Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs uztur tīmekļa vietni par tūrismu Kiprā. Viņš ir arī tādu TV programmu vadītājs, kuru uzmanības centrā ir tūrisms Kiprā.

2. 2017. gada augustā Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Kiprā^[1] (“Informācijas birojs”) nosūtīja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību dažādiem vietējiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem par Parlamenta organizēto konferenci par tūrismu, kas 2017. gada septembra beigās notiks Briselē. Saskaņā ar šo aicinājumu Parlaments segtu četru Kipras žurnālistu ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar tūrismu. Dalībniekus atlasīs rindas kārtībā.

3. Sūdzības iesniedzējs nebija viens no šā uzaicinājuma izteikt ieinteresētību saņēmējiem. Uzklausot par konferenci, viņš pauda interesi attiecīgajā termiņā. Informācijas birojs atbildēja, ka sazināsies ar sūdzības iesniedzēju, tiklīdz attiecīgā nodaļa Briselē būs devusi “zaļo gaismu”. Sūdzības iesniedzējs galu galā tika informēts, ka viņš nav izraudzīts.

4. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka saņemtā atbilde nav skaidra un ka atlases procedūrā ir bijuši pārkāpumi. Viņš sūdzējās Parlamentam par pārredzamības trūkumu un diskrimināciju atlases procedūrā.

5. Nebūdams apmierināts ar Parlamenta atbildēm, sūdzības iesniedzējs 2017. gada decembrī vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka Informācijas birojs sistemātiski preferenciālā veidā izturas pret konkrētiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz:

1) kā tā atlasa Kipras žurnālistus ceļošanai uz ārvalstīm uz Parlamenta rēķina, lai segtu Parlamenta organizētos pasākumus;

2) kā tā Kipras plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju par Parlamenta darbību un pasākumiem.

7. Izmeklēšanas  gaitā ombuds saņēma Parlamenta atbildi uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Parlamenta atbildi.

Par to, kā Informācijas birojs atlasa žurnālistus dalībai pasākumos

Lietas dalībnieku argumenti

8. Parlaments norādīja, ka tas regulāri organizē pasākumus žurnālistiem. Tā arī aicina žurnālistus ziņot par savām plenārsēdēm un citām svarīgām sanāksmēm. Šajā nolūkā Parlaments vēršas pie visiem plašsaziņas līdzekļiem, pamatojoties uz savu plašsaziņas līdzekļu stratēģiju, kurā ņemta vērā informēšana, lasītāju uzrunāšana, skatīšanās, oriģinālu materiālu sagatavošana un žurnālistu nodarbinātība.

9. Parlaments norādīja, ka, lai žurnālistiem, kas piedalās Parlamenta pasākumos, tiktu atlīdzināti ceļa un uzturēšanās izdevumi, viņiem vai nu jābūt Kipras Žurnālistu savienības biedriem, vai arī viņiem jābūt Kipras Preses un informācijas biroja izsniegtai preses kartei. Ja žurnālists neatbilst šim nosacījumam, viņam tomēr var atļaut piedalīties Parlamenta pasākumā, pamatojoties uz vispāratzīta plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora vai direktora vēstuli, kurā apliecināts, ka žurnālists strādā šajā plašsaziņas līdzeklī. Parlaments norādīja, ka šajā gadījumā visi Kipras žurnālisti, kas tika atlasīti dalībai konferencē, bija vai nu Kipras Žurnālistu savienības locekļi, vai arī viņiem bija preses karte.

10. Saskaņā ar Parlamenta sniegto informāciju sūdzības iesniedzējs nebija Kipras Žurnālistu savienības biedrs vai preses kartītes turētājs, kad viņš pauda interesi par konferenci. Neviens plašsaziņas līdzeklis nebija izvirzījis sūdzības iesniedzēju dalībai pasākumā. Turklāt sūdzības iesniedzēja tīmekļa vietne nebija iekļauta Kipras Preses un informācijas biroja reģistrēto vietējo plašsaziņas līdzekļu sarakstā.

11. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas, ka viņš netika izraudzīts, neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti uzaicinājumā paust ieinteresētību, kuram bija aktīvi jādarbojas tūrisma žurnālistikā un jābūt vienam no pirmajiem, kas atbildēja uz uzaicinājumu. Uzaicinājumā nebija izklāstīti nekādi citi atlases kritēriji, piemēram, informēšana, lasītāju uzrunāšana, skatīšanās, oriģinālu materiālu sagatavošana un žurnālistu nodarbināšana, kā to minējis Parlaments. Ja Informācijas birojs būtu lūdzis viņam sniegt pierādījumus par žurnālista darbu vai viņa tīmekļa vietni, viņš būtu vēlējies to darīt^[2].

12. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Informācijas birojs sistemātiski atlasa tos pašus žurnālistus ceļošanai uz ārvalstīm. Viņš arī apgalvoja, ka agrāk Informācijas birojs bija uzņēmis cilvēkus, kuri nebija Kipras Žurnālistu savienības locekļi vai kuriem nebija preses kartes. Tādēļ viņš uzskata, ka Parlaments „izstrādāja” kritērijus dalībai Parlamenta pasākumos pēc viņa sūdzības iesniegšanas ombudam.  

Ombuda novērtējums

13. Parlaments ir noteicis kritērijus, saskaņā ar kuriem žurnālistus var uzskatīt par tiesīgiem piedalīties pasākumos, par kuriem Parlaments sedz izdevumus, galvenokārt tāpēc, ka viņi ir vai nu Kipras Žurnālistu savienības locekļi, vai Kipras Preses un informācijas biroja izdotas preses kartes turētāji. Nekas neliecina par to, ka šie kritēriji nav saprātīgi un objektīvi. Sūdzības iesniedzējs nav sniedzis konkrētu informāciju, kas liecinātu, ka Informācijas birojs šos kritērijus nepiemēro konsekventi. Viņš arī nesniedza Parlamentam nekādus pierādījumus par to, ka laikā, kad viņš izteica interesi piedalīties konferencē, viņš atbilda šiem kritērijiem.

14. Izraugoties žurnālistus no atbilstīgo žurnālistu vidus, Parlaments ņem vērā žurnālistu pārstāvēto plašsaziņas līdzekļu informēšanu, lasītāju uzrunāšanu, skatītāju uzraudzīšanu, oriģinālu materiālu sagatavošanu un žurnālistu nodarbināšanu. Tas ir veids, kā Parlaments var noteikt plašsaziņas līdzekļu nozīmi. Šķiet, ka tas ir saprātīgs un objektīvs veids, kā veikt atlasi.

15. Ņemot vērā to, ka plašsaziņas līdzekļu ziņā ir izlemt, kurus no to atbilstīgajiem žurnālistiem nosūtīt uz Parlamenta pasākumiem, var gadīties, ka plašsaziņas līdzekļi bieži izvēlas vienu un to pašu žurnālistu. Tas nav pierādījums par netaisnīgu attieksmi.  

16. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatēja, ka Parlaments būtu pieļāvis administratīvu kļūmi saistībā ar šo sūdzības aspektu.

17. Tomēr ir svarīgi, lai plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu izvēles kritēriji būtu skaidri un pārredzami, jo īpaši, ja tie ir saistīti ar publisko līdzekļu tērēšanu. Tā kā vietējo plašsaziņas līdzekļu atlase Parlamenta darbību vai pasākumu atspoguļošanai ārvalstīs, šķiet, ir viens no Informācijas biroja pamatuzdevumiem^[3], Ombuds mudina to turpmāk nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kā tiek veikta atlase.

Par to, kā Informācijas birojs komunicē par aktivitātēm un pasākumiem

Lietas dalībnieku argumenti

18. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Informācijas birojs vēršas tikai pie slēgta žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu loka, pamatojoties uz personīgiem paziņām, un ka tas ir sistemātiski ignorējis viņa lūgumus iekļaut viņu savā adresātu sarakstā.

19. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pēc tam, kad viņš bija sūdzējies Parlamentam par žurnālistu atlasi pasākumiem, Informācijas birojs sāka sazināties ar plašāku žurnālistu loku no dažādiem Kipras plašsaziņas līdzekļiem, lai uzaicinātu viņus uz pasākumiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas liecina par to, ka Informācijas birojs iepriekš ir piešķīris preferenciālu režīmu dažiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem.

20. Parlaments norādīja, ka nav īpašu kritēriju iekļaušanai tā Informācijas biroja vispārējā adresātu sarakstā. Tie, kas saņem paziņojumus presei, ne vienmēr ir žurnālisti.

21. Informācijas birojam ir arī žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu adresātu saraksts, uz kuru tas nosūta uzaicinājumus uz pasākumiem, kas pieejami tikai žurnālistiem. Preses sekretārs izveidoja šo sarakstu pēc saziņas ar plašsaziņas līdzekļiem. Saraksts tiek atjaunināts, regulāri sazinoties ar Kipras plašsaziņas līdzekļu ziņu direktoriem un galvenajiem redaktoriem. Informācijas birojs šajā lietā izsūtīja uzaicinājumu šajā sarakstā iekļautajiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem. Ne sūdzības iesniedzējs kā žurnālists, ne viņa tīmekļa vietne kā plašsaziņas līdzeklis nebija iekļauti šajā sarakstā. Sūdzības iesniedzēja tīmekļa vietne nebija iekļauta sarakstā, jo tā nebija iekļauta Kipras Preses un informācijas biroja reģistrēto vietējo plašsaziņas līdzekļu sarakstā. Sūdzības iesniedzējs sarakstā nebija iekļauts, jo nevienā valdības sarakstā iekļautajā plašsaziņas līdzeklī viņš nebija minēts kā redakcijas grupas loceklis.  

Ombuda novērtējums

22. Informācijas biroja vispārējais adresātu saraksts, šķiet, ir pieejams ikvienam. Informācijas birojam ir arī mērķorientēts adresātu saraksts, uz kuru tas nosūta ielūgumus uz pasākumiem, kas pieejami tikai žurnālistiem. Informācijas birojs ir sniedzis pamatotu paskaidrojumu par to, kā tas ir apkopojis sarakstu un kā tas to pastāvīgi atjaunina.

23. Pamatojoties uz to, ombuds nekonstatēja, ka Parlaments būtu pieļāvis administratīvu kļūmi saistībā ar šo sūdzības aspektu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2019. gada 25. aprīlī

[1] Eiropas Parlamentam ir informācijas birojs (pazīstams arī kā „Sadarbības birojs”) katrā dalībvalstī. To galvenais uzdevums ir palielināt informētību par Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību un mudināt cilvēkus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Plašāku informāciju skatīt: http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/en/stay-informed/information-offices-in-the-member-states

[2] Sūdzības iesniedzējs sniedz detalizētus piemērus tam, ko viņš uzskata par pierādījumu savas tīmekļa vietnes atbilstībai un popularitātei (saturs, materiāla oriģinalitāte, mijiedarbība ar sabiedrību, tūrisma nozari un plašsaziņas līdzekļiem).

[3] Sk. Parlamenta Informācijas biroja tīmekļa vietni: http://www.europarl.europa.eu/cyprus/el [zem “Το Γραφείο & Επικοινωνία” (pieejams tikai grieķu valodā)].