Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskajiem atzinumiem par tiesību aktu priekšlikumiem regulām par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST).

Ombuda izmeklēšanas gaitā Padome piekrita publiskot divus no četriem dokumentiem, bet saglabāja savu atteikumu pilnībā publiskot divus atlikušos dokumentus, lai gan daļēja piekļuve tika piešķirta.

Ombuds piekrīt, ka atteikums pilnībā izpaust juridiskos atzinumus bija pamatots ar to, ka tas kaitētu juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzībai. Tādēļ viņa izbeidz lietu, konstatējot, ka nav pieļauta administratīva kļūme, bet aicina Padomi pārskatīt savu atteikumu, ņemot vērā turpmāko laiku.

Šī stratēģiskā izmeklēšana attiecas uz ES likumdošanas procesa svarīgas neoficiālas daļas pārredzamību, proti, trialogu pārredzamību.

Abas ES likumdošanas struktūras — Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome — pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņem tiesību aktus. Šā procesa laikā abi likumdevēji ar Komisijas palīdzību bieži risina sarunas tā dēvētajos trialogos , kas ir neformālas trīs iesaistīto iestāžu pārstāvju sanāksmes. Trialoga laikā Parlaments un Padome, pamatojoties uz savām sākotnējām nostājām, cenšas vienoties par kopīgu tekstu, par kuru pēc tam balso saskaņā ar oficiālo likumdošanas procedūru. Trialogi ir izrādījušies ļoti efektīvi, lai panāktu šādus nolīgumus, un lielākā daļa tiesību aktu tagad tiek pieņemti šādā veidā.

Eiropas Savienība ir pārstāvības demokrātija, kurā pilsoņiem ir tiesības prasīt no saviem pārstāvjiem atbildību par viņu vārdā izdarītajām politiskajām izvēlēm. Pilsoņiem ir arī tiesības piedalīties ES demokrātiskajā procesā. Trialogu pārredzamība ir būtisks elements, lai nodrošinātu šo tiesību efektivitāti un leģitimizētu ES pieņemtos tiesību aktus. ES Tiesa ir noteikusi, ka ES pilsoņu spēja noskaidrot apsvērumus, kas ir likumdošanas darbības pamatā, ir priekšnoteikums viņu demokrātisko tiesību efektīvai īstenošanai.

Lai gan ES likumdošanas process kopumā ir diezgan pārredzams, tostarp salīdzinājumā ar daudzām dalībvalstīm, šī procesa daļa ir radījusi bažas par līdzsvaru starp trialoga procesa efektivitāti un tā pārredzamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Ombuds uzsāka stratēģisku izmeklēšanu. Viņa izskatīja, kāda informācija un dokumenti būtu proaktīvi jādara pieejami sabiedrībai un kurā brīdī, lai pilsoņi varētu izmantot savas tiesības.

Trialoga pārredzamība ir būtisks ES likumdošanas leģitimitātes elements. Pilsoņiem ir jābūt iespējai rūpīgi pārbaudīt savu pārstāvju sniegumu šajā svarīgajā likumdošanas procesa daļā. Pilsoņiem ir vajadzīga arī informācija par trialogu laikā apspriestajiem tematiem, lai viņi varētu efektīvi piedalīties likumdošanas procesā.

Ombuds atzinīgi vērtē līdzšinējo progresu trialogu pārredzamības uzlabošanā; tomēr viņa ierosina trim iestādēm darīt publiski pieejamus šādus dokumentus un informāciju: Trialoga datumi, trīs iestāžu sākotnējās nostājas, vispārējās trialoga darba kārtības , "četru sleju" dokumenti, galīgie kompromisa teksti, trialoga piezīmes, kas ir publiskotas, iesaistīto politisko lēmumu pieņēmēju saraksti un, ciktāl iespējams, citu sarunu laikā iesniegto dokumentu saraksts. Tie visi būtu jādara pieejami viegli lietojamā un viegli saprotamā kopīgā datubāzē. Lai gan dažus dokumentus varētu darīt pieejamus, kamēr notiek trialoga sarunas , iestādes varētu uzskatīt par nepieciešamu sabiedrības interesēs nodrošināt proaktīvu publisku piekļuvi konkrētiem dokumentu veidiem tikai pēc tam, kad sarunas ir beigušās.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) izskatīja sūdzību par nosacījumiem ES ierēdņu atlases konkursa pārbaudījumu centrā. Sūdzības iesniedzējai pie ieejas durvīm bija piešķirts dators, un viņa apgalvoja, ka traucējumi, ko radīja cilvēku ieiešana telpā un iziešana no tās, negatīvi ietekmēja viņas sniegumu. Viņas mēģinājumi panākt, lai viņas bažas risinātu testēšanas centra darbinieki, bija neveiksmīgi, un pēc tam viņa iesniedza sūdzību EPSO. Nebūdama apmierināta ar to, kā EPSO izskatīja viņas sūdzību, viņa vērsās pie ombuda.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EPSO rūpīgāk izskatīt sūdzību. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās arī ar EPSO pārstāvjiem un darbuzņēmēju, kas atbild par testu pārvaldību, un apmeklēja pārbaudījumu centru EPSO galvenajā mītnē. Ombuds secināja, ka kopumā turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav pamatota; tomēr viņa sniedza EPSO vairākus ieteikumus uzlabojumiem.

Lieta attiecās uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pagaidu darbinieka pārbaudes laika novērtējumu. Sūdzības iesniedzēja, kura tika atlaista pārbaudes laika beigās, apgalvoja, ka viņas novērtējumā ir vairāki procesuāli trūkumi. Turklāt EASO neatbildēja uz viņas sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza EASO atbildēt uz sūdzībām. Viņa konstatēja, ka EASO ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sūdzības iesniedzējas pārbaudes laika objektīvu novērtējumu, un ir ievērojis sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par viņas turpmāko nodarbinātību. Tādējādi ombuds lietu slēdza.

Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja paziņojumiem par grūtībām iesniegt dotācijas priekšlikumu. Tehnisku problēmu dēļ sūdzības iesniedzējs nevarēja pieteikties, izmantojot Komisijas sistēmu PRIAMOS. Tā vietā tā iesniedza savu priekšlikumu pa e-pastu, kas palika neatbildēts.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un lūdza Komisiju sniegt atbildi. Savā replikā Komisija atvainojās par to, ka tā nav atbildējusi iepriekš. Tā norādīja, ka nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja e-pasta pieteikumu, jo sistēma ir darbojusies pareizi un Komisija nav spējusi konstatēt sūdzības iesniedzēja mēģinājumus nosūtīt priekšlikumu, izmantojot PRIAMOS, pirms termiņa beigām.

Kopš 2012. gada aprīļa pieejamā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ļauj grupai, kurā ir vismaz viens miljons ES pilsoņu, aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunus ES tiesību aktus. Pēc vairāku sūdzību saņemšanas ombuds nolēma izmeklēt EPI procedūras pareizu darbību un Komisijas lomu un atbildību šajā sakarā. Ombuds aicināja EPI organizatorus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas sniegt informāciju par to, cik labi EPI darbojas. Pamatojoties uz šīm atbildēm, ombuds Komisijai iesniedza vairākus ierosinājumus, lai palielinātu EPI procesa efektivitāti.

Saņēmusi Komisijas atbildi, ombude tagad pabeidz izmeklēšanu ar vienpadsmit pamatnostādnēm turpmākiem uzlabojumiem. Norādot, ka Komisija ir daudz darījusi, lai EPI tiesības īstenotu iedzīvotājiem draudzīgā veidā, ombude uzskata, ka ir iespējams darīt vairāk. Tā kā daži no šiem ierosinājumiem attiecas uz Eiropas Parlamentu, ombuds rakstīs arī Parlamenta priekšsēdētājam. Tādējādi viņa paļaujas uz to, ka viņas ierosinājumi, kas izteikti gan izmeklēšanas laikā, gan šajā lēmumā, būs noderīgi, jo šīs iestādes kopā ar ES Padomi šogad plāno pārskatīt EPI regulu.

Lieta attiecās uz Komisijas vizuālās identitātes logotipu, ko tā kopš 2012. gada izmanto savā Briseles preses konferenču telpā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka angļu un franču valodas ekskluzīva izmantošana šajā vizuālās identitātes logotipā ir diskriminācija valodas dēļ.

Pašreizējais ES valodu režīms ietver katra pilsoņa tiesības sazināties ar ES iestādēm savā valodā un attiecīgās tiesības saņemt atbildi šajā valodā. Šo valodu režīmu reglamentējošie principi attiecas arī uz citiem saziņas veidiem, piemēram, saziņu, izmantojot publikācijas un tīmekļa vietnes. Jebkādai valodu lietojuma diferenciācijai šādos apstākļos vajadzētu būt objektīvi pamatotai. Attiecībā uz to, vai šajā gadījumā ir objektīvs pamatojums, ombuds piekrīt, ka tehniski nav iespējams uz televizora ekrāna zem, blakus vai aiz runātāja attēlot terminu "Eiropas Komisija" 24 valodās.

Attiecībā uz to, vai Komisija būtu varējusi izvēlēties vairāk nekā divas valodas, ombuds uzskata, ka bija pamatoti, ka Komisija bija izvēlējusies tikai divas valodas. Izmantojamo valodu skaita izvēle ir saistīta ar spriedumu par to, vai vairāk nekā divas valodas nepieņemamā veidā traucēs vizuālo tēlu. Tas, ka citas valodu kombinācijas arī var būt saprātīga izvēle, nenozīmē, ka angļu un franču valodas izvēle nebija saprātīga.

Ombuds uzskata, ka Komisijas izvēlētā politika bija objektīvi pamatota. Tādējādi viņa secināja, ka tas, ka Komisija Briseles preses konferenču telpā ieviesa jaunu vizuālās identitātes logotipu, nav uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Sūdzība attiecas uz Komisijas ad hoc ētikas komitejas priekšsēdētāja atkārtotu iecelšanu. Šajā komitejā ir trīs personas, kas pašlaik nav nodarbinātas Komisijā. Tās uzdevums ir konsultēt Komisiju par ētikas jautājumiem, kas rodas, īstenojot Komisijas Komisāru rīcības kodeksu. Komiteja jo īpaši konsultē par ētikas jautājumiem, ja bijušais komisārs vēlas strādāt.

Ombuds norādīja, ka priekšsēdētājs ir interešu konfliktā, ņemot vērā to, ka viņš ir strādājis arī par juristu, kas Komisijā pārstāv privātā sektora klientu intereses. Viņa konstatēja, ka Komisijas veiktā priekšsēdētāja atkārtota iecelšana radīja situāciju, kurā priekšsēdētājs faktiski lemtu par to komisāru nākotnes nodarbinātības perspektīvām, kuriem, pamatojoties uz viņu pašreizējiem amatiem, bija milzīga ietekme uz jautājumiem, kas būtiski ietekmēja priekšsēdētāja privātos klientus.

Attiecīgi ombuds konstatēja, ka priekšsēdētāja privātās intereses bija tādas, ka tās varēja negatīvi ietekmēt veidu, kādā viņš pildīja komitejas priekšsēdētāja pienākumus.

Ombudam nebija jāsniedz ieteikumi Komisijai, jo Komisija aizstāja priekšsēdētāju pirms ombuda izmeklēšanas pabeigšanas.

Lieta attiecās uz finansējumu mērķsadarbības projektam programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros.

To ombudam iesniedza Īrijas bezpeļņas organizācija, kas 25 gadus ir īstenojusi mērķsadarbības projektus ar Francijas partneri. Organizācija nokavēja termiņu, līdz kuram bija jāpiesakās finansējumam 2015. gadā, jo EACEA veica izmaiņas attiecībā uz termiņu, līdz kuram bija jāpiesakās finansējumam saskaņā ar programmu. Tā apgalvoja, ka EACEA, veicot šīs izmaiņas, ir rīkojusies nepareizi.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un iesniedza EACEA risinājuma priekšlikumu, kā arī papildu ierosinājumus, kā uzlabot shēmas pārvaldību. Rezultātā EACEA sniedza sūdzības iesniedzējam papildu skaidrojumus par termiņa izmaiņu iemesliem un piekrita, ka mērķsadarbības projektu varētu īstenot 2016. gadā.

Ņemot to vērā, ombuds uzskata, ka EACEA ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu lietu atbilstoši sūdzības iesniedzēja prasībām.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību par Īrijas tiesību aktu, kas reglamentē tiesības strādāt par arhitektu. Likumā bija noteikts, ka personām, kuras nav ieguvušas arhitekta kvalifikāciju, bet kuras vēlas izmantot nosaukumu "architect" Īrijā, vismaz 10 gadus jābūt strādājušām par arhitektiem Īrijā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šī prasība diskriminē personas, kuras ir ieguvušas līdzvērtīgu pieredzi ārpus Īrijas. Kad Komisija slēdza pārkāpuma sūdzību, secinot, ka Īrijas tiesību akti nav diskriminējoši, sūdzības iesniedzējs sazinājās ar ombudu.

Ombuds aicināja Komisiju atzīt, ka Īrijas tiesību akti ir diskriminējoši un ka vienīgais iemesls, kāpēc tā neturpināja izskatīt šo jautājumu, bija tas, ka tā uzskatīja, ka šāda rīcība būtu nesamērīga.

Komisija nepieņēma ombuda ieteikuma projektu. Tāpēc ombude slēdza lietu ar aizrādījumu.