Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atbildes nesniegšanu uz korespondenci, kas tika nosūtīta saistībā ar sūdzību par pārkāpumu pret Itāliju, un tās iespējami kļūdaino lēmumu izbeigt sūdzību par pārkāpumu.

Ombuds jautāja par šiem jautājumiem un konstatēja, ka atbildē, ko Komisija šīs izmeklēšanas gaitā nosūtīja sūdzības iesniedzējam, tā ir sniegusi pārliecinošu un visaptverošu atbildi. Tāpēc Komisija bija atrisinājusi pirmo jautājumu. Konkrētāk, ombuds konstatēja, ka Komisija ir sniegusi pietiekamu paskaidrojumu par savu lēmumu neatsākt pārkāpuma procedūru šajā lietā. Tāpēc attiecībā uz otro jautājumu viņa uzskatīja, ka nav pieļauta administratīva kļūme.

Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu.

Lieta attiecās uz pakalpojumu līguma izbeigšanu, ko veica Eiropas Komisija. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz viņa vēstulēm, ka tā bez pamatota iemesla ir izbeigusi pakalpojumu līgumu un ka tai nosūtīto rēķinu apmaksa ir bijusi lēna. Viņš arī pieprasīja kompensāciju par novēlotiem maksājumiem un zaudējumiem.

Ombuds izmeklēja šos apgalvojumus. Attiecībā uz pirmo Komisija secināja, ka, tā kā Komisija galu galā atbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, šis jautājums ir atrisināts. Attiecībā uz otro apgalvojumu, kas attiecas uz apgalvoto līguma izbeigšanu bez pamatota iemesla, ombuds secināja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, jo līgums deva Komisijai tiesības to izbeigt jebkurā brīdī, un ka katrā ziņā Komisija patiešām bija norādījusi pamatotu iemeslu līguma izbeigšanai. Attiecībā uz trešo apgalvojumu ombuds secināja, ka ir rasts risinājums rēķinu maksājumu kavējumu problēmai, jo Komisija galu galā samaksāja sūdzības iesniedzējam summas, kas bija jāmaksā par veikto darbu, un piekrita maksāt nokavējuma procentus. Visbeidzot, attiecībā uz kompensācijas prasību ombuds secināja, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana šajā lietā, jo Komisija izmaksāja sūdzības iesniedzējam kompensāciju par nodarīto kaitējumu un līgumā nebija paredzēta nekāda kompensācija par cita veida kaitējumu.

Lieta attiecās uz Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti saistībā ar finanšu revīziju dalībvalsts līmenī. Pēc ombuda iejaukšanās Komisija atbildēja. Tā atklāja sūdzības iesniedzēja pieprasīto dokumentu, bet aizklāja dažus personas datus (fizisku personu vārdus un uzvārdus). Ombuds konstatēja, ka Komisija ir pareizi pamatojusi rediģēšanu saskaņā ar Regulu 45/2001.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas nespēju atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti, kurā sūdzības iesniedzējs norādīja uz, iespējams, neprecīzu komisāra J. Bienkowska paziņojumu par šaujamieročiem. Komisija atbildēja izmeklēšanas gaitā un atzina šo neprecizitāti. Ombuds slēdza izmeklēšanu, jo Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo lietu. Tomēr ombude ierosināja Komisijai apsvērt iespēju publicēt labojumu, lai nodrošinātu, ka sabiedrība tiek precīzi informēta.

Lieta attiecās uz to, cik adekvātas bija EPSO atbildes uz sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka viņš, iespējams, nav izmantojis darbā pieņemšanas iespējas tehnisku problēmu dēļ viņa EPSO kontā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO atbildē, kas sniegta izmeklēšanas gaitā, ir pienācīgi ņemtas vērā sūdzības iesniedzēja bažas. EPSO pievērsās tehniskajam jautājumam un apliecināja, ka sūdzības iesniedzējs nav palaidis garām nevienu iespēju.

Lieta attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu neļaut sūdzības iesniedzējam iesniegt otru pieteikumu saistībā ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, kurā nebija noteikts konkrēts pieteikumu iesniegšanas termiņš. Sūdzības iesniedzējs centās iesniegt otru pieteikumu pēc tam, kad nebija nokārtojis pārbaudījumu, kas saistīts ar viņa sākotnējo pieteikumu tajā pašā atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO nav sniedzis pienācīgas atbildes uz viņa vēstulēm par i) juridisko pamatu, kas neļauj kandidātiem atkārtoti pieteikties atlases procedūrās bez konkrētiem beigu datumiem, un ii) nosacījumiem, tostarp darbinieku uzvedību, testēšanas centrā Spānijā.

Savā atbildē EPSO atsaucās uz uzaicinājumā izteikt ieinteresētību izklāstītajiem nosacījumiem kā savu darbību juridisko pamatu. Tā arī paskaidroja, ka ir izmeklējusi jautājumu par testēšanas centra darbinieku uzvedību.

Ombuds uzskatīja, ka EPSO paskaidrojums ir saprātīgs un atbilstošs, tāpēc lieta tika slēgta.

Lieta attiecās uz to, ka Komisija neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstuli par iespējamām nelikumībām, ko Igaunijas valsts tiesas izdarījušas. Minētajā vēstulē sūdzības iesniedzējs arī kritizēja Komisiju par to, ka tā nav veikusi nekādas darbības. Komisija paskaidroja, ka tā nav kompetenta iejaukties šajā jautājumā. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisijas paskaidrojumi ir pareizi, noderīgi un atbilst tās tiesību aktos noteiktajām pilnvarām. Tādējādi lieta tika slēgta kā atrisināta.

Sūdzības iesniedzējs vairākas reizes rakstīja EPSO, lūdzot dzēst viņa EPSO kontu. EPSO atbildēja, ka tas nevar dzēst viņa kontu, jo vēl nav pabeigtas divas atlases procedūras, kurās viņš piedalījās. Pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs vēl divas reizes sazinājās ar EPSO, nesaņemot atbildi, viņš vērsās pie ombuda, apgalvojot, ka EPSO nav atbildējis, un pieprasot EPSO dzēst viņa kontu.

Pēc ombuda veiktās izmeklēšanas EPSO atbildēja sūdzības iesniedzējam. Tādējādi ombuds secināja, ka EPSO ir atrisinājis sūdzības iesniedzēja apgalvojumu. Savā atbildē EPSO arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka datu saglabāšanas periods abām atlases procedūrām, kurās viņš piedalījās, vēl nav beidzies un ka tāpēc tas vēl nevar dzēst viņa EPSO kontu. Ombuds šajā sakarā nekonstatēja administratīvas kļūmes un tādējādi slēdza lietu.  

Lieta attiecās uz EPSO rīcību pēc datora servera avārijas testa laikā un to, kā EPSO izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumus par pārskatīšanu un piekļuvi dokumentiem.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka EPSO i) pienācīgi nerisināja situāciju, ko izraisīja datora avārija, ii) pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu un iii) pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Tāpēc ombuds sniedza EPSO trīs ieteikumus.

EPSO pieņēma Ombuda pirmo ieteikumu par to, kā risināt tehniskas problēmas datorizētā pārbaudījumā. Otrais ieteikums bija tāds, ka EPSO būtu jāsniedz sūdzības iesniedzējam detalizēts paskaidrojums par to, kā tas ir izskatījis viņa pārskatīšanas pieprasījumu. Ombuds neuzskatīja, ka EPSO atbilde uz šo jautājumu ir pārliecinoša un ka EPSO veiktā pārskatīšanas pieprasījuma izskatīšana ir administratīva kļūme. Visbeidzot, EPSO nepieņēma Ombuda trešo ieteikumu par piekļuves nodrošināšanu dokumentiem. Ombuds konstatēja, ka EPSO nespēja iesniegt papildu dokumentus arī ir administratīva kļūme. Papildus diviem konstatējumiem par administratīvām kļūmēm ombuds arī ierosināja EPSO, kā tas varētu uzlabot savus kontaktus ar kandidātiem.  

Lieta attiecās uz Komisijas vizuālās identitātes logotipu, ko tā kopš 2012. gada izmanto savā Briseles preses konferenču telpā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka angļu un franču valodas ekskluzīva izmantošana šajā vizuālās identitātes logotipā ir diskriminācija valodas dēļ.

Pašreizējais ES valodu režīms ietver katra pilsoņa tiesības sazināties ar ES iestādēm savā valodā un attiecīgās tiesības saņemt atbildi šajā valodā. Šo valodu režīmu reglamentējošie principi attiecas arī uz citiem saziņas veidiem, piemēram, saziņu, izmantojot publikācijas un tīmekļa vietnes. Jebkādai valodu lietojuma diferenciācijai šādos apstākļos vajadzētu būt objektīvi pamatotai. Attiecībā uz to, vai šajā gadījumā ir objektīvs pamatojums, ombuds piekrīt, ka tehniski nav iespējams uz televizora ekrāna zem, blakus vai aiz runātāja attēlot terminu "Eiropas Komisija" 24 valodās.

Attiecībā uz to, vai Komisija būtu varējusi izvēlēties vairāk nekā divas valodas, ombuds uzskata, ka bija pamatoti, ka Komisija bija izvēlējusies tikai divas valodas. Izmantojamo valodu skaita izvēle ir saistīta ar spriedumu par to, vai vairāk nekā divas valodas nepieņemamā veidā traucēs vizuālo tēlu. Tas, ka citas valodu kombinācijas arī var būt saprātīga izvēle, nenozīmē, ka angļu un franču valodas izvēle nebija saprātīga.

Ombuds uzskata, ka Komisijas izvēlētā politika bija objektīvi pamatota. Tādējādi viņa secināja, ka tas, ka Komisija Briseles preses konferenču telpā ieviesa jaunu vizuālās identitātes logotipu, nav uzskatāms par administratīvu kļūmi.