Lieta attiecās uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) sūdzību izskatīšanas mehānisma iespējamo nespēju savlaicīgi izskatīt sūdzību. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka kavēšanās ir pamatota sūdzības priekšmeta sarežģītības dēļ. Tāpēc ombuds nekonstatēja EIB pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz to, ka Eiropas Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu juridiski pārskatīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras lēmumu noraidīt viņa projektu no ES finansējuma saskaņā ar programmu “Erasmus+”. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija jau ir atbildējusi sūdzības iesniedzējam. Tāpēc viņa uzskatīja, ka iestāde šo sūdzības daļu ir atrisinājusi. Viņa arī pārbaudīja Komisijas atbildes būtību un uzskatīja, ka tā ir visaptveroša un saprātīga. Tāpēc viņa nolēma, ka administratīva kļūme nav pieļauta.

Lieta attiecās uz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu pēc līgumdarbinieka darbā pieņemšanas procedūras.

Ombude jautāja par šo jautājumu un lūdza EASME atbildēt sūdzības iesniedzējai un kliedēt viņas bažas par viņas izslēgšanu no veiksmīgo kandidātu rezerves saraksta. Savā atbildē EASME atvainojās par to, ko tā raksturoja kā “nelaimīgu notikumu”, kam nevajadzēja notikt, un paskaidroja, kāpēc sūdzības iesniedzējs netika iekļauts rezerves sarakstā.

Ombuds uzskatīja, ka EASME paskaidrojumi par sūdzības iesniedzēja izslēgšanu ir pārliecinoši. Tomēr viņa pauda nožēlu par to, ka EASME bija vajadzīgs viens gads, lai atbildētu uz sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu, un ka tas tika darīts tikai pēc ombuda iejaukšanās. Ombuds mudināja EASME veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nenotiek līdzīgi incidenti.

Lielāko daļu ES budžeta katru gadu piešķir fondiem un programmām, ko kopīgi ar dalībvalstīm pārvalda Eiropas Komisija. Ombuds 2015. gada jūnijā pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par Komisijas maksājumu savlaicīgumu, galveno uzmanību pievēršot maksājumiem privātiem līgumslēdzējiem un saņēmējiem, kuri maksājumu kavējumu dēļ varētu ciest visvairāk. Šī izmeklēšana tika veikta pēc četrām iepriekšējām izmeklēšanām par šo pašu tematu.

Ombuds pieprasīja informāciju par to gadījumu skaitu un procentuālo daļu, kad notika maksājumu kavējumi, kavējumu apmēru, attiecīgajām summām un gadījumiem, kad tika maksāti procenti par novēlotiem maksājumiem. Ombuds arī veica pārbaudi uz vietas, lai gūtu labāku izpratni par to, kā maksājumu process darbojas praksē.

Ombuds norāda, ka maksājumu kavējumu kopējais īpatsvars kopš 2013. gada ir palielinājies divu galveno faktoru dēļ. Pirmkārt, pašreizējā Finanšu regula, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, noteica īsākus maksājumu termiņus. Otrkārt, ES budžeta lēmējinstitūcija (proti, Parlaments un Padome) 2014. gadā ierobežoja “maksājumu apropriāciju” summu, kas ir nauda, kura iestādēm piešķirta rēķinu apmaksai gada laikā.

Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas panākto progresu maksājumu kavējumu skaita un vērtības samazināšanā 2015. gadā pēc tam, kad 2014. gadā tie bija sasnieguši maksimumu. Viņa atzīst, ka maksājumu apropriāciju iztrūkums bija ārkārtējs faktors, ko Komisija nevarēja ietekmēt. Ombuds arī norāda, ka maksājumu kavējumu vidējo rādītāju pieaugums, sākot no 2013. gada, nenozīmēja, ka Komisijas sniegums ir pasliktinājies absolūtā izteiksmē. Tajā pašā laikā ombuds uzsver, ka Komisijai ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai ievērotu stingrākus juridiskos termiņus, kas ieviesti saskaņā ar pašreizējo Finanšu regulu.

Ombuda veiktā pārbaude parādīja, ka Komisija cieši uzrauga savu sniegumu šajā jomā un ir izstrādājusi daudzus labas prakses piemērus. Tomēr ombuds ir nobažījies, ka daži no Komisijas nesen paziņotajiem pasākumiem tika ierosināti jau 2010. gadā pēc apspriešanās, ko ombuds uzsāka saistībā ar iepriekšējo izmeklēšanu.

Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja paziņojumiem par grūtībām iesniegt dotācijas priekšlikumu. Tehnisku problēmu dēļ sūdzības iesniedzējs nevarēja pieteikties, izmantojot Komisijas sistēmu PRIAMOS. Tā vietā tā iesniedza savu priekšlikumu pa e-pastu, kas palika neatbildēts.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Komisiju sniegt atbildi. Savā replikā Komisija atvainojās par to, ka tā nav atbildējusi iepriekš. Tā norādīja, ka nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja e-pasta pieteikumu, jo sistēma ir darbojusies pareizi un Komisija nav spējusi konstatēt sūdzības iesniedzēja mēģinājumus nosūtīt priekšlikumu, izmantojot PRIAMOS, pirms termiņa beigām.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu neļaut sūdzības iesniedzējam iesniegt otru pieteikumu saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kurā nebija noteikts konkrēts pieteikumu iesniegšanas termiņš. Sūdzības iesniedzējs centās iesniegt otru pieteikumu pēc tam, kad nebija nokārtojis pārbaudījumu, kas saistīts ar viņa sākotnējo pieteikumu tajā pašā atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav sniedzis pienācīgas atbildes uz viņa vēstulēm par i) juridisko pamatu, kas neļauj kandidātiem atkārtoti pieteikties atlases procedūrās bez konkrētiem beigu datumiem, un ii) nosacījumiem, tostarp darbinieku uzvedību, testēšanas centrā Spānijā.

Savā atbildē EPSO atsaucās uz uzaicinājumā izteikt ieinteresētību izklāstītajiem nosacījumiem kā savu darbību juridisko pamatu. Tā arī paskaidroja, ka ir izmeklējusi jautājumu par testēšanas centra darbinieku uzvedību.

Ombuds uzskatīja, ka EPSO paskaidrojums ir saprātīgs un atbilstošs, tāpēc lieta tika slēgta.

Lieta attiecās uz EPSO rīcību pēc datora servera avārijas testa laikā un to, kā EPSO izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumus par pārskatīšanu un piekļuvi dokumentiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO i) pienācīgi nerisināja situāciju, ko izraisīja datora avārija, ii) pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu un iii) pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Tāpēc ombuds sniedza EPSO trīs ieteikumus.

EPSO pieņēma Ombuda pirmo ieteikumu par to, kā risināt tehniskas problēmas datorizētā pārbaudījumā. Otrais ieteikums bija tāds, ka EPSO būtu jāsniedz sūdzības iesniedzējam detalizēts paskaidrojums par to, kā tas ir izskatījis viņa pārskatīšanas pieprasījumu. Ombuds neuzskatīja, ka EPSO atbilde uz šo jautājumu ir pārliecinoša un ka EPSO veiktā pārskatīšanas pieprasījuma izskatīšana ir administratīva kļūme. Visbeidzot, EPSO nepieņēma Ombuda trešo ieteikumu par piekļuves nodrošināšanu dokumentiem. Ombuds konstatēja, ka EPSO nespēja iesniegt papildu dokumentus arī ir administratīva kļūme. Papildus diviem konstatējumiem par administratīvām kļūmēm ombuds arī ierosināja EPSO, kā tas varētu uzlabot savus kontaktus ar kandidātiem.  

Šī lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija apstrādāja sūdzības iesniedzēja iesniegto informāciju, kurā apgalvots, ka Spānijas futbola klubiem ir piešķirts nelikumīgs valsts atbalsts. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija saprātīgā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par to, vai tai būtu jāsāk oficiāla izmeklēšana par iespējami nelikumīgo valsts atbalstu. Tā kā, pēc sūdzības iesniedzēja domām, Komisija nerīkojās, sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu par piekļuvi dažiem dokumentiem saistībā ar diviem no šiem gadījumiem. Komisija atteica piekļuvi, pamatojoties uz izmeklēšanas mērķu aizsardzību.

Lieta attiecās uz kavēšanos saistībā ar atļauju piešķiršanu divdesmit ģenētiski modificētai pārtikai un barībai. Sūdzības iesniedzēji vairākkārt ir informējuši Komisiju par savām bažām. Viņuprāt, Komisijas paskaidrojumi un pastāvīgie kavējumi bija nepieņemami. Tāpēc sūdzības iesniedzēji vērsās pie ombuda.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka kavēšanās, kas ietekmēja divdesmit pieteikumus, nebija pamatota. Izmeklēšanas gaitā Komisija izskatīja visus neizskatītos pieteikumus. Tomēr ombuds secināja, ka kavēšanās atspoguļo sistēmisku problēmu, nevis izriet no jautājumiem, kas attiecas uz konkrētiem atļaujas pieteikumiem. Slēdzot izmeklēšanu, ombuds konstatēja, ka kavēšanās ir uzskatāma par Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz Eiropas Banku iestādes (EBI) kavēšanos izskatīt sūdzības iesniedzēja lūgumu EBI izmeklēt Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes iespējamo ES tiesību aktu pārkāpumu. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EBI lielākoties varēja pamatot kavēšanos. Šā iemesla dēļ un arī tāpēc, ka EBI atvainojās par kavēšanos un apņēmās uzlabot savu procedūru, ombuds nekonstatēja administratīvu kļūmi. Tā kā izmeklēšanas gaitā EBI noteica iekšējos termiņus līdzīgu pieprasījumu izskatīšanai, ombude mudināja to formalizēt šos termiņus, grozot savu reglamentu. Tādējādi viņa slēdza lietu ar vēl vienu piezīmi.