Sūdzības iesniedzējs, Itālijas olīveļļas ražotāju konsorcijs, sūdzējās ombudam par Komisijas lēmumu ar atšķirīgiem nosacījumiem līdzfinansēt divas vienlaicīgas programmas, kas veicina olīveļļas pārdošanu ārpus ES. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nekonsekvence starp šo programmu noteikumiem radīja konkurences priekšrocības Spānijas olīveļļas ražotājiem.

Izmeklēšanas gaitā ombude konstatēja, ka ES likumdevējs ir pieņēmis jaunas regulas ar noteikumiem par abu finansēšanas programmu labāku koordināciju, kas nozīmē, ka tādi gadījumi kā pašlaik nenotiks nākotnē. Tādējādi ombuds uzskatīja, ka sūdzības sistēmiskais aspekts ir atrisināts. Tomēr ombude konstatēja, ka viņa nav spējīga risināt sūdzības iesniedzējas individuālo situāciju. Tāpēc viņa slēdza lietu.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pārkāpuma sūdzību par ES Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu Polijā infrastruktūras un vides jomā. Sūdzības iesniedzējs, ekolauksaimnieks, ir nobažījies par vietējās vides aizsardzību un ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu. Viņš iesniedza Komisijai sūdzību par pārkāpumu, apgalvojot, ka sabiedriskās apspriešanas process Polijā nav noritējis apmierinoši. Viņš sūdzējās, ka Komisija ir slēgusi viņa sūdzību, pienācīgi neizvērtējot viņa iesniegumu.

Ombuds jautāja par sūdzību un ierosināja Komisijai pārskatīt savu pieeju, lai pārbaudītu, vai ES fondu atbalstītu projektu gadījumā dalībvalstis pilnībā ievēro sabiedriskās apspriešanas prasības. Viņa arī ierosināja, lai sūdzības iesniedzēja apstiprinošie pierādījumi, kas pievienoti viņa konkrētajai sūdzībai ombudam, tiktu izskatīti no vides viedokļa un lai Komisijas pārstāvniecība Polijā organizētu tikšanos ar sūdzības iesniedzēju, lai palīdzētu viņam pilnīgāk izprast Komisijas viedokli, vienlaikus ļaujot Komisijai labāk izprast sūdzības iesniedzēja bažas. Ombuds bija apmierināts ar Komisijas atbildi uz pirmajiem diviem ierosinājumiem. Attiecībā uz trešo ierosinājumu (sanāksme ar sūdzības iesniedzēju) ombuds piekrita Komisijas viedoklim, ka šāda sanāksme varētu nebūt efektīvs resursu izlietojums saistībā ar jau pabeigtajām sūdzībām; taču viņa mudināja Komisiju saglabāt šo iespēju gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs nākotnē izvirzītu jaunus jautājumus. Pamatojoties uz to, ombuds lietu slēdza.  

Ombuda izmeklēšanas pamatā bija divas saistītas sūdzības, ko iesniedza Eiropas Parlamenta deputāts no Īrijas un lauksaimnieks no Īrijas, par to, ka Eiropas Komisija apstiprināja Īrijas iestāžu veiktās izmaiņas atbilstības kritērijos atbalsta piešķiršanai lopkopjiem, kas atrodas mazāk attīstītos apgabalos. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija, apstiprinot izmaiņas, nav atzinusi, ka Īrijas iestādēm bija pienākums ievērot tiesiskās paļāvības un juridiskās noteiktības principus.

Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz cieto kviešu kvalitātes indeksa aprēķināšanas metodi, pamatojoties uz kuru lauksaimniekiem ES saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku līdz 2009. gadam tika izmaksāta piemaksa. Piemaksu izmaksāja tikai par cietajiem kviešiem, kas piemēroti mannas putraimu un makaronu izstrādājumu ražošanai. Sūdzības iesniedzējs rakstīja Komisijai un apgalvoja, ka apstrīdētā metode ir kļūdaina un tai ir kropļojoša ietekme, bet Komisija to negrozīja. Viņš sūdzējās Eiropas ombudam, ka Komisija viņam nav sniegusi pienācīgu atbildi. Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Lieta attiecās uz astoņpadsmit pieteikumiem par piekļuvi dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu 1049/2001. Pieprasītie dokumenti attiecās uz procedūru, kas tika ievērota, grozot Regulu Nr. 540/2011. Kopumā pieteikumi attiecās uz gandrīz 300 dokumentiem. Pieteikumus iesniedza starptautiska grupa, kas cita starpā darbojas kultūraugu aizsardzības risinājumu jomā. Uzskatot, ka pieteikumu apstrāde rada ievērojamu administratīvo slogu un traucē tai veikt citus uzdevumus, Komisija, pamatojoties uz regulas 6. panta 3. punktu, ierosināja izpaust pieprasītos dokumentus noteiktā laikposmā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ierosinātais grafiks ir nepamatots. Ombuds jautāja par šo jautājumu un konstatēja, ka, tā kā nebija vienošanās par informācijas izpaušanu pa daļām, sūdzības iesniedzējam bija tiesības uzskatīt, ka Komisija ir atteikusies piešķirt piekļuvi. Lai gan Komisija neizskatīja pieprasījumus attiecīgajos termiņos, ombuds uzskatīja, ka lietas apstākļi attaisno laiku, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai apstrādātu pieprasījumus. Tādēļ ombuds secināja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Ombude ar vēl vienu piezīmi norādīja, ka daži no pieprasītajiem dokumentiem, šķiet, ir sagatavoti likumdošanas procesa gaitā un kā tādi tiem bija jābūt tieši pieejamiem. Ja tas būtu izdarīts, sūdzības iesniedzējam nebūtu bijis jāiesniedz īpaši pieteikumi par piekļuvi šiem dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt publisku piekļuvi dokumentam par Itālijas olīveļļas krājumiem 2013.–2014. tirdzniecības gadā.

Ombuds pārbaudīja Komisijas rīcībā esošo attiecīgo dokumentu. Viņa konstatēja, ka dokumentā ir komerciāli sensitīvi dati, un tāpēc Komisija pamatoti atteicās tos izpaust. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.

Lieta attiecas uz Eiropas Komisijas lēmumu slēgt divas pārkāpuma sūdzības pret Itāliju par ES tiesību aktu par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu pareizu īstenošanu. Galvenais jautājums bija par to, vai personai, kura novēloti lūdza atjaunot konkrētas šķirnes atzīšanu katalogā, būtu jāprasa iesniegt jaunu pieteikumu vai pieņemt novēlotu atjaunošanas pieteikumu. Jauna pieteikuma iesniegšana pretstatā atjaunošanas pieteikumam būtu saistīta ar diezgan lielām pūlēm un izdevumiem; jo īpaši būtu jāveic jauns "audzēšanas un izmantošanas vērtības" (VCU) tests. Sūdzības iesniedzējs, Itālijas lauksaimniecības uzņēmuma ieinteresētā persona, apgalvoja, ka argumenti, ko Komisija izvirzīja sava lēmuma pamatošanai, nav pārliecinoši.

Pēc rūpīgas izmeklēšanas Eiropas Ombuds secināja, ka Komisijas izvirzītie argumenti ir pārliecinoši. Tās galvenais arguments bija tāds, ka nebūtu samērīgi pieprasīt jaunu VCU testu novēlotu pieteikumu par augu šķirnes apstiprinājuma atjaunošanu valsts katalogā gadījumā. Ombuds arī norādīja, ka iespējamais pārkāpums attiecās uz ļoti īpašo divu cieto kviešu šķirņu gadījumu un ka sūdzības juridiskais jautājums bija ļoti pretrunīgs. Visos apstākļos un ņemot vērā arī Komisijas rīcības brīvību sūdzību par pienākumu neizpildi gadījumā, ombudu pārliecināja Komisijas pieņemtā nostāja. Tāpēc viņa slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi.