(sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtiem[1])

Ievads

1. Ombuds uzskata, ka šī lieta rosina izskatīt svarīgu principiālu problēmu. Tas atzīst, ka Komisija nav pienācīgi sadarbojusies ar Ombudu, kad Ombuds izmeklēja minēto sūdzību. Tādēļ Ombuds lūdz Eiropas Parlamenta palīdzību, lai nodrošinātu, ka Komisija turpmāk pilda tās pienākumu pienācīgi sadarboties ar Ombudu.

Sūdzības pamatinformācija

2. Sūdzības iesniedzējs ir nevalstiska organizācija, kas darbojas apkārtējās vides aizsardzības jomā. 2007. gada 1. martā tā lūdza Komisijai piekļuvi informācijai un dokumentiem, kas atradās Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta un bijušā priekšsēdētāja vietnieka Verheugen rīcībā. Pieprasītā informācija un dokumenti bija saistīti ar sanāksmēm, kurās piedalījās Komisija un autoražotāju pārstāvji un tika apspriests jautājums par Komisijas nostāju attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām no automobiļiem. Komisija piešķīra tikai daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

3. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 31. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (turpmāk tekstā – "Regula Nr. 1049/2001")[2] 7. panta 2. punktu sūdzības iesniedzējs 2007. gada 25. jūnijā iesniedza atkārtotu pieteikumu Komisijai, un tā sniedza atbildi 2007. gada 9. augustā.

4. Attiecībā uz 18 vēstulēm, ko bijušais priekšsēdētāja vietnieks Verheugen bija saņēmis no dažādiem autoražotājiem, Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tai ir jāapspriežas ar šo vēstuļu autoriem[3]. Tas bija nepieciešams, lai novērtētu, vai minēto vēstuļu saturam var piemērot piekļuves tiesību izņēmumu, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punktā[4] vai 4. panta 2. punktā[5]. Komisija norādīja, ka pēc šīs apspriedes tā varētu piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi visām vēstulēm, uz kurām neattiektos iepriekš minētais izņēmums.

5. Komisija 2007. gada 14. novembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka attiecībā uz 15 vēstulēm nav noteikti nekādi piekļuves tiesību izņēmumi. Līdz ar to sūdzības iesniedzējam tika piešķirta piekļuve šīm vēstulēm. Tomēr Komisija atteica piekļuvi trim vēstulēm, ko bijušajam priekšsēdētāja vietniekam Verheugen bija sūtījis uzņēmums "Porsche AG". Komisija pamatoja šādu lēmumu ar izņēmumu, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā rindkopā[6], un, proti, ka šīs informācijas izpaušana var kaitēt uzņēmuma komerciālo interešu aizsardzībai.

Izmeklēšanas būtība

6. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir:

1. nepamatoti liegusi piekļuvi "Porsche AG" vēstulēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo rindkopu; un
2. nepamatoti liegusi daļēju piekļuvi "Porsche AG" vēstulēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu[7].

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai:

1. Komisija piešķir tam pilnīgu piekļuvi minētajām vēstulēm.

Izmeklēšana

7. Sūdzība tika pārsūtīta Komisijai, lūdzot sniegt atzinumu par tās saturu līdz 2008. gada 31. maijam. Komisija lūdza termiņa pagarinājumu, kas tika piešķirts līdz 2008. gada 30. jūnijam. Komisijas atzinums pēc saņemšanas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs nosūtīja savus apsvērumus 2008. gada 4. septembrī.

8. Saskaņā ar Ombuda statūtu 3. panta 2. punktu Ombuda dienesti 2008. gada 25. septembrī Komisijas telpās veica to dokumentu pārbaudi, uz kuriem atsaucās sūdzības iesniedzējs.

9. Šīs pārbaudes ziņojuma kopijas tika nosūtītas sūdzības iesniedzējam un Komisijai.

10. Pamatojoties uz veikto pārbaudi, Ombuds 2008. gada 27. oktobrī nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojumi par piekļuves nepiešķiršanu attiecīgiem dokumentiem un ar to saistītā prasība

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir nepamatoti liegusi: i) piekļuvi "Porsche AG" vēstulēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo rindkopu; un ii) daļēju piekļuvi "Porsche AG" vēstulēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu. Sūdzības iesniedzējs arī pieprasīja, lai Komisija piešķir tam pilnīgu piekļuvi minētajām vēstulēm.

12. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav detalizēti izskaidrojusi, par kādām "Porsche AG" komerciālajām interesēm ir runa, un nav ņēmusi vērā daudz svarīgākās sabiedrības intereses šo informāciju uzzināt.

13. Komisija savā atzinumā apgalvoja, ka šajās trijās vēstulēs ir detalizēti raksturots "Porsche AG" "specifiskais stāvoklis automobiļu tirgū". Vēl Komisija norādīja, ka tā nevar sniegt papildu informāciju par vēstuļu saturu, neizpaužot šo saturu. Komisija atkārtoja, ka vēstuļu nodošana atklātībai kaitētu "Porsche AG" komerciālo interešu aizsardzībai.

14. Turklāt Komisija piebilda, ka tā faktiski ir veikusi "sabiedrības interešu ievērošanas pārbaudi" un secinājusi, ka "Porsche AG" komerciālās intereses ir svarīgākas par sabiedrības interesēm publiskot šīs vēstules. Komisija arī norādīja, ka daļēju piekļuvi nav iespējams piešķirt, jo vēstulēs nav tādu daļu, ko varētu izpaust, nekaitējot "Porsche AG" komerciālajām interesēm.

Ombuda novērtējums, kas pamato ieteikuma projektu

15. Regulas Nr. 1049/2001 1. panta a) apakšpunkts paredz, ka šīs regulas mērķis ir nodrošināt iespējami plašāku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi jebkuri šā principa izņēmumi ir jāinterpretē stingri.

16. Lai piekļuves atteikums būtu pamatots, Komisijai bija jāievēro turpmāk izklāstītā novērtēšanas kārtība un bija jāpārbauda:

i) pirmkārt, vai pieprasītais dokuments atbilst kādai no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētajām izņēmumu kategorijām;

ii) otrkārt, vai šā dokumenta nodošana atklātībai konkrēti un faktiski kaitētu kādām aizsargātām interesēm;

iii) treškārt, vai sabiedrības intereses attiecībā uz šā dokumenta publiskošanu nav svarīgākas; un

iv) ceturtkārt, vai aizsardzības nepieciešamība attiecas uz visu minēto dokumentu.

17. Komisija atteicās piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi attiecīgajām "Porsche AG" vēstulēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo rindkopu. Saskaņā ar šiem noteikumiem "Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai ...".

18. Attiecīgās vēstules "Porsche AG" bija sūtījis konsultācijas ietvaros, kuru Komisija rīkoja ar galvenajām iesaistītajām personām saistībā ar Kopienas stratēģijas pārskatīšanu, lai mazinātu oglekļa dioksīda emisijas no pasažieru automobiļiem. Tādēļ bija iespējams, ka šajās trijās vēstulēs ir atrodama informācija par "Porsche AG" uzņēmējdarbību. Līdz ar to Komisija varēja uzskatīt, ka uz tām attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā rindkopā paredzētais izņēmums.

19. Ombuda dienesti pārbaudīja minētās trīs "Porsche AG" vēstules, kā arī Komisijas un "Porsche" e-pasta saraksti, kurā Komisija informēja par tās nodomu nenodot šīs trīs vēstules atklātībai.

20. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Ombuds secināja, ka Komisija ir nepamatoti liegusi piekļuvi "Porsche AG" vēstulēm, atsaucoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo rindkopu un 4. panta 6. punktu, un atzina to par kļūdu pārvaldībā. Tādēļ 2008. gada 27. oktobrī Ombuds nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu, kurā detalizēti izklāstīja Ombuda veiktās faktoloģiskās un juridiskās analīzes informāciju[8]. Ieteikuma projekta operatīvā daļa bija šāda.

Komisijai ir pilnībā jāpiešķir piekļuve trim vēstulēm, ko "Porsche AG" nosūtījusi bijušajam priekšsēdētāja vietniekam Verheugen, vai arī jāapsver iespēja tās nodot atklātībai daļēji.

Pamatojoties uz EK līguma 195. pantu (tagadējo LESD 228. pantu), Ombuds lūdza Komisiju trīs mēnešu laikā, t. i., līdz 2009. gada 31. janvārim, sniegt detalizētu atzinumu.

Notikumu gaita pēc Ombuda ieteikuma projekta iesniegšanas

22. Komisija nesniedza atbildi uz šo ieteikuma projektu. Tā vietā sešus mēnešus pēc Ombuda noteiktā atbildes sniegšanas termiņa Komisija atkārtoti lūdza sniegt minētā termiņa pagarinājumus. Šādi lūgumi tika iesniegti attiecīgi 2009. gada 30. janvārī, 23. februārī, 26. martā, 29. aprīlī, 29. maijā un 26. jūnijā.

23. Ombuds apstiprināja visus Komisijas pieprasījumus pēc termiņa pagarinājuma. Tomēr Ombuda 2009. gada 3. jūlija vēstulē Komisijai viņš uzsvēra, ka nav saprotams, kādēļ detalizēta atzinuma sagatavošanai ir nepieciešams tik ilgs laiks, ka bijuši vajadzīgi seši pieprasījumi par termiņa pagarinājumu.

24. Komisija 2009. gada 17. jūlijā sniedza atbildi uz iepriekš minēto Ombuda vēstuli. Tajā bija teikts, ka Komisija nevarēja sniegt pamatotu atbildi uz Ombuda ieteikuma projektu, jo tai joprojām bija nepieciešams pabeigt apspriešanos ar trešo personu par ierosināto dokumentu nodošanu atklātībai. Šajā jautājumā Komisija paskaidroja, ka saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem par to, kā piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ("Sīki izstrādātie noteikumi"), kas pievienoti Komisijas Lēmuma 2001/937/EK[9] pielikumā, 5. panta 6. punktu, ja Komisija vēlas piešķirt piekļuvi trešās personas dokumentam, tādējādi rīkojoties pret skaidri izteiktu autora aizliegumu, Komisija "informē autoru par tās nodomu izziņot dokumentu ..., kā arī vērš autora uzmanību uz tam pieejamajām tiesiskās aizsardzības formām dokumenta publiskošanas aizliegšanai". Kā norādīja Komisija, "Porsche AG" "nevarētu iesniegt šādu prasību tiesā, ja Komisijai dokumenti būtu jānodod atklātībai pret uzņēmuma gribu, atbildot uz Ombuda ieteikuma projektu". Komisija norādīja, ka apzinājās – atbildes sniegšanu uz Ombuda ieteikuma projektu nevar atlikt bezgalīgi. Tomēr tā labāk izmantoja visas iespējas panākt vienošanos ar trešo personu, nevis vienkārši "atkārtoja savu lēmumu par dokumentu nenodošanu atklātībai".

25. Komisija 2009. gada 30. septembrī nosūtīja Ombudam papildu vēstuli. Tā norādīja, ka ir nolēmusi piešķirt daļēju piekļuvi minētajām trim vēstulēm un tādēļ ir izveidojusi šo dokumentu rediģētas versijas. Izrādījās, ka Komisija ir neoficiāli nosūtījusi "Porsche AG" šo priekšlikumu par daļējas piekļuves piešķiršanu. Taču uzņēmums neinformēja Komisiju par savu viedokli šajā jautājumā. Pēc tam Komisija nolēma oficiāli informēt "Porsche AG" par savu nodomu publiskot šo trīs vēstuļu rediģētās versijas. Tādēļ Komisija atgādināja, ka saskaņā ar Sīki izstrādāto noteikumu 5. panta 6. punkta prasībām, ja Komisija vēlas piešķirt piekļuvi trešās personas dokumentam, tādējādi rīkojoties pret skaidri izteiktu autora aizliegumu, tā atliek sava dokumentu publiskošanas lēmuma izpildi uz desmit darbdienām, lai autors varētu apstrīdēt šo Komisijas lēmumu Vispārējā tiesā un pieprasīt pagaidu pasākumus. Komisija secināja, ka līdz ar to šo trīs vēstuļu publiskošana tiktu atlikta uz desmit darbadienām, skaitot no datuma, kad "Porsche AG" saņemtu attiecīgu paziņojumu.

26. Komisijas dienesti 2009. gada 27. oktobrī paskaidroja, ka Komisijas 30. septembra vēstule ir uzskatāma par Komisijas galīgo atbildi uz Ombuda ieteikuma projektu. Komisija arī piebilda, ka tā neplāno nosūtīt Ombudam nekādu citu atbildi šajā lietā. Tā norādīja, ka lēmums informēt "Porsche" par nodomu publiskot minētās trīs vēstules ir nosūtīts tulkošanai un tiks nosūtīts "Porsche" 2009. gada novembra sākumā. Tā vēlreiz paskaidroja, ka desmit dienu termiņa skaitīšana sāksies no brīža, kad "Porsche AG" šo lēmumu saņems. Tādējādi "trīs vēstuļu publiskošanas procedūra nevar sākties agrāk par 2009. gada novembra vidu". Visbeidzot, Komisija norādīja, ka var iesniegt Ombudam "Porsche" nosūtītās paziņojuma vēstules kopiju, ja Ombuds tā vēlas.

27. Ombuds 2009. gada 9. novembrī nosūtīja Komisijai vēl vienu vēstuli, kurā pieprasīja i) Komisijas "Porsche AG" nosūtītās paziņojuma vēstules kopiju un ii) informāciju par Komisijas uzsāktās procedūras rezultātiem, lai piešķirtu piekļuvi attiecīgajām vēstulēm.

28. Komisijas dienesti 2009. gada 4. decembrī informēja Ombuda dienestus pa tālruni, ka i) paziņojuma vēstule drīzumā tiks nosūtīta "Porsche AG" un ka ii) paziņojuma vēstules kopija tiks pārsūtīta Ombudam. Komisijas dienestu papildu pārbaudē atklājās, ka 2009. gada 15. decembrī paziņojuma vēstule "Porsche" joprojām nebija izsūtīta.

Ombuda vērtējums

29. Ombuds atgādina, ka saskaņā ar LESD 228. pantu (bijušo EK līguma 195. pantu) "Ja Ombuds konstatē administratīvu kļūmi, viņš par šo jautājumu ziņo attiecīgai iestādei vai struktūrai, kurai ir trīs mēneši laika, lai savu viedokli darītu zināmu Ombudam" (uzsvars pievienots).

30. Ombuds norāda, ka šajā lietā Komisija nesniedza savu atzinumu trīs mēnešu termiņā, ko paredz LESD 228. pants, t. i., līdz 2009. gada 31. janvārim. Tā vietā Komisija pieprasīja sešus termiņa pagarinājumus detalizēta atzinuma sniegšanai par Ombuda ieteikuma projektu. Ombuds 2009. gada jūlijā un vēlreiz 2009. gada septembrī informēja Komisijas Ģenerālsekretariātu par nodomu iesniegt Eiropas Parlamentam īpašo ziņojumu, ja nesaņems atbildi uz savu ieteikuma projektu. Vienīgi pēc tam Komisija atbildēja, ka nav varējusi sniegt pamatotu atbildi uz Ombuda ieteikuma projektu, jo tai joprojām bija nepieciešams laiks, lai pabeigtu apspriešanos ar trešo personu par ierosināto dokumentu nodošanu atklātībai. Komisija norādīja, ka tā apzinājās – atbildes sniegšanu uz Ombuda ieteikuma projektu nevar atlikt bezgalīgi. Tomēr tā piebilda, ka labāk izmantoja visas iespējas panākt vienošanos ar trešo personu, nevis vienkārši "atkārtoja savu lēmumu par dokumentu nenodošanu atklātībai".

31. Komisija 2009. gada 30. septembrī nosūtīja Ombudam papildu vēstuli. Tā norādīja, ka ir nolēmusi piešķirt daļēju piekļuvi minētajām trim vēstulēm un tādēļ ir izveidojusi šo dokumentu rediģētas versijas. Izrādījās, ka Komisija ir neoficiāli nosūtījusi "Porsche AG" šo priekšlikumu par daļējas piekļuves piešķiršanu. Taču uzņēmums neinformēja Komisiju par savu viedokli šajā jautājumā. Pēc tam, kā izrādās, Komisija atzina, ka ir nepieciešams oficiāli informēt "Porsche AG" par tās nodomu.

32. Taču pašlaik, tas ir, šā īpašā ziņojuma iesniegšanas dienā, Ombudam nav informācijas par to, ka Komisija būtu faktiski nosūtījusi oficiālu paziņojuma vēstuli "Porsche AG".

33. Ombuds uzskata, ka Komisijas paskaidrojumi par to, kādēļ tā nevarēja atbildēt uz viņa ieteikuma projektu, nav pārliecinoši.

34. Komisija dažādās vēstulēs par šo jautājumu paskaidroja, ka tā nevarēja izpildīt Līgumā paredzēto pienākumu sniegt atbildi uz ieteikuma projektu tāpēc, ka turpinājās apspriedes ar "Porsche AG" par attiecīgo dokumentu ierosināto publiskošanu. Komisija attaisnoja iepriekš minētās apspriešanās ieilgšanu, sniedzot divus apgalvojumus: i) bija izredzes panākt labvēlīgu rezultātu sarunās ar "Porsche AG" par piedāvāto publiskošanu; un ii) bija nepieciešams dot "Porsche AG" saprātīgu termiņu, lai šis uzņēmums varētu iesniegt tiesā prasību pret Komisijas lēmumu publiskot attiecīgos dokumentus.

35. Attiecībā uz Komisijas pirmo apgalvojumu Ombuds atgādina, ka tās apspriešanās ietvaros, kas paredzēta Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā[10], Komisijai ir jānosaka termiņš, kādā trešās puses dokumenta autoram ir jāsniedz atbilde. Šim termiņam ir jāļauj Komisijai ievērot pašai savus termiņus[11]. Pēc Ombuda domām, Komisijas pašas termiņi obligāti ietver arī termiņu, ko paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību, lai varētu sniegt detalizētu atzinumu par Ombuda ieteikuma projektu.

36. Attiecībā uz Komisijas otro apgalvojumu Ombuds norāda, ka Komisijas reglaments paredz, ka gadījumā, ja Komisija vēlas piešķirt piekļuvi dokumentam, tādējādi rīkojoties pret skaidri izteiktu autora aizliegumu, tā informē autoru par tās nodomu izziņot dokumentu, kā arī vērš autora uzmanību uz tam pieejamajām tiesiskas aizsardzības formām dokumenta publiskošanas aizliegšanai[12]. Šajā jautājumā Ombuds norāda, ka Komisijai vajadzēja 11 mēnešus, lai informētu viņu par nodomu piešķirt piekļuvi "Porsche AG" vēstulēm. Turklāt izrādās, ka pat datumā, kad šis īpašais ziņojums tiek iesniegts Eiropas Parlamentam, tas ir, vairāk nekā 15 mēnešus pēc ieteikuma projekta nosūtīšanas, Komisija joprojām nav informējusi "Porsche AG" par savu nodomu piešķirt piekļuvi šiem dokumentiem, lai "Porsche" varētu izmantot savas likumīgās tiesības.

37. Ņemot vērā iepriekš teikto, Ombuds uzskata, ka apspriešanās ar "Porsche AG" un vajadzība ļaut "Porsche AG" izmantot šā uzņēmuma likumīgās tiesības nespēj attaisnot Komisijas ārkārtējo kavēšanos ar pirmo atbildi uz ieteikuma projektu un vēlāko lēmuma pieņemšanu attiecībā uz "Porsche AG" informēšanu par Komisijas nodomu publiskot šos dokumentus. Saistībā ar visu minēto Ombuds atgādina par attiecīgo tiesu praksi jautājumā par pienācīgas sadarbības principu (bijušais EK līguma 10. pants, ko būtībā aizstāj Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkts)[13], saskaņā ar kuru arī uz ES iestādēm attiecas pienākums labticīgi sadarboties šo iestāžu savstarpējās attiecībās. Šis pienākums ir nepārprotami noteikts Līguma par Eiropas Savienību jaunā 13. panta 2. punktā[14].

38. Ombuds ar lielu nožēlu secina, ka, kavējoties 15 mēnešus ar atbildi uz viņa ieteikuma projektu un neizpildot apņemšanos paziņot "Porsche AG" par nodomu publiskot dokumentus, Komisija ir pārkāpusi pienākumu pienācīgi un labticīgi sadarboties ar viņu.

39. Ombuds uzsver, ka Komisijas attieksme kaitē ne tikai iestāžu savstarpējam dialogam, bet arī ES tēlam sabiedrības acīs. Viņš norāda, ka šīs lietas izmeklēšanas gaitā ir atklājis kļūdu pārvaldībā un devis Komisijai visas iespējas to labot. Komisijas attieksme nesadarboties šajā jautājumā izraisa risku, ka mazināsies pilsoņu uzticība Komisijai un tiks apdraudēta Eiropas Ombuda un Eiropas Parlamenta spēja pienācīgi un efektīvi uzraudzīt Komisiju. Būtībā tā apdraud pašu tiesiskuma principu, uz kuru inter alia balstīta arī Eiropas Savienība (ES līguma 2. pants).

40. Tādēļ Ombuds uzskata, ka Komisijas attieksme pret šīs lietas izmeklēšanu pamato īpašā ziņojuma sniegšanu Eiropas Parlamentam.

B. Ombuda ieteikums

Ņemot vērā iepriekš teikto, Ombuds aicina Eiropas Parlamentu atzīt, ka Komisijai ir:

i) jāatzīst, ka pārmērīgā kavēšanās ar atbildes sniegšanu Ombudam šajā lietā ir ES līgumā paredzētā Komisijas pienācīgas sadarbības pienākuma pārkāpums;

un

ii) jāapsola Eiropas Parlamentam turpmāk ievērot pienācīgas sadarbības pienākumu attiecībā uz Ombudu.

Eiropas Parlaments varētu izskatīt iespēju pieņemt attiecīgu rezolūciju.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūra, 2010. gada 24. februāris

---

[1] Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262 (1994. gada 9. marts) par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, "Euratom"), OV, 1994, L 113, 15. lpp., kas pēdējo reizi grozīts ar Eiropas Parlamenta Lēmumu 2008/587/EK, "Euratom" (2008. gada 18. jūnijs), 2008, OV L 189, 25. lpp.

[2] OV, 2001 L 145, 43. lpp. Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punkts paredz, ka: "Saņemot pilnīgu vai daļēju atteikumu, pieteikuma iesniedzējs 15 darba dienu laikā pēc iestādes atbildes saņemšanas var iesniegt atkārtotu pieteikumu ar lūgumu iestādei mainīt savu nostāju."

[3] Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā ir teikts: "Kas attiecas uz trešo personu dokumentiem, iestāde apspriežas ar attiecīgo trešo personu ar mērķi noskaidrot, vai ir jāpiemēro 1. vai 2. punktā paredzētais izņēmums, ja nav skaidrības par to, vai šo dokumentu drīkst izsniegt vai, nē."

[4] Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punktā ir teikts: "Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:

a) sabiedrības interesēm saistībā ar:

– valsts drošību,

– aizsardzību un militāro jomu;

– starptautiskajām attiecībām;

– Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;

b) personu privātajai dzīvei un neaizskaramībai, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību."

[5] Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā ir teikts: "Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:

– fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai;

– tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai;

– pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm."

[6] Sk. 5. zemsvītras piezīmi.

[7] Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktā ir teikts: "Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko."

[8] Ieteikuma projekts ir publicēts Ombuda tīmekļa vietnē:
http://www.ombudsman.europa.eu/cases/draftrecommendation.faces/en/3735/html.bookmark.

[9] Komisijas Lēmums 2001/937/EK (2001. gada 5. decembris), ar ko groza Komisijas reglamentu (izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 3714), OV, 2001 L 345, 94. lpp.

[10] Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

[11] Sīki izstrādāto noteikumu par to, kā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kas pievienoti Komisijas Lēmuma 2001/937/EK pielikumā, 5. panta 5. punkts paredz, ka: "Dokumenta autors — trešā persona, ar ko ir notikušas konsultācijas, atbild termiņā, kas nav īsāks par piecām darbdienām, taču tai jāļauj Komisijai ievērot tās noteikumi par termiņiem atbildes sniegšanai ...".

[12] Saskaņā ar Sīki izstrādāto noteikumu par to, kā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kas pievienoti Komisijas Lēmuma 2001/937/EK pielikumā, 5. panta 6. punkta noteikumiem.

[13] Lieta C-230/81 Luksemburga pret Eiropas Parlamentu [1983] ECR 255, 37. punkts, un lieta C-204/86 Grieķija pret Padomi [1988] ECR 5323, 16. punkts.

[14] ES līguma 13. panta 2. punktā ir teikts: "Katra iestāde darbojas saskaņā ar līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību."