Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja ziņu aģentūrā strādājoša žurnālista lūgumu pievienot to adresātu sarakstam, uz kuriem attiecas embargo paziņojumi presei, jo īpaši attiecībā uz Eurostat “Euro rādītājiem”, kas regulāri sniedz ekonomikas statistikas informāciju. Eurostat, kas ir daļa no Komisijas, atteicās iekļaut žurnālistu sarakstā, jo tajā bija norādīts, ka šādos izplatīšanas sarakstos var iekļaut tikai tos žurnālistus vai aģentūras, kuriem Komisija ir piešķīrusi plašsaziņas līdzekļu “akreditāciju”. Žurnālistam vai viņa ziņu aģentūrai nebija iespējams saņemt akreditāciju, jo viņi neatbilda vienam no priekšnosacījumiem, proti, ka aģentūras vai žurnālista domicils ir Beļģijā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šāda prakse ir diskriminējoša un nozīmē, ka tikai lielākas plašsaziņas līdzekļu organizācijas ar pietiekamiem finanšu resursiem, kas varētu atļauties žurnālistu klātbūtni Beļģijā, varētu saņemt informāciju, kurai noteikts embargo.

Ombuds uzskatīja, ka ir pamatoti, ka Komisija kā akreditācijas priekšnoteikumu attiecībā uz piekļuvi ES iestāžu fiziskajām ēkām Briselē iekļauj domicilu Beļģijā. Tomēr viņa uzskatīja, ka prasība par domicilu Beļģijā kā priekšnoteikums iekļaušanai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju izplatīšanas sarakstos ir nesamērīga.

Ombude slēdza izmeklēšanu, konstatējot administratīvu kļūmi, un lūdza Komisiju sešu mēnešu laikā ziņot viņai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai risinātu šo situāciju.

Sūdzības iesniedzējs vēlējas saņemt no Eiropas Komisijas publisku piekļuvi dokumentiem, kuros iekļauti Spānijas iestāžu paziņotie statistikas dati par aktīvajām vielām pesticīdos. Komisija nodrošināja piekļuvi tikai daļai no četriem dokumentiem, kurus tā apzināja kā saistītus ar šo pieprasījumu. Tā atteica piekļuvi pārējiem dokumentiem, izmantojot izņēmuma tiesības, kas paredzētas ES noteikumos par publisku piekļuvi dokumentiem un argumentēja, ka pārējo dokumentu daļu izpaušana kaitētu to uzņēmumu komercinteresēm, no kurām šie dati ir iegūti. Turklāt Komisija argumentēja, ka uz attiecīgajiem datiem attiecas konfidencialitātes princips, kas noteikts ES noteikumos par statistikas datu vākšanu.

Balstoties uz attiecīgo dokumentu pārbaudi, ombude secināja, ka neizpaustā informācija attiecas uz vielām, kuras paredzēts izplatīt vidē. Saskaņā ar ES noteikumiem par piekļuvi vides informācijai (Orhūsas regula) un saistīto judikatūru pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz šādas informācijas izpaušanu.

Ombude apšaubīja Komisijas nostāju, ka statistikas konfidencialitātes princips ir svarīgāks par informācijas pārredzamību attiecībā uz emisijām vidē. Viņa neuzskata, ka Komisija ir pilnībā ievērojusi Orhūsas regulas noteikumus. Tomēr ombude uzskata, ka šos jautājumus vislabāk būtu risināt Savienības likumdevējiem, kuri pašlaik pārskata piemērojamos tiesību aktus, tādēļ slēdza izmeklēšanu, apņemoties informēt viņus par šo jautājumu.