- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 21/2016/JAP par to, ka ES Padome nepiešķir piekļuvi juridiskajiem atzinumiem par priekšlikumiem regulām par Eiropas Prokuratūras izveidi un par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST)
Lēmums
Lieta 21/2016/JAP - Uzsākta Pirmdiena | 08 februāris 2016 - Lēmums par Ceturtdiena | 07 marts 2019 - Iesaistītā iestāde Eiropas Savienības Padome ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā ) - Valsts Beļģija
Lieta attiecās uz Eiropas Savienības Padomes atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi juridiskajiem atzinumiem par tiesību aktu priekšlikumiem regulām par Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST).
Ombuda izmeklēšanas gaitā Padome piekrita publiskot divus no četriem dokumentiem, bet saglabāja savu atteikumu pilnībā publiskot divus atlikušos dokumentus, lai gan daļēja piekļuve tika piešķirta.
Ombuds piekrīt, ka atteikums pilnībā izpaust juridiskos atzinumus bija pamatots ar to, ka tas kaitētu juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzībai. Tādēļ viņa izbeidz lietu, konstatējot, ka nav pieļauta administratīva kļūme, bet aicina Padomi pārskatīt savu atteikumu, ņemot vērā turpmāko laiku.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs, Polijas akadēmiķis, lūdza Eiropas Savienības Padomi saskaņā ar ES Regulu par piekļuvi dokumentiem [1] nodrošināt viņam publisku piekļuvi četriem Padomes Juridiskā dienesta atzinumiem [2] par ierosinātajām ES regulām par Eiropas Prokuratūras izveidi [3] (“EPPO”) un par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās [4] (“Eurojust”).
2. EPPO būs neatkarīga Savienības struktūra, kas būs pilnvarota izmeklēt ES krāpšanu un citus noziegumus, kuri skar Savienības finanšu intereses, un saukt pie atbildības par tiem. EPPO būs Savienības struktūra ar decentralizētu struktūru, kuras mērķis ir iesaistīt un integrēt valstu tiesībaizsardzības iestādes. EPPO izmeklēšanu principā veiks Eiropas deleģētie prokurori, kas atrodas katrā dalībvalstī, bet ir pilnīgi neatkarīgi no valstu kriminālvajāšanas struktūrām.
3. Ierosinātā regula par Eurojust reglamentē attiecības starp Eurojust un EPPO. Kad EPPO īsteno savu kompetenci, Eurojust nebūtu jārīkojas. Tomēr Eurojust būtu jāspēj īstenot savu kompetenci lietās, kurās iesaistītas atsevišķas dalībvalstis.
4. Padome atteica piekļuvi dokumentiem, jo uzskatīja, ka publiskošana kaitētu juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzībai un kaitētu lēmumu pieņemšanai (tolaik) notiekošo likumdošanas sarunu kontekstā.
5. Sūdzības iesniedzējs lūdza Padomi pārskatīt savu sākotnējo lēmumu liegt piekļuvi [5]. Viņš apgalvoja, ka nav pamata uzskatīt, ka pieprasīto dokumentu izpaušana apdraudētu Padomes vajadzību pēc objektīviem un visaptverošiem juridiskiem atzinumiem. Viņš uzskata, ka juridisko atzinumu pilnīga publiskošana un jo īpaši “konsultācijas saistībā ar likumdošanas procesu (kur tikai Padome darbojas kā likumdevējs) [var] garantēt, ka [visas] juridiski apšaubāmas iniciatīvas tiks izslēgtas, tādējādi atspoguļojot vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem – tiesiskumu”[6]. Viņš piebilda, ka pat tad, ja pastāvētu risks apdraudēt Padomes juridisko atzinumu aizsardzību, tas būtu tikai hipotētisks un tādējādi nepietiekams, lai pamatotu izņēmumu no izpaušanas saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktu.
6. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Padomes viedokli, ka nepastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Viņš apgalvoja, ka sabiedrības kontrole un likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība ir būtiski faktori pieņemto lēmumu leģitimizēšanai.
7. 2015. gada 26. oktobrī Padomes ģenerālsekretārs atbildēja, saglabājot sākotnējā atteikuma iemeslus.
8. Nebūdams apmierināts ar Padomes atbildi, sūdzības iesniedzējs 2016. gada 6. janvārī vērsās pie Eiropas Ombuda.
Izmeklēšana
9. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Padome, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem, piemēro attiecīgos Regulas 1049/2001 noteikumus.
10. Izmeklēšanas gaitā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja Padomes lietas materiālus un ieguva pieprasīto dokumentu kopijas. Ombuds 2017. gada 10. janvārī saņēma Padomes atzinumu par sūdzību. Viņa lūdza sūdzības iesniedzēju sniegt komentārus par Padomes atzinumu, bet viņš neatbildēja. Tomēr ombuds ir ņēmis vērā abu pušu izmeklēšanas gaitā paustos argumentus un viedokļus.
11. Izmeklēšanas gaitā Padome pārskatīja savu nostāju un nosūtīja sūdzības iesniedzējam divus [7] no četriem pieprasītajiem dokumentiem. Padome savu lēmumu pamatoja ar to, ka ir pagājis laiks un ir panākts progress lēmumu pieņemšanas procesos saistībā ar abiem leģislatīvajiem dosjē.
12. Attiecībā uz diviem atlikušajiem dokumentiem [8] Padome atkārtoja iemeslus, ko tā iepriekš bija izvirzījusi piekļuves atteikumam. Tā norādīja, ka jau ir piešķīrusi daļēju piekļuvi šiem dokumentiem.
Ombudam iesniegtie argumenti
Par izņēmumu attiecībā uz juridisko konsultāciju aizsardzību
13. Atzinumā, ko tā nosūtīja ombudam, Padome atkārtoja viedokli, ko tā bija paudusi sūdzības iesniedzējam, ka pieprasītie dokumenti ietvēra konsultācijas par sensitīviem, sarežģītiem un pretrunīgiem juridiskiem jautājumiem. Ņemot vērā EPPO pilnvaru raksturu, Padome uzstāja, ka abus tās Juridiskā dienesta atzinumus, iespējams, varētu izmantot turpmākajā tiesvedībā. Tāpēc to publiskošana varētu negatīvi ietekmēt Padomes Juridiskā dienesta spēju aizstāvēt savu nostāju turpmākajā tiesvedībā [9]. Tā uzskata, ka tiesvedības risks bija ārkārtīgi augsts, nevis tikai hipotētisks. Tā norādīja, ka Tiesa arī uzskatīja par pietiekamu pamatu dokumentu neizsniegšanai faktu, ka tie varētu būt būtiski tiesvedībai “tuvākajā nākotnē”[10]. Visbeidzot, “ pušu procesuālo tiesību vienlīdzības aizsardzības princips” ir piemērojams “neatkarīgi no brīža, kad tiks uzsākta tiesvedība”.
Par izņēmumu attiecībā uz notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību
14. Padome apgalvoja, ka tās Juridiskā dienesta atzinumu publiskošana par pretrunīgiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme notiekošajās likumdošanas sarunās, varētu atturēt tās juridiskos konsultantus atklāti un vienkārši paust savu viedokli. Šāds ierobežojums apdraudētu Juridiskā dienesta spēju pildīt savus pienākumus un "būtiski ietekmētu Padomes vispārējā lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti"[11]. Pamatā tā norādīja, ka abi leģislatīvie dosjē, proti, EPPO dosjē un EUROJUST dosjē, ir cieši saistīti un ka lēmumu pieņemšanas procesi joprojām turpinās. (Galīgais tiesību akts vēl nebija pieņemts.) Abu likumdevēju un Komisijas pārstāvju neoficiālās sarunas par EPPO priekšlikumu (tā sauktie trialogi [12]) bija sākušās, bet vēl nebija pabeigtas [13], savukārt trialogi par EUROJUST lietu vēl nebija sākušies.
15. Padome atsaucās uz Ombuda lēmumu izmeklēšanā OI/8/2015/JAS [14] par trialogu pārredzamību. Tā apgalvoja, ka sarežģīto likumdošanas sarunu kontekstā dažās situācijās var būt nepieciešams ierobežot sabiedrības tiesības piedalīties likumdošanas procesā, jo īpaši laikā, kad joprojām notiek neoficiālas sarunas. Tas bija ārkārtīgi svarīgi, lai aizsargātu iestāžu sarunu telpu pretrunīgos jautājumos. Tas apgalvoja, ka tas attiecas uz trialogiem par EPPO, kas joprojām turpinās, un trialogiem par EUROJUST, kas vēl nav sākti. Padome paziņoja, ka tā ir gatava publiskot leģislatīvos dokumentus pat neoficiālu sarunu laikā, ja tā ir pārliecināta, ka tas neapdraudēs lēmumu pieņemšanas procesu.
Sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā
16. Visbeidzot, Padome norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav pamatojis savu apgalvojumu, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses neizpildīto dokumentu publiskošanā, jo viņa argumenti ir pārāk vispārīgi un neskaidri [15]. Ar vispārīgiem argumentiem, ka likumdošanas procesa pārskatāmība pati par sevi ir sabiedrības intereses, netiek ņemts vērā katras lietas īpašais raksturs, kas var pamatot atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem.
Ombuda novērtējums
17. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Padome ir atklājusi sūdzības iesniedzējam divus no pieprasītajiem dokumentiem, un uzskata, ka Padome ir atrisinājusi šo sūdzības aspektu. Ombuda veiktā analīze attieksies tikai uz pārējiem diviem dokumentiem, kuriem tika piešķirta tikai daļēja piekļuve.
18. Padome atsaucās uz diviem izņēmumiem, kas paredzēti Regulā 1049/2001, lai pamatotu savu lēmumu atteikt piekļuvi diviem atlikušajiem dokumentiem: i) juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzība un ii) notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība.
i) EPPO juridiskais atzinums
19. EPPO būs atbildīga par kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu pret personām valsts līmenī. Tādējādi ir skaidrs, ka regulas noteikumu interpretācijai būs tieša nozīme daudzās izmeklēšanās un turpmākajās tiesvedībās, tiklīdz EPPO sāks darboties. Tādēļ ombude piekrīt Padomei, ka „turpmākas tiesvedības risks ir ne tikai reāls, bet arī ārkārtīgi augsts un nepārprotami ne tikai hipotētisks”.
20. Tas, vai jebkāds Padomes juridiskais atzinums saistībā ar EPPO regulu būtu būtisks šādai tiesvedībai, kā rezultātā minētā juridiskā atzinuma izpaušana kaitētu juridisko konsultāciju un/vai tiesvedības aizsardzībai, būs atkarīgs no attiecīgā jautājuma.
21. Ombuds, pārbaudījis dokumentu, uzskata, ka lielākā daļa rediģētā teksta attiecas uz jautājumiem, kas var izrādīties ļoti svarīgi turpmākajā tiesvedībā. Ņemot vērā šo konsultāciju saturu, ir paredzams, ka puses turpmākā tiesvedībā varētu mēģināt izmantot Padomes juridisko konsultāciju to atbalstam, kas varētu kaitēt EPPO.
22. Lai gan varētu apgalvot, ka ļoti neliels rediģējumu skaits ir pārmērīgs un nevajadzīgs, tie neslēpj neko nozīmīgu.
23. Sabiedrība ir ļoti ieinteresēta nodrošināt, lai netiktu apdraudēta tiesvedība saistībā ar kriminālvajāšanu par noziedzīgām darbībām, un šīs lietas īpašajos apstākļos ombuds piekrīt, ka sabiedrības intereses attiecībā uz turpmāku dokumenta izpaušanu nav svarīgākas par sabiedrības interesēm attiecībā uz neizpaušanu.
24. Tā kā ir skaidrs, ka EPPO juridiskā atzinuma neizpaušana ir pamatota, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt juridiskās konsultācijas un tiesvedību, piemērotais papildu izņēmums nav jāņem vērā.
ii) EUROJUST juridiskais atzinums
25. Eurojust juridiskais atzinums attiecas uz noteikumiem, kas jāparedz pārskatītajā regulā par Eurojust attiecībā uz jautājumu par publisku piekļuvi dokumentiem. Padome publiskoja atzinuma 1.–13. punktu un 20. punkta e) apakšpunktu, bet 14.–20. punkta d) apakšpunktu neizpauda. Neiesniegtajās daļās ir ietvertas juridiskas konsultācijas par (toreizējā) regulas projekta attiecīgo noteikumu interpretāciju un iespējamo ietekmi.
26. Ombuds atzīst, ka bija paredzams, ka varētu būt ierobežota tiesvedība saistībā ar piekļuvi Eurojust rīcībā esošajiem dokumentiem un ka neizpausto punktu izpaušana varētu kaitēt jebkurai šādai tiesvedībai. Tāpēc ombude piekrīt, ka pieprasījuma iesniegšanas laikā Padomei bija zināms pamatojums nepiešķirt publisku piekļuvi šai juridiskā atzinuma daļai. Turklāt ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav izskatījis šo sūdzību un ka tagad ir pieņemta pati regula (Regula 2018/1727 [16]).
27. Šādos apstākļos ombuds neuzskata par lietderīgu konstatēt administratīvu kļūmi attiecībā uz Padomes lēmumu aizturēt pieprasītā dokumenta daļas. Tomēr viņa mudina Padomi apsvērt iespēju piešķirt publisku piekļuvi šīm daļām tagad, ņemot vērā pagājušo laiku un likumdošanas procedūras pabeigšanu.
28. Ombude atzinīgi vērtē Padomes vēlmi izmeklēšanas gaitā ņemt vērā pagājušo laiku un paļaujas, ka tā turpinās to darīt pārredzamības un atklātības interesēs.
Secinājums
Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu un norisēm tās gaitā, ombuds slēdz izmeklēšanu ar šādu secinājumu:
Padome nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Tomēr viņa mudina Padomi apsvērt iespēju piešķirt publisku piekļuvi Eurojust juridiskā atzinuma aizturētajām daļām, ņemot vērā apstākļu izmaiņas.
Padome un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2019. gada 7. martā
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV (2001) L 145, 43. lpp., pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049.
[2] i) Dokuments 6267/14 par ierosināto Padomes Regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi. Dokumentā ir analizēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā paredzētā īpašā “ciešākas sadarbības” procedūra.
ii) Dokuments 13302/1/14 REV 1 par ierosināto Padomes Regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi. Šajā juridiskajā atzinumā ir īpaši analizēta dažu ierosinātās regulas noteikumu saderība ar ES Līgumiem, kas ierobežo Eiropas Prokuratūras veikto procesuālo pasākumu pārbaudi ES Tiesā.
iii) Dokuments 16983/14 par ierosināto regulu par ES Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST). Šajā juridiskajā atzinumā sniegts priekšlikuma 60. panta juridiskais novērtējums, kas attiecas uz publisku piekļuvi EUROJUST rīcībā esošajiem dokumentiem. Dokuments 16893/14 COR 1 ir 10. punkta labojums dokumenta 16983/14 4. lappusē.
iv) Dokuments 8904/15 par ierosināto Padomes Regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi. Šajā juridiskajā atzinumā ir analizēts, vai ar LESD 86. pantu ir saderīga ierosinātās Eiropas Prokuratūras (EPPO) jurisdikcijas paplašināšana, attiecinot to arī uz dažiem papildu nodarījumiem. Dokumentā 8904/15 COR 1 norādīts, ka labojums neattiecas uz dokumenta 8904/15 poļu valodas versiju.
[3] EPPO būs neatkarīga ES struktūra ar pilnvarām izmeklēt krāpšanu un citus noziegumus, kas skar ES finanšu intereses, un saukt pie atbildības par tiem.
[4] EUROJUST ir ES struktūra, kas atvieglo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm un uzlabo to savstarpējo sadarbību. Plašāka informācija: http://www.eurojust.europa.eu/about/background/Pages/mission-tasks.aspx
[5] Atkārtotu pieteikumu procedūra ir izklāstīta Regulas 1049/2001 7. panta 2. punktā.
[6] Viņš apgalvoja, ka juridisko atzinumu publiskošana un tādējādi kontroles nodrošināšana varētu nodrošināt efektīvākas juridiskās konsultācijas un uzlabot to leģitimitāti. To darot, viņš atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedumu Zviedrija un Turco / Padome, C‑39/05 P un C‑52/05 P, EU:C:2008:374, 45-46.
[7] Iepriekš minētie dokumenti: 6267/14 (Padomes Juridiskā dienesta skaidrojums attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi) un 8904/15 (Padomes Juridiskā dienesta atzinums attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi).
[8] 13302/1/14 REV 1 (par Tiesas veiktās pārskatīšanas darbības jomu) un 16983/14 (par publisku piekļuvi EUROJUST).
[9] Lai pamatotu savu viedokli, tā atsaucās uz Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-796/14 Philip Morris Ltd / Eiropas Komisija, 66 -71.
[10] Lieta T-800/14 Philip Morris Ltd pret Eiropas Komisiju, 68-69.
[11] Šajā kontekstā tā atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-18/15 Philip Morris Ltd/Komisija. Tiesa konstatēja, ka “iespēja neatkarīgi paust viedokli iestādē palīdz veicināt iekšējas diskusijas, lai uzlabotu šīs iestādes darbību un veicinātu lēmumu pieņemšanas procesa netraucētu norisi”. Tādējādi tā uzskatīja par saprātīgu Komisijas nostāju atteikt piekļuvi dokumentam, kurā ir ietverta autora kritika par noteiktiem Komisijas nodaļas rīcības aspektiem, jo tā publiskošana varētu nopietni apdraudēt lēmumu pieņemšanas procesu.
[12] Pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma divas ES likumdevējas iestādes — Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome — pieņem tiesību aktus. Šā procesa laikā abi likumdevēji ar Komisijas palīdzību bieži risina sarunas tā dēvētajos trialogos, kas ir neformālas trīs iesaistīto iestāžu pārstāvju sanāksmes. Trialoga laikā Parlaments un Padome cenšas vienoties par kopīgu tiesību aktu, pamatojoties uz savām sākotnējām nostājām. Pēc tam par šiem tiesību aktiem balso saskaņā ar oficiālo likumdošanas procedūru.
[13] Tikmēr ciešākas sadarbības procedūras kontekstā ir panākta vienošanās par EPPO regulas tekstu. Regula tagad ir spēkā, bet EPPO vēl pilnībā nedarbojas. Plašāku informāciju skatīt Padomes Regulā (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.), kas pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2017/1939/oj.
[14] Eiropas Ombuda lēmums, kurā izklāstīti priekšlikumi pēc viņa stratēģiskās izmeklēšanas OI/8/2015/JAS attiecībā uz trialogu pārredzamību.
[15] Šajā sakarā tā atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-710/14 Herbert Smith Freehills LLP / Padome, 69. punkts.
[16] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.), pieejama vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32018R1727.