Cienītā X kundze!

Es turpinu darbu pēc Ombuda izmeklēšanas grupas un Eiropas Komisijas pārstāvju sanāksmes, kas notika 2025. gada 11. novembrī. Ombuds tagad ir saņēmis sūdzības iesniedzēja komentārus par sanāksmes ziņojumu.

Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs apšauba Komisijas argumentus attiecībā uz grūtībām identificēt dokumentus, kas attiecas uz viņa piekļuves pieteikumu. Viņš apgalvo, ka pastāv obligāta sūdzību veidlapa [1], saskaņā ar kuru sūdzību iesniedzējiem valsts atbalsta procedūrās ir jānorāda sava identitāte. Turklāt, atsaucoties uz Komisijas Procedūru rokasgrāmatu valsts atbalsta lietās, viņš apgalvo, ka, tiklīdz Komisija saņem sūdzību, tai ir jāveic sākotnējs novērtējums, kas ietver to, vai sūdzības iesniedzējam ir tiesības celt prasību ES tiesās (un tādējādi – vai tās var uzskatīt par “ieinteresēto personu”).[2] Turklāt viņš norāda, ka šis novērtējums ir jāatspoguļo “sākotnējā novērtējuma veidlapā” (“PAF”)[3], un uzskata, ka, lai izskatītu viņa piekļuves pieprasījumu, Komisija būtu varējusi identificēt katras lietas PAF un piešķirt daļēju piekļuvi attiecīgo sūdzības iesniedzēju būtībai, neatklājot sensitīvu informāciju.

Sūdzības iesniedzējs arī sīkāk izklāsta savu nostāju, ka pieprasītās informācijas izpaušana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Viņš norāda, ka Komisija acīmredzot neizskata sūdzības (kā “tirgus informāciju”), ko iesniegušas personas, kuras nav “ieinteresētās personas”. Viņš apgalvo, ka Komisijas apgalvoto praksi ilustrē, piemēram, tās lēmums izbeigt lietu saistībā ar apgalvojumiem par Hamburger Hafen und Logistik AG (HHLA) akciju pārdošanas cenu kuģniecības sabiedrībai MSC. Šajā lietā Komisija neesot izvērtējusi sūdzību pēc būtības, jo to neesot iesniegusi “ieinteresētā persona”.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs pauž neapmierinātību par to, ka saistībā ar tikšanos ar Ombuda izmeklēšanas grupu Komisija neatsaucās ne uz vienu konkrētu gadījumu piemēru, kas attiecas uz viņa pieprasījumu.

Pielikumā pievienota sūdzības iesniedzēja detalizēto piezīmju kopija.

Ombuds norāda, ka pa šo laiku Komisija ir pieņēmusi apstiprinošu lēmumu, apgalvojot, ka publisku piekļuvi nevar piešķirt. Jo īpaši Komisija apgalvo, ka tā nav spējusi identificēt nevienu dokumentu, uz kuru attiecas sūdzības iesniedzēja pieprasījums un uz kuru neattiektos vispārēja prezumpcija par informācijas neizpaušanu, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas mērķi [4]. Komisija arī atkārtoti norāda, ka tās rīcībā nav neviena konkrēta dokumenta, kurā būtu apkopota informācija, ko sūdzības iesniedzējs vēlas iegūt. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja (iepriekšējie) argumenti attiecībā uz iespējamām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm ir neskaidri un tādējādi nevar pierādīt viņa izteiktās aizdomas.

Ombuds norāda, ka ES tiesas ir atzinušas, ka vispārēju prezumpciju par neizpaušanu var piemērot dokumentiem, kas ir daļa no Komisijas administratīvās lietas valsts atbalsta procedūrā [5]. Tomēr ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs meklē nevis konkrētu informāciju par atsevišķām lietām, bet gan statistikas datus par Komisijas procedūru kā tādu.

Ombuds uzskata, ka sabiedrības loceklim ir leģitīmi meklēt statistikas datus par Komisijas pieeju valsts atbalsta sūdzību izskatīšanai. Tāpēc ombude vēlas atgādināt, ka savā sākotnējā lēmumā Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījumu varētu interpretēt kā pieprasījumu par tās lēmumu pieņemšanas praksi, nevis kā pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

Ņemot to visu vērā, ombuds kā risinājumu vēlas ierosināt Komisijai izskatīt sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu paskaidrojumus kā jaunu informācijas pieprasījumu.

Šādā gadījumā Komisija varētu sniegt sūdzības iesniedzējam attiecīgo informāciju par vairākiem izlases gadījumiem, kuros i) tā atzina par ieinteresētajām personām subjektus, kas nav atbalsta saņēmēji vai konkurenti, un ii) pēdējo piecu gadu laikā veica izmeklēšanu, pamatojoties uz “tirgus informāciju”.

Ja Komisija piekristu šim risinājumam, ombude varētu izbeigt izmeklēšanu.

Ombuds būtu pateicīgs, ja Komisija atbildi uz šo risinājuma priekšlikumu saņemtu viena mēneša laikā, t. i., līdz 2026. gada 2. martam ^[6].

Pēc Komisijas atbildes saņemšanas ombuds nosūtīs sūdzības iesniedzējam atbildes kopiju kopā ar priekšlikuma kopiju. Tādēļ ombuds būtu pateicīgs, ja Komisija varētu iekļaut arī atbildes tulkojumu sūdzības valodā (vācu valodā).

Ar cieņu

Rosita Hickey Izmeklēšanas
direktore

Strasbūrā, 2026. gada 28. janvārī

[1] “Veidlapa sūdzību iesniegšanai par iespējami nelikumīgu valsts atbalstu vai atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu”, kas paredzēta IV pielikumā Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Regulai (ES) Nr. 372/2014, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 794/2004 attiecībā uz konkrētu termiņu aprēķināšanu, sūdzību izskatīšanu un konfidenciālas informācijas identificēšanu un aizsardzību: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014R0372.

[2] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Komisijas Staida atbalsta procedūru rokasgrāmatas 7. iedaļas 4. punkta 17. apakšpunktu: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a0a0b02a-03ba-467e-82fd-a3eee78b59cb/language-en).

[3] Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Komisijas Valsts atbalsta procedūru rokasgrāmatas 7. iedaļas 4. punkta 18. apakšpunktu.

[4] Saskaņā ar 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu Regulā 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj.

[5] Skatīt, piemēram, Tiesas (virspalāta) 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā C-139/07 P Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62007CJ0139.

[6] Ja vēlaties iesniegt dokumentus vai informāciju, ko uzskatāt par konfidenciālu un ko nevajadzētu izpaust sūdzības iesniedzējam, atzīmējiet tos ar “Konfidenciāla informācija”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.