Sūdzības priekšvēsture

1. Šis iebildums attiecas uz publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001 [1].

2. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 12. septembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 iesniedza Eiropas Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātam (turpmāk “MARE ĢD”) pieprasījumu par piekļuvi neoficiālam dokumentam “Zvejniecības un akvakultūras komitejai: Jūrasasara (labraka) KPN ("kopējā pieļaujamā nozveja") izstrāde" (turpmāk "neoficiālais dokuments"), 2012. gada maijs. Sūdzības iesniedzējs arī lūdza piekļuvi visai dokumentācijai, kas attiecas uz attiecīgā dokumenta sagatavošanu, un visiem dokumentiem, kurus Komisija vēlāk saņēma par neoficiālo dokumentu.

3. Komisija 2012. gada 19. oktobra e-pasta vēstulē paskaidroja sūdzības iesniedzējam, ka neoficiālais dokuments tika sagatavots, izmantojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2004. un 2011. gada krājumu novērtējumus. Komisija norādīja, ka jaunākie nozvejas dati ir ņemti no 2013. gada ieteikuma projekta un ka šie dati ir publiski pieejami ICES tīmekļa vietnē [2].

4. Komisija identificēja deviņus dokumentus, ko tā bija saņēmusi par neoficiālo dokumentu. Šajos dokumentos bija iekļauti dati un ieteikumi par jūrasasari (labraku) un atbildes uz dalībvalstu neoficiālo dokumentu. Komisija piešķīra sūdzības iesniedzējam piekļuvi šiem dokumentiem.

5. Turklāt Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka tās rīcībā ir Zivsaimniecības kontroles ekspertu grupas sanāksmes protokola projekts, bet tā nevar piešķirt tam piekļuvi. Tas bija tāpēc, ka Komisijas iekšējās procedūras protokola pieņemšanai vēl nebija pabeigtas un tādēļ uz protokola projektu attiecās Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētais izņēmums. Komisija paziņoja, ka tā atkārtoti izvērtēs savu nostāju, kad tiks pabeigta protokola pieņemšana.

6. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 22. oktobra e-pasta vēstulē pateicās Komisijai par dokumentiem, ko tā viņam bija iesniegusi. Tomēr viņš norādīja, ka ICES ieteikumā ir ieteikti citi jūrasasara (labraka) saglabāšanas pasākumi, nevis KPN un kvotas. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2012. gada martā WGNEW [3] arī sniedza šādus ieteikumus. Tomēr divus mēnešus vēlāk Komisijas neoficiālajā dokumentā tika noteikts KPN un kvotu režīma pamats. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka viņa 2012. gada 12. septembra pieprasījumā ir lūgts skaidrojums par šo politikas maiņu. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka ir informēts par Komisijas minēto dokumentu saturu, bet ka tajā nav atrodams viņa lūgtais paskaidrojums. Ņemot to vērā, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka „mūsu atbilde nav pietiekama, un es vēlreiz lūdzu Jūs sniegt to, ko es lūdzu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem”.

7. Komisija 2012. gada 26. oktobrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka attiecībā uz viņa pieprasīto dokumentu, proti, Zivsaimniecības kontroles ekspertu grupas sanāksmes protokolu, tā pieņemšana ir nenovēršama un ka Komisija drīzumā varēs to publiskot. Komisija atkārtoti uzsvēra, ka Regulā 1049/2001 ir skaidri paredzēts, ka dokumentus nevar izpaust, kamēr notiek iekšēja lēmumu pieņemšana. Tā atkārtoti apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka viņa lūgumam tiks pievērsta vislielākā uzmanība.

8. Tās pašas dienas e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējs pauda neapmierinātību ar Komisijas atbildi. Viņš paskaidroja, ka viņš nav lūdzis neko par vēl nepieņemtu lēmumu. Viņš vienkārši lūdza sniegt pamatinformāciju par dokumentu, kas kopš 2012. gada maija ir bijis publiski pieejams.

9. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 30. oktobra e-pasta vēstulē paskaidroja Komisijai, ka viņš lūdz publiskot dokumentus, kas saistīti ar neoficiālā dokumenta par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi sagatavošanu. Tām būtu jānotiek pirms neoficiālā dokumenta publicēšanas. Viņš arī norādīja, ka šajā posmā viņu neinteresē nekādi turpmāki dokumenti. Viņš lūdza Komisiju pārskatīt viņa lūgumu.

10. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 31. oktobrī iesniedza šo sūdzību Eiropas Ombudam.

Izmeklēšanas priekšmets

11. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.

Apgalvojums:

Izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi pamatdokumentiem, kas attiecas uz neoficiālā dokumenta sagatavošanu par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi, Komisija nav izpildījusi Regulā 1049/2001 noteiktos pārredzamības pienākumus.

Apgalvojums:

Komisijai būtu jāpiešķir piekļuve pamatdokumentiem, kas attiecas uz neoficiālā dokumenta sagatavošanu par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi.

Izmeklēšana

12. Ombuds 2012. gada 22. novembrī lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.

13. Komisija 2012. gada 28. novembra e-pasta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka iekšējās procedūras Zivsaimniecības kontroles ekspertu grupas sanāksmju protokolu pieņemšanai tagad ir pabeigtas un ka tā var publiskot pieprasītos dokumentus. Komisija ir pievienojusi 2012. gada 27. jūnija un 2012. gada 27. septembra sanāksmju protokolus par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi.

14. Ar tās pašas dienas e-pasta vēstuli sūdzības iesniedzējs informēja Komisiju un ombudu, ka izpaustie dokumenti nav dokumenti, kurus viņš bija lūdzis, ņemot vērā, ka tie ir vēlāki par neoficiālā dokumenta pieņemšanu. Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka, kā izklāstīts viņa iepriekšējā sarakstē, viņa lūgums bija nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas sagatavoti pirms neoficiālā dokumenta, un tādējādi tos varētu ņemt vērā tā sagatavošanā.

15. Komisija 2013. gada 14. martā nosūtīja savu atzinumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 22. martā iesniedza savus apsvērumus.

16. Ombuda dienesti 2013. gada 8. augustā sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, lai apspriestu iespēju rast mierizlīgumu ar Komisiju. Ombuda dienesti izklāstīja priekšlikuma projekta saturu par mierizlīgumu, ko ombuds apsvēra, šādi: "ņemot vērā ombuda konstatējumus, Komisija varētu apsvērt: i) identificējot dokumentus, ko tā ņēmusi vērā, sagatavojot Zivsaimniecības un akvakultūras komitejai neoficiālo dokumentu par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi; ii) nekavējoties atkārtoti izskatīt sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi šiem dokumentiem; un iii) piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi tiem. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka būtu gatavs pieņemt šādu mierizlīgumu.

17. Komisija 2013. gada 12. augustā informēja ombudu, ka tā ir nosūtījusi sūdzības iesniedzējam papildu atbildi, kurai tā ir pievienojusi papildu dokumentus. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 14. augustā nosūtīja apsvērumus par Komisijas turpmāko atbildi, nosūtot kopiju ombudam. Komisija 2013. gada 22. augustā atbildēja uz sūdzības iesniedzēja papildu apsvērumiem. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 30. augustā nosūtīja savus galīgos apsvērumus par Komisijas atbildi un kopiju nosūtīja ombudam.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka Komisija nav izpildījusi savus pārredzamības pienākumus saskaņā ar Regulu 1049/2001, un apgalvojums, ka tai būtu jāpiešķir piekļuve pieprasītajiem dokumentiem

Ombudam iesniegtie argumenti

18. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā paskaidroja, ka viņš lūdz publiskot dokumentus, kas saistīti ar neoficiālā dokumenta par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi sagatavošanu. Tāpēc šie dokumenti būtu jāiesniedz pirms neoficiālā dokumenta publicēšanas.

19. Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka, atbildot uz sūdzības iesniedzēja 2012. gada 12. septembra pieprasījumu, tā ir pilnībā izpildījusi savus pārredzamības pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem Regulas 1049/2001 noteikumiem. Komisija apgalvoja, ka tā ir darījusi pieejamus sūdzības iesniedzējam visus esošos dokumentus, kas saistīti ar viņa pieprasījumu.

20. Komisija norādīja, ka pēc tam 2012. gada 10. decembra e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējs sīkāk precizēja savu interešu precīzo ievirzi. Tā piebilda, ka izvērtēs šo pieprasījumu, pamatojoties uz pieejamajiem būtiskajiem elementiem, un attiecīgi informēs sūdzības iesniedzēju.

21. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apstiprināja savu viedokli, ka viņa pieprasījums nav pienācīgi izskatīts, jo joprojām trūkst dokumentu, kas saistīti ar neoficiālā dokumenta sagatavošanu.

22. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka joprojām trūkst būtisku dokumentu, kas bija vajadzīgi, lai izprastu neoficiālo dokumentu. Konkrētāk, pamatojoties uz vairākiem darba un izpētes grupu ziņojumiem par jūrasasari (labraku) pēdējo desmit gadu laikā, ICES ieteikumu un WGNEW ziņojumu, kuros visos ir uzsvērti dažādi saglabāšanas pasākumi, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas, ka neoficiālajā dokumentā priekšroka tika dota jūrasasara (labraka) KPN, nav loģisks vai dabisks līdzšinējās politikas turpinājums. Turklāt dalībvalstis gan savās rakstiskajās atbildēs, gan Zivsaimniecības kontroles ekspertu grupas sanāksmēs ir paudušas atrunas par KPN ieviešanu attiecībā uz jūrasasariem (labrakiem). Tādējādi, pēc sūdzības iesniedzēja domām, Komisija, šķiet, veicināja tādu pārvaldības mehānismu, kas bija pretrunā ar zinātniskā atzinuma tendenci, bet nebija gatava atklāt savas nostājas pamatojumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka skaidrībai un pārredzamībai vienmēr jābūt ārkārtīgi svarīgai un ka Komisijai būtu jāizskaidro process, kura rezultātā tika pieņemts neoficiālais dokuments, kas radīja nenoteiktību attiecībā uz jūrasasara (labraka) zvejniecības turpmāko pārvaldību.

23. Komisija 2013. gada 8. augusta papildu atbildē paskaidroja, ka ir iedibināta prakse katru gadu veikt "priekšpiegādi", t. i., informēt dalībvalstis par Komisijas ikgadējā priekšlikuma par zvejas iespējām iespējamām kontūrām, lai saņemtu to atzinumus. Kad, pienācīgi ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ir noteikts "priekšpiegādes" priekšmets, Komisijas dienestiem ir jāsagatavo neoficiāls dokuments. Neoficiālā dokumenta saturs būtībā ir faktisks: tie attiecas uz krājuma stāvokli un pieejamajiem datiem par zvejniecību (jo īpaši nozvejas/izkrāvumi, kas reģistrēti pa karogiem). Tāpēc Komisija apgalvoja, ka nav dokumenta, kurā būtu sniegti konkrēti norādījumi par to, kā sagatavot neoficiālu dokumentu par jūrasasari (labraku). Šis neoficiālais dokuments tika sagatavots saskaņā ar standarta praksi un tādā veidā, kas nekādā veidā neietekmēja Komisijas galīgo lēmumu par to, ko ierosināt Padomei. Komisija pievienoja papildu dokumentus saistībā ar procedūru, kas tika ievērota "priekšpiegādes" procesā, kura rezultātā 2012. gadā tika iesniegts priekšlikums par jūrasasara (labraka) KPN.

24. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 14. augusta papildu apsvērumos apgalvoja, ka joprojām nav skaidrs, kurš un uz kāda pamata iesniedza priekšlikumu par jūrasasara (labraka) KPN, ņemot vērā to, ka zinātniskajā ieteikumā, uz kuru atsaucās Komisija, priekšroka tika dota citiem pasākumiem, nevis jūrasasara (labraka) KPN.

25. Savā galīgajā atbildē Komisija paskaidroja, ka "priekšpiegādes" nolūkā vienīgais jautājums, kas jārisina, bija tas, vai, ņemot vērā visjaunākos ieteikumus, ir tādi krājumi, uz kuriem neattiecas KPN. Ņemot vērā to krājumu skaita ievērojamo uzlabošanos, par kuriem ICES varēja ziņot 2011. gada beigās, Komisija uzskatīja, ka jūrasasaris (labraks) patiešām varētu būt KPN kandidāts. Komisija paskaidroja, ka tā rezultātā uzsāktā "priekšpiegāde" neattiecas uz tās pienākumu pārbaudīt citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pienācīgi reaģētu uz zivju krājuma pārvaldības vajadzībām, piemēram, tehniskos pasākumus, telpisko plānošanu, flotes pārvaldību utt. Šādi apsvērumi netiek ņemti vērā "priekšpiegādes" procesā, jo saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu visi iespējamie pasākumi, kas nav KPN, ir izslēgti no ikgadējās zvejas iespēju regulas darbības jomas un ir jāpieņem, pamatojoties uz citiem instrumentiem, uz kuriem attiecas cita procedūra (LESD 43. panta 2. punkts). Komisija piebilda, ka, lai gan ICES īpaši neieteica jūrasasara (labraka) KPN, tā tomēr sniedza ieteikumu par to, ka "nozvejai 2012. gadā nevajadzētu palielināties" , kas pilnībā pamatoja KPN izvēli Komisijas uzdevumu ietvaros attiecībā uz ikgadējo zvejniecības pārvaldības ciklu.

26. Savos galīgajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka galīgajā atbildē Komisija viņam sniedza tieši to informāciju, ko viņš bija lūdzis. Viņš pateicās ombudam par viņa centieniem panākt apmierinošu risinājumu šajā jautājumā.

Ombuda novērtējums

27. Vispirms ombuds uzskata, ka ir lietderīgi atzīmēt, ka viņa izmeklēšana par šo sūdzību attiecas uz to, kā Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi pamatdokumentiem, kas attiecas uz neoficiālā dokumenta sagatavošanu par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi, ņemot vērā Regulu 1049/2001. Komisija piešķīra sūdzības iesniedzējam piekļuvi vairākiem dokumentiem. Šajā sakarā ir lietderīgi atgādināt, ka piekļuves pieprasījumi saskaņā ar Regulu 1049/2001 attiecas uz esošiem dokumentiem. Tomēr izmeklēšanas gaitā radās neskaidrība par to, vai papildus dokumentiem, kuriem Komisija jau bija piešķīrusi piekļuvi, faktiski pastāvēja jebkādi papildu dokumenti, uz kuriem attiecās sūdzības iesniedzēja pieprasījums.

28. Turpmākajos iesniegumos Komisija sniedza papildu informāciju, lai paskaidrotu, kāpēc nebija papildu pamatojuma dokumentu, kuru rezultātā tika pieņemts neoficiāls dokuments par jūrasasara (labraka) KPN izstrādi un kurus varētu izpaust sūdzības iesniedzējam. To darot, Komisija arī sīki izklāstīja, kā tika sagatavots attiecīgais neoficiālais dokuments. Sūdzības iesniedzējs savos galīgajos apsvērumos paskaidroja, ka ir apmierināts ar Komisijas sniegtajiem paskaidrojumiem, un pateicās ombudam par viņa iejaukšanos.

29. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu sūdzības iesniedzējam pieņemamā veidā. Tāpēc viņš izbeidz lietu.

B. Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Pēc ombuda veiktās izmeklēšanas Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu sūdzības iesniedzējam pieņemamā veidā.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2013. gada 12. septembrī

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[2] http://www.ices.dk/Pages/default.aspx

[3] WGNEW ir darba grupa jaunu SM sugu novērtēšanai. WGNEW galvenais uzdevums ir sniegt informāciju par jaunajām sugām, uz kurām attiecas ICES un ES saprašanās memorands: jūrasasaris, svītrainā jūrasbarbe, sarkanais jūrasgurķis, pelēkais jūrasgurķis, akmeņplekste, gludais rombs, gludais rombs, plekste, mazmutes plekste, sarkanā plekste, pollaks un makrele.