Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 10. punktu [1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Viens no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) uzdevumiem ir veikt neatkarīgu administratīvu izmeklēšanu par nopietniem ES iestāžu darbinieku un locekļu pārkāpumiem. Pēc izmeklēšanas OLAF var sniegt ieteikumus par darbībām, kas jāveic attiecīgajai ES iestādei, tostarp “disciplinārus ieteikumus”, kuru mērķis ir sodīt par visiem ES iestāžu darbinieku un locekļu pārkāpumiem.[2] Savā gada pārskatā OLAF informē sabiedrību par disciplināro ieteikumu skaitu, ko tas sniedzis attiecīgajām ES iestādēm noteiktā laikposmā, un par to, vai iestādes ir veikušas turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem [3].

2. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, vēlējās uzzināt vairāk par OLAF konstatējumiem un ES iestāžu turpmākajiem pasākumiem. Šajā nolūkā viņš attiecīgajām ES iestādēm iesniedza vairākus pieprasījumus [4] par publisku piekļuvi dokumentiem, tostarp 2024. gada jūnijā – Eiropas Komisijai par slēgtu izmeklēšanu, kas minēta OLAF 2022. gada ziņojumā. Saskaņā ar šo gada ziņojumu izmeklēšana attiecās uz iespējamiem finanšu pārkāpumiem un ES darbinieka tiesību aktos noteikto pienākumu pārkāpumiem, kas galvenokārt bija saistīti ar apgalvojumiem par ārējo līgumslēdzēju favorītismu un iespējamu interešu konfliktu ar ģimenes locekļiem [5]. OLAF sniedza ieteikumu Komisijai sākt disciplinārlietu pret attiecīgo ES darbinieku.

3. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs lūdza:

• visas ar šo jautājumu saistītās OLAF un Komisijas saziņas kopijas, tostarp OLAF ieteikumu kopijas;
• Komisijas lietas materiāli par attiecīgo disciplinārlietu, tostarp a) jebkura galīgā rakstiskā ziņojuma un papildinājumu kopija, b) jebkura sākotnējā ziņojuma un papildinājumu kopija un c) sarakste starp Komisiju un attiecīgo darbinieku.

4. Komisija 2024. gada jūlijā atbildēja uz pieprasījumu, norādot 23 dokumentus [6]. Tā atteica piekļuvi visiem 23 dokumentiem kopumā, norādot, ka izpaušana kaitētu personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzībai saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001) un personas datu aizsardzību (Regula 2018/1725)[7].

5. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

6. Pēc kavēšanās [8] Komisija pieņēma galīgo lēmumu, kurā tā apstiprināja atteikto piekļuvi.[9] To darot, Komisija atsaucās uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju, kas izriet no izmeklēšanas mērķu aizsardzības.[10] Komisija arī apgalvoja, ka nevar piešķirt publisku piekļuvi dokumentos ietvertajiem personas datiem [11].

7. Nebūdama apmierināta ar Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, prasītāja vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

9. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa veica attiecīgo dokumentu pārbaudi Komisijas telpās. Pārbaudītā lieta sastāv no trīs veidu dokumentiem:

1) 15 procesuāla rakstura pavadvēstules vai vēstules (piemēram, oficiāli paziņojumi attiecīgajai personai [12]);

2) divi dokumenti, kas ietver attiecīgās personas komentārus dažādos procedūras posmos;[13]

3) Četri dokumenti, kas ietver disciplinārlietā iesaistīto attiecīgo struktūru analīzi pēc būtības un secinājumus [14].

10. Ombude arī aicināja Komisiju paust papildu viedokli par sūdzību. Komisija nesniedza nekādus papildu viedokļus, atsaucoties uz argumentiem, kas sniegti tās apstiprinošajā lēmumā.

Iesniegtie argumenti

Par izmeklēšanas mērķu aizsardzību

11. Komisija uzskatīja, ka dokumenti ir daļa no IDOC izmeklēšanas administratīvās lietas, uz kuru attiecas vispārējā konfidencialitātes prezumpcija, kas balstīta uz izmeklēšanas mērķu aizsardzību [15]. Lai pamatotu šīs vispārējās prezumpcijas piemērošanu, Komisija norādīja, ka Tiesa iepriekš ir atzinusi, ka iestāde var atsaukties uz vispārējām prezumpcijām, lai atteiktu piekļuvi, ja vispārīgi līdzīgi apsvērumi varētu attiekties uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieprasījumiem. Komisija jo īpaši atsaucās uz vispārēju prezumpciju, ko Tiesa atzinusi attiecībā uz valsts atbalsta lietām [16]. Tā arī atsaucās uz judikatūru, kurā ir atzīta vispārēja prezumpcija par neizpaušanu attiecībā uz dokumentiem OLAF izmeklēšanas lietās [17].

12. Komisija norādīja, ka viens no kritērijiem vispārējās prezumpcijas atzīšanai ir tas, ka pastāv īpaši noteikumi, kas izklāstīti attiecīgajā tiesību aktā. Komisija uzskatīja, ka īpašie noteikumi, kas piemērojami IDOC izmeklēšanām, ir līdzīgi noteikumiem, kas piemērojami valsts atbalsta lietām un OLAF izmeklēšanām. Jo īpaši Komisija norādīja, ka abu procedūru noteikumi ierobežo “ieinteresēto personu” piekļuvi lietas materiāliem valsts atbalsta jomā un “ieinteresēto personu” piekļuvi lietas materiāliem OLAF izmeklēšanās.

13. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka vispārēja konfidencialitātes prezumpcija būtu jāpiemēro arī IDOC izmeklēšanas lietām, jo:

• Pieprasītie dokumenti ietilpst dokumentu kategorijā, proti, IDOC izmeklēšanas lietā;
• Uz šo dokumentu kategoriju attiecas īpašs tiesiskais regulējums (Civildienesta noteikumu IX pielikums [18] un Vispārējie īstenošanas noteikumi [19]), kas ietver īpašus pieejamības noteikumus, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama Regulas 1049/2001 konsekventa piemērošana. Jo īpaši Komisija norādīja, ka IDOC izmeklēšanām piemērojamais tiesiskais regulējums nepiešķir trešām personām tiesības piekļūt lietas materiālos esošajiem dokumentiem [20].
• par “izmeklēšanas augsto sensitivitāti un ietekmi uz personas datiem”, ņemot vērā, ka IDOC izmeklēšanas lietā ir informācija, kas ir “sensitīva, neklasificēta” un pieejama tikai, pamatojoties uz “vajadzību pēc informācijas”, saskaņā ar definīciju, kas izklāstīta Lēmumā par drošību Komisijā [21];
• Pieprasītie dokumenti, kas attiecas uz IDOC pirmsdisciplināro un disciplināro procedūru, ietver OLAF izmeklēšanā savākto informāciju un konstatējumus un ir balstīti uz tiem. Tāpēc ir piemērojams arī OLAF tiesiskais regulējums [22].

14. Komisija uzskata, ka vispārējās prezumpcijas piemērošana ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt IDOC procedūru pareizu darbību un ka netiek apdraudēti to mērķi.

15. Komisija piebilda, ka dokumentos ir sīki aprakstītas attiecīgā darbinieka darbības un pienākumi un analizēts, vai attiecīgā persona ir nodarbojusies ar jautājumu, kurā tai tieši vai netieši ir personiskas intereses, kas var apdraudēt tās neatkarību, un it īpaši, vai ir apdraudētas ģimenes un finansiālās intereses. Lieta attiecās uz ļoti specifisku jautājumu, kas saistīts ar Komisijas saziņu ar ārējiem līgumslēdzējiem.

16. Komisija arī norādīja, ka attiecībā uz valsts atbalsta lietām Vispārējā tiesa uzskatīja, ka prezumpcija ir piemērojama neatkarīgi no valsts atbalsta pārskatīšanas procesa posma, attiecinot to arī uz slēgtām procedūrām [23]. Tāpēc tas, ka sankcija šajā lietā tika noteikta 2024. gada aprīlī un kļuva galīga 2024. gada jūlijā, nemaina Komisijas novērtējumu attiecībā uz vispārējās prezumpcijas piemērošanu.

17. Komisija uzskata, ka IDOC izmeklēšanas lietu konfidencialitātes aizsardzība ir būtiska, lai efektīvi veiktu IDOC izmeklēšanas. Tā norādīja, ka, ņemot to vērā, tās sīki izstrādāto noteikumu par Regulas 1049/2001 piemērošanu [24] 4. pantā “ir noteikts, ka pastāv pieņēmums, ka piekļuve dokumentiem, kas ir daļa no IDOC izmeklēšanas, apdraud intereses, ko aizsargā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punkts”[25].

18. Komisija arī norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi veicināt pilnīgu sadarbību starp attiecīgo personu, lieciniekiem un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. To apdraudētu informācijas atklāšanas iespēja. Komisija pēc analoģijas atsaucās uz Vispārējās tiesas argumentāciju lietā, kas saistīta ar dokumentu publiskošanu OLAF lietas materiālos [26]. Šis kaitējuma risks būtu paredzams, ņemot vērā IDOC izmeklēšanas īpatnības, kam nepieciešama visu iesaistīto dalībnieku (t. i., attiecīgās personas, ārējo ieinteresēto personu un darbinieku) konfidenciāla sadarbība.

19. Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja argumenti ir pārāk vispārīgi, lai pierādītu, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā [27]. Komisija piebilda, ka publiski pieejamā informācija jau ir pietiekama, ņemot vērā, ka OLAF publicē gada ziņojumu par savu darbību. Turklāt IDOC gada ziņojumā ir sniegts izsmeļošs statistikas pārskats par izskatītajām lietām un piemērotajām sankcijām. Tajā arī sniegts anonimizēts kopsavilkums par dažiem gadījumiem. Šajā anonimizētajā ziņojumā ir panākts taisnīgs līdzsvars starp attiecīgo personu privātajām interesēm un sabiedrības interesēm attiecībā uz ES iestāžu un to personāla pārredzamību un pārskatatbildību.

20. Lai gan IDOC gada ziņojumi netiek proaktīvi publicēti, tie ir pieejami pēc pieprasījuma saskaņā ar Regulu 1049/2001. IDOC 2023. gada ziņojums jau ļauj sabiedrībai uzzināt, kādi sodi tika piemēroti nedeklarētu interešu konfliktu gadījumos.

21. Turklāt Komisija norādīja, ka tas, ka IDOC nekavējoties identificēja un sodīja par Komisijas darbinieka izdarītu Civildienesta noteikumu pārkāpumu, pierāda IDOC disciplinārās sistēmas efektivitāti. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pamatojums pieprasījumam piekļūt informācijai par šo IDOC izmeklēšanu ir tikai ziņkārība un neatbilst nekādām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.

Personas datu aizsardzība

22. Komisija norādīja, ka attiecīgās IDOC izmeklēšanas administratīvās lietas materiālos ietvertie dokumenti ietver plašu informācijas klāstu par attiecīgo personu, kas pēc savas būtības ir personas dati. Šīs informācijas izpaušana varētu nodarīt kaitējumu attiecīgās personas reputācijai.

23. Komisija atsaucās uz Tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru tāda informācija kā attiecīgās personas dzimums, valstspiederība un profesija, kā arī pienākumi vai informācija par konkrētiem projektiem, ko veic attiecīgā persona, kopā var ļaut identificēt attiecīgo personu, jo īpaši tos, kas strādā vienā un tajā pašā zinātnes jomā un pārzina personas profesionālo pieredzi [28].

24. Pamatojoties uz lietas materiālos iekļauto informāciju, Komisija uzskatīja, ka kļūst iespējams identificēt attiecīgo personu kā attiecīgo Komisijas dalībnieku. Attiecību raksturs starp attiecīgo personu un citu personu arī ir skaidri dokumentēts visā lietas materiālos.

25. Komisija piebilda, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis uz nepieciešamību iegūt piekļuvi personas datiem konkrētā nolūkā sabiedrības interesēs. Jebkurā gadījumā Komisija uzsvēra, ka ir iemesli pieņemt, ka attiecīgo datu subjektu personas datu izpaušana kaitētu viņu likumīgajām interesēm, jo pastāv reāls un nehipotētisks risks, ka šāda izpaušana pakļautu viņus nepieprasītiem ārējiem kontaktiem.

26. Turklāt Komisija apgalvoja, ka daļējas piekļuves piešķiršana joprojām pakļautu attiecīgo personu identifikācijas riskam, jo dokumentus nav iespējams anonimizēt, neatņemot tiem jēgu.

27. Savā atkārtotajā pieteikumā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir ierasta prakse rediģēt personas datus no pieprasītajiem dokumentiem, lai līdzsvarotu pārredzamību ar privātumu, un tādējādi apšaubīja Komisijas nostāju, ka dokumentus nav iespējams rediģēt, nepadarot tos bezjēdzīgus.

28. Viņš arī apgalvoja, ka šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā konstatējumu nopietnību un apstiprināto sankcijas piemērošanu, iesaistīto personu vārdu pilnīga izpaušana ir pamatota. Sabiedrības intereses zināt to personu identitāti, kuras ir izdarījušas ētiskus pārkāpumus publiskā iestādē, ir svarīgākas par viņu tiesībām uz privātumu, jo īpaši tad, ja viņu rīcība jau ir tikusi disciplināri sodīta.

29. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam norādīja, ka Komisijas atteikums piešķirt daļēju piekļuvi apdraud pārredzamības un pārskatatbildības principus, kas ir būtiski gadījumos, kad valsts amatpersonas ir izdarījušas nopietnus ētiskus pārkāpumus. Viņš apgalvoja, ka sabiedrībai ir tiesības rūpīgi pārbaudīt šādu jautājumu izskatīšanu, lai nodrošinātu uzticēšanos ES iestādēm.

Ombuda novērtējums

Par vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas piemērošanu

30. ES Tiesa līdz šim nav izvērtējusi, vai uz IDOC izmeklēšanas administratīvajā lietā iekļautajiem dokumentiem varētu attiekties vispārējā konfidencialitātes prezumpcija.

31. Tiesa ir nospriedusi, ka vispārēju pieņēmumu izmantošana “nav maznozīmīga ”, jo tie “ierobežo pārredzamības pamatprincipu”; tādēļ “šādu pieņēmumu izmantošanai jābūt pamatotai ar saprātīgiem un pārliecinošiem iemesliem”[29]. Kā ombuds jau iepriekš ir norādījis, vispārējas prezumpcijas rada risku, ka iestādes uz tām atsaucas automātiski, neņemot vērā konkrētās lietas konkrētos apstākļus [30].

32. Ombuds uzskata, ka pat tad, ja Tiesa atzītu vispārēju prezumpciju attiecībā uz dokumentiem, kas iekļauti IDOC izmeklēšanas administratīvajā lietā, šāda vispārēja prezumpcija, visticamāk, būtu ierobežota laikā. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā vispārējai konfidencialitātes prezumpcijai, ko Vispārējā tiesa ir atzinusi attiecībā uz OLAF izmeklēšanas lietām. Vispārējā konfidencialitātes prezumpcija attiecībā uz dokumentiem OLAF izmeklēšanas lietās, kuras pamatā ir nepieciešamība aizsargāt izmeklēšanas mērķi [31], ir ierobežota laikā. [32] Pieņēmumu piemēro izmeklēšanas un ar to saistīto turpmāko procedūru laikā, ja vien vēl nav pagājis saprātīgs laiks šo turpmāko pasākumu veikšanai [33].

33.  Nav acīmredzama iemesla, kāpēc attiecībā uz IDOC izmeklēšanām pēc attiecīgo turpmāko pasākumu pabeigšanas būtu jāpiemēro vispārēja konfidencialitātes prezumpcija.

34. Eiropas Komisijas sīki izstrādātie noteikumi par Regulas 1049/2001 piemērošanu, kas minēti apstiprinošajā lēmumā, neietekmē šo secinājumu. Nav skaidrs, cik lielā mērā Komisija šajā gadījumā ir balstījusies uz šiem noteikumiem, lai pamatotu piekļuves atteikumu. Šķiet, ka tas nebija izšķirošs elements tās juridiskajā argumentācijā.

35. Šajā gadījumā disciplinārsods tika piemērots 2024. gada aprīlī un stājās spēkā 2024. gada jūlijā, proti, vairākus mēnešus pirms apstiprinoša lēmuma pieņemšanas.

36. Kopumā ombuds uzskata, ka Komisijas paļaušanās uz IDOC izmeklēšanas lietu vispārējo konfidencialitātes prezumpciju pēc tam, kad šajā lietā jau bija piemērots disciplinārsods, nebija pamatota.

Dokumentu individuāls novērtējums

Izmeklēšanas mērķu aizsardzība

37. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja dokumentus šajā lietā.

38. Pamatojoties uz dokumentu individuālu novērtējumu, šķiet, ka ir tikai ierobežota informācija, kas būtu jārediģē, lai aizsargātu izmeklēšanas mērķi. Lai gan dokumenti zināmā mērā var būt jārediģē, lai novērstu to, ka liecinieki, informatori vai citi iesaistītie dalībnieki tiek atturēti no turpmākas sadarbības, tas neattiecas uz visiem dokumentiem.

39. Piemēram, lai gan dokumenti var atklāt, kurš disciplinārlietas posms tika veikts, disciplinārlieta ir izklāstīta Civildienesta noteikumu IX pielikumā [34]. Procedūras daļa, uz kuru attiecas Finanšu regula (kas ietver “komisiju”), arī ir noteikta tiesību aktos [35] Tādējādi šķiet, ka apstrīdētie dokumenti tikai īsteno un apraksta piemērojamās procedūras, kas ir zināmas sabiedrībai.

40. Attiecībā uz informāciju, ko Komisija pēc dokumentu individuāla novērtējuma var uzskatīt par konfidenciālu, lai aizsargātu izmeklēšanas mērķi, ir svarīgi novērtēt, vai izpaušana būtu saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

41. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka Komisijai bija pamats secināt, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti neatbilst judikatūrā noteiktajam standartam [36]. Tas ir tāpēc, ka sūdzības iesniedzējs galvenokārt vispārīgi atsaucās uz pārredzamības un pārskatatbildības principiem, kas ir būtiski gadījumos, kad valsts amatpersonas ir izdarījušas nopietnus ētiskus pārkāpumus.

42. Pilnīguma labad ombude pieņem zināšanai, ka IDOC izdod gada ziņojumu, kas ietver anonimizētus kopsavilkumus par konkrētām lietām, kurām piekļuvi var piešķirt pēc pieprasījuma. Tas būtu jāatzīst par pozitīvu soli ceļā uz pārredzamību. Tomēr šādi ziņojumi netiek proaktīvi publicēti, un tajos nav sniegts tāds pats informācijas līmenis kā strīdīgajos dokumentos, pat ja tie ir daļēji aizklāti, tie varētu sniegt sabiedrībai informāciju par to, kā disciplinārlietas Komisijā darbojas praksē.

Personas datu aizsardzība

43. Jēdziens “personas dati”[37] ir ļoti plašs. Tā attiecas uz jebkādu informāciju, kas saistīta ar identificētu vai identificējamu personu. Informācijai nav jābūt saistītai ar personas privāto dzīvi. Informācija par personas profesionālo darbību arī var būt personas dati, proti, ja tā ļauj identificēt attiecīgo personu.

44. Turklāt saskaņā ar nesenu spriedumu iestādei, kas novērtē, vai konkrētas informācijas izpaušana varētu izraisīt fiziskas personas identifikāciju, būtu jāņem vērā ne tikai vidusmēra lasītājs, bet arī personas, kas pārzina personas profesionālo pieredzi [38] Tomēr jāatzīmē, ka konkrētajā lietā, kas ir sprieduma pamatā, attiecīgā iestāde publicēja diezgan plašu informāciju par attiecīgo personu [39]. 

45. Pamatojoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, ombuds uzskata, ka, lai gan dažām dokumentu daļām varētu būt vajadzīgi plaši rediģējumi, lai novērstu personu identificēšanu, dokumentos personas dati nav ietverti visā tekstā.

46. Drīzāk šķiet, ka daļa no attiecīgajiem dokumentiem varētu tikt izpausta, vienlaikus aizsargājot personu privāto dzīvi un neaizskaramību. Konkrētāk, Ombuds uzskata, ka rediģētie dokumenti joprojām varētu sniegt pārskatu par vērā ņemtajiem faktiem, piemērojamajiem personāla noteikumiem un analīzi un secinājumiem katrā procedūras posmā no dažādām iesaistītajām struktūrām, kā arī galīgo iznākumu, tostarp piemērotās sankcijas būtību.

47. Attiecībā uz tām dokumentu daļām, kurās ir personas dati (piemēram, attiecīgās personas vārds, uzvārds, pakāpe, amats, projektu nosaukumi vai atsauces), jebkādai izpaušanai ir jāatbilst personas datu nosūtīšanas nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā 2018/1725. Saskaņā ar šiem noteikumiem ES iestādēm, apsverot, vai tās var piešķirt publisku piekļuvi, ir jāievēro trīs posmu analīze [40] Pirmkārt, tām ir jānovērtē, vai pieteikuma iesniedzējs ir konstatējis īpašu vajadzību izpaust personas datus sabiedrības interesēs. Otrkārt, ja šāda “nepieciešamība” pastāv, tām ir jānovērtē, vai izpaušana varētu kaitēt attiecīgās(-o) personas(-u) likumīgajām interesēm. Treškārt, ja tas tā ir, tām ir jāpierāda, ka, ņemot vērā prasītājas izvirzīto mērķi, izpaušana tomēr būtu samērīga.

48. Attiecībā uz informācijas izpaušanas nepieciešamību sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā konstatējumu nopietnību un to, ka tika piemērota sankcija, bija pamatoti pilnībā izpaust iesaistīto personu vārdus, lai nodrošinātu pārskatatbildību. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka sabiedrības intereses zināt to personu identitāti, kuras ir izdarījušas ētiskus pārkāpumus valsts iestādē, ir svarīgākas par viņu tiesībām uz privātumu, jo īpaši tad, ja viņu rīcība jau ir tikusi disciplināri sodīta.

49. Lai gan ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītais mērķis ir likumīgs, viņš nav pārliecināts, ka attiecīgās personas identitātes izpaušana būtu nepieciešama, lai to sasniegtu. Jo īpaši, kā minēts iepriekš, ombuds uzskata, ka daļa no attiecīgajiem dokumentiem nav pamatoti personas dati. Tāpēc vajadzētu būt iespējamai daļējai piekļuvei, kas ļautu veikt publisku kontroli pār izmeklēšanu un tās iznākumu.

50. Turklāt darbinieki, kas nepilda savus pienākumus saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem [41], nezaudē savas tiesības uz privātumu. Uz šādiem pārkāpumiem attiecas attiecīgās administratīvās procedūras, tostarp OLAF veiktās izmeklēšanas un iespējamie disciplinārie pasākumi. Kā liecina pārbaude, šīs procedūras ir piemērotas šeit. Sūdzības iesniedzējs nepaskaidroja, kāpēc šajā gadījumā, jo īpaši, lai panāktu pārskatatbildību, būtu nepieciešama attiecīgā darbinieka identitāte.

51. Ņemot to vērā, Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis nepieciešamību izpaust attiecīgos personas datus, kā prasīts Regulā 2018/1725. Līdz ar to iepriekš aprakstītā testa otrā un trešā posma vērtējums saistībā ar attiecīgajiem personas datiem nav nepieciešams.

Risinājuma priekšlikums

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, ombuds ierosina Komisijai pārskatīt savu lēmumu atteikt publisku piekļuvi, lai nodrošinātu jēgpilnu daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, vienlaikus aizsargājot dokumentos minēto personu privātumu un integritāti.

Komisija tiek aicināta līdz 2025. gada 27. oktobrim informēt ombudu par visiem pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar iepriekš minēto risinājuma priekšlikumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 25. augustā

 

[1] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.253.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2021%3A253%3ATOC.

[2] Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet: https://anti-fraud.ec.europa.eu/about-us/what-we-do_en vai https://anti-fraud.ec.europa.eu/investigations/internal-administrative-investigations_en.

[3] Sk., piemēram, OLAF 2022. gada ziņojumu: https://ec.europa.eu/olaf-report/2022/investigative-activities/investigative-mandate/investigating-with-the-eu-institutions_en.html.

[4] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj.

[5] https://ec.europa.eu/olaf-report/2022/investigative-activities/investigative-mandate/internal-investigations_en.html#family-ties-and-conflict-of-interest.  

[6] Apraksta katra dokumenta autoru, adresātu, datumu, nosaukumu un atsauces numuru.

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32001R1049 ; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti, pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj/eng.

[8] Šī kavēšanās ar apstiprinoša lēmuma pieņemšanu bija sūdzības priekšmets lietā 1935/2024/ACB.

[9] Tā arī precizēja, ka šajā lietā OLAF galīgais ziņojums ar ieteikumu nebija ietverts apstiprinošajā lēmumā, jo to tieši izskatīja OLAF. Par to, kā OLAF apstrādā šo pieprasījuma daļu, ir iesniegta vēl viena sūdzība Ombudam (lieta 2327/2024/ACB).

[10] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu.

[11] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

[12] Finanšu regulas 93. panta nozīmē pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32024R2509#:~:text=Article%C2%A093,of%20a%C2%A0member%20of%20staff

[13] Dokumenti Nr. 5 un 9, kas uzskaitīti sākotnējā atbildē.

[14] Dokuments Nr. 8 - Ekspertu grupas atzinums; dokuments – Disciplinārlietu ziņojums; Dokuments Nr. 17 – Disciplinārlietu kolēģijas atzinums; Dokuments Nr. 19 – Disciplinārs lēmums.

[15] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu.

[16] Tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedums lietā Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau (TGI), C-139/07 P, pieejams tīmekļa vietnē: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=84749&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4554454.

[17] Vispārējās tiesas 2016. gada 26. maija spriedums IMG / Komisija, T-110/15, 33. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=178781&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4555542.

[18] Regula Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, konsolidētā versija pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/1962/31(1)/2014-05-01/eng#tocId312. 

[19] 3. apsvērums, 3. panta 1. punkts, 7. panta 1. un 4. punkts, 15. panta 1. punkts, 23. panta 2. punkts, 33. pants un 41. panta 4. punkts

[20] Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka, beidzoties IDOC izmeklēšanai, iecēlējinstitūcija izmeklēšanas ziņojuma secinājumus un pēc pieprasījuma dokumentus, kas ir tieši saistīti ar apgalvojumiem, dara zināmus tikai attiecīgajai personai un uz to attiecas trešo personu likumīgo interešu aizsardzība.

[21] 9. panta 5. punkta b) apakšpunkts un 9. panta 6. punkts Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā 2015/443 par drošību Komisijā https://eur-lex.europa.eu/eli/dec/2015/443/oj/eng.

[22] Jo īpaši 10. panta 2.–3. punkts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02013R0883-20210117.

[23] Vispārējās tiesas 2022. gada 26. maija spriedums lietā Múka / Komisija, T-214/21, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=266807&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4556706

[24] Eiropas Komisija 2024. gada 5. decembrī pieņēma Lēmumu 2024/3080, kā pielikumu iekļaujot pārskatītos sīki izstrādātos noteikumus par Regulas 1049/2001 piemērošanu, kas pieejami vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02000Q3614-20200423#anx_1:~:text=DETAILED%20RULES%20FOR%20THE%20APPLICATION%20OF%20REGULATION%20(EC)%20No%201049/2001%20OF%20THE%20EUROPEAN%20PARLIAMENT%20AND%20OF%20THE%20COUNCIL%2020REGARDING%20PUBLIC%20ACCESS%20TO%20EUROPEAN%20PARLIAMENT%2C%20COUNCIL%20AND%20COMMISSION%20DOCUMENTS.

[25] 2025. gada 8. janvāra apstiprinošais lēmums, 10. lpp.

[26] Vispārējās tiesas 2016. gada 26. maija spriedums IMG / Komisija, T-110/15, 35. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=178781&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4555542.

[27] Vispārējās tiesas 2023. gada 26. jūlija spriedums lietā Troy Chemical Company/Komisija, T‑662/21, 113.–118. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=275848&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4570288; Tiesas 2017. gada 11. maija spriedums lietā C-562/14 P Zviedrija/Komisija, 55.–57. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=190582&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4570624. 

[28] Tiesas 2024. gada 7. marta spriedums lietā OC / Komisija, C-479/22 P, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62022CJ0479. 

[29] Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedums lietā Spirlea/Komisija, T-306/12, 52. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=157983&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=245014.

[30] Eiropas Ombuda priekšlikums risinājumam lietā 1379/2020/MAS par Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi sagatavošanas dokumentiem, kas saistīti ar antidempinga pasākumiem attiecībā uz dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu no Ķīnas, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/solution/en/138837.

[31] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu.

[32] Vispārējās tiesas 2021. gada 1. septembra spriedums lietā Homoki / Komisija, T-517/19, 60.–63. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=245503&pageIndex=0&doclang=FR&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=8662129.

[33] Vispārējās tiesas 2016. gada 26. maija spriedums lietā IMG / Komisija, T-110/15, 33.–35. punkts, pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62015TJ0110.

[34] Minēts iepriekš 20. zemsvītras piezīmē.

[35] Sk. iepriekš 12. zemsvītras piezīmē minētās Finanšu regulas 93. pantu.

[36] Tiesas 2014. gada 2. oktobra spriedums Strack / Komisija, C-127/13, 128.–131. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=158192&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4677990.

[37] Regulas 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti 3. panta 1. punkts: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj/eng.

[38] Tiesas 2024. gada 7. marta spriedums lietā OC / Komisija, C-479/22P, EU:C:2024:215, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=283526&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=2926581.

[39] Iepriekš 28. zemsvītras piezīmē minētais OC spriedums, 22. punkts.

[40] Regulas 2018/1725 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[41] Regula 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību: http://data.europa.eu/eli/reg/1962/31(1)/2014-05-01.