Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 5. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Šī sūdzība attiecas uz veidu, kādā Eiropas Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu kļūt par norīkoto valsts ekspertu (NVE) Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (Tirdzniecības ĢD).

2. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada martā ar Grieķijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES starpniecību iesniedza pieteikumu NVE amatam Tirdzniecības ĢD H2 nodaļā. Sūdzības iesniedzēju 2010. gada 11. jūnijā intervēja pa tālruni. 2010. gada 22. jūlijā viņam bija vēl viena intervija Briselē. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 28. septembrī tika informēts, ka viņš nav izraudzīts šim amatam.

3. Tirdzniecības ĢD 2010. gada 16. novembrī izsludināja NVE amata vietu, kas jāaizpilda H1 nodaļā, un atkārtoti izsludināja NVE amata vietu H2 nodaļā. Sūdzības iesniedzējs pauda interesi par šīm nostājām, bet atbildi nesaņēma. Grieķijas Pastāvīgā pārstāvniecība attiecīgi 2010. gada 17. decembrī un 2011. gada 14. janvārī nosūtīja Komisijai sūdzības iesniedzēja pieteikumus uz amata vietām H1 un H2 nodaļā. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 15. februārī tika intervēts Briselē. Komisija 2011. gada 9. martā informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nav izraudzīts ne vienam, ne otram amatam.

4. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 12. aprīlī vērsa Komisijas uzmanību uz vairākām sūdzībām saistībā ar iepriekš minētajām atlases procedūrām.

5. Sūdzības iesniedzējs lūdza: atcelt lēmumu, ar ko noraida viņa kandidatūru NVE amatam H2 nodaļā, un atkārtoti izskatīt viņa kandidatūru citā komisijā; b) viņa kandidatūras uz NVE amatu H1 nodaļā pienācīgu izskatīšanu; un c) atvainošanos par Komisijas rīcību.

6. Komisija 2011. gada 5. maija atbildē atkārtoti apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka atlases procedūra ir veikta pienācīgi un saskaņā ar Komisijas parastajiem profesionālajiem standartiem. Izskatījusi sūdzības iesniedzēja sūdzības, tā secināja, ka nav pamata veikt atkārtotu pārbaudi un pēc tam atsākt atlases procedūru.

7. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 6. jūnijā iesniedza šo sūdzību Eiropas Ombudam.

Izmeklēšanas priekšmets

8. Ombuds uzsāka šādu izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un apgalvojumiem:

Apgalvojums:

Izskatot sūdzības iesniedzēja pieteikumu kļūt par norīkotu valsts ekspertu, Komisija nav ievērojusi labas pārvaldības noteikumus un principus.

Prasības:

(1) Komisijai būtu jāatceļ lēmums, ar kuru noraidīts viņa kandidatūra uz NVE amatu Tirdzniecības ĢD H2 nodaļā.

(2) Komisijai būtu jāizskata viņa pieteikums uz NVE amatu Tirdzniecības ĢD H1 nodaļā.

(3) Komisijai būtu jāpiedāvā sūdzības iesniedzējam rakstiska atvainošanās.

9. Vēstulē, kurā ombuds informēja Komisiju par šīs izmeklēšanas uzsākšanu, viņš lūdza Komisiju iesniegt kopiju no a) Administrācijas un personāla ģenerāldirektora lēmuma par NVE atlases praktiskajiem aspektiem, kas minēts 3. panta 1. punktā Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumā, ar ko paredz noteikumus par valstu ekspertu un valstu ekspertu norīkošanu uz Komisiju profesionālās apmācības jomā (turpmāk "Lēmums par NVE")[2], un b) noteikumiem par to kandidātu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu, kuri apmeklē interviju Komisijas amatam.

Izmeklēšana

10. Ombuds 2011. gada 26. jūlijā lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem.

11. Komisija 2011. gada 31. oktobrī nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 6. janvārī iesniedza savus apsvērumus.

12. Ombuda dienesti 2012. gada 28. novembrī pārbaudīja Komisijas lietas materiālus par sūdzību. 2012. gada 10. decembrī tās veica papildu pārbaudi attiecībā uz dokumentiem, kas nebija pieejami pirmajā pārbaudē. Ombuds 2013. gada 8. janvārī nosūtīja sūdzības iesniedzējam pārbaudes ziņojuma kopiju, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 5. februārī iesniedza savus apsvērumus par pārbaudes ziņojumu.

Ombuda analīze un provizoriskie secinājumi

A. Apgalvojums, ka Komisija, izskatot sūdzības iesniedzēja pieteikumu kļūt par norīkotu valsts ekspertu, nav ievērojusi labas pārvaldības noteikumus un principus

Ombudam iesniegtie argumenti

13. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav: a) norādīt amatu, kurā notika viņa 2011. gada 15. februāra intervija; b) ievērot savus pienākumus attiecībā uz interviju praktiskajiem aspektiem; un c) ievērot prasības, kas noteiktas paziņojumā par NVE amata vakanci H2 nodaļā.

14. Attiecībā uz a) apakšpunktu sūdzības iesniedzējs apstrīdēja argumentu, ko Komisija izvirzīja savā 2011. gada 5. maija vēstulē, proti, ka bija “diezgan skaidrs”, ka viņš tiks intervēts arī NVE amatam H1 nodaļā. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka 2011. gada 15. februāra uzaicinājumā uz interviju bija minēts tikai NVE amats H2 nodaļā.

15. Attiecībā uz b) apakšpunktu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) viņš tika informēts tikai dažas stundas pirms telefona sarunas 2010. gada 11. jūnijā un ii) gan 2010. gada 22. jūlijā, gan 2011. gada 15. februārī viņu intervēja tikai viena persona. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja, vai viena locekļa interviju grupa atbilst Komisijas parastajiem profesionālajiem standartiem NVE atlases procedūrās. Viņš arī apgalvoja, ka iii) viņam ir tiesības gan uz ceļa izdevumu atlīdzināšanu, gan uz uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu. Tomēr tika atlīdzināti tikai ceļa izdevumi par Briselē notikušajām intervijām.

16. Attiecībā uz c) apakšpunktu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ir informēts par to, ka NVE amatam H2 nodaļā priekšroka tiek dota kandidātam ar zināšanām grāmatvedības jomā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka paziņojumā par vakanci noteiktos kritērijus tomēr varētu labāk izpildīt advokāts. Praktiski grozot paziņojuma par vakanci prasības, Komisija neesot ievērojusi vienlīdzības un pārskatāmības principus.

17. Savā atzinumā Komisija sniedza šādas atbildes.

18. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, kas izklāstīts iepriekš a) apakšpunktā, no e-pasta vēstules, ko tas nosūtīja sūdzības iesniedzējam 2011. gada 9. februārī, bija skaidrs, ka sūdzības iesniedzējs tiksies ar personām no H1 un H2 nodaļas. 2011. gada 15. februāra intervijā viņš tika informēts, ka šī intervija attiecas uz NVE amatiem abās nodaļās.

19. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem, kas izklāstīti iepriekš b) apakšpunktā, Komisija norādīja, ka i) 2010. gada 11. jūnija telefonsarunas mērķis galvenokārt bija pārbaudīt sūdzības iesniedzēja angļu valodas prasmes, un ii) gan 2010. gada 22. jūlijā, gan 2011. gada 15. februārī sūdzības iesniedzēju intervēja atlases komiteja. Atlases komitejā, kas piedalījās 2010. gada 22. jūlija intervijā, bija divi locekļi. Ņemot vērā, ka H2 nodaļas vadītājs pa to laiku bija pārcēlies uz citu amatu, viņu aizstāja nodaļas vadītāja vietnieks. Atlases komitejā 2011. gada 15. februāra intervijai bija trīs locekļi. Attiecībā uz iii) punktu sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka tiks atlīdzināti tikai viņa ceļa izdevumi.

20. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem, kas izklāstīti iepriekš c) apakšpunktā, Komisija apgalvoja, ka attiecībā uz katru kandidātu tā intervijas laikā ņēma vērā viņa pieredzi, pieredzi un sniegumu un ka, pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu, tā nolēma neizvēlēties sūdzības iesniedzēja pieteikumu.

21. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem Komisija apgalvoja, ka tā ir vairākkārt izskatījusi sūdzības iesniedzēja pieteikumu un trīs reizes iztaujājusi viņu. Pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu, atlases komitejas secināja, ka citiem kandidātiem ir piemērotāks profils un ka tie būtu jāatlasa abiem NVE amatiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav vajadzības atkārtoti izskatīt sūdzības iesniedzēja pieteikumu uz kādu no šiem amatiem. No tā izriet, ka sūdzības iesniedzēja prasība par rakstisku atvainošanos nav pamatota.

22. Savos apsvērumos attiecībā uz a) apakšpunktu sūdzības iesniedzējs pauda neapmierinātību ar Komisijas 2011. gada 15. februāra paskaidrojumiem par atlases komiteju.

23. Attiecībā uz b) apakšpunktu sūdzības iesniedzējs i) uzsvēra, ka Komisija nav pievērsusies faktam, ka viņš tika informēts par telefonsarunu tikai 20 stundas pirms paredzētās intervijas, un ii) apstrīdēja to, ka viņu intervēja atlases komiteja. Katrā ziņā viņš apgalvoja, ka lēmums, ar ko nosaka intervijas komitejas sastāvu, nav pieejams. Turklāt viņš norādīja, ka ir jābūt intervijas protokolam, kurā būtu minēti klātesošo atlases komitejas locekļu vārdi un intervijas pamatelementi. Viņš lūdza Komisiju nosūtīt šo protokolu ombudam. Sūdzības iesniedzējs arī apstiprināja, ka iii) Komisija viņu ir informējusi, ka viņam tiks segti tikai ceļa izdevumi. Tomēr viņš apgalvoja, ka tādējādi tiek pārkāpti attiecīgie Komisijas noteikumi, kas paredz, ka papildus ceļa izdevumiem kandidātiem būtu jāsaņem vai nu uzturēšanās izdevumi, vai dienas nauda.

24. Attiecībā uz c) apakšpunktu sūdzības iesniedzējs kritizēja Komisiju par to, ka tā nav sniegusi papildu informāciju par viņa pieteikumu noraidīšanas iemesliem. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka pienākums norādīt pamatojumu šajā kontekstā ir vēl jo aktuālāks, ņemot vērā to, ka pēc tam, kad pēc divām intervijām tika noraidīts viņa pieteikums uz NVE amatu H2 nodaļā, tas, ka viņš tika uzaicināts uz trešo interviju, radīja pamatotas cerības, ka viņam būs labas izredzes tikt galu galā izvēlētam šim amatam.

25. Pārbaudē Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka, lai gan nebija iekšēju noteikumu par NVE atlasi, Tirdzniecības ĢD piemēroja pamatnostādnes, kas tika ievērotas attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūrām kopumā. Šo pamatnostādņu kopija tika darīta pieejama ombuda dienestiem. Komisijas pārstāvji norādīja, ka šis dokuments būtu jāuzskata par konfidenciālu.

26. Komisijas pārstāvji arī paskaidroja, ka, ņemot vērā nelielo kandidātu skaitu un to, ka atlase bija vienkārša, netika sagatavots ne protokols par atlases komitejas iecelšanu, ne protokols par atlases procedūru. 

27. Komisijas lietā nebija kandidātu novērtēšanas lapu. Nebija arī protokola par 2010. gada 11. jūnija telefonsarunu. Tomēr lietas materiālos bija ietverts dokuments, kurā bija izklāstīti jautājumi, kas kandidātiem tika uzdoti 2010. gada 22. jūlija intervijā, kā arī kandidātu sniegto atbilžu protokols.

28. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par pārbaudes ziņojumu iebilda pret Komisijas viedokli, ka dokuments par darbinieku pieņemšanu darbā Tirdzniecības ģenerāldirektorātā būtu jāuzskata par konfidenciālu. Spriežot pēc nosaukuma (Le Guide de Recrutement et Techniques d'Entretien ), sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tas ietver tikai vispārīgas pamatnostādnes, nevis īpašus noteikumus, kas reglamentē procedūru.

29. Attiecībā uz atlases komisiju sastāvu sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu apgalvojumu, ka 2010. gada 22. jūlija intervijā piedalījās tikai viens intervētājs. Attiecībā uz 2011. gada 15. februāra interviju sūdzības iesniedzējs atzina, ka ir piedalījušies trīs locekļi, tomēr apgalvoja, ka nav pieņemts oficiāls lēmums par šo locekļu iecelšanu. Turklāt atlases komitejas sastāvs atšķīrās no tā, kas viņam tika paziņots pirms intervijas.

30.  Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, ņemot vērā to, ka tagad ir skaidrs, ka saistībā ar procedūru, kas apzīmēta kā atklāta un pārredzama, nav saglabāti ne protokoli, ne ieraksti par intervijām, Komisijas paskaidrojumu par šo trūkumu var uztvert tikai kā "cinisku joku". Turklāt Komisijas nostāju varēja uztvert kā tādu, kas nozīmē, ka procedūras iznākums bija iepriekš noteikts. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas, ka nebija nekādu ierakstu, nozīmēja, ka ne viņš, ne ombuds nevarēja pārbaudīt kandidātu novērtējumu attiecīgajā atlases procedūrā.

31. Sūdzības iesniedzējs noslēdza savus apsvērumus, norādot, ka Tirdzniecības ĢD nav garantējis atlases procedūras ticamību un ka veikto procedūru nevar uzskatīt par atklātu un pārredzamu.

Ombuda sākotnējais novērtējums, kura rezultātā tika ierosināts mierizlīgums

32. Sūdzības iesniedzējs kritizē gan attiecīgo atlases procedūru procesuālos aspektus, gan šo procedūru iznākumu. Turklāt ombuds uzskata, ka ir lietderīgi novērst arī dažus sistēmiskus trūkumus, kas atklājās, kad ombuda pārstāvji pārbaudīja Komisijas lietas materiālus, lai gan šie trūkumi nebija nedz sūdzības daļa, nedz daļa no izmeklēšanas kā tādas. 

33. Attiecībā uz sūdzību par atlases procedūru iznākumu sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) atlasot personu ar zināšanām grāmatvedības jomā, Komisija praksē ir grozījusi paziņojumu par vakanci. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka paziņojuma par vakanci prasības varētu labāk izpildīt advokāts. Sūdzības iesniedzējs arī ii) apgalvoja, ka Komisijas nostāju varētu uztvert kā tādu, kas nozīmē, ka procedūras iznākums ir iepriekš noteikts. Sūdzības iesniedzējs arī iii) apgalvoja, ka viņam nav sniegts pietiekams pamatojums lēmumam noraidīt viņa pieteikumus.

34. Attiecībā uz i) punktu jāatzīmē, ka paziņojuma par vakanci sadaļā "Galvenā kvalifikācija" ir norādīta "juridiskā vai ekonomiskā/grāmatvedības/revīzijas pieredze" un sadaļā "Izšķiroša"ir norādīta " prasme izprast un analizēt skaitļus" . Ņemot to vērā, pat pieņemot, ka kandidāts tika izvēlēts, pamatojoties uz labākām grāmatvedības zināšanām, tas faktiski nenozīmē paziņojuma par vakanci prasību grozīšanu. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kāpēc advokāts labāk atbilstu vakances prasībām šajā lietā.

35. Attiecībā uz ii) punktu, ņemot vērā pārbaudes laikā pārbaudītos dokumentus, ombuds norāda, ka ir pietiekami dokumentāri pierādījumi (pieteikuma veidlapas, kandidātu CV, iepriekš noteiktu jautājumu kopums un e-pasta vēstuļu apmaiņa starp atlases komitejas locekļiem par kandidātu sniegumu), lai pierādītu, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka rezultāts bija iepriekš noteikts, ir nepamatots. Turklāt attiecībā uz 2010. gada jūnijā/jūlijā veikto atlases procedūru pietiek norādīt, ka šīs procedūras rezultātā netika pieņemts darbā NVE un ka tāpēc NVE amats H2 nodaļā tika izsludināts atkārtoti.

36. Attiecībā uz iii) punktu ombuds norāda, ka ir taisnība, ka Komisija diezgan vispārīgi informēja sūdzības iesniedzēju par sava lēmuma iemesliem. Tomēr, ņemot vērā to, ka ombuds nekonstatēja neko tādu, kas liecinātu, ka šis lēmums būtu acīmredzami nepareizs pēc būtības, un paturot prātā ombuda secinājumus par to, kā Komisija reģistrēja savu procedūru (sk. 42. punktu), ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo jautājumu.

37. Attiecībā uz apgalvojuma procesuālajiem aspektiem šķiet lietderīgi izskatīt jautājumus tādā secībā, kādā tie radušies.

38. Attiecībā uz 2010. gada 11. jūnija telefonsarunu patiešām būtu bijis pieklājīgi paziņot sūdzības iesniedzējam vairāk nekā 20 stundas iepriekš. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav apstrīdējis Komisijas apgalvojumu, ka šīs intervijas mērķis bija tikai pārbaudīt viņa angļu valodas zināšanas. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs pēc tam tika uzaicināts uz pienācīgu interviju, šā testa rezultāti šķiet pozitīvi. Jebkurā gadījumā šķiet, ka sūdzības iesniedzējs nav izteicis iebildumus par pirmās intervijas laiku tajā laikā. Tādēļ ombuds šajā sakarā nekonstatē administratīvas kļūmes.

39. Attiecībā uz atlases komitejas sastāvu un darba metodēm 2010. gada 22. jūlija intervijā Komisija ir paskaidrojusi, ka, tā kā H2 nodaļas vadītājs pa to laiku bija pārcēlies uz citu amatu, intervijā viņu aizstāja nodaļas vadītāja vietnieks. Tomēr paliek jautājums, vai atlases komitejā patiešām bija divi locekļi, kā to apgalvoja Komisija. Šajā ziņā dokumentu pārbaude parādīja, ka atlases komitejā sākotnēji bija trīs locekļi, bet katram no viņiem bija uzticēts īpašs uzdevums, proti, 1) pārbaudīt kandidātu angļu valodu, 2) veikt jautājumu un atbilžu sesiju par iepriekš noteiktu jautājumu kopumu un 3) pārbaudīt grāmatvedības pamatprasmes. Ombuds nav pārliecināts, ka šāds uzdevumu sadalījums ir saderīgs ar pašu ideju par atlases komiteju, kas, lai nodrošinātu maksimālu taisnīgumu un objektivitāti, parasti prasa, lai locekļi kopīgi novērtētu kandidātu sniegumu. Tomēr ombuds uzskata, ka tam, ka sūdzības iesniedzēju intervēja tikai viena persona, nav nozīmes, jo netika iecelts neviens darbinieks. Tāpēc nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu.

40. Attiecībā uz 2011. gada 15. februāra interviju ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējam paziņotais komitejas sastāvs patiešām ir mainījies un ka vienu no trim komitejas locekļiem aizstāja cita persona. Tomēr sūdzības iesniedzējs šo jautājumu izvirzīja tikai savos apsvērumos par pārbaudes ziņojumu. Tas pats attiecas uz sūdzības iesniedzēja kritiku par to, ka netika pieņemts oficiāls lēmums par komisijas sastāvu. Turklāt 2011. gada 28. februārī sūdzības iesniedzējs uzrakstīja e-pastu, lai pateiktos trim personām, kas viņu intervēja, neizvirzot jautājumu par izmaiņām komisijas sastāvā. Pamatojoties uz to, ombuds uzskata, ka šie jautājumi nav jāizskata sīkāk.

41. Pievēršoties apgalvojumam, ka nav precizēts, ka 2011. gada 15. februāra intervija attiecās arī uz NVE amatu H1 nodaļā, ombuds norāda, ka Komisija neapstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka pirms šīs intervijas viņš nebija saņēmis ne oficiālu atbildi uz savu pieteikumu NVE amatam H1 nodaļā, ne skaidru norādi, ka attiecīgā intervija attieksies arī uz šo amatu. Ombuds uzskata, ka tas nav veids, kā būtu jārīkojas darbā pieņemšanas iestādei.  Ir taisnība, ka Komisija, šķiet, ir sniegusi šādu skaidrojumu intervijā un ka pēc intervijas sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka viņš ir ieinteresēts strādāt vai nu H1 nodaļā, vai H2 nodaļā. Tomēr fakts ir tāds, ka pirms intervijas sūdzības iesniedzējs netika pienācīgi informēts par to, kuram(-iem) amatam(-iem) intervija bija paredzēta.  

42. Papildus iepriekš minētajam trūkumam, pārbaudot Komisijas lietas materiālus, atklājās, ka attiecīgās darbā pieņemšanas procedūras nav pienācīgi reģistrētas un dokumentētas. Konkrētāk, attiecīgās darba grupas nebija iesniegušas ziņojumus, kuros būtu dokumentēts to darbs un konstatējumi. Ja Komisija būtu pienācīgi reģistrējusi procedūru, tai būtu bijis daudz vieglāk atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem. Pārbaudot lietas materiālus, Komisijas pārstāvji apgalvoja, ka pienācīgas uzskaites trūkumu var izskaidrot ar nelielo kandidātu skaitu un to, ka atlase bija vienkārša. Ombuds uzskata, ka šāda pieeja neatbilst augstajiem administratīvās rīcības standartiem, ko pilsonim ir tiesības sagaidīt no ES iestādes. Turklāt, 2011. gada februārī informējot sūdzības iesniedzēju, ka viņa pieteikumi nav bijuši sekmīgi, Komisija uzsvēra, ka visiem kandidātiem, kuri bija uzaicināti uz interviju, bija ļoti spēcīgi CV un ka "lēmums noteikti nebija viegls".

43. Apsverot, kā varētu novērst šīs administratīvās kļūmes, Ombuds norāda, ka Komisijas lēmuma par NVE 3. panta 1. punktā ir skaidra atsauce uz īstenošanas lēmumu par norīkoto valsts ekspertu atlases praktiskajiem aspektiem. Tomēr šķiet, ka šis īstenošanas lēmums vēl nav pieņemts. Ombuds uzskata, ka tādēļ Komisija varētu apsvērt šādu noteikumu pieņemšanu attiecībā uz NVE atlases praktiskajiem aspektiem, kas noteikti būtu noderīgi un uzlabotu atlases procedūras atklātību un pārredzamību [3]. Lai gan pirmām kārtām Komisijas ziņā ir lemt par šo noteikumu saturu, ir skaidrs, ka būtu vēlams, lai tajos būtu noteikumi par atlases komisiju sastāvu un darbības veidu, tostarp pienākums pienācīgi reģistrēt to veikto novērtējumu. Šajā sakarā ombuds nāks klajā ar priekšlikumu par mierizlīgumu.

44. Attiecībā uz jautājumu par izmitināšanas izdevumu atlīdzināšanu vai, pakārtoti, dienas naudas izmaksu Komisija pamatoti norādīja, ka sūdzības iesniedzējs bija informēts, ka viņam tiks atlīdzināti tikai ceļa izdevumi. Turklāt no dokumentu pārbaudes izrietēja, ka šī prakse tika piemērota visiem NVE kandidātiem attiecīgajās atlases procedūrās. Ir taisnība, kā to uzstāja sūdzības iesniedzējs, ka Noteikumu par ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu kandidātiem, kuri apmeklē interviju uz Komisijas amatu, 4. pantā, ko Komisija pievienojusi savam atzinumam, ir paredzēts, ka uzturēšanās izdevumus vai, pakārtoti, dienas naudu "piešķir" . Ombuds pauž nožēlu, ka Komisija savā atzinumā nav precizējusi šo neatbilstību. No otras puses, ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs neizvirzīja šo jautājumu Komisijai pirms sūdzības iesniegšanas ombudam. Ombude arī norāda, ka šis jautājums varētu norādīt uz sistēmisku problēmu, ņemot vērā to, ka Komisija, šķiet, turpina arī procedūras attiecībā uz NVE pieņemšanu darbā kopumā. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka labākais risinājums ir iekļaut šo jautājumu turpmāk izklāstītajā mierizlīguma priekšlikumā. Faktiski noteikumi par NVE atlases praktiskajiem aspektiem varētu arī lietderīgi risināt jautājumu par to izmaksu atlīdzināšanu, kas kandidātiem radušās, apmeklējot interviju.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

45. Ombuda izmeklēšanā atklājās vairāki trūkumi NVE atlases procedūrā šajā lietā. Tomēr nekas neliecina par to, ka, izvērtējot viņa kandidatūru, pret sūdzības iesniedzēju būtu bijusi neizdevīga vai netaisnīga attieksme salīdzinājumā ar citiem kandidātiem. Turklāt, pārbaudot dokumentus, tika konstatēts, ka sūdzības iesniedzēja pieteikums NVE amatam H1 nodaļā faktiski tika izskatīts. Līdz ar to ombuds neuzskata, ka sūdzības iesniedzēja pirmā un otrā prasība var tikt apmierināta.

46. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību par atvainošanos ombude uzskata, ka tas, ka Komisija pieņemtu viņas priekšlikumu, kas izklāstīts turpmāk, lielā mērā palīdzētu novērst tādas problēmas kā tās, uz kurām atsaucās sūdzības iesniedzējs. Tomēr, kā ombuds ir konsekventi norādījis, atzīstot kļūdas un vajadzības gadījumā atvainojoties, ES civildienests atkal atbilst pakalpojumu sniegšanas kultūrai, ko iedzīvotāji sagaida no tās. Atvainošanās ir ļoti spēcīgs instruments, ar ko atjaunot uzticību atbildīgai administrācijai un apmierināt nelaimīgu pilsoni [4]. Šā iemesla dēļ ombude šo aspektu iekļauj savā mierizlīguma priekšlikumā.

47. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds izdara sākotnējo konstatējumu, ka Komisija, izskatot sūdzības iesniedzēja pieteikumu kļūt par norīkotu valsts ekspertu, nav ievērojusi labas pārvaldības noteikumus un principus. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 5. punktu viņa turpmāk iesniedz atbilstošu priekšlikumu par mierizlīgumu.

B. Priekšlikums par mierizlīgumu

Ņemot vērā savus konstatējumus, ombude aicina Komisiju:

a) bez turpmākas nepamatotas kavēšanās pieņemt noteikumus par norīkoto valsts ekspertu atlases praktiskajiem aspektiem, kas paredzēti Komisijas lēmuma par NVE 3. panta 1. punktā; Šajā praktiskajā informācijā varētu iekļaut noteikumus par atlases komisiju sastāvu un darba metodēm, tostarp pienākumu pienācīgi reģistrēt to veikto novērtējumu, kā arī precizējumus par to izmaksu atlīdzināšanu, kas kandidātiem radušās, apmeklējot interviju.

b) Piedāvājiet sūdzības iesniedzējam atvainošanos par to, ka tas iepriekš nav paskaidrojis, ka 2011. gada 15. februārī sūdzības iesniedzējs tika intervēts gan par H1, gan H2 NVE amata vietām.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 24. martā