Godātais G. kungs! 1998. gada 3.
novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par atklātā konkursa EUR/A/123 rakstiskā pārbaudījuma novērtējumu, norādot, pirmkārt, uz diskriminējošiem un daļējiem vērtēšanas kritērijiem un, otrkārt, uz pārredzamības trūkumu attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem. Treškārt, jūs pieprasāt piekļuvi jūsu atzīmēto eksāmenu dokumentu kopijām un "kritēriju" testiem.
1998. gada 14. decembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 1999. gada 26. martā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. Jūs nesūtījāt nekādus apsvērumus.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs netika pielaists atklātā konkursa EUR/A/123 mutiskajam pārbaudījumam. Pēc viņa domām, e) un f) testa vērtēšanas kritēriji bija diskriminējoši un daļēji. Viņš apgalvo, ka jo īpaši atklātajam konkursam EUR/A/123 un atklātajiem konkursiem kopumā vajadzētu būt pārredzamākiem un ka būtu jāatklāj vērtēšanas kritēriji. Turklāt, viņaprāt, kandidātiem vajadzētu būt iespējai redzēt savus marķētos eksāmenu dokumentus un salīdzināt tos ar atlases komisijas sagatavotajiem “kritērijiem”.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Atklātais konkurss EUR/A/123 tika organizēts, lai pieņemtu darbā A7/A6 līmeņa administratorus finanšu pārvaldības un revīzijas jomā. Paziņojuma par konkursu VII punktā bija paredzēti priekšatlases testi a), b), c) un d). Tests e) sastāvēja no esejas rakstīšanas, lai pārbaudītu kandidātu zināšanas izvēlētajā jomā, un pārbaudījums f) sastāvēja no praktiska testa, pamatojoties uz kandidātiem iesniegto dokumentāciju. Paziņojuma VII.A.2. un VII.B. punktā bija arī noteikts, ka, lai sekmīgi nokārtotu katru konkursa posmu un saskaņā ar tā saukto “kaskādes” sistēmu, kandidātiem ir ne tikai jāiegūst katram pārbaudījumam nepieciešamais minimums, bet arī jābūt starp 320 labākajiem kandidātiem priekšatlases pārbaudījumos un starp 160 kandidātiem, kas rakstiskajos pārbaudījumos ieguvuši vislabāko punktu skaitu.
Pārbaudē e) sūdzības iesniedzējs ieguva 28,50/50 punktus, no kuriem vismaz 25 punkti, un pārbaudē f) 24,75/70 punkti, no kuriem vismaz 35 punkti. Sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka viņš nav ieguvis nepieciešamo minimumu no katra pārbaudījuma un ka tāpēc viņu nevar pielaist mutiskajiem pārbaudījumiem.
Sūdzības iesniedzējs 1998. gada 14. augustā lūdza iespēju iepazīties ar saviem marķētajiem eksāmena dokumentiem. Turklāt viņš lūdza, lai padome viņam paziņo vērtēšanas kritērijus. Komisija 1998. gada 28. septembrī atbildēja, apstiprinot padomes iepriekšējo lēmumu. Sūdzības iesniedzējs 1998. gada 22. oktobrī informēja padomi, ka sazināsies ar Eiropas ombudu.
Attiecībā uz marķētu eksāmenu dokumentu kopijām Komisija paskaidroja, ka Eiropas iestāžu pastāvīgā prakse ir nedarīt kopijas zināmas kandidātiem. Komisijas rīkotajos konkursos kandidātiem netiek atzītas tiesības saņemt marķētu eksāmena darbu kopijas.
Attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem Komisija informēja, ka padome ir noteikusi vērtēšanas kritērijus, kas korektoriem ir jāievēro. Šajā lietā attiecībā uz e) testu korektoriem bija jāņem vērā zināšanas un papildu idejas; organizācija, skaidrība, stils, kā arī pareizrakstība, sintakse un vispārīgs noformējums. Attiecībā uz f) testu padome noteica korekcijas skalu. Kolēģija katram jautājumam bija norādījusi nepieciešamos elementus. Katrs korektors, ja nepieciešams, veica individuālus novērojumus klasifikācijas lapās. Katru kopiju laboja divi neatkarīgi korektori, kurus izraudzījās no ekspertiem finanšu pārvaldības un revīzijas jomā, lai nodrošinātu kandidāta anonimitāti. Ja kolēģija uzskatīja par nepieciešamu, tā veica trešo korekciju.
Attiecībā uz procedūras pārredzamību Komisija atsaucās uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu, kurā noteikts, ka atlases komisiju darbs ir slepens. Komisija apgalvoja, ka pārskatāmības princips nekādi nav atcēlis 6. pantu.
Atsevišķā atbildes daļā Komisija pievienoja ombudam konfidenciālu informāciju. Šī informācija attiecās uz to konkursa kandidātu skaitu, kuri tika pielaisti pārbaudījumiem, to kandidātu skaitu, kuri bija nokārtojuši rakstiskos pārbaudījumus, to kandidātu skaitu, kuri piedalījās mutiskajās intervijās, un to kandidātu skaitu, kuri galu galā tika iekļauti rezerves sarakstā.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs nenosūtīja nekādus apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Lēmums

1 Tiek apgalvots, ka e) un f) testa vērtēšanas kritēriji ir diskriminējoši un daļēji 1.1.
Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka e) un f) testa vērtēšanas kritēriji ir diskriminējoši un daļēji.
1.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka atlases komisija ir noteikusi vērtēšanas kritērijus, kas korektoriem ir jāievēro. Šajā lietā attiecībā uz e) testu korektoriem bija jāņem vērā zināšanas un papildu idejas; organizācija, skaidrība, stils, kā arī pareizrakstība, sintakse un vispārīgs noformējums. Attiecībā uz f) testu padome noteica korekcijas skalu. Kolēģija katram jautājumam bija norādījusi nepieciešamos elementus.
1.3 Atlases komisijām ir plaša rīcības brīvība, vērtējot pārbaudījumu rezultātus. Tomēr šīs pilnvaras nav neierobežotas. Var pārbaudīt, vai tās īstenošanā, kurai ir jābūt balstītai uz objektīviem kritērijiem, nav pieļauta acīmredzama kļūda, pilnvaru nepareiza izmantošana vai arī atlases komisija nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas (1). Sūdzības iesniedzējs šīs izmeklēšanas gaitā nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas varētu likt apšaubīt atlases komisijas pieņemtos spriedumus. Tāpēc ombuds secināja, ka atlases komisija rīkojās savu juridisko pilnvaru robežās. Šķiet, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav administratīvas kļūmes.
2 Atklātā konkursa EUR/A/123 pārredzamības trūkums
2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atklātais konkurss EUR/A/123 būtu bijis jārīko pārredzamāk. Pēc viņa domām, vērtēšanas kritēriji viņam netika paziņoti.
2.2 Attiecībā uz būtisko jautājumu, kā arī dažiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar Kopienas konkursu atklātību un pārredzamību, Eiropas ombuds pēc savas iniciatīvas ir uzsācis izmeklēšanu par slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām (pēc savas iniciatīvas 1004/97/PD)(2). Šīs izmeklēšanas rezultātā ombuds sagatavoja īpašu ziņojumu par šo jautājumu, kas 1999. gada 18. oktobrī tika nosūtīts Eiropas Parlamentam un kura kopija ir pievienota šim lēmumam.
2.3 Tādējādi ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu.
Sūdzības
iesniedzējs apgalvo, ka kandidātiem vajadzētu būt iespējai salīdzināt savus testu rezultātus ar atlases komisijas sagatavotajiem salīdzinošajiem testiem.
3.2 Ombuds norāda, ka kandidāts patiešām ir ļoti ieinteresēts uzzināt, kādas kļūdas viņš varētu būt pieļāvis, un iespēja paļauties uz "kritēriju" testiem uzlabotu kandidāta turpmāko sniegumu. Tomēr pašreizējos Kopienas tiesību aktos nav juridiska pamata uzskatīt, ka Komisijai būtu pienākums veikt "salīdzinošās pārbaudes" pieteikumu iesniedzējiem. Tāpēc ombuds neturpina izskatīt šo lietas aspektu.
Viena no
sūdzības iesniedzēja prasībām attiecās uz atlases komisijas atteikumu ļaut viņam piekļūt viņa eksāmena darbu marķētām kopijām.
4.2 Eiropas ombuds pēc savas iniciatīvas ir uzsācis izmeklēšanu attiecībā uz būtisku jautājumu par piekļuvi nozīmīgiem eksāmeniem saistībā ar slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām (pēc savas iniciatīvas 1004/97/PD).
4.3 Tādējādi ombuds uzskata, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu. Ombuds informēs sūdzības iesniedzēju par šīs procedūras iznākumu.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.

Turpmākās darbības

Izvērtējis pierādījumus, kas Komisijas atzinumā atzīmēti kā konfidenciāli, ombuds secināja, ka šiem materiāliem nav tiešas saistības ar sūdzības priekšmetu, un tāpēc tie netika ņemti vērā šā lēmuma secinājumos.
Ņemot vērā šo materiālu saturu, ombuds nevar saprast pamatojumu, kas lika Komisijai veikt šādu kvalifikāciju. Ombuds nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka statistiskās informācijas publiskošana par to kandidātu skaitu, kuri tika pieņemti konkursā, par to kandidātu skaitu, kuri nokārtoja rakstiskos un mutiskos pārbaudījumus, vai to kandidātu skaitu, kuri galu galā tika iekļauti rezerves sarakstā, jebkādā veidā varētu apdraudēt atlases komisijas darba slepenību vai, no otras puses, novērst jebkādu iespējamu ietekmi uz tās veikto kandidātu izvēli.
Komisijas plašā slepenības interpretācija šajā gadījumā šķiet diezgan nevietā, ja tikai salīdzinājumā ar tās paziņoto visaptverošo mērķi nodrošināt efektīvu, atbildīgu un atvērtu pārvaldi, kas spēj sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, kurus pamatoti sagaida Eiropas iedzīvotāji.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN

---

(1) Skatīt lietu T-46/93, Fotini Michäel-Chiou pret Komisiju [1994] ECR I-A-0297 ; 48. punkts, ; Lieta 40/86, Georges Kolivas pret Komisiju [1987] ECR 2643 ; 11. punkts.

(2) Pēc izmeklēšanas, kas tika uzsākta par šo jautājumu, ombude ieteica Komisijai pēc pieprasījuma nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem piekļuvi saviem marķētajiem dokumentiem.