Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzēji ir trīs asociācijas, kas pārstāv uzņēmumus, kuri tirgo ģenētiski modificētu pārtiku un barību.[1] Viņi atkārtoti pauda Eiropas Komisijai bažas par kavēšanos, lemjot par atļauju piešķiršanu divdesmit ģenētiski modificētas pārtikas un barības pieteikumiem, kas iesniegti no 2012. gada septembra līdz 2014. gada septembrim.

2. Regulā 1829/2003 ("ZF regula")[2] un Regulā 182/2011 ("Komitoloģijas regula")[3] ir ietverti noteikumi par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai. FF regula aizliedz ģenētiski modificētu pārtiku un barību laist tirgū bez iepriekšējas atļaujas.

3. Saskaņā ar FF regulu atļauju ģenētiski modificētai pārtikai un barībai piešķir Komisija. Komisijas lēmums par atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu ir pieņemts pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskā atzinuma publicēšanas. Sabiedrībai 30 dienu laikā no EFSA atzinuma publicēšanas dienas ir jāiesniedz Komisijai komentāri. Komisijai divu mēnešu laikā pēc šā apspriešanās perioda beigām (t. i., trīs mēnešu laikā pēc EPNI atzinuma saņemšanas) jāiesniedz lēmuma projekts par pieteikumu Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai ("Pastāvīgā komiteja"). Šīs komitejas sastāvā ir visu dalībvalstu pārstāvji, un to vada Eiropas Komisijas pārstāvis [4].

4. Ja balsojums Pastāvīgajā komitejā nerada kvalificētu balsu vairākumu par vai pret lēmuma projektu, Pastāvīgā komiteja atzinumu nesniedz . Šādā gadījumā Komisija var vai nu iesniegt grozīto lēmuma projekta versiju Pastāvīgajai komitejai divu mēnešu laikā pēc balsošanas, vai arī iesniegt lēmuma projektu viena mēneša laikā pēc balsošanas Pārsūdzības komitejai turpmākai apspriešanai [5].

5. Balsošanas noteikumi pārsūdzības komitejā ir līdzīgi Pastāvīgās komitejas balsošanas noteikumiem. Ja Pārsūdzības komiteja nesniedz atzinumu, Komisijai tomēr ir jāpieņem lēmums. Tomēr Komitoloģijas regulā nav noteikts termiņš, kurā Komisijai jāpieņem lēmums pēc pārsūdzības komitejas balsojuma.

6. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka attiecībā uz viņu pieteikumiem lēmumu projektu iesniegšana Pastāvīgajai komitejai aizkavējās vidēji par aptuveni 16 mēnešiem katram ražojumam, ievērojami pārsniedzot FF regulā paredzēto trīs mēnešu termiņu. Turklāt Komisija, pieņemot lēmumus pēc tam, kad Pārsūdzības komiteja nebija panākusi kvalificētu balsu vairākumu, par katru produktu kavējās vidēji par 3,5 mēnešiem. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka šie kavējumi bija pārmērīgi salīdzinājumā ar laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam, kad vairumā gadījumu lēmumi tika pieņemti viena mēneša laikā.

7. Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēji iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēju apgalvojumu, ka Komisija nav ievērojusi piemērojamos termiņus, izskatot divdesmit pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka tā rezultātā Komisija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 4., 5. un 10. pantu [6].

9. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jālemj par divdesmit neizskatītajiem pieteikumiem un ka tai turpmāk būtu jāizvairās no šādas kavēšanās atļauju piešķiršanas procesā.

10. Pēc sūdzības iesniegšanas piecas apvienības, kuras skāra līdzīgi kavējumi, nosūtīja vēstuli ombudam, lai pamatotu sūdzības iesniedzēja apgalvojumus.

11. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Eiropas Komisijas atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēju komentārus, atbildot uz Komisijas atzinumu. Viņa arī pārbaudīja attiecīgos Komisijas dokumentus. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

12. Šīs izmeklēšanas laikā tika pieņemti lēmumi par deviņpadsmit no divdesmit pieteikumiem.[7] Sūdzības iesniedzēji apstrīd nevis konkrēto pieteikumu iznākumu, bet gan atļauju piešķiršanas procesa kavēšanos. Tomēr sūdzības iesniedzēji informēja ombudu par savu vēlmi turpināt sūdzības izskatīšanu, lai nodrošinātu, ka Komisijas administratīvā prakse nākotnē mainās un atbilst piemērojamajiem noteikumiem.

Apgalvojums par nelikumīgu un nepamatotu kavēšanos atļauju piešķiršanas procesā ģenētiski modificētas pārtikas un barības pieteikumiem

Ombudam iesniegtie argumenti

13. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka pēc EFSA atzinuma publicēšanas trīs mēneši ir pietiekami, lai Komisija iesniegtu pastāvīgajai komitejai lēmuma projektu par atļaujas pieprasījumu. Tās uzskata, ka procesuālā prakse, kas izraisīja kavēšanos šajos gadījumos, nebija paredzēta vai prasīta piemērojamajos noteikumos. Konkrētāk, kā piemērus praksei, kas kavē atļaujas piešķiršanas procesu, sūdzības iesniedzēji minēja divus konkrētus atļaujas piešķiršanas procesa posmus: i) pirmā Pastāvīgās komitejas sanāksme, kurā EPNI sniedz savu atzinumu dalībvalstīm, un ii) otrā sanāksme, kurā dalībvalstis balso par lēmuma projektu. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka pastāvīgās komitejas apspriežu sadalīšana divās atsevišķās sanāksmēs nav pamatota.

14. Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka, lai gan iepriekš Komisija savus lēmumu projektus sagatavoja, pamatojoties uz rakstisku procedūru, šķiet, ka pašlaik mutiskā procedūra ir norma. Sūdzības iesniedzēji neapstrīdēja mutvārdu procesa izmantošanu kā tādu, bet gan to, ka pieteikumi tika nepamatoti aizkavēti. Turklāt sūdzības iesniedzēji atsaucās uz atšķirībām atļauju pieteikumu izskatīšanā kopumā, kas, viņuprāt, ir pretrunā vienlīdzības principam.

15. Savā atzinumā Komisija izklāstīja dažādos procedūras posmus, kas veikti atļaujas piešķiršanas procesā. Tā norādīja, ka daži procedūras posmi nav obligāti. Tā arī atsaucās uz dažiem faktoriem, kas var izraisīt kavēšanos.[8] Tomēr Komisija uzsvēra, ka, lai gan abas 13. punktā minētās sanāksmes (sanāksme, kurā EPNI sniedz savu atzinumu dalībvalstīm, un sanāksme, kurā dalībvalstis balso par lēmuma projektu) nav juridiski nepieciešamas, tas nenozīmē, ka tās nav būtiskas un ir labas pārvaldības interesēs.[9] Komisija arī norādīja, ka attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļaujām tā vienmēr vispirms uzsāk rakstisku procedūru.

16. Attiecībā uz apgalvoto vienlīdzības principa pārkāpumu Komisija apgalvoja, ka katram prasības pieteikumam ir sava sarežģītības pakāpe. Tā arī noraidīja sūdzības iesniedzēju viedokli, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, apgalvojot, ka šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēji bija pienācīgi informēti par problēmām un turpmākiem pasākumiem.

17. Savā atzinumā Komisija atzina, ka šajos gadījumos nav ievērots trīs mēnešu termiņš lēmumu projektu iesniegšanai Pastāvīgajai komitejai. Tomēr Komisija secināja, ka, lai gan lēmuma projekta iesniegšanai bija vajadzīgi vairāk nekā trīs mēneši attiecībā uz minētajiem divdesmit pieteikumiem, tas automātiski neizraisīja administratīvas kļūmes. Faktiski Komisija bieži saskaras ar negaidītām problēmām, kas saistītas ar pieteikumu darbības jomu un nepieciešamību vākt vajadzīgos zinātniskos datus [10].

18. Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos atkārtoja, ka visos gadījumos ir jāievēro trīs mēnešu termiņš. Tādējādi tās secināja, ka Komisijas prakse būtu jāmaina, lai tā atbilstu saistošajiem noteikumiem.

Ombuda novērtējums

19. Informācijai ombude norāda, ka 2015. gada aprīlī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu grozīt FF regulu. Ja priekšlikums tiks īstenots, tas negrozīs atļauju piešķiršanas procesu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai, bet ļaus dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas vai barības lietošanu savā teritorijā. Tomēr saskaņā ar priekšlikumu "dalībvalstīm būtu jāpamato, ka to nepiedalīšanās pasākumi ir saderīgi ar ES tiesību aktiem un proporcionalitātes un nediskriminācijas principiem attiecībā uz vietējiem un ārvalstu produktiem"[11].

20. Turklāt ombuds ir informēts par neparasto situāciju, ar ko Komisija saskaras šajā jomā un kas izriet no nostājām, ko dalībvalstis pieņem Pastāvīgajā komitejā un Pārsūdzības komitejā. Šķiet, ka šajās divās komitejās dalībvalstis sistemātiski nesniedz atzinumus par Komisijas iesniegtajiem lēmumu projektiem. Komisija savā faktu lapā, kurā izklāstīta tās 2015. gada aprīļa priekšlikuma priekšvēsture, norāda: "Kopš ir stājies spēkā ES tiesiskais regulējums par ģenētiski modificētu pārtiku un barību, balsojumu rezultāti pastāvīgajās komitejās un pārsūdzības komitejās sistemātiski ir bijuši "atzinuma nesniegšana" neatkarīgi no tā, vai atļauja bija piešķirta audzēšanai vai ģenētiski modificētai pārtikai un barībai. Tādējādi galīgais lēmums par atļaujām vienmēr tiek atstāts Komisijas ziņā pašā procedūras beigās. Šī situācija ar atkārtotiem “atzinuma nesniegšanas” rezultātiem ir unikāla salīdzinājumā ar tūkstošiem īstenošanas lēmumu, kas katru gadu tiek pieņemti, izmantojot komitoloģijas procedūru, kurā dalībvalstis parasti atbalsta Komisijas lēmuma projektu pastāvīgās komitejas posmā. (...) Iemesli, uz kuriem dalībvalstis atsaucas, lai pamatotu savu atturēšanos vai negatīvo balsojumu, dažkārt ir zinātniski, bet vairumā gadījumu tie ir balstīti uz citiem apsvērumiem, kas atspoguļo sabiedriskās debates attiecīgajā valstī."

21. Attiecībā uz kavēšanos atļauju piešķiršanas procesā ir jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, kavēšanās ar lēmumu projektu iesniegšanu Pastāvīgajai komitejai un, otrkārt, kavēšanās ar lēmumu pieņemšanu, ja Pārsūdzības komiteja nav panākusi kvalificētu balsu vairākumu.

22. Attiecībā uz kavēšanos, kas radās, iesniedzot lēmumu projektus Pastāvīgajai komitejai, ir skaidrs, ka spēkā esošie noteikumi nepiešķir Komisijai nekādu rīcības brīvību attiecībā uz šādu lēmumu projektu iesniegšanu. FF regulas 7. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts ir formulēts šādi:[12]

"Atļauja

1. Trīs mēnešu laikā pēc Iestādes atzinuma saņemšanas Komisija iesniedz 35. pantā minētajai komitejai lēmuma projektu, kas jāpieņem attiecībā uz pieteikumu, ņemot vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu. Ja lēmuma projekts nesaskan ar iestādes atzinumu, Komisija sniedz atšķirību skaidrojumu.”

23. Šajos gadījumos Komisija savā atzinumā atzina, ka ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši no EPNI atzinumu dienas, lai iesniegtu lēmumu projektus Pastāvīgajai komitejai. Saskaņā ar ombudam pieejamo informāciju lēmumu projektu iesniegšanai nepieciešamais laiks ievērojami pārsniedza FF regulā noteikto termiņu [13]. Faktiski šajos gadījumos attiecīgie kavējumi nenotika vienā vai divos atsevišķos gadījumos, bet gan bija norma, nevis izņēmums. Komisija nav norādījusi pārliecinošus iemeslus, lai izskaidrotu šo kavēšanos. Lai gan ombuds atzinīgi vērtē sarežģīto situāciju, kādā atrodas Komisija, kas izriet no dalībvalstu nespējas sniegt atzinumu vai nu pastāvīgās komitejas, vai pārsūdzības komitejas posmā, šīs grūtības neatbrīvo Komisiju no likumā noteiktā pienākuma trīs mēnešu laikā iesniegt lēmuma projektu pastāvīgajai komitejai. Šādos apstākļos, ņemot vērā FF regulas 7. un 19. pantā noteikto stingro termiņu, šī kavēšanās bija administratīva kļūme.

24. No otras puses, Komitoloģijas regulā nav noteikts termiņš lēmuma pieņemšanai pēc pārsūdzības komitejas balsojuma. Tomēr Komisijai ir saistošs Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts, un tāpēc tai lēmums ir jāpieņem saprātīgā termiņā [14]. Judikatūrā ir noteikts, ka saprātīga termiņa ievērošana administratīvo procedūru norisē ir vispārējs ES tiesību princips. Turklāt saprātīga termiņa ievērošana ir nepieciešama visos gadījumos, kad piemērojamajos tiesību aktos nekas nav teikts par šo jautājumu un kad tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi liedz iestādēm rīkoties bez laika ierobežojuma [15].

25. Ombuds uzskata, ka novērtējums par to, kas ir saprātīgs termiņš, būtu jābalsta uz lietas konkrētajiem apstākļiem, piemēram, tās sarežģītību, pušu rīcību vai procesuāliem jautājumiem, kas radušies.[16] Šajā gadījumā ombuds neapšauba lēmumu par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļaušanu sarežģītību, svarīgumu un sensitivitāti. Tā kā Komisijai nav noteikta īpaša prasība pieņemt lēmumu noteiktā termiņā, tai ir jāatvēl tikai nepieciešamais laiks, lai tā varētu veikt visu atbilstošo faktu un argumentu galīgo pārbaudi.

26 Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijai vajadzēja būt iespējai pieņemt lēmumus viena mēneša laikā pēc pārsūdzības komitejas atzinuma nesniegšanas. Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam Komisija parasti pieņēma lēmumus viena mēneša laikā pēc tam, kad pārsūdzības komiteja nebija panākusi kvalificētu balsu vairākumu. Lietās, uz kurām attiecas šī sūdzība, Komisija vidēji aizņēma 3,5 mēnešus, lai pieņemtu lēmumu pēc pārsūdzības komitejas posma.

27. Ombuds nav apmierināts ar to, ka Komisija ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu par vidēji 3,5 mēnešu kavēšanos lēmuma pieņemšanā pēc tam, kad Pārsūdzības komiteja nebija sniegusi atzinumu. Apstākļos, kad, domājams, darbs pēc būtības konkrētajā lietā jau bija veikts pirms sadarbības ar Pastāvīgo komiteju un Pārsūdzības komiteju, ir grūti saprast, kāpēc Komisijai lēmuma pieņemšanai būtu vajadzīgi vēl 3,5 mēneši. Ņemot vērā to, ka turpmāka kavēšanās šajā posmā varētu negatīvi ietekmēt sūdzības iesniedzējus, un to, ka nav nekādu pamatotu paskaidrojumu par šo kavēšanos, ombuds uzskata, ka šī Komisijas kavēšanās ir administratīva kļūme.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu aizrādījumu:

Šajos gadījumos Komisija nav ievērojusi juridiski saistošo trīs mēnešu termiņu lēmumu projektu iesniegšanai Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai. Komisija arī neesot pieņēmusi lēmumus saprātīgā termiņā pēc tam, kad Pārsūdzības komiteja nebija sniegusi atzinumu. Šīs kļūmes bija administratīva kļūme.

Ņemot vērā to, ka lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību pašlaik tiek pārskatīts, ombuds uzskata, ka šajā gadījumā nav nepieciešams sniegt ieteikumu Komisijai. Tomēr, kamēr nav pabeigta pārskatīšana un pieņemti jauni tiesību akti, ombude paļaujas, ka Komisija centīsies ievērot spēkā esošās juridiskās prasības attiecībā uz termiņiem ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumu izskatīšanai.

Ja Komisija uzskata, ka pašreizējais termiņš lēmuma projekta iesniegšanai Pastāvīgajā komitejā nav pietiekams, tā varētu apsvērt šā jautājuma izskatīšanu saistībā ar tās pašreizējo pārskatu par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku un barību ES. Līdzīgi, ja Komisija uzskata, ka vajadzētu būt īpašam tiesību aktos noteiktam termiņam, kurā tai jāpieņem lēmums pēc tam, kad Pārsūdzības komiteja nav panākusi kvalificētu balsu vairākumu, to varētu ierosināt arī saistībā ar pašreizējo pārskatīšanu.

Komisija un sūdzības iesniedzēji tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2016. gada 15. janvārī

[1] EuropaBio, COCERAL un FEFAC.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

[4] http://ec.europa.eu/food/plant/standing_Committees/index_en.htm

[5] Pārsūdzības komitejas sastāvā ir arī dalībvalstu pārstāvji.

[6] 4. pants (Likumība), 5. pants (Diskriminācijas aizliegums) un 10. pants (Tiesiskā paļāvība, konsekvence un konsultācijas).

[7] Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 18. septembrī informēja ombudu, ka attiecībā uz pēdējo atlikušo pieteikumu attiecīgais uzņēmums ir pieprasījis tā atsaukšanu, lai gan Komisijas reģistrā minētais pieteikums joprojām bija norādīts kā tāds, kas “tiek izskatīts”.

[8] Piemēram, Komisija paskaidroja, ka attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu ir jātulko daži komentāri un EFSA tiek dots papildu mēnesis to novērtēšanai. Lēmuma projektu nevar pabeigt, kamēr nav saņemts EFSA galīgais novērtējums par publiskajām piezīmēm.

Komisija atsaucās arī uz citiem iemesliem, kas praksē varētu izraisīt kavēšanos (piemēram, starpdienestu apspriešanās procesa pagarināšana vasaras brīvdienās, apspriešanās ar pieteikumu iesniedzējiem).

[9] Pašreizējā prakse ir rīkot pirmo Pastāvīgās komitejas sanāksmi, kurā EFSA sniedz savu atzinumu dalībvalstīm, un otro sanāksmi, kurā dalībvalstis balso par lēmuma projektu. Komisija apgalvo, ka, pat ja tas nav prasīts tiesību aktos, EFSA prezentācija ir ļoti būtisks posms atļaujas piešķiršanas procesā.

[10] Savā atzinumā Komisija sniedza pilnīgu pārskatu par ievēroto procesu un grūtībām, kas radušās saistībā ar katru pieteikumu. Dažiem sniegtajiem paskaidrojumiem ir konfidenciāls raksturs. Tāpēc šajā lēmumā tiks minēti tikai Komisijas izvirzītie argumenti, kas ir vispārīgi un var tikt izpausti.

[11] MEMO/15/4779 "Lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšana attiecībā uz ĢMO ES: Jautājumi un atbildes".

[12] 7. pants attiecas uz ģenētiski modificētu pārtiku, bet 19. pants – uz ģenētiski modificētu barību.

[13] Piemēram, sūdzības iesniegšanas dienā (2014. gada septembrī) pēc EFSA atzinuma sniegšanas tika reģistrēti šādi kavējumi attiecībā uz 4 produktu pieteikumiem:a) "kukurūza -MON863 (ķiploku atjaunošana)" - 53 mēneši, b) "kokvilna - MON531 (ķiploku atjaunošana) - 35 mēneši, c) kokvilna -MON1445 (ķiploku atjaunošana) - 32 mēneši un d) "kokvilna - MON531 x MON1445 - ff atjaunošana" - 29 mēneši.

[14] Jāņem vērā, ka tad, kad Komisija publiskoja savu nodomu pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem, tā paziņoja, ka: "Ja balsojuma rezultāts ir "atzinuma nav", Komisijai saskaņā ar ĢMO tiesisko regulējumu un Pamattiesību hartu ir jāpieņem lēmums par pieteikumu, tāpēc praksē tai nav citas izvēles kā piešķirt atļauju." (MEMO/15/4779 "Pārskats par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ĢMO ES: Jautājumi un atbildes").

[15] Tiesas 2014. gada 13. novembra spriedums Nencini/Parlaments, C-447/13 P, ECLI:EU:C:2014:2372

[16] Sk., piemēram, Eiropas Ombuda lēmumu, ar ko izbeidz sūdzības 1561/2014/MHZ izmeklēšanu.