Lieta attiecās uz Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar valsts atbalsta izmeklēšanu, kurā personas tika atzītas par “ieinteresētajām personām”, lai gan tās nebija ne atbalsta saņēmējas, ne konkurentes. Atsakot piekļuvi, Komisija balstījās uz vispārēju prezumpciju par nepubliskošanu, apgalvojot, ka jebkura dokumenta publiskošana kaitētu tās izmeklēšanas mērķiem un attiecīgo uzņēmumu komerciālajām interesēm. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas nostāju. Konkrētāk, viņš apgalvoja, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, proti, nepieciešamība pārbaudīt Komisijas praksi atzīt sūdzības iesniedzējus par “ieinteresētajām personām”. Sūdzībā jo īpaši tika paustas bažas par to, ka Komisija varētu interpretēt šo jēdzienu pārāk šauri, tādējādi atzīstot tikai saņēmējus vai konkurentus par “ieinteresētajām personām”, kas ir tiesīgas iesniegt sūdzību.

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu, ombude uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja drīzāk meklēja statistikas informāciju par Komisijas praksi, nevis piekļuvi konkrētiem dokumentiem. Ņemot to vērā, ombuds iesniedza risinājuma priekšlikumu, aicinot Komisiju izskatīt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu kā informācijas pieprasījumu un sniegt viņam attiecīgo informāciju par valsts atbalsta procedūru, lai kliedētu viņa paustās bažas.

Komisija piekrita Ombuda risinājuma priekšlikumam un sniedza sūdzības iesniedzējam detalizētu informāciju par savu praksi saistībā ar potenciāli nelikumīga valsts atbalsta izmeklēšanu, tostarp informāciju par izlases lietām. Sūdzības iesniedzējs bija apmierināts ar šo atbildi. Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas pozitīvo atbildi uz viņas priekšlikumu par risinājumu un slēdza izmeklēšanu.

Lieta attiecās uz laiku, kas Eiropas Komisijai bija vajadzīgs, lai pabeigtu novērtējumu par 2018. gadā iesniegto pārkāpuma sūdzību pret Spāniju. Sūdzība par pārkāpumu attiecās uz tiesību aktu izmaiņām, kas 2014. gadā tika ieviestas Spānijas Ostu likumā, un to, ka Baleāru salu ostas pārvalde pēc tam pagarināja koncesiju termiņu atpūtas ūdens sporta pasākumu veikšanai ostas publiskajā īpašumā. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā par pārkāpumu būtībā apgalvoja, ka minētie tiesību aktu grozījumi un tas, ka Baleāru salu ostas pārvalde pagarināja koncesiju termiņu, ir pretrunā LESD 49., 56. un 106. pantam.

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pierādījusi, ka tā ir bijusi rūpīga un aktīva šajā lietā, un nav sniegusi pārliecinošus iemeslus, lai paskaidrotu, kāpēc tā nav varējusi pabeigt savu novērtējumu pēc vairāk nekā septiņiem gadiem. Ombuds uzskatīja, ka tā ir administratīva kļūme, un ieteica Komisijai bez turpmākas kavēšanās pabeigt savu novērtējumu. Ombude arī konstatēja problēmas, kas saistītas ar sūdzības iesniedzējam sniegto informāciju un uzskaiti saistībā ar EU Pilot dialogu, ko Komisija risināja ar Spāniju, un viņa nāca klajā ar diviem atbilstošiem ierosinājumiem uzlabojumiem šajā sakarā.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija mazināja interešu konflikta riskus, kas saistīti ar darbu privātajā sektorā, kuru uzņēmās bijušais vadītājs. Darbinieks, kurš agrāk bija nodarbināts Komisijas Konkurences departamentā, pārcēlās uz starptautisku [rediģētu] uzņēmumu kā augstākā līmeņa vadītājs, kas atbild par konkurences un reglamentējošiem jautājumiem, tostarp par Eiropu. Pirms pāriešanas darbā [rediģētajā] sabiedrībā bijušais darbinieks bija aizgājis no Komisijas un pievienojies globālam advokātu birojam. Komisija bija atļāvusi pārcelties uz advokātu biroju pēc tam, kad bijušais darbinieks tai bija paziņojis par nodomu sākt šo darbu.

Ombuds konstatēja, ka saistībā ar atļauju pārcelties uz juridisko biroju Komisija ir pieņēmusi pasākumus, lai mazinātu risku, ko rada bijušais darbinieks, kurš strādā ar lietām vai lietām, kas būtu būtiskas darbam juridiskajā birojā. Komisijas lēmums atļaut pārcelties uz advokātu biroju ietvēra arī vairākus ierobežojumus. Piemēram, bijušajam darbiniekam bija aizliegts tieši vai netieši strādāt visos gadījumos, par kuriem bijušais darbinieks bija atbildīgs dienesta laikā, vai visos ar viņiem tieši saistītos gadījumos. Lai palīdzētu bijušajam darbiniekam identificēt gadījumus, kas varētu radīt interešu konflikta problēmas jebkurā laikā pēc aiziešanas no dienesta, Komisija iekļāva lietu sarakstu, ko tā atjaunināja pēc tam, kad darbinieks bija faktiski aizgājis no darba.

Ombuda izmeklēšana apstiprināja, ka Komisija ir pieņēmusi stingru pieeju, lai saistībā ar bijušā darbinieka turpmāko lomu [rediģētajā] uzņēmumā novērtētu, vai konkurences lietas, kas nav iekļautas iepriekš minētajā sarakstā, tomēr varētu radīt interešu konfliktu, jo tās ir saistītas ar lietām, par kurām bijušais darbinieks bija atbildīgs. Ombuds atzinīgi novērtēja šo pieeju.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nebija administratīvas kļūmes tajā, kā Komisija risināja interešu konflikta riskus, kas saistīti ar attiecīgo darbu.