Regulā (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā, ir noteikts, ka Komisijai līdz 2008. gada 1. janvārim ir jānodrošina, ka tiek veikts zinātnisks novērtējums par ietekmi, ko vaļveidīgajiem rada jo īpaši žaunu tīklu, vairāksienu tīklu un iepinējtīklu izmantošana, un ka tās konstatējumi tiek iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija lūdza zinātniskajam institūtam veikt šādu novērtējumu, bet tas to nevarēja izdarīt, jo nebija attiecīgu ziņojumu par vaļveidīgo nejaušu nozveju. Dalībvalstīm šie ziņojumi bija jāiesniedz Komisijai saskaņā ar citu regulu.

Komisija 2009. gadā pieņēma paziņojumu, kurā tā ziņoja Parlamentam un Padomei, ka zinātniskā novērtējuma veikšana nav iespējama. Sūdzības iesniedzējs, Polijas zvejnieks, apgalvoja, ka tā rezultātā Komisija nav izpildījusi savu pienākumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005. Tādēļ sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Visā ombuda veiktās izmeklēšanas laikā Komisija nepamatoja, kāpēc tā nav izmantojusi visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu valsts atbilstību citai regulai, un tādējādi sniedza zinātniskajam institūtam datus, kas nepieciešami Regulā 2187/2005 prasītajam novērtējumam. Ombuds uzskatīja, ka šī pienākumu neizpilde ir administratīva kļūme. Viņš izteica kritisku piezīmi par to, ka Komisija nav pierādījusi, ka tai objektīvi nav iespējams izpildīt pienākumu nodrošināt, ka līdz 2008. gada 1. janvārim tiek veikts zinātnisks ietekmes uz vaļveidīgajiem novērtējums, it īpaši attiecībā uz žaunu tīklu, vairāksienu tīklu un iepinējtīklu izmantošanu.

Sūdzības iesniedzējs, Francijas universitāte, piedalījās konsorcijā, kas izstrādāja Komisijas sponsorētu projektu. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs saskārās ar problēmām ar koordinatoru, viņš izstājās no projekta. Pēc tam Komisija pieprasīja atmaksāt daļu no maksājumiem, ko tā bija veikusi sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs atzina Komisijas apgalvojumus par negodīgiem un vērsās pie ombuda.

Ombuds sāka izmeklēšanu, kuras laikā Komisija viņam sniedza detalizētu pārskatu par summām, ko tā bija samaksājusi sūdzības iesniedzējam. Tā paskaidroja, ka sūdzības iesniedzējs nav laikus iesniedzis nepieciešamos ziņojumus un nodevumus, kā noteikts līgumā. Tā arī atsaucās uz priekšlikumu, ko tā bija iesniegusi koordinatoram, proti, ka sūdzības iesniedzējs iesniedz attiecīgos dokumentus pat pēc līguma termiņa beigām.

Tā kā sūdzības iesniedzējs, šķiet, nebija informēts par iepriekš minēto priekšlikumu, ombuds lūdza Komisiju apsvērt iespēju piekrist tam, ka sūdzības iesniedzējs iesniedz ziņojumu par savu dalību projektā. Komisija piekrita un paziņoja, ka pamatotos gadījumos tā varētu arī samazināt no sūdzības iesniedzēja pieprasītās summas. Ombuds konstatēja, ka Komisija ir atrisinājusi sūdzību un slēgusi lietu.

Lai aizsargātu ES zivsaimniecības ilgtspēju, ES likumdevējs var pieņemt pasākumus, lai ierobežotu zvejas piepūli visā Savienībā. Padomes Regulā, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas dienu skaitu Kopienas ūdeņos, dienu skaits, kas iedalīts konkrētai kuģu kategorijai, kuri zvejo ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, tika samazināts par 10 % - no 280 dienām 2006. gadā līdz 252 dienām. Tā rezultātā Klaidas Zvejnieku asociācija, kas pārstāv zvejniekus attiecīgajā apgabalā, vērsās pie ombuda. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka minētais samazinājums bija Eiropas Komisijas pieļautas administratīvas kļūdas rezultāts neoficiālā dokumentā, kas bija pamatā diskusijām par šo jautājumu Padomē. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija ir kļūdaini apmainījusi attiecīgās slejas par rietumiem no Skotijas un Ziemeļjūru tabulā, kurā norādīti ierosinātie samazinājumi.

Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka dalībvalstis ir apspriedušas un apstiprinājušas minēto samazinājumu un ka nav pieļautas administratīvas kļūdas.

Pēc neoficiālā dokumenta rūpīgas izskatīšanas ombuds konstatēja, ka, lai gan minētajā tabulā bija iekļauts priekšlikums samazināt zvejas dienas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, neoficiālajā dokumentā sniegtie paskaidrojumi neparedzēja šādu samazinājumu. Tādējādi ombuds secināja, ka patiešām ir pieļauta administratīva kļūda. Tādēļ viņš Komisijai iesniedza ieteikuma projektu, aicinot to atzīt kļūdu un, ciktāl tas vēl bija iespējams, veikt koriģējošus pasākumus.

Komisija noraidīja ieteikuma projektu. Tā atkārtoja savu argumentu, ka attiecīgais priekšlikums ir izstrādāts apzināti un ir balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem, kas liecina, ka mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ir kritiskā stāvoklī. Komisija arī norādīja, ka neoficiālais dokuments nav būtisks, jo to aizstāja tās oficiālais priekšlikums Padomes regulai. Turklāt, pat ja būtu pieļauta kļūda, vairs nebūtu iespējams veikt koriģējošus pasākumus.

Savā lēmumā ombuds norādīja, ka tas, ka neoficiālo dokumentu aizstāja Komisijas oficiālais tiesību akta priekšlikums, nenozīmē, ka vairs nav nepieciešams pārbaudīt iespējamās administratīvās kļūmes saistībā ar neoficiālo dokumentu. Ombuds arī konstatēja, ka pieejamie pierādījumi liecina, ka ekspertu struktūras ir ieteikušas 2007. gadā ne uz rietumiem no Skotijas, ne Ziemeļjūrā nezvejot mencas. Tomēr Komisijas neoficiālajā dokumentā netika izvēlēts pilnīgs aizliegums, bet tika ierosināts veikt samazinājumus attiecībā uz flotēm, kurām ir vislielākā ietekme uz mencu krājumiem. Attiecībā uz ūdeņiem uz rietumiem no Skotijas Komisija uzskatīja, ka tas attiecas uz flotēm, kuru nozveja pārsniedz 50 tonnas mencu. Tomēr nešķiet, ka kuģu kategorija, uz kuru attiecas šī lieta, ietilptu šajā grupā. Tāpēc ombuds apstiprināja savu viedokli, ka, šķiet, ir pieļauta administratīva kļūda. Ņemot vērā to, ka Komisijas argumenti par to, ka nav iespējams veikt korektīvus pasākumus, šķita pamatoti, ombuds slēdza lietu ar aizrādījumu.