumam ir nepieciešams vismaz divu to ES dalībvalstu apstiprinājums, uz kuru teritoriju projekti attiecas.

2) KIP sākotnējo novērtēšanu un atlasi veic reģionālās grupas^[16], kurās ietilpst:

•  kompetento ministriju pārstāvji,
•  valsts pārvaldes iestādes,
•  individuāli gāzes un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori un citi projektu virzītāji,
•  elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO),
•  Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) un
•  Eiropas Komisija.

Reģionālās grupas izvērtē pieteikumus, ņemot vērā vispārējos un īpašos kritērijus, kas noteikti KIP regulā, īpašu uzmanību pievēršot šo projektu ieguldījumam tirgus integrācijā, ilgtspējā, piegādes drošībā un konkurencē^[17].

ACER sniedz atzinumu, kurā pārbauda novērtēšanas kritēriju un izmaksu un ieguvumu analīzes konsekventu piemērošanu reģionos^[18].

3) Pēc šo novērtējumu veikšanas Komisija pieņem apstiprināto KIP sarakstu, izmantojot deleģēto aktu procedūru.

4) Projektu sarakstu Komisija pēc tam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šīm iestādēm ir divi mēneši laika, lai iebilstu pret sarakstu, vai arī tās var lūgt divu mēnešu pagarinājumu, lai pabeigtu savu nostāju. Ja ne Parlaments, ne Padome nenoraida sarakstu, tas stājas spēkā. Parlaments un Padome nevar pieprasīt grozījumus sarakstā.

[1] Parīzes nolīgums ir pirmais universālais, juridiski saistošais globālais klimata nolīgums. Plašāku informāciju sk.: https://ec.europa.eu/clima/policies/international/negotiations/paris_en.

[2] Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, OV L 115, 25.4.2013., 39.–75. lpp., sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=celex%3A32013R0347.

[3] Tajā noteiktas arī trīs ES mēroga energoinfrastruktūras prioritārās jomas, proti, viedie tīkli, elektromaģistrāles un oglekļa dioksīda transportēšanas tīkli. Sīkāku informāciju par KIP saraksta izveides procedūru skatīt pielikumā.

[4] Skatīt: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/infrastructure/projects-common-interest/key-cross-border-infrastructure-projects#content-heading-1.

[5] Skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2018.090.01.0038.01.ENG&toc=OJ:L:2018:090:TOC.

[6] Projekts plānots Kerri grāfistē (Īrija),un tā mērķis ir “uzbūvēt LNG importa termināli”,kas “sastāvēsno ne vairāk kā četrām LNG uzglabāšanas tvertnēm, katra ar 200 000 kubikmetru lielu uzglabāšanas ietilpību, un mola, kas spēj uzņemt lielākos ekspluatācijā esošos LNG tankkuģus”,sk.: http://www.shannonlng.ie/index.html. Komisijas priekšlikums par ceturto KIP sarakstu tika publicēts 2019. gada 31. oktobrī, un tajā bija iekļauts arī Šenonas LNG termināļa un savienojošā cauruļvada projekts: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/c_2019_7772_1_annex.pdf.

[7] Skatīt: https://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-4687_en.htm.

[8] Skatīt: https://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-4920_en.htm.

[9] Sīkāku informāciju par to, kā Komisija izveido KIP sarakstu, skatīt pielikumā.

[10] Saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32011L0092.

[11] Saskaņā ar 5. panta 8. punktu TEN-E regulā (Nr. 347/2013), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, sk.: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=celex%3A32013R0347.

[12] Sk. 2019. gada februāra ziņojumu: https://www.irishtimes.com/news/environment/developers-of-shannon-gas-processing-terminal-order-not-to-begin-construction-1.3795310.

[13] Plašāku informāciju sk.: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/infrastructure/high-level-groups/baltic-energy-market-interconnection-plan.

[14] Sk. https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10743-2019-INIT/en/pdf.

[15] Skatīt: https://www.eib.org/en/press/all/2019-313-eu-bank-launches-ambitious-new-climate-strategy-and-energy-lending-policy.

[16] Skatīt: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/infrastruktūra/projekti-common-interest/regional-groups-and-the-therole.

[17] Reģionālo grupu sanāksmēs var piedalīties visas ieinteresētās personas, piemēram, vides un patērētāju organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kurus uzaicina, ar kuriem apspriežas un no kuriem sagaida, ka viņi sniegs ieguldījumu šo grupu veiktajā darbā.

[18] ACER atzinums šajā lietā ir datēts ar 2017. gada 10. oktobri, un tam var piekļūt šeit: https://www.acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Opinions/Opinions/ACER%20Opinion%2013-2017.pdf#search=PCI%20list%20opinion%202017. Reģionālo grupu lēmējstruktūras 2017. gada 17. oktobrī pieņēma reģionālos sarakstus.