Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskajiem atzinumiem par tiesību aktu priekšlikumiem regulām par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST).

Ombuda izmeklēšanas gaitā Padome piekrita publiskot divus no četriem dokumentiem, bet saglabāja savu atteikumu pilnībā publiskot divus atlikušos dokumentus, lai gan daļēja piekļuve tika piešķirta.

Ombuds piekrīt, ka atteikums pilnībā izpaust juridiskos atzinumus bija pamatots ar to, ka tas kaitētu juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzībai. Tādēļ viņa izbeidz lietu, konstatējot, ka nav pieļauta administratīva kļūme, bet aicina Padomi pārskatīt savu atteikumu, ņemot vērā turpmāko laiku.

Lieta attiecās uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu piekļūt divām e-pasta vēstulēm, kas no Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras valdes priekšsēdētāja privātā e-pasta konta nosūtītas aģentūras Zinātniskās padomes locekļiem. Kad Aģentūra atteica piekļuvi, pamatojoties uz to, ka abas e-pasta vēstules nebija tās rīcībā, jo tās tika nosūtītas no privāta konta, sūdzības iesniedzējs vērsās pie Eiropas Ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu par šo jautājumu, un pēc tam valdes priekšsēdētājs iesniedza Aģentūrai abu e-pasta vēstuļu kopijas. Tādējādi Aģentūra varēja izvērtēt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi e-pasta vēstulēm saskaņā ar Regulu 1049/2001 ^[1]. Pēc tam Aģentūra piešķīra sūdzības iesniedzējam daļēju piekļuvi dokumentiem. Ombuds saņēma abu e-pasta vēstuļu pilnīgas kopijas un varēja pārbaudīt, vai sūdzības iesniedzējam izpaustajās kopijās veiktie rediģējumi ir pamatoti.

Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi ietekmes novērtējuma ziņojuma (INZ) par netiešām zemes izmantojuma izmaiņām saistībā ar biodegvielām (ILUC) projekta versijām. Dokumentu publiskošana tika atteikta, pamatojoties uz to, ka tā kaitētu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesam. Sūdzības iesniedzējs, organizāciju grupa, uzskatīja, ka tam būtu jāpiešķir piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

Ombude jautāja par šo jautājumu. Viņa norādīja, ka 2015. gada septembrī Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2015/1513. Minētā direktīva bija balstīta uz Komisijas tiesību akta priekšlikumu, kuram bija pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums, kura projektu versijas tika aplūkotas šajā lietā. Tādēļ ombuds ierosināja Komisijai, ņemot vērā šos jaunos apstākļus, piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Komisija tam nepiekrita, apgalvojot, ka tā nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tomēr tā aicināja sūdzības iesniedzēju iesniegt jaunu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, ņemot vērā jaunos apstākļus. Sūdzības iesniedzējs vēlāk informēja ombudu, ka pēc jauna pieprasījuma par piekļuvi dokumentiem Komisija piešķīra piekļuvi tās pieprasītajiem dokumentiem. Tādējādi ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka sūdzības izmeklēšana nav pamatota. Viņa arī norādīja, ka ombudam ir tiesības lūgt iestādei, atbildot uz ombuda risinājuma priekšlikumu lietā par piekļuvi dokumentiem, ņemt vērā jaunus argumentus par to, kāpēc dokuments būtu jāpublisko.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi novērtējuma veidlapām, kas sagatavotas, lai novērtētu dalībvalstu pieteikumus Komisijas līdzfinansējumam valsts pasažieru datu reģistra datu (PDR [1]) apstrādes sistēmām. Sūdzību iesniedza Eiropas Parlamenta deputāts.

Atsakot piekļuvi pieprasītajām vērtēšanas veidlapām, Komisija balstījās uz Vispārējās tiesas spriedumu, kurā atzīta nepieciešamība saglabāt vērtēšanas komiteju procedūru konfidencialitāti saistībā ar konkursa procedūrām. Šajā lietā Tiesa nosprieda, ka novērtēšanas komitejas locekļu atzinumu izpaušana apdraudētu viņu neatkarību un tādējādi nopietni kaitētu attiecīgās iestādes lēmumu pieņemšanas procesam. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šis spriedums nav piemērojams novērtēšanas procedūrai attiecībā uz dalībvalstu iesniegto finansējuma pieteikumu novērtēšanu.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas atteikums izpaust pieprasītos dokumentus nav pamatots. Turklāt viņa piekrita, ka pieprasīto dokumentu publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Tāpēc ombude ieteica Komisijai publiskot pieprasītos dokumentus (tomēr viņa piekrita, ka vērtētāju vārdus var rediģēt).

Komisija atteicās pieņemt ombuda ieteikumu, nesniedzot pārliecinošus iemeslus savai nostājai. Tāpēc ombuds slēdza lietu, konstatējot administratīvu kļūmi.

[1] Pasažieru datu reģistra (PDR) dati ir informācija, ko pasažieri sniedz, rezervējot un rezervējot biļetes un reģistrējoties reisos, kā arī ko gaisa pārvadātāji vāc savām komerciālajām vajadzībām. Tajā ir ietverti vairāki dažādi informācijas veidi, piemēram, ceļojuma datumi, ceļojuma maršruts, informācija par biļeti, kontaktinformācija, ceļojumu aģents, caur kuru lidojums rezervēts, izmantotie maksāšanas līdzekļi, sēdvietas numurs un informācija par bagāžu. Dati tiek glabāti aviosabiedrību rezervēšanas un izlidošanas kontroles datubāzēs.

Lieta attiecās uz Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti saistībā ar finanšu revīziju dalībvalsts līmenī. Pēc ombuda iejaukšanās Komisija atbildēja. Tā atklāja sūdzības iesniedzēja pieprasīto dokumentu, bet aizklāja dažus personas datus (fizisku personu vārdus un uzvārdus). Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi pamatojusi rediģēšanu saskaņā ar Regulu 45/2001.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi “Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumam” starp ES un Kubu. Ombuda veiktās izmeklēšanas laikā EĀDD šo dokumentu publiskoja. Tā rezultātā ombude slēdza lietu pēc tam, kad tā bija atrisināta.

Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi tās atzinumam par Serbijas likumprojektu par bezmaksas juridisko palīdzību.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un veica attiecīgā dokumenta pārbaudi. Ombuds izvērtēja lietā esošo informāciju un konstatēja, ka Komisijas atteikums ir pamatots saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001).

Tāpēc ombuds slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr ombuda konstatējumi ir balstīti uz to tiesību aktu interpretāciju, kurus piemēroja dienā, kad Komisija pieņēma lēmumu par sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Nekas neliedz Komisijai, rīkojoties sabiedrības interesēs, censties panākt lielāku pārredzamību attiecībā uz veidu, kādā tā risina pirmspievienošanās sarunas un kā sarunas virzās uz priekšu vai galu galā tiek pabeigtas. Bezmaksas juridiskās palīdzības akta projekta stāšanās spēkā, pievienošanās sarunu 23. sadaļas provizoriska slēgšana un iespējamā Serbijas pievienošanās ES ir vienmēr, kad Komisija varētu atkārtoti izvērtēt situāciju, lai noteiktu, vai joprojām ir spēkā iemesli, kas pamato tās atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasītajam dokumentam. Ombuds paļaujas uz to, ka Komisija veiks šīs pārdomas.

Šī lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi novērtējuma ziņojumiem par priekšlikumiem ES finansētam projektam par romiem Albānijā.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija ir pareizi atteikusi pilnīgu piekļuvi, pamatojoties uz izņēmumu attiecībā uz publisku piekļuvi, kas aizsargā komerciālās intereses. Tāpēc viņa secināja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs, Londonā bāzēts finanšu žurnālists, pieprasīja publisku piekļuvi dokumentiem, kuros ietverta detalizēta informācija par divām Eiropas Centrālās bankas aktīvu iegādes programmām, kas darbojas līdz 2017. gada martam. Šo programmu mērķis ir panākt, lai inflācijas līmenis būtu tuvu 2 %. Konkrētāk, sūdzības iesniedzēju interesēja iegādes programmu sadalījums pa valstīm, bankām un produktiem, tostarp par vērtspapīriem samaksātās cenas, iegādātie daudzumi, kā arī brokeriem samaksātās maksas.

ECB atbildēja, ka, lai gan apkopotā informācija par iegādes programmām bija pieejama tās interneta vietnē, pieprasītā detalizētā un dezagregētā informācija par iegādes programmām nebija pieejama. ECB apgalvoja, ka uz šo informāciju attiecas izņēmumi, kas saistīti ar i) sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar Savienības finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ii) fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka ECB ir nepamatoti atteikusi piekļuvi datiem.

Tikšanās laikā ar ECB ombuds pieprasīja papildu paskaidrojumus un precizējumus par ECB atteikumu piešķirt piekļuvi. ECB norādīja, ka tai ir īpaša iekšējā datubāze par iegādes programmām un ka, pamatojoties uz no tās iegūto informāciju, ECB sagatavo iknedēļas iekšējos konfidenciālos ziņojumus, lai Valde varētu uzraudzīt veiktos pirkumus un lemt par iespējamiem pirkumiem nākotnē. ECB arī sniedza ombudam iknedēļas iekšējā ziņojuma piemēru. Ziņojumā bija izklājlapas ar sīkāku informāciju par pirkumiem sadalījumā pa valstīm.

Pamatojoties uz sanāksmē iegūto papildu informāciju, ombuds secināja, ka ECB atteikums piešķirt piekļuvi sūdzības iesniedzēja pieprasītajiem detalizētajiem datiem atbilst attiecīgajai judikatūrai un tādējādi ir pamatots. Viņa secināja, ka ECB nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, un slēdza lietu.

Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecas uz ES likumdošanas procesa svarīgas neoficiālas daļas pārredzamību, proti, trialogu pārredzamību.

Abas ES likumdošanas struktūras — Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome — pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņem tiesību aktus. Šā procesa laikā abi likumdevēji ar Komisijas palīdzību bieži risina sarunas tā dēvētajos trialogos , kas ir neformālas trīs iesaistīto iestāžu pārstāvju sanāksmes. Trialoga laikā Parlaments un Padome, pamatojoties uz savām sākotnējām nostājām, cenšas vienoties par kopīgu tekstu, par kuru pēc tam balso saskaņā ar oficiālo likumdošanas procedūru. Trialogi ir izrādījušies ļoti efektīvi, lai panāktu šādus nolīgumus, un lielākā daļa tiesību aktu tagad tiek pieņemti šādā veidā.

Eiropas Savienība ir pārstāvības demokrātija, kurā pilsoņiem ir tiesības prasīt no saviem pārstāvjiem atbildību par viņu vārdā izdarītajām politiskajām izvēlēm. Pilsoņiem ir arī tiesības piedalīties ES demokrātiskajā procesā. Trialogu pārredzamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu šo tiesību efektivitāti un leģitimizētu ES pieņemtos tiesību aktus. ES Tiesa ir noteikusi, ka ES pilsoņu spēja noskaidrot apsvērumus, kas ir likumdošanas darbības pamatā, ir priekšnoteikums viņu demokrātisko tiesību efektīvai īstenošanai.

Lai gan ES likumdošanas process kopumā ir diezgan pārredzams, tostarp salīdzinājumā ar daudzām dalībvalstīm, šī procesa daļa ir radījusi bažas par līdzsvaru starp trialoga procesa efektivitāti un tā pārredzamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Ombuds uzsāka stratēģisku izmeklēšanu. Viņa izskatīja, kāda informācija un dokumenti būtu proaktīvi jādara pieejami sabiedrībai un kurā brīdī, lai pilsoņi varētu izmantot savas tiesības.

Trialoga pārredzamība ir būtisks ES likumdošanas leģitimitātes elements. Pilsoņiem ir jābūt iespējai rūpīgi pārbaudīt savu pārstāvju sniegumu šajā svarīgajā likumdošanas procesa daļā. Pilsoņiem ir vajadzīga arī informācija par trialogu laikā apspriestajiem tematiem, lai viņi varētu efektīvi piedalīties likumdošanas procesā.

Ombuds atzinīgi vērtē līdzšinējo progresu trialogu pārredzamības uzlabošanā; tomēr viņa ierosina trim iestādēm darīt publiski pieejamus šādus dokumentus un informāciju: Trialoga datumi, trīs iestāžu sākotnējās nostājas, vispārējās trialoga darba kārtības , "četru sleju" dokumenti, galīgie kompromisa teksti, trialoga piezīmes, kas ir publiskotas, iesaistīto politisko lēmumu pieņēmēju saraksti un, ciktāl iespējams, citu sarunu laikā iesniegto dokumentu saraksts. Tie visi būtu jādara pieejami viegli lietojamā un viegli saprotamā kopīgā datubāzē. Lai gan dažus dokumentus varētu darīt pieejamus, kamēr notiek trialoga sarunas , iestādes varētu uzskatīt par nepieciešamu sabiedrības interesēs nodrošināt proaktīvu publisku piekļuvi konkrētiem dokumentu veidiem tikai pēc tam, kad sarunas ir beigušās.