Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Meklēt izmeklēšanas

Lieta
Datumu amplitūda
Atslēgas vārdi
Vai izmēģiniet vecus atslēgvārdus (līdz 2016. gadam)

Rādīt 1 - 20 no 627 rezultātiem

Lēmums lietā 21/2016/JAP par ES Padomes atteikumu piešķirt piekļuvi juridiskiem atzinumiem, kas attiecās uz priekšlikumiem regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi un regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)

Ceturtdiena | 07 marts 2019

Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskiem atzinumiem, kas attiecās uz priekšlikumiem regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi un regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

Ombudes veiktās izmeklēšanas gaitā Padome piekrita izpaust divus no četriem dokumentiem, bet joprojām atteicās pilnībā izpaust abus pārējos dokumentus, lai gan tika piešķirta daļēja piekļuve tiem.

Ombude piekrīt, ka atteikums pilnībā izpaust juridiskos atzinumus bija pamatots, balstoties uz to, ka izpaušana kaitētu juridisko atzinumu un tiesvedības aizsardzībai. Tāpēc viņa slēdz šo lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi, taču aicina Padomi pārskatīt tās atteikumu, ņemot vērā aizritējušo laikposmu.

Lēmums lietā OI/8/2015/JAS - Eiropas Ombuda Lēmums, kurā sniegti priekšlikumi pēc ombudes veiktās stratēģiskās izmeklēšanas lietā OI/8/2015/JAS par trialogu pārredzamību

Ceturtdiena | 18 janvāris 2018

Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecas uz ES likumdošanas procesa svarīgas neformālas daļas, proti, “trialogu”, pārredzamību.

Abas ES likumdošanas struktūras — Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome — pieņem tiesību aktus pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Šajā procesā abi likumdevēji kopā ar Komisiju bieži vien risina sarunas tā sauktajos trialogos, kas ir neformālas sanāksmes starp visu triju iesaistīto iestāžu pārstāvjiem. Trialoga laikā Parlaments un Padome cenšas vienoties par kopīgu tekstu, kura pamatā ir to sākotnējās nostājas un par kuru pēc tam balso saskaņā ar oficiālo likumdošanas procedūru. Ir pierādījies, ka trialogs ir ļoti iedarbīgs līdzeklis šādu vienošanos panākšanai, un vairums tiesību aktu pašlaik tiek pieņemti šādā veidā.

Eiropas Savienība ir pārstāvības demokrātija, kurā pilsoņiem ir tiesības saukt savus pārstāvjus pie atbildības par pilsoņu vārdā izdarītajām politiskajām izvēlēm. Pilsoņiem ir arī tiesības piedalīties ES demokrātiskajā procesā. Ir svarīgi nodrošināt trialogu pārredzamību, lai varētu garantēt, ka minētās tiesības ir faktiski izmantojamas, un lai leģitimizētu ES pieņemtos tiesību aktus. ES Tiesa ir norādījusi, ka ES pilsoņu spēja uzzināt apsvērumus, uz kuriem pamatojas ar likumdošanu saistīta rīcība, ir pilsoņu demokrātisko tiesību efektīvas izmantošanas priekšnoteikums.

Lai gan ES likumdošanas process kopumā ir diezgan pārredzams, par ko cita starpā liecina salīdzinājums ar daudzām dalībvalstīm, šī procesa daļa rada bažas par līdzsvaru starp trialoga procesa efektivitāti un tā pārredzamību.

Ņemot to vērā, Eiropas Ombuds sāka stratēģisku izmeklēšanu. Ombude izpētīja, kura informācija un dokumenti būtu jādara proaktīvi pieejami sabiedrībai un kad tas būtu jādara, lai pilsoņi varētu izmantot savas tiesības.

Trialoga pārredzamība ir būtisks ES likumdošanas procesa leģitimitātes elements. Pilsoņiem ir jābūt iespējai pārbaudīt savu pārstāvju sniegumu šajā svarīgajā likumdošanas procesa daļā. Lai pilsoņi varētu rezultatīvi piedalīties likumdošanas procesā, viņiem ir vajadzīga arī informācija par trialogos apspriestajiem tematiem.

Ombude pauž atzinību par līdz šim gūtajiem panākumiem trialogu pārredzamības uzlabošanā, tomēr ierosina, lai visas trīs iestādes darītu publiski pieejamus šādus dokumentus un informāciju: trialogu datumus, visu triju iestāžu sākotnējās nostājas, vispārīgās trialogu darba kārtības, kopīgos četru sleju darba dokumentus, galīgos kompromisa tekstus, publiskotās trialogu piezīmes, iesaistīto politisko lēmumu pieņēmēju sarakstus un pēc iespējas arī citu sarunās iesniegto dokumentu sarakstu. Visa minētā informācija būtu jādara pieejama viegli izmantojamā un viegli saprotamā kopējā datubāzē. Dažus dokumentus varētu darīt pieejamus, kamēr trialoga sarunas vēl norisinās, tomēr iestādes varētu arī sabiedrības interesēs uzskatīt par nepieciešamu nodrošināt proaktīvu publisku piekļuvi dažu veidu dokumentiem tikai pēc sarunu beigām.

Decision in case 66/2016/DK on the European Research Council Executive Agency’s action concerning a request for access to documents

Ceturtdiena | 21 decembris 2017

The case concerned the complainant’s request for access to two e-mails sent from the private e-mail account of the President of the Governing Board of the European Research Council Executive Agency to the members of the Scientific Council of the Agency. When the Agency refused access on the basis that the two e-mails were not in its possession as they were sent from a private account, the complainant turned to the European Ombudsman.

The Ombudsman opened an inquiry into the issue, after which the President of the Governing Board provided the Agency with copies of the two e-mails. Thus, the Agency could assess the complainant’s request for access to the e-mails under Regulation 1049/2001[1]. The Agency then granted the complainant partial access to the documents. The Ombudsman obtained full copies of the two e-mails and was able to verify that the redactions made in the copies disclosed to the complainant were justified.

The Ombudsman therefore closed the inquiry with a finding of no maladministration.

Decision in case 709/2015/MDC on the Commission's refusal to grant public access to drafts of the final Impact Assessment Report accompanying its proposal for a Directive amending the Fuel Quality and Renewable Energy Directives

Trešdiena | 04 oktobris 2017

The case concerned the Commission’s refusal to grant public access to draft versions of an Impact Assessment Report (IAR) on indirect land-use change related to biofuels (ILUC). Disclosure of the documents was refused on the ground that it would undermine the Commission’s decision-making process. The complainant, a group of organisations, considered that it should be granted access to the documents it requested.

The Ombudsman inquired into the issue. She noted that in September 2015, Parliament and Council adopted Directive 2015/1513. That Directive was based on the Commission’s legislative proposal to which the impact assessment report, the draft versions of which were at issue in this case, was attached. The Ombudsman therefore proposed that, in light of these new circumstances, the Commission grant public access to the requested documents. The Commission disagreed, arguing that there had been no maladministration on its part. It however invited the complainant to make a new request for access to documents, in light of the new circumstances. The complainant later informed the Ombudsman that, following a new request for access to documents, the Commission granted access to the documents it had requested. The Ombudsman thus closed the case with a finding that no further inquiries into the complaint were justified. She also pointed out that the Ombudsman is entitled to ask an institution to take into consideration, when responding to a proposal for a solution of the Ombudsman in an access to documents case, new arguments as to why a document should be released.

Lēmums lietā 1959/2014/MDC par Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi piešķiršanas novērtēšanas veidlapām, kas saistītas ar pieteikumiem attiecībā uz tādu mehānismu līdzfinansējumu, kas paredzēti pasažieru datu reģistru apstrādei

Ceturtdiena | 13 jūlijs 2017

Lieta bija saistīta ar Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi novērtēšanas veidlapām, kas sagatavotas, lai novērtētu dalībvalstu pieteikumus Komisijai attiecībā uz valsts pasažieru datu reģistra (PNR[1]) datu apstrādes sistēmu līdzfinansējumu. Sūdzību iesniedza Eiropas Parlamenta deputāts.

Liedzot piekļuvi pieprasītajām novērtēšanas veidlapām, Komisija atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu, kurā tika atzīta nepieciešamība saglabāt ar konkursa procedūrām saistīto vērtēšanas komiteju procedūru konfidencialitāti. Šajā lietā Tiesa nolēma, ka novērtēšanas komitejas locekļu atzinumu atklāšana apdraudētu viņu neatkarību un tādējādi nopietni vājinātu attiecīgās iestādes lēmumu pieņemšanas procesu. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šis spriedums nav piemērojams novērtēšanas procedūrai, kas attiecas uz dalībvalstu iesniegto finansējuma pieteikumu novērtēšanu.

Ombude izmeklēja šo jautājumu un secināja, ka Komisijas atteikums publiskot pieprasītos dokumentus nav bijis pamatots. Turklāt viņa piekrita, ka pieprasīto dokumentu publiskošana ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Tāpēc ombude sagatavoja ieteikumu Komisijai publiskot pieprasītos dokumentus (tomēr viņa piekrita, ka vērtētāju vārdus varētu rediģēt).

Komisija atteicās pieņemt ombudes ieteikumu, nesniedzot pārliecinošus iemeslus savai nostājai. Tāpēc ombude izbeidza lietu ar kļūdas pārvaldē konstatējumu.

 

[1] Pasažieru datu reģistra (PDR) dati ir informācija, ko rezervācijas un biļešu pasūtīšanas laikā, kā arī reģistrējoties lidojumam, sniedz pasažieri un vāc aviopārvadātāji saviem komerciālajiem nolūkiem. Tie ietver dažādu vairāku veidu informāciju, piemēram, ceļojuma datumus, ceļojuma maršrutu, biļešu informāciju, kontaktinformāciju, ceļojumu aģentu, ar kura starpniecību lidojums tika rezervēts, izmantotos maksāšanas līdzekļus, sēdvietas numuru un informāciju par bagāžu. Dati tiek glabāti aviosabiedrību rezervēšanas un izlidošanas kontroles datubāzēs.

Decision in case 1102/2016/JN on the Commission’s failure to reply to correspondence and to fully disclose a document

Piektdiena | 13 janvāris 2017

The case concerned the Commission’s failure to reply to the complainant’s correspondence in the context of a financial audit at the Member State level. Following the Ombudsman’s intervention, the Commission replied. It disclosed the document requested by the complainant but redacted some personal data (names of physical persons). The Ombudsman found that the Commission correctly justified the redaction under Regulation 45/2001.